Sprediķis 1.Adventā

Šodien ir pirmais Advents un sākas jauns Baznīcas gads. Tēma ir žēlastības gads. No žēlastības Trīsvienīgais Dievs dod tev un man vēl vienu gadu, lai saņemtu Dieva žēlastību. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šodienas notikumiem. Šis ir viens no daudziem iemesliem kāpēc vajag lasīt arī Veco Derību, ne tikai Jauno. Vecā Derība ir atslēga, kas atver un paskaidro Jauno Derību.

Otrais lasījums māca, ka Jēzus atver un paskaidro nepieejamas grāmatas, proti, to ko mēs nezinām un nesaprotam. Trīsvienīgais Dievs ir ielicis visus savus noslēpumus un visu kristīgo mācību kristīgajā baznīcā. Kad cilvēks dzīvo kopā ar Jēzu draudzes kopībā, lēnā garā Jēzus atver grāmatas viņam, proti, paskaidro un māca par ticību. Vairāk vai mazāk visiem ir savi – kāpēc?, saistībā ar ticību un dzīvi. Bet dzīvo kopā ar Jēzu draudzes kopībā un lēnā garā Viņš paskaidro, un atbild uz taviem kāpēc? Gan zemes virsū, gan Debesu Valstībā. Kāda ir jēga ar baznīcas gadu, kāpēc vajag vēl vienu tādu? Evaņģēlijā Jēzus atbild uz šiem jautājumiem. Ir rakstīts, ka Viņš tuvojas Jeruzālemei. Jeruzāleme ir simbols par visu kristīgo ticību un tuvoties Jeruzālemei nozīmē tuvoties Dievam, proti, pieaugt ticībā. Lai tu un es augtu ticībā, neder stāvēt pie vietas, tā ir jēga ar baznīcas gadu.

Kā augt ticībā? Galvenais ir, lai lietotu Dieva žēlastības līdzekļus, Bībeli, lūgšanu, Svēto Vakarēdienu un viss draudzes kopībā. Vēl viens labs veids ir, lai piedalītos rekolekcijās. Mūsu draudzē, notiks rekolekcijas pēc nedēļas un iesaku visiem, kuri grib augt ticībā, lai pieteiktos. Ir jāvelta laiks Dievam, citādi tu nevari augt ticībā. Kas ir vēl par iemesliem, kāpēc vajag piedalīties vēl vienā Baznīcas gadā? Galvenais iemesls ir, ka viss saistībā ar kristīgo ticību ir PATIESĪBA ar lieliem burtiem. Jēzus ir ceļš, patiesība un dzīvība, nav cits pie kā iet. Iemesls ir arī, ka Jēzus palīdz tev un man izturēt un tikt pāri dzīves grūtībām. Laikam visi ir kādreiz braukuši pa zemes ceļu ar vecu žiguli un zina, ka kratās ne pa jokam un ir neērti. Tāpēc, ka ceļš ir pilns ar bedrēm. Līdzībā tās bedres ir dzīves grūtības un visādas ciešanas, ko izraisa pasaule, sātans un mūsu paša grēcīgā miesa. Kā padarīt braukšanu ērtāku? Ja tu brauc uz tā paša ceļa ar jaunu Mercedes, Volvo vai BMW, tev ir krietni ērtāk. Tāpēc, ka ir krietni labāka amortizācija.

Līdzībā Jēzus un kristīga ticība ir pavisam laba amortizācija. Bedres, grūtības nepazūd, kad cilvēks paliek par kristieti. Bet Trīsvienīgais Dievs ir cilvēkam par labu amortizāciju, kas palīdz izturēt un tikt galā ar dzīves grūtībām. Kāpēc nevar dzīvot kopā ar Jēzu viens pats, atšķirts no baznīcas un draudzes? Galvenais iemesls ir, ka žēlastības līdzekļi, kristīgā pārtika tiek pasniegta tikai baznīcas kopībā. Ārpus no baznīcas un draudzes tu mirsi no garīgā bada. Bet ir vēl kāds iemesls. Kad tu cep desas uz grila, tev ir visas ogles kopā. Visas kopā tās ogles paliek karstas ilgu laiku. Bet ja tu liktu katru ogli atsevišķi tālu viena no otras, tās ātri paliktu aukstas. Tā ir arī ar kristiešiem. Šodien Jēzus nāk kā Karalis pie savas tautas. Tavs un mans uzdevums un aicinājums šodien ir, lai sveiktu Viņu kā Karalis un apliecinātu Viņu, par savas dzīves Karali.

Bībelē ir vēl viena līdzīga bilde. Ka Jēzus ir Līgavainis un visa kristīgā baznīca, gan vīrieši, gan sievietes, ir līgava. Un šīs abas līdzības nerunā viens otram pretī, bet papildina viena otru. Jēzus ir vienlaicīgi gan Karalis, gan Līgavainis. Tev un man ir jāsveic Viņu kā savas dzīves karalis un jāstājas garīgajā laulībā ar Viņu. Kāds Karalis un Līgavainis ir Jēzus? Viņš ir miera, lēnprātības, visvarenības, pestīšanas un augstā priestera Karalis un Līgavainis, viss vienlaicīgi. Te ir arī pieminēts ciems vārdā Betfage. Betfage nozīmē vīģu ciemu. Vīģes ir pavisam barojoša un veselīga pārtika. Tajā laikā tuvajos austrumos vīģēm bija tā pati vieta saimniecībā, kā kartupeļiem ir pie mums. Kartupeļi un vīģes ir atšķirīgas, bet lietas būtība ir tā pati ar abiem. Aug lielos apjomos, viegli pieejami visiem un ir barojoši un veselīgi. Te ir vēl viens iemesls, kāpēc vajag vēl vienu baznīcas gadu. Tāpēc, ka tā garīgā pārtika, kas tiek pasniegta baznīcā ir pavisam barojoša un veselīga.

Jēzus arī sūtīja divus mācekļus pēc ēzeļiem, deva viņiem uzdevumu. Un tie mācekļi pildīja šo uzdevumu ticības paklausībā. Tāpat tev un man ir uzdevums ticības paklausībā darīt kā Jēzus saka, un kā Bībele un Svētā Tradīcija māca. Nevis tā, kā mums pašiem liekas pareizi. Tie mācekļi atveda ēzeļus un Jēzus jāja uz viens no tiem. Ar citiem vārdiem, Jēzus sadraudzējās ar ēzeļiem. Ēzeļi esot dumji. Es teiktu, ka kristieši, visi, kuri sveic Jēzu kā Karali ir gudri un tie cilvēki, kuri netic, ir kā ēzeļi. Bet visiem ir skaidrs, ka pasaule, laicīgi cilvēki, uztver visu tieši otrādi. Pasaules acīs mēs esam jocīgie un ēzeļi. No vienas puses nevajag par to uztraukties, galvenais ir ko Dievs domā, nevis ko cilvēki domā. No otras puses, te tomēr ir kaut kāda patiesība. Paši par sevi, bez ticības, bez Trīsvienīgā Dieva gudrības sirdī, mēs tiešām esam ēzeļi. Negudri paši par sevi. Bet, un tas ir galvenais, Jēzus dod gudrību un Jēzum patīk sadraudzēties ar ēzeļiem.

Neuztraucies, ka pasaule tur tevi par ēzeli. Apliecini, ka pats par sevi esi ēzelis, un Jēzus ļoti labprāt sadraudzēsies ar tevi. Baznīcas gads arī sākas ar gavēni, kas parāda uz to, ka nav iespējama kristīgā dzīve bez atsacīšanās no kaut kā laba, par labu kaut kam vēl labākam. Tagad ir laiks lai tīrītu dvēseli pirms Ziemsvētkiem un veltīt vairāk laiku, un spēku nekā parasti Jēzum. Lai lūgtos un apkarotu grēkus pastiprinātā režīmā.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jāsveic Jēzu kā savas dzīves Karali un jāstājas garīgajā laulībā ar Viņu.

Šodienas evaņģēlijs: Dzīvot kopā ar Jēzu dod labāko amortizāciju, palīdz labāk izturēt dzīves bedres. Kristīgajā baznīcā tiek pasniegta augstvērtīga barojoša kristīgā pārtika, neizsmeļamos apjomos.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dzīvot kopā ar Jēzu Viņš atver grāmatas, proti, paskaidro noslēpumus un lēnā garā atbild uz taviem - kāpēc?

2.      Vajag tuvoties Jeruzālemei, proti, pieaugt ticībā.

3.      Jēzus labprāt sadraudzējas ar ēzeļiem.   

Sprediķis Mūžības svētdienā

Jesaja 65:17-19, 2 Pēter 3:8-13, Mateja ev. 13:47-50

Šodien ir mūžības svētdien un galvenā tēma, ka Jēzus reiz nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Varētu notikt šodien, varētu notikt pēc tūkstošs gadiem. Neviens cilvēks nekad nevar zināt kad, bet, varam zināt, ka notiks. Vai nu saistībā ar fizisko nāvi vai, kad Jēzus nāks atpakaļ, tev būs jāsastopas ar Viņu, Jēzu Kristu, kas reizē ir tavs tiesnesis un glābējs.

Vecās Derības lasījums māca, ka tā pasaule, radība, ko redzam ar savām acīm nepastāvēs mūžīgi. Ātrāk vai vēlāk redzama radība vairs nebūs, bet neredzamais visuvarenais, mūžīgais Trīsvienīgais Dievs paliks. Otrais lasījums māca, ka tev un man ir jāsasteidzina šīs dienas atnākšana. Kā? Caur to, ka mēs pirmkārt paši dzīvojam Dievbijīgi un otrkārt caur to, ka mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai izplatītu ticību starp citiem. Jēzus pakavējās, lai visiem ir laiks sagatavoties mūžībai un jo ātrāk visi to dara, jo ātrāk Jēzus nāks atpakaļ. Evaņģēlijā Jēzus runā īsi, kodolīgi un skaidri. Visos laikos kristīgā baznīca izliek tīklus cilvēku jūrā, lai noķertu pēc iespējas vairāk zivtiņas, cilvēkus. Līdzībā ikviens no klātesošajiem ir zivtiņa, noķertas baznīcas tīklos.

Laikam kādam liekas, ka šī līdzība ir nepatīkama. Tīkls taču nozīmē nāvi zivtiņām. Tā ir, bet, ar baznīcas tīkliem ir savādāk. ĪSTĀ DZĪVE ar lieliem burtiem sākas tikai, kad esam baznīcas tīklos, kad ticam Jēzum Kristum un dzīvojam kopā ar Viņu draudzes kopībā. Kā es varu zināt, vai ticu pa īstam, vai esmu baznīcas tīklos? Būtu daudz ko pieminēt, bet saistībā ar šodienas tēmu viens būtisks rādītājs ir, vai tu baidies no fiziskas nāves? Vai tu uztver fizisko nāvi un Jēzus otro atnākšanu kā drauds vai kā kaut ko pozitīvu? Kristīgs cilvēks nedrīkst baidīties no nāves. Kristīgam cilvēkam vajadzētu uztvert nāvi, kā mīļu draudzeni, kas atbrīvo no grēka ikdienišķās mocības un aizved uz labāku dzīvi mūžībā kopā ar Jēzu. Ja tā ir ar tevi, tad ir labi. Ja tā nav, vajag lūgt lai tā būtu. Ja nelīdz ar lūgšanu, tad vajag konsultēties ar mācītāju. Jēzus arī saka, ka tīkls būs pilns un tās zivtiņas izņemtas. Tā ir. Vai nu saistībā ar fizisko nāvi vai ar Jēzus otro atnākšanu, tava dvēsele aizies vai nu uz Debesu Valstību, vai uz elli. Citi varianti nav.

Tāpēc vajag ticēt un sagatavoties mūžībai šodien, tagad, jo, rīt un vēlāk varētu būt pa vēlu. Ir arī rakstīts, ka eņģeļi atšķirs ļaunos no taisnajiem. Kas ir raksturīgs katrai grupai, kā es varu zināt, vai esmu ļauns vai taisns? Pats par sevi neviens nav taisns, tie taisnie ir taisni caur ticību Jēzum Kristum, Viņa krustam un augšāmcelšanai un grēku piedošanai. Tu esi taisns Kristū, kad apzinies, ka pats par sevi bez Jēzus esi netaisns. Kas ir vēl raksturīgs vienai un otrai grupai? Reiz bija vīrietis, kas gāja gar cūku kūti. Viena no cūkām sāka sekot vīrietim un sekoja viņam labu gabalu. Saimnieks pamanīja, ka viena cūka pietrūka un skrēja cūkai un tam vīrietim pakaļ. Saimnieks jautāja, kā viņš varēja šo lietu dabūt gatavu, parasti cūkas neseko svešajiem. Tas vīrietis paskaidroja: viegli, man ir maiss ar pupām. Es visu laiku izmetu pa pupai, cūkai garšo pupas un seko man.

Līdzībā gan Trīsvienīgais Dievs, gan sātans izmet pupas tava un mana deguna priekšā. Izšķirošais jautājums ir kuras pupas ir no Dieva un kuras ir no sātana, un kurām tu un es sekojam. Dažreiz ir viegli izšķirt., azartspēles, mantkārība, laulības pārkāpšana, pa daudz alkohola utt ir viennozīmīgi sātana pupas, kas ved uz elli. Jēzus Kristus persona, kristīgā mācība, lūgšana un Bībele, Dievkalpojumi utt. ir viennozīmīgi Trīsvienīgā Dieva pupas, kas ved uz Debesu Valstību. Bet dažreiz ir grūti izšķirt, vai pupas nāk no Dieva vai no sātana. Ir tik ārkārtīgi daudz elki pasaulē un tie ir palikuši tik pats par sevi saprotami, ka cilvēki nepamana tos. Laicīgi cilvēki uztver, ka dzīves jēga ir, lai pelnītu pēc iespējas vairāk un dzīvot pēc iespējas ērtāku, un materiāli nodrošinātu dzīvi. Tas ir tik pats par sevi saprotams laicīgiem cilvēkiem, ka vispār netiek pieminēts. Ja tu uztver, ka dzīves galvenā un vienīgā jēga ir, lai pelnītu pēc iespējas vairāk un dzīvotu ar pēc iespējas augstāko materiālo standartu, tad tas ir elks un sātana pupa, kas ved uz elli. Tā ir, bet.

Ir protams tā, ka arī kristiešiem vajag nopelnīt naudu un nav kategorisks grēks, ja cilvēks ir bagāts un materiāli nodrošināts. Ja vien viņš arī un vispirms seko Jēzum Kristum, ja vien viņš uztver naudu un materiālās lietas kā palīglīdzekļus un ne kā galvenais mērķis, viss ir kārtībā. Nauda un materiālās lietas varētu būt gan Dieva, gan sātana pupa, atkarīgs no tā, ar kādu attieksmi tu tam pieej. Bet ir jābūt uzmanīgam ar elkiem, jo, tie ir tik ārkārtīgi daudzi un ir palikuši tik ļoti paši par sevi saprotami laicīgo cilvēku acīs, ka ir grūti tos pamanīt. Jēzum vienmēr jābūt pirmajā vietā tavā dzīvē un viss, kas traucē tam, kas dod Jēzum otru vietu, ir elks. Ja tev ir grūti izšķirt kuras pupas ir no Dieva un kuras ir no sātana, tu vienmēr vari konsultēties ar mācītāju. Mēs apliecinām ticības apliecībā, ka Dievs Tēvs ir visuvarens. Tā ir, vienīgais ko piebilst ir, ka ir vēl trīs visuvareni. Dēls, Svētais Gars un fiziskā nāve.

Vienalga. cik cilvēkam ir nauda un vara zemes virsū, viņš nevar uzveikt fizisko nāvi. Tomēr, caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanos nāve nav visuvarena tiem, kuri tic Jēzum Kristum un seko ieva pupām.

Saistībā ar šodienas tēmu ir divas lietas, kas ir pārsteidzošas. Viena ir, ka cilvēki ir tik neaptverami stūrgalvīgi un tik ārkārtīgi stipri pretojas Trīsvienīgajam Dievam. 98, varbūt 99 % no Alūksnes iedzīvotajiem nepiedalās kristīgā Dievkalpojumā šodien un seko bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem sātana pupām. Un ir aptuveni tas pats visur. Ka cilvēks var tik stūrgalvīgi un spītīgi pretoties Trīsvienīgajam Dievam ir tiešām negatīvā aspektā, pārsteidzoši. Otrā pārsteidzošā lieta ir, cik nenormāli pacietīgs un lēnprātīgs Trīsvienīgais Dievs ir, kas neiznīcina tos 98% uzreiz pa taisno. Ja 98% no draudzes pilnīgi ignorētu ko es saku un pretī spļautu man sējā, es ļoti ātri paliktu dusmīgs un man būtu pavisam īsa pacietība ar tādu rīcību. Un es domāju, ka neesmu unikāls eksemplārs, laikam visiem būtu vairāk vai mazāk tas pats.

Bet Trīsvienīgajam Dievam ir apbrīnojama pacietība ar tiem 98%, kuri totāli ignorē, ko Viņš saka un vietā spļauj Viņam sējā. Šodien tev un man vajag šo faktu aptvert, un par to pateikties. Bet vajag arī ticēt un sekot Dieva pupām šodien, jo, ātrāk vai vēlāk Trīsvienīgā Dieva lēnprātības un pacietības mērs būs pilns.

Šodienas bauslis: Ne vienīgais, bet galvenajam dzīves mērķim jābūt, lai ticētu un sagatavotos mūžībai. Viss, kas traucē tam ir elki.

Šodienas evaņģēlijs: Kristiešiem fiziskā nāve un Jēzus otrā atnākšana nav ienaidniece, bet mīļa māsa un draudzene, kas atbrīvo no grēka ikdienišķās mocības.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Redzamais nepastāvēs mūžīgi, neredzamais pastāvēs mūžīgi.

2.      Parasti tīkli ir bīstami zivtiņām, bet Dieva tīkls ir pavisam labs tīkls priekš zivtiņām.

3.      Ātrāk vai vēlāk tavs dzīves tīkls būs pilns un tev būs jāsastopas ar Jēzu Kristu, kas ir tavs tiesnesis un glābējs. 

Sprediķis - 23. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Cef. 3:8-17, 2. Kor. 13:5-9, Lk. 12:35-40

Pēc nedēļas ir Mūžības Svētdiena un šodien ir ievads, sagatavošanas tam. Galvenā tēma ir uzmanība un gaidīšana. Vecās Derības lasījums māca, ka Trīsvienīgā Dieva priekšā ir divas grupas, tie, kuri tic un nožēlo grēkus un tie, kas to nedara. Dieva priekšā visi ir ļauni un grēcīgi. Laicīgi cilvēki parasti arī domā, ka ir divas grupas, bet pavisam atšķirīgas grupas, ļaunie un labie.

Cilvēki uztver, ka grēcinieki ir cietumnieki un dzērāji un mēs pārējie, lielāka daļa esam labie. Tā nav. Ja tu domā, ka tu esi labs cilvēks un tu rausti degunu uz dzērājiem un cietumniekiem, un domā, ka esi labāks par viņiem, tad tu neesi gatavs Mūžības Svētdienai. Grēka apziņa, ticība Jēzum krustam un, ka tu nevērtē sevi salīdzinoši ar citiem ir vajadzīgs, lai tu būtu gatavs Mūžības Svētdienai. Otrajā lasījuma ir rakstīts, ka vajag pārbaudīt, izvērtēt sevi, vai ir īsta ticība. Pēc kādiem rādītājiem? Ir daudz ko varētu pieminēt, bet došu dažus piemērus. Viens ir, vai tu apzinies, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls tev blakus. Vai tu baidies grēkot, tāpēc, ka tu zini, ka Jēzus stāv reāli kaut neredzams tev blakus? Ja tā ir, ir labi, ja nē, vajag lūgt, lai tā būtu.

Otrais ir ko es pieminēju, lai tev ir grēka apziņa un tu nevērtē sevi salīdzinoši ar citiem. Trešais ir, vai tu VIENMĒR sargi, uzraugi savu sirdi pret grēcīgām domām un nožēlo un apkaro UZREIZ , kad tādas parādās. Vai tu dari tāpat ar acīm, ausīm un muti? Ja tā ir, tad ir labi, ja nav, vajag lūgt, lai tā būtu. Ceturtais ir, vai tu apzinies, ka tu visu laiku atrodies, karā starp Dieva un sātana armijām. Tīri burtiski nav kā Ukrainā, bet garīgā aspektā sātana droni lido visu laiku un viņa lādiņi sprāgst. Vajag apzināties sevi kā karavīrs Trīsvienīga Dieva armijā un jābūt gatavam sātana meliem un uzbrukumiem. Debesu Valstībā un kapā būs miers, bet zemes virsū sātana lādiņi sprāgst diezgan bieži. Ja tev ir īsta ticība, tu apzinies, ka tā ir un esi gatavs cīnīties pret sātanu Dieva spēkā. Evaņģēlijā Jēzus arī saka, kā rīkoties, lai Mūžības Svētdiena tev būtu prieka diena, nevis bēdu diena. Vajag apjozt gurnus. Tā darīja tajā laikā darbā, lai drēbes netraucēja darbam. Ar citiem vārdiem, vajag nodoties Trīsvienīgajam Dievam un kalpošanai Viņam no visas sirds, pilnā jaudā. Daudzi to nedara, tāpēc, ka viņi saka, ka nav laika ko veltīt Dievam. Nav laika.

Tās ir atrunas, puspatiesības un drīzāk meli. Jautājums nav, kam ir laiks, jautājums ir, kas cilvēkam ir svarīgs. Cilvēkam ir laiks visam tam, ko viņš uzskata par svarīgu. Nav dzirdēts, ka cilvēks nomira no bada, tāpēc, ka nebija laiks ēst. Tāpēc vajag nākt uz Baznīcu Svētdienās, un veltīt laiku Dievam lūgšanā un Bībeles lasīšanā arī mājas darbadienās un veltīt laiks žēlsirdības darbiem. Vajag darīt kaut ko, kas ir labi un izdevīgi arī citiem, ne tikai pašam. Ja tu tā dari, tad ir labi. Ja tu tā nedari, tad nestāsti man pasakas un sliktas atrunas, bet apliecini tādā gadījumā bez aplinkiem, ka esmu pagāns, kas nebīstas Dievu. Jēzus arī saka, ka vajag tūdaļ, uzreiz, nekavējoties atvērt durvis Viņam. Šodien ir glābšanas diena, rīt var būt par vēlu, jo sātans ir krāpnieks un grib Tevi piekrāpt. Vajag pirmkārt atvērties Jēzum, lai tu otrkārt vari atvērt durvis Jēzum.

Jēzus arī saka, ka vajag gaidīt savu Kungu. Varbūt šodien, varbūt rīt, varbūt pēc tūkstošs gadiem, Jēzus nāks atpakaļ, un no austrumiem. Tāpēc mēs Dievkalpojuma laikā esam ar sējām austrumu virzienā, lai esam gatavi, ja Viņš nāk Dievkalpojumā laikā. Varētu uztvert vārdu gaidīt negatīvi, cilvēkam parasti nepatīk gaidīt piemēram rindā veikalā. Bet šeit nav tāpat, mēs gaidām kopā ar Jēzu un nav nekas vairāk aizraujoši, nekā veidot attiecības ar debesu un zemes radītāju. Un te ir arī iekļauts vārds sagaidīt. Kad bērni bija mazi un viņi ļoti ilgojas pēc kaut kā, viņi mēdza teikt, es nevaru sagaidīt... to un to. Tieši tāpēc arī pieaugušajiem vajadzētu ilgoties pēc Jēzus otras atnākšanas un visu laiku būt nomodā un gatavoties tam. Lai mēs sakām ar priecīgo sirdi, es nevaru sagaidīt, kad Jēzus nāks atpakaļ. Esmu paskaidrojis, kas tev un man ir jādara, bet varam arī pagriezt šo lietu ar kājām gaisā un uzdot jautājumu, ko Dievs dara un kāpēc?

Galvenais ir, ka Dievs pakavējas. Kāpēc? Galvenais iemesls ir no mīlestības uz tevi un mani, lai tev un man ir laiks atgriezties. Ja tu pilnīgi atbilsti visiem rādītājiem, ko esmu pieminējis šodien, tad ir ļoti labi, bet.. Es domāju, ka neviens pilnībā neatbilst šiem rādītājiem. Tāpēc Dievs pakavējas, lai tev un man ir laiks sakārtot savu dvēseli cik iespējams un nožēlot to, ar ko netiekam galā. Dievs pakavējas, nevis tāpēc, ka skatās caur pirkstiem ar grēku, bet tāpēc, ka grib dot visiem laiku atgriezties un nožēlot grēkus.

Jēzus arī saka šodien, ka nama Kungs, proti Trīsvienīgais Dievs pats, apkalpos kalpus. Šodien mums ir diezgan demokrātiska sabiedrība, bet tā nebija tajā laikā. Plaisas, atšķirības starp kungiem un kalpiem bija daudz lielākas nekā šodien un kalpiem bija daudz smagāka dzīve nekā šodienas cilvēkiem. Ka Kungs apkalpo kalpiem bija kaut kas tik labs, ka bija neaptverams un neticams tajā laikā.

Bet ir ticams, tāpēc, ka Jēzus tā saka. Kāpēc vajag darīt kā esmu teicis šodien, kāpēc vajag ņemt ticību nopietni un sagatavoties mūžībai? Tāpēc, ka Debesu Valstības svētlaime, būs kaut kas neticami, neaptverami, neiedomājami labs un brīnišķīgs.

Šodienas bauslis: Ir jārēķinājās ar to, ka Jēzus nāks atpakaļ un jābūt tam gatavam.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus pakavējas, lai tev ir laiks atgriezties un sakārtot savu sirdi cik iespējams.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Vajag veltīt laiku Dievam un nav jānāk ar sliktiem aizbildinājumiem, ka nav laika tam. Ja grib, ir.

2.      Vajag apzināties, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls tev blakus.

3.      Vajag uztvert Jēzus otro atnākšanu kā kaut ko pozitīvu, kam ir grūti sagaidīt.

Sprediķis - 22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Ecehiēla 33:10-11, Efeziešiem 4:30-32, Mateja ev. 18:15-20

Šodienas galvenā tēma ir par piedošanu, par piedošanu bez robežām. Pirmajā lasījumā dzirdējām, ka Trīsvienīgais Dievs grib piedot visiem cilvēkiem un visus grēkus. Ja tu dzīvo lauku viensētā tev ir sava republika, prātīgās robežās tu vari darīt, ko gribi, tu netraucē citiem. Bet ja tu dzīvo daudzdzīvokļu mājā ir savādāk, skaļa mūzika naktī un atstāti atkritumi kāpņu telpā nav tikai tavā privātā darīšana, bet ietekmē arī citus.

Līdzībā jebkura cilvēciskā kopība, t.s draudze, ir daudzdzīvokļu māja. Līdzībā nepiedoti grēki un nesakārtotas attiecības cilvēku starpā ir kā skaļa mūzika naktī un kā atstāti atkritumi kāpņu telpā. Traucē attiecības ar Trīsvienīgo Dievu un attiecības cilvēku starpā. Līdzībā piedoti grēki, izlīgums un sakārtotas attiecības vertikāli un horizontāli ir kā skaļa mūzikas izslēgšana un atkritumu aizvākšana. Otrais lasījums māca, ka mēs varam saskumdināt, apbēdināt Svēto Garu. Kā, kad? Svētais Gars ir tas, kas parāda tev un man grēkus un mudina, lai tos nožēlotu. Ja tu sadzirdi Svētā Gara balsi, uzreiz redzi un nožēlo grēkus, tad tu neesi saskumdinājis Svēto Garu. Tā problēma ir, ja tu nedzirdi Svētā Gara balsi, neredzi un nenožēlo grēkus. Tad tu esi saskumdinājis Svēto Garu.

Dievs aicina uz brīvību no grēkiem, Svētais Gars ir skumīgs, ja tu paliec grēka verdzībā. Dievs grib, lai tu dzīvotu Viņā mīlestībā un Svētais Gars skumst, ja tu paliec sātana naidā. Dievs grib lai tev būtu mīksta sirds, kas ātri un viegli dzird Svētā Gara balsi. Svētais Gars skumst, ja tev ir cieta sirds, kas nedzird Viņa balsi. Evaņģēlijā Jēzus runā ļoti nopietnus vārdus par piedošanu, kāpēc? Tāpēc, ka ir nopietna tēma. Ir jāpiedod citiem, lai pašam nav dusmas un rūgtums sirdī. Pats esi lielākais ieguvējs, ja spēj piedot. Pats esi lielākais zaudētājs, ja nespēj piedot. Dievs grib palīdzēt tev, lai tiktu vaļa no dusmām un rūgtuma. Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, piedošana ir iespējama un nāve ir uzveikta. Tomēr, lietas būtība ir plašāka. Parasti mums liekas, ka grēki ir citu cilvēku pāridarījumi, ja kaimiņš aizņemas naudu un nedod atpakaļ, jeb nosauc tevi ar ne visai glaimojošiem vārdiem. Taisnība, tie ir grēki un pāridarījumi, bet ne visnopietnākie. Visnopietnākais grēks ir, lai izplatītu maldu kristīgo mācību.

Ja kāds cits saka, ka Jēzus nav Dieva Dēls, ka Bībele ir pasaku grāmata, ka Dievam netraucē mūsu grēkus vai kas tamlīdzīgs, tad tas ir nopietnāks grēks, lielāks drauds, nekā neatdot 50 euro. Cerams tu tam netici, bet mēģinājums bija pavisam nesmuks. Tev un man parasti ir pārāk šaurs skats uz pāridarījumiem. Tev un man liekas, ka galvenais sliktums ir, ka man ir darīts pāri. Tas ir slikti, jā, bet.. Ir arī tā, ka otram cilvēkam dvēselei draud briesmas, ja viņš nenožēlo grēkus. Drīkst uztraukties par savu ādu, jā, bet. Arī un pirmkārt tev un man ir jāuztraucas par otra dvēseli, par otra garīgo labklājību. Ir jāmēģina panākt, lai otrs nožēlo grēkus. Ne tikai tāpēc, ka man būs vieglāk ja viņš atvainojas, bet arī no mīlestības uz otru, lai viņš nenonāktu ellē. Tas ir vajadzīgais fons, lai saprastu šodienas evaņģēliju. Jēzus saka, lai izrunātu ar pāridarītāju zem četrām acīm. Ar citiem vārdiem, ir jārunā AR attiecīgo cilvēku, nevis par viņu. Te ir bedre, kur mēs visi bieži iekrītam, runājam par citiem, kad ir pretenzijas, nevis ar attiecīgo cilvēku. Mērķis ar šo sarunu drīkst būt, lai otrs atvainojas, lai es no tā justos labāk, jā, bet.. Tas nedrīkst būt vienīgais vai galvenais mērķis.

Galvenajam mērķim jābūt no mīlestības uz otru cilvēku, lai viņam nedraudētu garīgās briesmas caur nepiedotiem grēkiem. Jēzus saka, ka vajag panākt, lai mēs mantojam savu brāli, lai mēs atgūstam savu brāli. Ar citiem vārdiem, lai tas ticības brālis vai māsa nenonāktu ellē. Jēzus izsakās nedaudz savādāk šeit, bet pēc būtības Viņš saka, ka tev un man ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai tas otrais cilvēks nožēlotu grēkus, lai Viņš nāktu atpakaļ Trīsvienīgā Dieva un baznīcas sadraudzībā, lai viņa dvēsele nenonāktu ellē. Pirmkārt jārunā zem četrām acīm, otrkārt ja nelīdz, tad ar diviem vai trim lieciniekiem, treškārt, ja nelīdz, tad visas draudzes priekšā. Un tikai ceturtkārt, ja nelīdz, drīkst un vajag izslēgt viņu no baznīcas kopības. Nevis ar naidu vai dusmām sirdī, bet lai aizsargātu citus no viņa maldiem un bezkaunībām.

Bet arī tad process nav pabeigts. Ne velti Jēzus runā par uzklausītām lūgšanām šajā kontekstā. Piektkārt vajag turpināt lūgt par šo izslēgto cilvēku, lai viņš kaut kad nākotnē, pēc mēneša vai pēc divdesmit gadiem, tikai Dievs zina, nožēlotu grēkus un nāktu atpakaļ baznīcas kopībā. Tā ir, kā visam vajadzētu būt. Bet kā diemžēl nereti notiek? Sātanam ir sabiedrotais tavā un manā cieta sirdī un nereti apmuļķo mūs, lai domātu pavisam savādāk. Sātans grib ieborēt galvā, ka galvenais ir cik briesmīgi tas otrais ir darījis tev pāri un, ka tas stulbenis ir pats vainīgs, nevajag par viņu lūgt vai raudāt. Tāpēc ir jālūdz, lai Trīsvienīgā Dieva mīlestība pārvarētu, uzveiktu, mūsu cietās sirdis. Lai rūpes par otru pestīšanu būtu tev un man galvenais, un rūpes par savu ādu, un savu emocionālo labsajūtu nāktu otrā vietā. Lai mēs pirmkārt redzētu un nožēlotu savus grēkus, Dieva un cilvēku priekšā. Lai mēs otrkārt spētu piedot citiem, un lai mums treškārt nebūtu vienalga par tiem, kam ir cietas sirdis un kuri neredz, un nenožēlo grēkus. Ar citiem vārdiem varam izteikt lietas būtību šādi: cilvēks ir augstāka vērtība Dieva priekšā.

Šodienas bauslis: Tev un man pašiem ir jāpiedod saistībā ar pāridarījumiem un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai otrs nožēlotu grēkus un tiktu pestīts.

Šodienas evaņģēlijs: Visi grēki var tikt piedotu un Dievs labprāt grib palīdzēt tev tikt pāri dusmām un rūgtumam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Trīsvienīgais Dievs ļoti grib piedot visus.

2.      Svētais Gars skumst, ja tev ir cieta sirds un nenožēloti grēki.

3.      Cilvēks ir augstākā vērtība Dieva priekšā.

Reformācijas diena – ticības atjaunošanas svētki

Sprediķis

Amos 3:7-8, Romiešiem 10:13-17, Jāņa ev. 7:40-52

Reformācijas svētki bija Piektdien, un mēs tos svinam šodien. Saistība ar Reformāciju ir ļoti būtisks jautājums, ko Luters gribēja panākt, kādi bija viņa galvenie mērķi. Aplūkosim kādi bija viņa galvenie mērķi un izvērtēsim, vai mēs tos pildām, vai esam tādi, kādi Dievs un Luters vēlās, lai mēs būtu.

Pirmais lasījums māca par praviešiem un pravietošanu. Pravietot Bībeles izpratnē nozīmē prognozēt nākotni, jā, bet ne tikai. Pravietis arī saka patiesību par savu nākotni, neērtas patiesības, ko neviens cits nesaka. Luters gribēja, lai visi kristieši, ne tikai garīdznieki un klostera ļaudis, liecinātu par savu ticību un kalpotu savam tuvākam ikdienā. Kā? Kurpnieks kalpo Dievam un citiem, taisot kvalitatīvas kurpes, lai Dieva bērniem nav slapjas kājas un nesaaukstējas. Lauksaimnieks kalpo Dievam un citiem, ražo kvalitatīvo pārtiku, lai Dieva bērni nemirst no bada, utt. Katrs kristietis kalpo Dievam un citiem, kārtīgi pildot savus darba pienākumus. Pensionāri kalpo Dievam rūpējoties par bērniem un mazbērniem un ja nav bērni, tad rūpējoties par radiem un kaimiņiem. Labs luterānis ir tas, kas kvalitatīvi veic savu darbu un kalpošanu. Luters arī māca, ka visiem kristiešiem ir aicinājums rūpēties par savu dvēseli, dodot tām pietiekami daudz garīgo pārtiku.

Un stiprināti no Dieva, visiem, ne tikai garīdzniekiem, ir aicinājums liecināt par savu ticību ikdienā un ne tikai glaudīt pa spalvai, bet pravietot, teikt neērtas patiesības saviem kaimiņiem un draugiem. Ka elle reāli eksistē, ka cilvēks ir grēcīgs, ka Jēzus ir vienīgais Pestītājs utt. Luteram bija milzīgi apdraudējumi un bija ļoti tuvu tikt sadedzināts ticības dēļ. Labs Luterānis ir cilvēks, kas  rūpīgi baro savu dvēseli un pasniedz savu ticību tālāk bez cenzūras citiem. Otrais lasījums māca, par Dieva Vārdu, Bībeli. Dieva Vārds ir Dzīvais Vārds, jo, Svētais Gars darbojas Vārdā, caur Vārdu. Svētais Gars ienāk arī tavā un manā sirdī, kad mēs lasām Bībeli. Lutera jaunībā Bībele bija pieejama tikai latīnu valodā, kas nozīmē, ka 99% no visiem cilvēkiem tajā laikā, nevarēja paši lasīt Bībeli.

Bet Luters tulkoja Bībeli Vācu valodā un viņa mācekļi diezgan ātri tulkoja Bībeli lielākajā daļā no Eiropas valodām. Tādējādi Luters nodrošināja, ka milzīgi daudz vairāk cilvēki, nekā iepriekš, varēja lasīt Bībeli savā valodā. Labs luterānis ir tāpēc, ka cītīgi lasa un studē Bībeli un augsti vērtē šo Lutera sasniegums, ka tev un man ir Bībele savā valodā. Es zinu, ka Gliks darīja darbu, bet ideja un iedvesma nāca no Lutera. Tomēr, divi cilvēki var abi lasīt Bībeli, bet to saprast atšķirīgi, nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem, ko Bībele māca. Tāpēc ir Luteriskās baznīcas apliecības raksti, kuros ir paskaidrots, kā pareizi saprast Bībeli strīdīgos jautājumos. Un katram luterānim ir jāpakļauj sava Bībeles saprašanai tam, ko šie raksti māca. Evaņģēlijā ir cilvēki, kuri pareizi un pamatoti tic, ka Jēzus ir apsolītais pravietis un Mesija, proti, Dieva Dēls. Šis ir saistīts ar vienu būtisko lietu, ko Luters gribēja panākt. Lai katrs kristietis būtu pārliecināts, drošs, ka Trīsvienīgais Dievs viņu mīl un, par savu dvēseles pestīšanu. Nosacījumi ir protams, ka cilvēks tic pa īstam un nožēlo grēkus. Bet ar šiem nosacījumiem, Luters gribēja panākt, lai katrs kristietis būtu drošs, pārliecināts, par savu grēku piedošanu, par savas dvēseles pestīšanu. Iemesls, fons ir, ka Luteram ilgi bija šaubas par šo lietu un mocījās ilgi ar sliktu sirdsapziņu un bailes no elles. Labs luterānis ir tātad cilvēks, kas ir pārliecināts par savu grēku piedošanu un savu pestīšanu. Jēzus nāves un augšāmcelšanas dēļ. Mēs varam arī ievērot, ka cilvēki šajā evaņģēlijā sastrīdējās par Jēzu, ka Mesijai būtu jābūt no Betlēmes, nevis no Galilejas. Un iemesls ir sliktas teorētiskās zināšanas par Jēzu un kristīgo ticību. Ja viņi zinātu, ka Jēzus ir dzimis Betlēmē un uzaudzis Galilejā, tad viss būtu skaidrs. Tāpēc Luters izdeva mazu katehismu un daudzas grāmatas, lai cilvēkiem būtu labas teorētiskās zināšanas par kristīgo ticību. Labs luterānis ir cilvēks, kas cītīgi studē mazo katehismu un kam ir labas teorētiskās zināšanas par kristīgo ticību. Ja tev nav mazais katehisms, bet gribētu, lai būtu, tad nāc pie manis un es nodrošināšu, lai tev ir. Ir arī rakstīts, ka šajā pūlī radās domstarpības saistībā ar Jēzu, bija atšķirīgi viedokļi, pārliecības, kas Viņš ir. Kāpēc? Tāpēc, ka daži no šiem cilvēkiem bija gatavi atstāt savu līdzšinējo pieredzi un vērtību sistēmu, bija gatavi radikāli mainīties. Un daži nebija tam gatavi. Tie, kuri atstāja savu līdzšinējo pieredzi ticēja. Tie, kuri nebija tam gatavi, neticēja, bet palika pie savas neticības pieredzes. Jēzus un kristīga ticība ir vienmēr kaut kas jauns, kaut kas savādāks, kaut kas grūti saprotams saistībā ar šīs pasaules standartiem. Kaut kas pavisam savādāks, ko cilvēks nekad nevar aptvert ar savu prātu. Tikai Svētais Gars var dot ticību, tikai Svētais Gars var likt cilvēkam mainīties un atstāt savu līdzšinējo pieredzi. Cilvēka pieredze ir, ka miris cilvēks ir miris un viss. Un 99,99% gadījumi cilvēces vēsturē tā arī ir. Bet viena reize ir noticis atšķirīgi, viena reize Jēzus reāli augšāmcēlās no mirušajiem. Tas pats princips attiecas arī uz Jēzus piedzimšanu no jaunavas Marijas. Vienā reizē ir noticis atšķirīgi, vienā reizē sieviete ir palikusi par grūtnieci bez vīra līdzdalības. Labs kristietis un labs luterānis ir cilvēks, kas saistībā ar savu pieredzi ir gatavs no tā atkāpties ticībās lietās. Un ticēt, ka Dievs dara, kas ir atšķirīgs, negaidīts un savādāks nekā šīs pasaules standarti un vērtības. Labs luterānis ir cilvēks, kas neturas stūrgalvīgi pie neticības pieredzes, bet ir gatavs visu pagriezt ar kājām gaisā un ticēt, ka Dievam viss ir iespējams, ka Dievs var darīt brīnumus un arī dara brīnumus.

Šodienas bauslis: Labam luterānim ir jādara savs darbs, kalpošana godīgi, jāmācās cītīgi par savu ticību un cik ir viņa spēkos dalīties ar ticības patiesībām.

Šodienas evaņģēlijs: Labs luterānis var būt pārliecināts, drošs, par savu grēku piedošanu un par savu pestīšanu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Luters gribēja, lai katram kristietim būtu Bībele savā valodā. Mūsu uzdevums un atbildība ir, lai arī cītīgi lasītu Bībeli savā valodā.

2.      Luters māca, ka Dieva Vārds ir dzīvs un spēj uzrunāt cilvēku arī šodien, jo, Svētais Gars mājo tajā un tiek pasniegta caur to.

3.      Labs Luterānis ir gatavs mainīt neticības pieredzi uz ticības pieredzi.

Sprediķis - 19. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

5. Mozus 30:19-20, Romiešiem 10:1-4, Marka ev. 10:17-27

Šodienas galvenā tēma ir ticības paklausība. Te ir divi aspekti. Viens ir, ka tev un man ir jāklausa, jāievēro, turēties pie kristīgās mācības. Nedrīkst atkāpties no tā, kas ir rakstīts Bībelē un ticības apliecībā, un ko svētā tradīcija māca. Parasti, mēs darām to, ko mēs gribam, kas liekas vilinoši un sapratīgi. Bet diemžēl daudziem draudzes locekļiem neliekas vilinoši un sapratīgi iet uz baznīcu katru svētdienu. Bet ticības paklausībā iekļaujas iet uz baznīcu katru svētdienu. Arī ja tas neliekas vilinoši un sapratīgi.

Otrais aspekts ir, ka pestīšana notiek caur ticību, nevis caur darbiem. Nedrīkstam iedomāties, ka Trīsvienīgais Dievs atvērs Debesu Valstības vārtus kā balva par mūsu labiem darbiem. Jo tie darbi ir vienmēr piemaisīti ar grēku un savtīgumu. Vecās Derības lasījums māca skaidri, ka ir vai nu... vai Dieva priekšā. Mēs varam izvēlēties dzīvību un svētību caur ticības paklausību un caur to, ka mēs paļaujamies uz Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanas priekš pestīšanas. Vai varam izvēlēties nāvi un lāstu, neievērojot kristīgo mācību un paļaujoties uz saviem šķietamiem labiem darbiem, uzskatot Jēzus krusta nāvi par nevajadzīgo. Un tev pašam ir individuāla atbildība Trīsvienīgā Dieva priekšā par savu izvēli.

Otrajā lasījumā Pāvils saka, ka viņa ciltsbrāļiem, jūdiem ir bez izpratnes. Bez izpratnes par ko? Par pareizo pestīšanas ceļu. Ebreji mācīja un māca, ka cilvēks ir sīks, neliels grēcinieks, ka grēks ir tikai neliela trauma cilvēka dabā. Ja vien viņam ir reliģiska izglītība, viņš var ievērot Dieva baušļus un nopelnīt sev pestīšanu caur labiem darbiem.

Un tieši tāpat vai vismaz ļoti līdzīgi domā lielāka daļa cilvēki šodien. Viņi domā aptuveni šādi: ja nu ir kāds Dievs, tad Viņam ir jāņem pretī tāpat vien, tāpēc, ka esam labi cilvēki. Jēzus krusta nāve viņiem liekas labākā gadījumā lieka un visdrīzāk absurda, pilnīgi nesaprotama. Bet tā ir nepareiza izpratne. Ticība Jēzus krustam ir pareizs pestīšanas ceļš, jo, cilvēks ir pamatīgi grēcīgs. Ir protams taisnība, ka pareiza ticība izraisa, noved pie žēlsirdības un mīlestības darbiem. Bet žēlsirdības darbi ir sekas no ticības, no pestīšanas, nevis iemesls, pamatojums pestīšanai.

Kā rīkoties, lai tev un man būtu pareiza izpratne, lai tu un es būtu uz pestīšanas ceļa? Tas bagātais vīrs pieskrēja pie Jēzus, proti, bija dedzīgs, ļoti gribēja tikt pie Jēzus. Tas ir ļoti labs pirmais solis, pārnestā nozīmē, ticības aspektā, pieskriet pie Jēzus. Viņš arī nometas ceļos Jēzus priekšā. Tādējādi apliecinot, ka Jēzus ir Kungs un viņa priekšnieks. Tas ir ļoti labs turpinājums. Tik tālu tas bagātais vīrs rīkojās ļoti priekšzīmīgi. Bet pēc tam viņš sāka kļūdīties. Viņš jautā, kas viņam ir jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. Kas jādara? Viņam ir ebreju izpratne par grēku, viņš domā, ka viņš kaut kā var nopelnīt pestīšanu ar saviem darbiem. Viņš tikai grib uzzināt, tieši kādi darbi viņam ir jādara. Te ir tā nopietna pamata kļūda. Viņš paļaujas uz saviem darbiem, viņš domā, ka viņš var izdarīt kādu pietiekami labu darbu, lai nopelnītu ordeni Dieva priekšā.

Un Jēzus māca viņam, ļoti radikālā veidā, ka viņš netiek galā ar visiem darbiem, ka viņa mīlestība uz Dievu nav tik izcils, cik viņš pats domā. Jēzus liek viņam pārdot visu, kas viņam ir. Un ar to tas bagātais netiek galā. Jēzus māca viņam, ka ir darbi ar ko viņa netiek galā. Un, ka tāpēc cilvēka paša darbi nekad nevar būt pamatojums pestīšanai. Jo, mēs visi esam tādi paši, tas pats princips attiecas uz tevi un mani arī. Mums visiem vairāk vai mazāk klibo ar žēlsirdības darbiem. Mums visiem ir vairāk vai mazāk darbi, ar ko mēs netiekam galā, arī, ja nāvessods draudētu. Tieši tāpēc Jēzum bija jāmirst Golgāta pie krusta, no mīlestības uz tevi un mani. Tāpēc ticība Jēzus krustam, kas izpaužas žēlsirdības darbos, ir galvenais. Jēzus krusts ir galvenais, nevis tavi un mani darbi. Par šo vīrieti ir teikti daudzi morāliski sprediķi, kuri saka, ka ir grēks vai vismaz pavisam morāliski šaubīgi, būt bagāts. Bet tas nav gluži pareizs secinājums.

Te ir rakstīts, cik grūti bagātie ieies Dieva Valstībā. Bet tas nav gluži pareizs tulkots no grieķu valodas. Pareizs tulkojums būtu šāds: cik grūti tiem, kuri paļaujas uz naudu, ieies Dieva Valstībā. Un tā ir būtiska atšķirība. Nav kategorisks grēks vai apšaubāms, ja cilvēks ir bagāts. Tā vaina ir, ja viņš paļaujas uz savu naudu Dieva priekšā un ne uz Jēzus krustu. Ir morāliskas bīstamības ar bagātību, jā. Bagātie var palikt augstprātīgi un paļauties uz savu naudu, jā, bet. Ir morāliskas bīstamības arī ar nabadzību. Nabagie var viegli palikt skaudīgi un dusmīgi uz tiem, kam ir vairāk, kas arī nav labi. Mēs varam arī ievērot, ka tas bagātais vīrs nebija kā kurš pagāns. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš bija draudzes loceklis, loceklis Dieva tautā. Bet tik un tā ar būtiskiem pārpratumiem, bez izpratnes. Diemžēl nekas nav sevišķi mainījies pasaulē. Arī šodien ir draudzes locekļi, kam ir būtiski pārpratumi saistībā ar pestīšanu, tieši tie paši, kā šim bagātajam.

Kā var izvērtēt cilvēka ticību? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens ļoti būtisks faktors ir šis jautājums: ko Jēzus krusts nozīmē tev? Ja cilvēks atbild, ka es īsti nezinu, man tas liekas kā nesaprotama mistika, kaut kas briesmīgs un nepatīkams, tad viņš ir ausās, tad viņš nav sapratis neko vai vismaz stipri pa maz. Ja cilvēks toties atbild šādi: Jēzus krusts man ir dārgs un vērtīgs, mana vienīga cerība, Trīsvienīgā Dieva mīlestības augstākā pakāpe, tad viņš ir uz pareiza ceļa.

Šodienas bauslis: Nedrīkstam paļauties uz bagātību vai saviem darbiem, bet uz Jēzus krustu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir izdarījis kas tev un man bija neiespējams, mirstot pie krusta, lai tu un es varētu tikt pestīti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tu vari izvēlēties nāvi, paļaujoties uz saviem darbiem vai dzīvību, paļaujoties uz Jēzus krustu. Tā ir tava atbildība.

2.      Paļaujoties uz saviem darbiem ir nepareiza izpratne.

3.      Ticēt Jēzus krusta nāvei un augšāmcelšanai ir, kas tev jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvošanu.

Sprediķis - 18.svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Am. 6:3-6, Jēk. 2:15-18, Lk. 12:13-21

Šodienas galvenā tēma ir Dievs vai pasaule. Ne vienmēr ir Dievs vai pasaule. Mēs dzīvojam pasaulē, tev un man ir jākalpo un jāliecina par savu ticību pasaulē. Sektām ir raksturīgi, ka viņi izvairās no pasaules, ka viņiem ir vienalga par visiem, kuri nav viņu sektā. Tas gan ir nepareizi.

Izšķirošais jautājums ir, kā mēs dzīvojam pasaulē. Nedrīkstam dzīvot no pasaules, ar pasaules vērtību sistēmu, ar pasaules attieksmi. Pirmais lasījums stāsta par tiem, kuri meklē dzīves jēgu luksus dzīvē, uz cita cilvēka rēķina. Tas ir nepareizi daudzu iemeslu dēļ. Un galvenais iemesls ir, ka tādā veidā cilvēks neatrod dzīves jēgu. Arī šodien cilvēki meklē dzīves jēgu materiālās lietās. Bet viņi viļas. Un tas nav pārsteidzoši, jo, dzīve tikai ar materiālām lietām ir bezjēdzīga, cilvēks nekad neatradīs dzīves jēgu materiālās lietās vien. Dzīves jēga ir atrodama tikai ticībā Trīsvienīgajam Dievam, sadraudzībā ar Jēzu Kristu. Viss cits vien ir pa tukšo. Te ir rakstīts, ka vajag uztraukties par Jāzepa nama zaudējumiem. Te tulkojums nav gluži pareizs. Jāzepa nama ievainojums vai trauma būtu pareizāks tulkojums. Ar Jāzepa nama ievainojumu vai traumu ir domāts iedzimtais grēks. Cilvēks ir grēcīgs, neinteliģents, cietsirdīgs un nežēlīgs pret citiem. Un viss nepaliek labāk te pasaulē, šī iemesla dēļ.

Jēdziens Jāzepa ievainojums ir, lai parādītu, ka ne tikai tie bezdievīgie pagāni, bet arī Dieva tauta ir grēcīga. Un, ka pat Jāzeps Vecajā Derībā, kas daudzos aspektos bija ļoti svēts, tomēr ir grēcīgs. Šajā aspektā ir Dievs vai pasaule. Tu nedrīksti skriet pasaulei līdzi, kad viņi meklē tukšās materiālās lietas vien un dzīvo ilūzijā, melos, ka cilvēks ir labs, inteliģents un, ka viss paliek labāk. Ir jāuztraucas par Jāzepa nama ievainojumu, proti, par iedzimto grēku un par cilvēka ļaunumu. Cik tas ir tavos un manos spēkos ir jāapkaro grēku sevī un jālūdz, lai Dievs dotu tev un man mīksto sirdi. Lai mēs meklētu dzīves jēgu Dievā un nedarītu citiem pāri. Lai mēs tiktu galā ar savu alkatību.

Otrais lasījums ir labs piemērs tam, ka dažreiz ir Dievs un pasaule, ka nedrīkstam totāli norobežoties no pasaules. Mūsu uzdevums ir kalpot cilvēkiem pasaulē. Īsta ticība ir vienmēr pamats, galvenais faktors, bet īsta ticība izraisa mīkstas, žēlsirdīgas sirdis, kas grib kalpot savam tuvākajam.

Evaņģēlijā ir spilgts piemērs tam, kā pasaule rīkojas un kā tev un man nav jārīkojas. Tas cilvēks, kas uzrunā Jēzu it kā uzrunā Viņu pieklājīgi, bet tomēr dod Viņam pavēli. Nesaka vai lūdzu varētu bet dod pavēli, kas Jēzum jādara. Un iemesls tam ir alkatība. Kur alkatība ieiet sirdī, tur pazemība un elementāra pieklājība un kaunu sajūta iziet. Šādā veidā tev un man ir jābūt atšķirīgiem no pasaules, lai mēs neesam alkatīgi. Un jēdziens alkatība neiekļaujas tikai kāres pēc naudas, bet arī kāres pēc goda, slava, ēšanas kaisles utt. Ir jālūdz, lai tu un es šajā aspektā būtu atšķirīgi no pasaules. Jēzus saka, ka vajag uzmanīties no mantkārības. Kāpēc? Tam ir daudzi iemesli, bet pieminēšu dažus. Pirmā, ka mantkārība ir tīra neticība. Ja tu tici, ka Trīsvienīgais Dievs parūpēsies par tevi rīt, tev nevajag grābt mantu šodien. Mantkārība iestājas, kad tu netici, ka Dievs parūpēsies par tevi arī rīt.

Otrais iemesls ir, ka nauda ir nedroša, pavisam. Banka Baltija ir viens piemērs un absolūti nav vienīgais. Sakrāta manta varētu būt pagalam ļoti ātri un negaidīti. Tāpēc, ka Jāzepam ir ievainojums, cilvēki ir grēcīgi ne pa jokam un dara viens otram pāri ar cietām sirdīm. Trešais iemesls ir, ka manta nedod īsto brīvību un nedod dzīvei jēgu. Ja esi atkarīgs no mantas un cilvēku atzinības, tu neesi brīvs. Tad tu visu laiku baidies, ka nauda un atzinība būs pagalam, ka būsi trūcīgs un nepamanīts. Un, kā es teicu, dzīves jēgu tu vari atrast tikai ticībā Jēzum Kristum, attiecībās ar Viņu, un nesavtīgā kalpošanā citiem. Ir jālūdz, lai Dievs tevi dziedina un ārstē no grēka un neticības mantkārības. Vislabākā mācība Bībelē kā rīkoties ar naudu ir otrā Mozus grāmatā, par to, kad Izraēla tauta gāja tuksnesī. Dievs deva mannu katru dienu, bet tikai priekš vienas dienās. Dievs teica, ka nedrīkst taupīt mannu uz rītdienu. Bet daži tā darīja un tā manna sapuva un sāka smirdēt.

Līdzībā tā manna ir nauda. Dievs dod katru dienu, bet tikai priekš vienas dienas, lai tu un es mācāmies būt atkarīgiem no Dieva katru dienu. Kad cilvēki mantkārībā un neticībā savāc vairāk naudu nekā vajag, tā nauda vienmēr sāk kaut kā smirdēt. Ne tīri burtiski, bet pārnestā nozīmē gan. Kaut kas slikts, nežēlīgs un nepatīkams vienmēr veidojas, kur cilvēks ir mantkārīgs. Jēzus arī saka, ka neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas. Tā ir. No kā tad veidojas ĪSTA DZĪVE ar lieliem burtiem. No ticības un no garīgas pārtikas. Nedrīkst badināt miesu, no tā veidojas slimības un ir neveselīgi. Tas visiem ir skaidrs. Kas diemžēl visiem nav skaidrs ir, ka tas pats princips attiecas uz dvēseli. Dvēselei vajag garīgo pārtiku, Bībeli, lūgšanu, Svēto Vakarēdienu, Dievkalpojumus utt. Šādā veidā tev un man ir jāatšķiras no pasaules, ka mēs neturam badā savu dvēseli, bet dodam tām bagātīgi ar garīgām barības vielām, čakli sekojot līdzi un piedaloties draudzes dzīvē.

Dūšīgi ēst garīgo barību ir nosacījums, lai tev un man būtu mīkstas līdzjūtīgas sirdis. Dūšīgi ēst garīgo pārtiku ir nosacījums, lai mēs varētu pareizajā veidā kalpot cilvēkiem pasaulē. Mēs varam arī ievērot, ka tas bagātais mantkārīgais, šeit domā tikai par sevi. Viņš piemin vārdus: “es, savs un mans” septiņas reizes trijos teikumos. Varbūt viņam bija sieva un bērni, bet tie viņam jebkurā gadījumā nerūp. Savtīgums augstākajā pakāpē. Ja mēs tādi esam, mēs esam no pasaules. Ir jālūdz, lai Dievs palīdzētu tev un man, lai varam redzēt tālāk par savu degungalu. Lai mēs dzīvojam no Dieva, kopā ar Dievu pasaulē, kas ir ideāla versija.

Šodienas bauslis: Ir jādzīvo pasaulē, bet ne no pasaules.

Šodienas evaņģēlijs: Dzīves jēgu tu atradīsi, ticībā Trīsvienīgajam Dievam un kalpošanā citiem.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Nav jākaro pēc luksus dzīves, bet jāuztraucas par savu un cilvēku grēcīgo dabu. Un cik iespējams to apkarot.

2.      Īsta ticība un žēlsirdības darbi vienmēr iet roku rokā.

3.      Jāuzmanās no mantkārības, jo, tā ir tīra neticība. Tikai Dieva dāvanas ir pavisam drošas, neiznīcīgas.

SPREDIĶIS PĻAUJAS SVĒTKOS

1 Laiku 16:7-12, Jāņa atkl. 5:11-14, Mateja ev. 15:29-31

Šodien ir Pļaujas svētki, un galvenā tēma ir pateicība un Trīsvienīgā Dieva slavēšana. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka Dievs caur Dāvidu iedeva noteiktu kārtību un dziesmu, kā pateikties Dievam. Ar citiem vārdiem, tam nebija jānotiek kā pagadās, bet ar noteiktu kārtību. Lai notiktu un lai notiktu pareizajā veidā. Princips ir tas pats šodien. Lai tu un es nepateicamies Dievam šad un tad, neregulāri kā pagadās, bet regulāri ar noteiktu kārtību. Vismaz divas reizes dienā saistībā ar rīta un vakara lūgšanu.

Otrais lasījums māca, vairāk konkrēti par ko pateikties pirmkārt. Par nokauto jēru, proti, par Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanos. Ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies, ka Viņš ir salīdzinājis tavus un manus grēkus un uzvarējis nāvi, tas ir pirmais un galvenais par ko pateikties. To var un vajag darīt ar saviem vārdiem, bet ne tikai. To var un vajag arī darīt dziedot Gods Dievam augstībā, katru svētdienu. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu, kā nonākt pie šīs atziņas, ka vajag pateikties Dievam un godināt Viņu. Ir rakstīts, ka Jēzus uzkāpa kalnā. Bībelē kalns ir simbols par tuvošanas Dievam, par ticības pieaugumu. Tīri burtiski tu tiec tuvāk Debesīm uzkāpjot kalnā un tā doma ir, ka tas pats notiek garīgajā ziņā.

Mēs tuvojāmies Trīsvienīgajam Dievam caur garīgo disciplīnu, caur lūgšanu, Dievkalpojumiem utt. Un šādā veidā tava un mana garīgā saprašana pieaug, lai mēs redzam ar garīgām acīm, ka un kā Dievs darbojas. Nesen es runāju ar kristīgu sievieti, kurai bija diezgan sarežģīta operācija. Viņa nekurnēja par to, ka tā operācija vispār bija vajadzīga. Viņa pateicās Dievam, ka tā atveseļošanās bija bijusi pavisam viegla, daudz vieglāka nekā citiem ar to pašu kaiti. Viņa redzēja, ka Dievs darbojas arī un vispirms grūtībās. Nevis savos spēkos viņa šo prata, bet ar Dieva palīgu. Tāpēc, ka viņa ir uzkāpusi ticības kalnā. Nesen es arī runāju ar citu kristīgu sievieti, kam pirms dažiem gadiem darīja pāri diezgan nopietni. Bet viņa redzēja dzīvi ar gaišām krāsām, bija priecīga, optimistiska un pateicīga. Nevis savos spēkos viņa to prata, bet ar Dieva palīgu. Tāpēc, ka viņa ir uzkāpusi ticības kalnā. Ir arī rakstīts, ka Jēzus apsēdās. Tajā laikā skolotājs un skolēni apsēdās, kad bija mācības stunda, kad skolotājs mācīja un skolēni mācījās. Ko tad vajag mācīties Jēzus skolā?

Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminēšu dažas lietas. Pirmkārt, ka vajag pateikties Jēzum Kristum un Trīsvienīgajam Dievam. Nevis dzīvei vispār. Otrkārt vajag iemācīties, ka Trīsvienīgā Dieva slimnīca, proti, kristīgā baznīca ir pavisam unikāla slimnīca, ar pavisam unikālu aparatūru. Dieva slimnīca ir vienīgā, kas var ārstēt pret nāvi un iedot cilvēkam nemirstības zāles. Nemirstības zāles ir kristīgā ticība vispār, visi Trīsvienīgā Dieva žēlastības līdzekļi un īpaši Svētais Vakarēdiens. Treškārt vajag iemācīties, kā izteikt savu pateicību Dievam. To var darīt daudzos veidos, bet viens labs veids ir, ar Vecās Derības psalmiem. Vecās Derības psalmos tu vari atrast psalmus atbilstoši visiem garastāvokļiem. Kad esi dusmīgs, kas nav labi, bet kam dažreiz ir savs laiks, tad ir psalmi kas ļoti precīzi izsaka tavas jūtas.

Tas pats princips attiecas arī uz skumjām un priekiem. Dievs zina, ka mēs dažreiz esam dusmīgi un skumīgi, nav iespējams no tā izvairīties. Bet ja tu lasi atbilstošus psalmus, kad esi dusmīgs un skumīgs, tad Dievs palīdz pārvarēt šīs izjūtas, lai tu atkal būtu priecīgs un pateicīgs. Ceturtkārt vajag iemācīties, ka vajag pateikties Dievam par visu, arī par to, kas ir sāpīgs un nepatīkams. Pārliecībā, ka Dievs vienmēr rīkojas no mīlestības.

Lidija Lasmane, kam nesen palika 100 gadu, ir bijusi lēģerī Sibīrijā trīs reizes. Viņa saka, ka viņa bija lepna, ka viņa paļaujas uz sevi, uz saviem spēkiem. Prasījās trīs tūres uz Sibīriju, pirms viņai bija dziļa pārliecība, ka Dievs ir stiprais un īstais darītājs, nevis viņa. Un viņa pateicas Dievam, ka Viņš iemācīja viņai šo, caur trim tūrēm uz Sibīriju. Tā ir pavisam dziļa un īsta ticība.

Kas ir bagāts? Nevis tas, kam ir daudz naudas bankā, bet tas, kas prot pateikties Dievam par visu! Es nezinu, cik naudas Lidijai Lasmanei ir bankā, bet, viņa jebkurā gadījumā ir pavisam bagāta, kas prot pateikties Dievam par trim tūrēm uz Sibīriju. Ir arī rakstīts, ka tauta brīnījās par Dieva dziedināšanas brīnumiem, ka mēmie runāja un aklie redzēja. Tomēr, tev un man nevajag brīnīties par Dieva brīnumiem, jo, mēs ticam, ka ir varens stiprais Dievs, kam nekas nav neiespējams. Tīri burtiski tādi brīnumi notiek arī mūsdienās, kaut es varu piekrist, ka diezgan reti. Bet pārnestā nozīmē tādi brīnumi notiek bieži arī mūsdienās. Notiek, ka garīgie aklie redz Dieva godību ar ticības acīm un sāk ticēt. Notiek, ka tie, kuri pēc būtības ir mēmi un runā tikai par laicīgām lietām, nāk pie ticības, un sāk dziedāt Gods Dievam augstībā! Tā ir viena lieta, kam vajag ticēt un par ko pateikties, nevis brīnīties. Cita lieta par ko pateikties ir radīšanas regularitāti un uzticamību. Ka Dieva dotie dabas likumi strādā. Katru gadu pārtika aug zemē un lopi vairojas, lai tev un man ir ko ēst. Katru gadu lietus līst, lai ir ūdens akās, lai tev un man ir ko dzert. Saule neizdzisīs, lai tev un man ir silti un lai dzīve var turpināt zemes virsū. Un viss tāpēc, ka aiz tā visa ir inteliģents radītājs, Trīsvienīgais Dievs. Ja tu domā sīkāk un dziļāk par šo tēmu, tu pamanīsi, ka ir tik daudz par ko pateikties Trīsvienīgajam Dievam, ka ir ko darīt no rīta līdz vakaram ar to.

Šodienas bauslis: Ir jāpateicas Dievam par visu, jo, Dieva mērķis ar visu ir no mīlestības uz tevi un mani.

Šodienas evaņģēlijs: Tu esi pavisam bagāts, kad tev ir pateicība sirdī un kad tu dziedi: “Gods Dievam augstībā!!!” no visas sirds.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Neder pateikties Dievam kā pagadās, jābūt noteiktai kārtībai tam.

2.      Pirmkārt ir jāpateicas par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos.

3.      Jāiet uz kalna, proti, tuvāk Dievam, un jāmācas Dieva skolā, lai tu redzi, par ko pateikties. 

Sprediķis -16. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

5 Mozus 4:29-31, Ap.d.4:32-35, Lūkas 10:38-42

Šodienas galvenā tēma ir, ka tikai vienas lietas vajag. Proti, sēdēt pie Jēzus kājām un uzklausīt Viņa vārdus, kā Marija dara. Vecās Derības lasījums māca, kas notiek, ja tā nedara. Tad iet slikti. Bet arī māca, kas notiek, ja tā dara, tad Dievs mūs nepamet. Tas nenozīmē, ka viss būs viegli, bet, ka Dievs stāv klāt un palīdz

Kāds var iebilst, ka vajag strādāt, ka nebūs maize, ja velta laiku Jēzum. Bet otrais lasījums māca, ka ir tieši otrādi. Neviens necieta trūkums un tieši tā ir, kad vispirms meklē Dieva Valstību un Viņa taisnību. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu. Jēzus iegāja lauku ciematā un tieši tāpat vajadzētu būt tā, ka Viņš ir iegājis tavā un manā sirdī. Kā es varu pārbaudīt sevi, kā es varu zināt, vai Jēzus mājo manā sirdī? Būtu daudz ko pieminēt, bet saistībā ar šodienas tēmu galvenais ir, vai es daru kā Marija. Ka es pirmkārt gribu veltīt pašam Jēzum laiku un tikai otrkārt gribu kalpot ar praktiskiem darbiem. Šī ir lietas būtība, bet to var izteikt vairākos veidos. Viens ir, ko es tikko teicu. Otrs veids kā pārbaudīt sevi ir ar Jēzus vārdiem Mateja ev. 6:33, “Meklējiet papriekšu Dieva Valstību un Viņa taisnību, tad visas citas lietas taps jums piemestas.” Trešais jautājums ir, vai es pirmkārt gribu sagatavoties mūžībai un tikai otrkārt gribu baudīt pasaules labumus. Prātīgās robežās protams drīkst baudīt pasaules labumus, bet dzīves galvenā jēga ir, lai sagatavoties mūžībai.

Pašreiz notiek asiņains karš netālu no mums, Ukrainā. Daudzi uzdod jautājumu, kāpēc, kāpēc Trīsvienīgais Dievs to pieļauj, ko Viņš grib mums ar to teikt. Tikai Dievs pats Savā neizdibināmā gudrībā zina atbildi līdz galam. Bet es domāju, ticu, ka vismaz viens iemesls ir, ka esam pārāk slinki sagatavoties mūžībai, ka nododamies pa daudz laicīgām izklaidēm un pa maz, lai sagatavotos mūžībai. Tāpēc Dievs ļauj tam Putinam trakot, lai mēs sāktu nopietnāk sagatavoties mūžībai. Es esmu uzslavējis Mariju, bet tas nenozīmē, ka Marta rīkojas pilnīgi nepareizi. Ir pareizi, ko Marta dara, viņa nemaldās totāli, bet viņa sajauc secību. Marta strādā papriekšu, bez lūgšanas iepriekš, tur ir tā vaina. Tātad vajag papriekš darīt kā Marija, pielūgt Trīsvienīgo Dievu un Jēzu Kristu garā un patiesībā, ar piedotiem grēkiem. Pēc tam vajag darīt kā Marta, nodarboties ar attiecīgo darbu, kalpošanu.

Šī ir pareiza metodoloģija saistībā ar jebkādu darbu. Saistībā ar pieminēto karu Ukrainā Latvijas valsts pašreiz palielina aizsardzības budžetu diezgan un pūlas ar visiem spēkiem, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Tas ir pats par sevi labi un pareizi, bet. Tā problēma ir, ka Latvijas valsts un tauta nepielūdz Trīsvienīgo Dievu garā un patiesībā, bet tieši otrādi, apsmērē savas rokas pamatīgi ar nenožēlotiem grēkiem. Aborti, azartspēles un pornogrāfija plaukst bez ierobežojumiem no valsts puses. Valsts atbalsta un mudina uz homoseksualitāti caur t.s civilas savienības likumu. Ir skaidrs, ka Trīsvienīgais Dievs nesvēta šādu rīcību. Dievs neaizstāv Latviju, kad pieļaujam tādus grēkus, vienalga cik daudz % no IKP kas aiziet aizsardzībai. Ja toties Latvijas valsts un visa tauta atgrieztos no grēkiem, neatļautu pieminētus grēkus un liktu mazāks % aizsardzībai, Dievs aizstāvētu Latviju.

Tā problēma ir, ka Saeimas augstie kungi un dāmas neuzklausa šo sprediķi, un ja darītu, visticamāk neņemtu vērā, ko es saku. Tā problēma ir, ka 99% no tautas uzskatu, ka es runāju pilnīgas muļķības. Tie kristieši visā valstī, kuri saprot un piekrīt, ir ārkārtīgi neliels % no tautas. Ja nu 99% no tautas rīkojas nepareizi, kas tad ir tavs un mans aicinājums. Rīkoties kā Marija. Mēs esam svētais un nelielais pārpalikums. 1 Mozus grāmatā 18. nodaļā Dievs apsola Ābrahāmu, ka Viņš neiznicinās Sodomu, ja tur ir desmit taisnīgie, kuri svin Dievkalpojumu, pielūdz Dievu garā un patiesībā. Tā problēma ir, ka nebija 10 taisnīgie Sodomā. Nav pārāk daudz taisnīgie palikuši Latvijā, bet 10 noteikti ir. Tavs un mans uzdevums ir, lai nožēlotu un apkārotu grēkus un pielūgt Dievu garā un patiesībā. Un lūgt, lai Dievs apžēlotos par Latviju un aizsargātu mūs, kaut esam tam totāli necienīgi.

Pašreiz visi politologi un gudrinieki prognozē nākotni ziņās, kas notiks saistībā ar Ukrainu un Krieviju. Bet nedz Putins, nedz Tramps, nedz politologi un gudrinieki nevalda par nākotni. Trīsvienīgais Dievs valda par vēsturi un nākotni. Un galvenais faktors, kas izšķirs Latvijas valsts nākotne ir, ko Dievs ir izlēmis Savā neizmērojamā gudrībā. Un, cik dūšīgi tu un es, svētais pārpalikums, lūdz par savu valsti un tautu? Lai Dievs apžēlotos no žēlastības. Ir arī rakstīts, ka Marta ielūdza Jēzu pie sevis. Šis ir ļoti būtisks faktors, lai Jēzus būtu tavā sirdī. Lai tu ielūdz Viņu no sirds, brīvprātīgi. Jēzus neuzbāžas bet grib, lai tu brīvprātīgi ielūdz Viņu. Marta un Marija bija māsas. Tīri burtiski nebija tavas un manas māsas, bet. Garīgajā aspektā viņām vajadzētu būt arī mūsu māsām. Un jebkurai māsai jābūt mīļai māsai. Ir jālūdz, lai gan Marija, gan Marta tev un man būtu mīļās māsas un lai mēs ar Dieva palīgu varētu rīkoties kā viņas.

Marta nedaudz kļūdījās, bet ne ļoti, darīja ko pareizi, tikai secība sanāca nepareiza. Bet ja tu lasi Jāņa evaņģēlijā 11. nodaļā rūpīgi, tu vari pamanīt, ka Marta mācījās no kļūdām un auga ticībā. Lai mēs esam kā Marija šodienas evaņģēlijā un kā Marta Jāņa ev. 11. nodaļā. Lai mēs papriekšu pielūdzam, meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību un sagatavojāmies mūžībai. Un pēc tam strādājam, kalpojam un baudām dzīves labumus.

Šodienas bauslis: Vajag papriekšu pielūgt Dievu, meklēt Viņa Valstību un sagatavoties mūžībai.

Šodienas evaņģēlijs: Kad dara kā es tikko teicu, Dievs parūpējas un neviens necietis trūkums.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Vajag ielūgt Jēzu pie sevis ar atvērtu, brīvprātīgu sirdi.

2.      Vajag lūgt par Latviju, lai Dievs apžēlojas un mūs aizstāv pa spīti tautas grēkiem.

3.      Gan Marijai, gan Martai, tev un man jābūt mīļam māsām. Proti, lai mēs rīkojāmies kā viņas pareizā secībā.

Tēvu dienas sprediķis

5 Mozus 10:17-19, Romiešiem 13:8-10, Mateja Ev. 5:38-48

Šodienas galvenā tēma ir par savu tuvāko, par saviem līdzcilvēkiem. Kā attiekties uz citiem cilvēkiem, kā rūpēties par viņiem? Ir arī Tēva diena un mēģināšu apvienot abas tēmas. Vecās Derības lasījums, māca par to, kuri ir visvairāk neaizsargāti, nenodrošināti jebkurā sabiedrībā. Atraitnes, bāreņi un svešinieki, cittautieši. Tātad tie ir tie, par ko tev ir jārūpējas. Bet pasaules standarti un mūsu paša grēcīgā daba, diemžēl saka ko citu.

Mēs gribam būt čomi ar tiem, kuri ir bagāti un slaveni. Trūcīgie mums parasti neinteresē. Tā ir, bet, tā nebūtu jābūt. Ir jālūdz, lai Trīsvienīgais Dievs mainītu tavu sirdi, lai tev būtu Dievišķā mīlestība sirdī pret atraitnēm, bāreņiem un svešiniekiem. Otrais lasījums māca plašāk par šo tēmu, kā rūpēties par citiem. Ir ļoti labi un vajadzīgi, ka tu mīli Dievu, bet. Ja tu mīli Dievu, tu mīli arī Viņa bērnus, proti, citus cilvēkus. Un Trīsvienīgais Dievs ir iedibinājis noteiktu kārtību un secību, kā mīlēt citus. Un šo galveno kārtību sauc par svēto laulību. Laulība ir galvenais veids, kā konkrēti parūpēties par citiem. Un laulībā tēvs ir ģimenes galva, kam, ne tikai bet vispirms, ir jārūpējas par savu ģimeni. Palikt kopā ar savu sievu un ar savu bērnu māti līdz kapa malai, tas ir galvenais veids, kā tēvam ir jārūpējas par savu ģimeni.

Tas nav viegli un prasa daudz saistībā ar nesavtīgo mīlestību, raksturu un izturību. Tāpēc visiem kristiešiem no abiem dzimumiem un īpaši tēviem ir jālūdz, lai Dievs palīdzētu, un dotu nesavtīgo mīlestību, labu raksturu un izturību. Te ir rakstīts, ka nav jāpaliek parādā, izņemot mīlestību vienam pret otru. Saistībā ar naudu kristietim ir jānomaksā savi parādi. Nemaksāti parādi nav neizbēgami. Bet saistībā ar nesavtīgo mīlestību parādi ir neizbēgami. Mēs visi esam nepilnīgi grēcinieki. Vīrs vienmēr varētu labāk rūpēties par sievu un bērniem, sieva vienmēr varētu labāk rūpēties par vīru utt. Te ir projekts un izaicinājums, varens tāds, līdz kapa malai. Lai mēs visi augtu nesavtīgā mīlestībā ar Dieva palīgu, lai mūsu mīlestības parāds citiem vismaz mazinātos. Pašreiz ir populārs ar ekstremāliem sporta veidiem, cilvēkiem patīk izaicinājumus. Bet galvenais un varenākais izaicinājums visiem ir saistībā ar paša raksturu, lai ar Dieva palīgu to izlabot un uzlabot. Tur tev un man ir varens izaicinājums.

Ko tad darīt tie, kuri nav precēti, kam nav sava ģimene? Tur radniecība ir galvenais faktors. Visiem ir aicinājums rūpēties par saviem radiniekiem. Tiem, kuri ir neprecējušies, cerams, ir radinieki, par ko parūpēties, un kuri cerams, rūpēsies par viņiem. Tātad, galvenā atbildība visiem ir, lai pirmkārt parūpētos par savu ģimeni un par miesiskiem radiniekiem. Un otrkārt par tiem, kuri ir nenodrošināti. Šādā veidā Trīsvienīgais Dievs ir parūpējies par aizsardzības tīklu sabiedrībā, lai visiem ir par ko parūpēties. Un lai visi tiktu aprūpēti.

Evaņģēlijā Jēzus māca sīkāk, kā parūpēties par citiem. Viņš saka, Bet es jums saku. Jēzus saka ko citu nekā pasaule. Cilvēks lasa - Kas jauns un privāta dzīve par slavenībām, kuru precas trešo reizi ar krietni jaunāku sievieti, meitas vecumā, un domā, forši, tā es arī varētu darīt. Bet vispār nevajag lasīt tādus mēslus un nevajag ietekmēties no pasaules. Ir jāsadzird Jēzus balss, kas saka, ka laulība ir līdz kapa malai un viss! Trūcīgiem, nenodrošinātiem, nepamanītiem, nevis slavenībām ar sliktu raksturu, ir kam tev vispirms ir jāpievērš sava uzmanība. Jēzus saka, ka, ja kāds tev sit pa labo vaigu, piegriez viņam arī otru. Tas varētu skanēt absurds un neiespējams. Bet tā nav. Te ir jāpievērš uzmanība ļoti būtiskām detaļām. Kad divi vīri kaujas pa īstam, viņi parasti sit ar labo roku, dūri un trāpa otram pa kreiso vaigu. Kad trāpa pa labo vaigu? Kad mērķis nav, lai kautos pa īstam, bet apvainotu otru, dot pliķi. Pašreiz Krievija nesit Ukrainai pa labo vaigu, bet pa kreiso. Tādos gadījumos, kad kaujas pa īstam, drīkst aizstāvēties. Bet kad sit pa labo vaigu, nekaujas pa īstam, tikai apvaino, tad ir jāpagriež arī otru. Proti, nedusmoties, bet pieņemt pazemībā. Vismaz bieži ir pamatoti, pelnīts. Visās laulībās visā pasaulē vīrs vai sieva dažreiz sit otram pa labo vaigu, cerams ne burtiski, bet līdzībā gan.

Un visiem vīriem un sievām aicinājums ir, lai to pieņemtu pazemībā ar Dieva palīgu un tādējādi pieaugt nesavtīgā mīlestībā. Piegriezt otru vaigu arī nozīmē lūgt par tiem, kas mums nepatīk, kas dara mums pāri, kam mēs nepiekrītam. Tā ir ļoti būtiska lieta. Aizlūgt par kādu nenozīmē, ka tu viņam piekrīti, ka tu uzskati viņu par ideālu. Tieši otrādi. Mēs lūdzam par Vladimiru Putinu katrā Dievkalpojumā. Nevis tāpēc, ka  mums patīk viņš, nevis tāpēc, ka piekrītam viņam, bet tieši tāpēc, ka viņš ir traks. Lai viņš paliktu prātīgs, lai Dievs apžēlotos par viņu. Jo trakāks cilvēks ir, jo lielākais iemesls par viņu aizlūgt. Mēs lūdzam katrā Dievkalpojumā par Latvijas Republikas ministru prezidenti un prezidentu un par Alūksnes novada priekšsēdētāju. Tas nenozīmē, ka mēs saistībā ar politiku ieņemam pozīciju ar Jauno Vienotību. Tas nozīmē, ka mēs apliecinām, ka viņi ir likumīgi savos amatos. Un mēs lūdzam, lai Dievs viņus vadītu, Viņam tīkamā veidā.

Un mēs lūdzam par viņiem tāpēc, ka Bībele māca mums tā darīt. Nav slikti lūgt par tiem, kuri ir ļoti prātīgi. Bet pirmkārt ir jālūdz par neprātīgiem. Jēzus saka, ka nevajag aizstāvēties vai atriebties saistībā ar sitieniem pa labo vaigu, saistībā ar apvainojumiem. Vajag ticībā un pazemībā ticēt, ka Trīsvienīgais Dievs galu galā valda, nevis bezkaunīgie cilvēki. Gala rezultātā Dievs spriedīs taisnu tiesu visiem, arī bezkaunīgiem cilvēkiem.

Šodienas bauslis: Nedrīkst tikai domāt par sevi un par savu ādu. Ir jārūpējas arī par citiem.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs ir iedibinājis laulību, ģimeni un radniecību, lai visiem būtu par ko parūpēties. Un lai visiem būtu, kas par viņiem parūpēsies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Pirmkārt ir jārūpējas par savu ģimeni un otrkārt par vājākiem sabiedrībā.

2.      Mūsu mīlestība uz citiem vienmēr varētu būt labāka un lielāka. Tāpēc ir pastāvīgs aicinājums pieaugt ticībā, mīlestībā un cerībā, ar Dieva palīgu.

3.      Aizlūgt par citiem ir būtisks veids, kā kalpot un mīlēt citus. Jo trakāks cilvēks ir, jo lielāks iemesls par viņu aizlūgt.

Sprediķis_Ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Jesaja 65:1-2, 1 Pētera 5:6-11, Lūkas 15:11-32

Šodienas galvenā tēma ir pazaudēts un atrasts. Kas ir pazaudēts un atrasts? Cilvēks vai precīzāk viņa dvēsele. Dievs mīl visus un grib, lai visi pazaudētie dēli un meitas atgriežas. Vecās Derības lasījums māca par vienu aspektu, kā cilvēks var pazust, atkrist no Dieva. Kad viņš seko savam domām. Ticības jautājumos ir jāseko kristīgai mācībai. Ar mācītāja palīdzību tev vajag uzzināt, ko Bībele un Svētā Tradīcija māca. Un pie tā turēties, citādi tu esi pazaudēts.

Otrais lasījums māca par sātana eksistenci. Dievam un mums ir ienaidnieks, pretinieks, kas pūlas ar visiem spēkiem, lai tu un es atkristu - sātans. Diemžēl ir nenobrieduši neīsti it kā kristieši, kuri domā, ka sātans neeksistē. Bet tā nav. No vienas puses Dievs ir stiprāks par sātanu, ja vien turamies pie Jēzus, sātans nevar mūs kaitēt. No otras puses sātans ir bīstams un maisās pa kājām ar pilno jaudu, ļoti čakli. Lai tu neatkristu un nepazustu, tev vajag apzināties, ka sātans eksistē un ir reāls drauds tavai ticībai. Un Trīsvienīgā Dieva spēkā viņu uzveikt. Evaņģēlijā dzirdējām stāstu par pazudušo dēlu, pazīstams stāsts. Galvenā vēsts ir, ka visi grēki var tikt piedoti, ka Dievs ņem pretī visus kuri nožēlo grēkus.

Bet te ir daudzas sīkākas nianses. Ir rakstīts, ka jaunākais dēls grib sev piederošo mantas daļu. Bet tulkojums nav gluži pareizs. Grieķu valodā te ir rakstīts, ka viņš grib savu daļu no esamības, no būtības, no dzīvības. Pēc būtības tulkojums ir pareizs, ar mantu tu vari uzturēt savu dzīvību, esamību un būtību, bet. Tīri burtiski te ir rakstīts esamība, nevis manta. Kāds ir secinājums? Ka Dievs ir īsta dzīvība, esamība un būtība. Caur ticību, no žēlastības, kristietim ir īsta dzīvība, esamība un būtība kaut viņam ir tukšs vēders un mirst no bada. Un nekristietim nav īsta dzīvība, esamība un būtība, kaut viņam ir pilns vēders un daudz mantas. Ar citiem vārdiem, Dievs pats ir īsta dzīvība un augstāka vērtība. Un Trīsvienīgā Dieva acīs cilvēks ir augstākā vērtība, nevis manta. Kas nav pazudis no Dieva, kam ir ticība, viņam ir visvērtīgākā manta, Dievs un ticība, kaut ir tukšs vēders.

Tas nozīmē, ka tev un man arī ir jātur cilvēks par augstāko vērtību, nevis manta. Un tas nozīmē, ka tev un man ir jādara viss kas ir mūsu spēkos, lai mūsu radi, draugi, kaimiņi un darbabiedri nāktu pie ticības. Ja neizdodas, ja viņi neatsaucas, tad neko. Bet vajag vismaz mēģināt. Šajā gadījumā ģimenes manta sastāvēja no lauku īpašuma, no zemnieku saimniecības. Tēvs pārdeva vienu trešdaļu no īpašuma, lai dotu jaunākam dēlam. Divu iemeslu dēļ viņam tas pilnīgi noteikti nepatika. Viens ir, ka viņš vēl nav miris, parasti bērni manto tikai kad vecāki ir miruši. Prasot mantojumu pirms tēva nāves bija pavisam smags apvainojums pret tēvu. Otrais iemesls ir, ka tēvs saprot, ka labi nebeigsies, viņš pirmkārt grib dēlu mājās un otrkārt viņš saprot, ka tā nauda tiks plānprātīgi izniekota. Bet tēvs dara kā dēls grib, bez kurnēšanas un pārmetumiem, kaut viņam tas nepatīk. Līdzībā, tēvs ir Trīsvienīgais Dievs. Kāda ir mācība tev un man? Kā Dievs ir devis tev un man brīvo gribu un Viņš respektē to.

Dievs varētu piespiest visiem ticēt, bet Viņš to nedara. Jo, mīlestībai jābūt brīvprātīgai. Dievs grib lai tu un es brīvprātīgi nāktu pie Viņa. Tāpēc mans mīļais draugs, nāc brīvprātīgi pie Dieva un paliec pie Viņa, neatkrīti. Ir rakstīts, ka jaunākais dēls izšķērdēja to mantu. Bet kā es teicu, saistībā ar to tulkojumu, viņš neizšķērdēja tikai savu naudu, bet savu būtību, esamību un dzīvību. Tikai pie Trīsvienīgā Dieva ir esamība, būtība un dzīvība, viss cits ir nepastāvīgs un beidzas ellē. Kāpēc cilvēki pazūd un atkrīt no ticības? Tur ir gana daudzi iemesli, bet viens parastais ir, ka viņi redz daudzas vainas savā draudzē, pie mācītāja un pie citiem draudzes locekļiem. Viss vai vismaz stipri pārāk daudz ir nepareizi. No vienas puses tas nav pilnīgi nepareizi. Ir tā, ka visas draudzes, visi mācītāji, visi draudzes locekļi ir grēcinieki ar visādiem trūkumiem, jā, bet.

No otras puses, tas nav pamatojums, lai atstātu draudzi. Galvenais ko Dievs grib tev mācīt ir, ka tu arī esi grēcīgs un nepilnīgs, ne tikai citi. Tas fakts, ka visas cilvēciskās kopības ir nepilnīgas ir aicinājums tev un man, lai mācītos pazemību. Ir viegli mīlēt tos kuri dara tev labu un netracina tevi. Bet ar to tu nedari neko sevišķu. Toties mīlēt tos kuri dara nepareizi un tevi tracina, neatstāt viņus, bet pazemībā sadraudzēties ar viņiem, tas ir kaut kas sevišķs. Nevainot citus, bet vainot sevi, tā ir pazemība. Šajā aspektā jaunākais dēls ir paraugs. Kad viņš saprot, ka viņš ir sataisījis pamatīgu muļķību, viņš nevaino citus bet sevi. Viņš saka es esmu grēkojis.  Izcili saistībā ar raksturu. Gala rezultātā cilvēkam pašam vienmēr ir atbildība par saviem darbiem. Vienalga cik tā situācija varētu būt ekstrēma vai nelabvēlīga, cilvēkam pašam vienmēr ir atbildība par saviem darbiem, neder Dieva priekšā citu vainošana.

Šeit ir divi pazudušie dēli. Vecākais dēls ir pazudis savā morālismā. Kas ir domāts ar vārdu - morālisms. Ka vecākais dēls domā, ka viņam ir labāka morāle par mazo brāli, ka viņš ir bez grēka Tēva, Dieva priekšā. Bet tā nav. Viņš saka, ka viņš nekad nav pārkāpis tēva baušļus. Kāds malacis, vai nē. Bet viņš ir pārkāpis tēva baušļus gana daudzas reizes, tikai viņš to neredz un nesaprot. 98% no visiem cilvēkiem ir kā vecākais dēls, domā, ka viņi nav grēcinieki un ir labāki par citiem. Viņiem Jēzus un Viņa krusts nav vajadzīgs, jo, viņi paši ir tik izcili savās acīs. Tie ir pazuduši. Bet tie kuri ir kā jaunākais dēls un vaino sevi par savām muļķībām un saka, es esmu grēkojis, tie ir piedoti un tie ir pie Debesu Tēva, un nav pazuduši.

Šodienas bauslis: Tu nedrīksti aizbildināties, tev ir atbildība par saviem darbiem Trīsvienīgā Dieva priekšā.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs mīl visus, visi grēki var tikt piedoti un Dievs ņem pretī visus, kuri nožēlo grēkus.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tev ir jāseko Bībelei un Svētai Tradīcijai un tu esi pazudis, ja seko savām domām.

2.      Īsta manta ir Trīsvienīgais Dievs, kas ir vienīgā īsta esamība, būtība un dzīvība.

3.      Dievs ir devis tev brīvu gribu, lai, vai nu atkristu vai paliktu pie Dieva un nepazustu. 

Sprediķis_Vasarssvētkos

1.Moz.11:1-9, Ap.D. 2:1-11, Jņ. 14:15-21

Šodien ir Vasarsvētki un galvenā tēma ir Svētā Gara izliešana, atnākšana. Vecās Derības lasījums paskaidro, parāda, kā viss notiek, kad cilvēkiem nav Svētais Gars sirdī. Tie cilvēki gribēja būvēt torni līdz debesīm, ar citiem vārdiem, izstumt Dievu, padarīt Viņu nevajadzīgu un paši valdīt. Cēlonis, sakne ir augstprātība, lepnums un sekas ir šķelšanās un nesaprašana.

Cilvēki vairs nesaprot citas valodas tāpat vien un arī divi latvieši, kuri burtiski pēc valodas saprot viens otru, nereti totāli nesaprot viens otru. Tāpēc, ka cilvēkiem nav Svētais Gars sirdī, vai nu nemaz vai pa maz. Šodien viss notiek mazliet savādākā veidā, bet lietas būtība ir tā pati. Arī šodien cilvēks ir lepns un augstprātīgs un domā, ka man Dievu nevajag, jo mums taču ir milzīgi tehnoloģiski sasniegumi, internets un moderna medicīna. Piedod Dievs, bet Tu esi atlaists un mums nevajadzīgs, tiksim paši galā. Tā lielāka daļa mūsdienās domā. Bābeles tornis tiek būvēts arī šodien, un ar tikpat sliktiem rezultātiem. Karš Ukrainā ir spilgtākais piemērs, ka cilvēks netiek galā, bez Svētā Gara, bet nav vienīgais. Vienmēr un visur ir gana daudz šķelšanās un nesaprašana cilvēku starpā, jo, Svētais Gars nav vai stipri pa maz.

Kā to risināt? Par to māca otrais lasījums. Kad Svētais Gars ir cilvēku sirdīs, viņi saprot viens otru un šķelšanās samazinājās un pazūd. Daudzas valodas tika runātas, daudzas tautas ir pieminētas. Kāpēc? Lai parādītu, ka arī cittautieši saprot viens otru, kad abiem ir Svētais Gars sirdī. Lai parādītu, ka kristīgā ticība, tiek sludināta visām tautām, un Bībele tiks tulkota visās valodās. Lai parādītu, ka kristīgā baznīca ir katoliska. Vārds katolisks nozīmē pilnīgs, visaptverošs, bez trūkumiem. Kristīgā baznīca ir katoliska, proti, viņa grib sasniegt visas tautas, visus cilvēkus ar pestīšanu. Kristīgā baznīca ir katoliska, proti, viņas mācība ir pilnīga, bez trūkumiem, viņai ir viss, kas ir vajadzīgs priekš cilvēku glābšanas. Tās tautas, kas te ir pieminētas tiek pieminēti pēc tā, kā viņi dzīvo no austrumiem. Saraksts sākas ar tām tautām, kas dzīvo austrumos. Kāpēc?

Tāpēc, ka Jēzus nāks atpakaļ no austrumiem un Jēzus, un Svētais Gars sadarbojas pilnīgi perfekti. No austrumiem, no Jēzus un Svētā Gara nāk pestīšana un saprašana cilvēku starpā. Kādas ir sekas tev un man? Ka vajag lūgt, lai Svētais Gars ienāktu manā sirdī, lai Svētā Gara uguns degtu manā sirdī. Lai mana sirds būtu pilna ar Garu un dzīvību. Lai es degtu kā svece vai degošais krūms tuksnesī, no Svētā Gara uguns. Un līdzībā žēlastības līdzekļi, proti, Bībele, lūgšana, Svētais Vakarēdiens un draudzes sadraudzība un atbalsts, ir malka. Evaņģēlijā Jēzus saka, ja Jūs mani mīlat. Tātad, vajag mīlēt Jēzu. No vienas puses cilvēks ir traumēts no iedzimtā grēka. Mīlēt Jēzu ar pilnīgu perfektu simtprocentīgu mīlestību tu un es nevaram, vienalga cik ir Svētais Gars sirdī. No otras puses nav tik traki, ka nemaz nav iespējams. Kaut ar nepilnīgu mīlestību varam mīlēt Jēzu. Tagad ir jauns Romas pāvests, bet tas, kas bija pirms, Francis Benedikts, uz savas nāves gultas, teica šādus vārdus: Jēzu, es Tevi mīlu!

Pavisam skaisti un piemēroti vārdi nāves gultā. Vajag lūgt, lai tu un es mīlētu Jēzu cik iespējams grēcīgam cilvēkam, Svētā Gara spēkā. Jēzus arī saka, ka vajag turēt Viņa baušļus. Tos ievērot pilnīgi, negrēkot nemaz, nav iespējams grēcīgam cilvēkam un tā šie vārdi nav domāti. Kas ir iespējams arī grēcīgam cilvēkam ir turēties pie Trīsvienīgā Dieva baušļiem un pie visas kristīgās mācībās. Tā šie vārdi ir domāti. Proti, apliecināt baušļus par pareiziem un labiem un cik iespējams Svētā Gara spēkā ievērot kristīgo mācību un lūgt piedošanu, kad nesanāk grēka vājuma dēļ. Tad tu turies pie baušļiem un kristīgās mācības, Svētā Gara spēkā. Jēzus arī saka, ka Viņš dod mums palīgu, patiesības Garu. Kāds ir Svētais Gars? Būtu gana daudz ko pieminēt un mana atbilde nav izsmeļoša. Bet pieminēšu dažus aspektus. Kā mēs dzirdējām Svētais Gars ir patiesības Gars. Viņš māca un atgādina par patiesību, par visu kristīgo mācību

Svētais Gars ir arī padomdevējs, Viņš dod labus padomus un gudrību tiem, kas lūdz, lai Viņš ienāktu sirdī. Svētais Gars ir arī aizstāvis vai advokāts. Sātans ir virsprokurors, kas apsūdz tevi un mani, Trīsvienīga Dieva priekšā. Vai tu gribētu būt apsūdzēts tiesā bez advokāta? Diez vai, būtu pavisam nepatīkami, vai ne? Bet tas ir tieši, kas notiek, ja tev nav Svētais Gars sirdī. Svētais Gars ir advokāts tādā veidā, ka Viņš atgādina un pārliecina par Jēzus solījumiem. Kad sātans apsūdz par grēkiem, Svētais Gars dod pārliecību, ka Jēzus solījumi ir patiesi. Ka visi tavi grēki var tikt piedoti un, ka Dievs tevi mīl kaut tu esi grēcinieks. Svētā Gara galvenais jautājums tev ir šāds: ar ko tev vajag palīdzību? Svētais gars ļoti grib tev palīdzēt, ļauj Viņam to darīt, aicinot Viņu tavā sirdī. Līdzībā Svētais Gars ir arī atslēga un brilles. Viņš atver tev un man pavisam jaunu un aizraujošu garīgo pasauli. Nav tikai materiālā pasaule, ko redz ar savām acīm. Ir arī un vispirms garīgā neredzamā pasaule, ko cilvēks neredz ar fiziskām acīm. Bet ko cilvēks redz ar garīgām acīm. Un līdzībā Svētais Gars ir atslēga šai neredzamajai garīgajai pasaulei un garīgās brilles, ar ko var redzēt šo garīgo pasauli.

Šis attiecas uz visiem, bet šodien es gribētu to īpaši attiecināt uz mūsu iesvētniecēm. Kas notiek šodien kristībās un iesvētībās? Būtu daudz ko pieminēt. Bet viens aspekts ir, ka jums abām tiek iedotas garīga atslēga un garīgas brilles, lai redzētu to neredzamo, bet reālo, garīgo pasauli, kas ir ap jums. Šī garīga pasaule ir neizsmeļama. Minamo mīklu, tu vari izsmelt, atkodēt līdz galam. Bet tā nav ar kristīgo ticību un ar šo neredzamo garīgo pasauli. Trīsvienīgajam Dievam ir vienmēr vairāk ko dot, ko Viņš dod caur Svēto Garu, caur pieminētiem žēlastības līdzekļiem.

Šodienas bauslis: Vajag lūgt, lai Svētais Gars palīdzētu tev mīlēt Jēzu un turēties pie Viņa baušļiem, pie visas kristīgās mācības.

Šodienas evaņģēlijs: Ar ko tev vajag palīdzību ir Svētā Gara jautājums, un Viņš grib tev palīdzēt ar visu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ar lepnumu un augstprātību sirdī, bez Svētā Gara sirdī, cilvēki nesaprot viens otru un sašķeļas.

2.      Ar Svēto Garu sirdī, bez lepnuma un augstprātības sirdī, cilvēki saprot viens otru un vienojas.

3.      Svētais Gars ir atslēga, kas atver pavisam jaunu un neredzamo garīgo pasauli tev un man.

Sprediķis_Debesbarukšanas svētki

Psalms 110:1-4, Ap. Darbi 1:1-11, Lūkas ev. 24:49-53

Šodien ir Debesbraukšanas diena un galvenā tēma, ka Jēzus ir Karalis, kronēts Debesu Valstībā un Kungs pār visu. Viņam jābūt kronētam par Karali arī tavā sirdī. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šīs dienas notikumiem. Vecās Derības pravietojumi par Jēzu, un tādi ir gana daudz, piepildās.

Otrais lasījums māca, ka Dieva Valstība, kur Jēzus ir Karalis, ir savādāka valstība nekā šis pasaules valstis. Vecajā Derībā ir rakstīts, ka ķēniņš Dāvids un viņa pēcnācējiem valdīs mūžīgi par Izraēlu. Tīri burtiski tas nepiepildās. Izraēla, kā valsts, sašķēlās Vecās Derības laikā un vēlāk tika okupēta. Tomēr, garīgajā aspektā šis pravietojums piepildījās un ir spēkā šodien. Dāvida pēcnācējs Jēzus Kristus valda šodien un mūžīgi par Izraēlu, proti, par kristīgo baznīcu un pār Dieva tautu. Kristieši no visām tautām, ciltīm un valodām ir šodien Dieva tauta, Izraēla garīgajā aspektā. Dieva Valstība nav apzīmēta pasaules kartēs, bet eksistē kā garīgā vienība visur, kur Jēzus ir Kungs cilvēka sirdī. Vairāk vai mazāk visām valstīm ir vēstniecības, kur tu vari kontaktēties ar attiecīgo valsti. Debesu Valstības vēstniecība, kontaktpunkts, ir kristīgā baznīca. Pie mums arhibīskaps ir galvenais vēstnieks un visi garīdznieki un ticīgie ir vēstniecības darbinieki. Ārpus no vēstniecības nav kontakts ar attiecīgo valsti, ārpus no baznīcas nav pestīšana un kontakts ar Trīsvienīgo Dievu.

Evaņģēlijā Jēzus saka, ka Viņš sūtīs, dos, ko Tēvs ir apsolījis. Vajag tam ticēt un ņemt pretī. Ko tad Tēvs ir apsolījis? Būtu gana daudz ko pieminēt, bet pieminēšu vienu aspektu. Ka Trīsvienīgais Dievs un Jēzus Kristus valda pār pasauli, nevis sātans. Es nevaru noliegt, ka nereti izskatās pavisam otrādi, it kā sātans valdītu. Diemžēl notiek gana daudz netaisnības un grēka darbi, kā tā var būt, ja Jēzus ir Kungs. Mārtiņš Luters saka, ka tieši šis aspekts ir galvenais, kas traucē cilvēkiem ticēt. Bet Luters protams tic, ka Jēzus ir Karalis un viņš paskaidro šo lietu šādā veidā: viņš saka, ka notiek Dieva īstie un svešie darbi. Dieva īstie darbi ir viss, kas ir saskaņā ar Dieva gribu, kas nav grēks. Un svešie darbi ir viss, kas ir grēks un netaisnīgi.

Tos svešos darbus Dievs nedara, bet Viņš pieļauj, ka sātans un grēcīgi cilvēki tos dara. Dievs varētu apturēt svešus netaisnības darbus uzreiz, bet to nedara. Nevis tāpēc, ka būtu bezspēcīgs, bet tāpēc, ka Viņš respektē cilvēka brīvo gribu. Diemžēl gana daudzi cilvēki brīvprātīgi ar cietām sirdīm izvēlās rīkoties netaisnīgi. Vajag ar Dieva palīgu ticēt, ka Jēzus ir Karalis, ka Viņš ir pie stūres, kaut bieži tā neizskatās. Grēcīgie darbi notiek tāpēc, ka Dievs tos pieļauj, nevis tāpēc, ka Viņš būtu bezspēcīgs. Vajag arī ticēt, ka Jēzus reiz nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvus un mirušos. Tas varētu notikt jebkurā brīdī. Tajā dienā Jēzus nāks atpakaļ no austrumiem. Tāpēc altāris, te baznīcā ir uz austrumu pusi, lai mēs stāvām ar sēju pret austrumiem, ja Jēzus nāktu atpakaļ Dievkalpojumā laikā. Jēzus arī saka, ka mums vajag tikt apbruņotiem ar spēku no augšienes. Mūsdienās vajag kodu gana bieži. Lai tiktu iekšā telefonā, datorā un kāpņu telpā, tev vajag kodu, bez tā nekā. Kas ir tas kods saistībā ar Dievu, ko Dievs grib mums mācīt ar to, ko tikko paskaidroju? Kāpēc notiek, tie svešie darbi, kāpēc sātans un bezdievīgie cilvēki var turpināt trakot?

Ir daudzi iemesli tam, bet galvenais ir, lai mēs mācāmies, ka paši esam vāji un bezspēcīgi, ka paši netiekam galā, ka vajag spēku no augšienes gan. Ka Karalis Jēzus ir tas stiprais, spēka avots un mēs vāji paši par sevi. Ir rakstīts, ka Jēzus atstāja Savus mācekļus, svētījot viņus. Ar ko Jēzus grib tevi un mani svētīt? Atkal būtu gana daudz ko pieminēt, bet gribētu pieminēt trīs aspektus. Pirmā. Ar to, ka mēs redzam, ka Jēzus īstenībā mūs nav atstājis, ka Viņš ir klāt un valda caur Svēto Garu. Otrais aspekts, ar to, ka mēs ticam tam ko paskaidroju, ka Jēzus ir Karalis, kas valda, kaut dažreiz tā neliekas. Ka Dievs arī caur netaisnības darbiem vada cilvēces vēsturi uz noteikto mērķi, ka arī netaisnības darbi ir zem Viņa kontroles.

Trešais aspekts ir, lai mēs nebaidāmies no fiziskās nāves. Lai mēs neuztveram fizisko nāvi kā katastrofu vai nelaime, bet kā sākums mūžīgai svētlaimei, kā svētību. Gana daudzās valstīs pasaulē notiek asiņainas un netiesiskas vajāšanas pret kristieši. Tie tiek apcietināti, spīdzināti un nogalināti lielos apjomos principā visās komunistiskās un musulmaņu valstīs. Kā labs Karalis Jēzus Kristus var to pieļaut? Tāpēc, ka fiziskā nāve nav bīstama vai briesmīga, bet lielā svētība. Caur to tu izsprūc no šīs pasaules gana daudzām netaisnībām un vari baudīt mūžīgo svētlaimi. Ir rakstīts vēstulē Romiešiem 8:28, ka tiem kas Dievu mīl viss nāks par labu. Ja tu mīli Dievu, ja tu tici, ka Jēzus ir pie stūres, ja tu uztver visu, kas notiek ar pareizu pazemīgu attieksmi, viss tev nāks par labu. Caur to Dieva kods tev atklājas, ka pats netiec galā, ka vajag Dieva palīdzību. Un, ka fiziskā nāve nekas slikts nav, bet liela svētība. Caur fizisko nāvi tu ātrāk tiksi pie Karaļa Jēzus.

Šodienas bausli: Dievs grib tev mācīt, ka pats netiksi galā, ka vajag Dieva palīdzību. Jēzum jābūt kronētam par Karali tavā sirdī.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir Karalis, Jēzus ir pie stūres, kaut nereti tā neliekas.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dieva Valstība, kur Jēzus ir karalis, ir savādāka valstība un tās vēstniecība ir kristīgā baznīca.

2.      Grēka un netaisnības darbi notiek tāpēc, ka Jēzus tos pieļauj. Nevis tāpēc, ka Viņš nespētu tos apturēt.

3.      Galvenais ar ko Jēzus grib tevi svētīt ir, ka tu nebaidies no fiziskās nāves.

Sprediķis Misericordias Domini – Lieldienu trešā svētdiena

Psalms 23., Ebrejiem 13:20-21, Jāņa ev. 10:1-10

Šodienas galvenā tēma ir par Labo Ganu, ka Jēzus ir mūsu Gans. Vecās Derības lasījums ir mīlēts un labi pazīstams. Trīsvienīgais Dievs un Jēzus ir attiecīgais Labais Gans. Agrīnā baznīcā, aptuveni pirmajos trīssimt gados baznīcas vēsturē, notika asiņainas un brutālas vajāšanas pret kristiešiem. Daudzi tika nogalināti ticības dēļ. Kad tos Martīrus, kuri tika nogalināti ticības dēļ, veda uz nāvi, viņi nolasīja šo psalmu, ko viņi zināja no galvas.

Viņu miesa absolūti nebija drošībā, viņiem daudz laika nebija atlicis zemes virsū, bet. Viņu dvēseles atradās perfektā drošībā pie Labā Gana. Ir tas pats šodien. Ja vien tu tici pa īstām, tava dvēsele atrodas perfektā drošībā kaut tu gaidi savu nāvessodu izpildi jeb Putina raķetes lido virs galvas Ukrainā. Otrais lasījums māca, par miera Dievu, par Trīsvienīgā Dieva mieru. Attiecīgais miers pirmkārt attiecas uz objektīvo faktu, ka tavi grēki ir reāli piedoti caur Jēzus krusta nāvi un, ka nāve ir reāli uzvarēta caur Jēzus augšāmcelšanos. Ja vien tu tici pa īstam, tad ir sakārtotas attiecības starp tevi un Labo Ganu, tas ir objektīvs fakts. Ir vēlams, lai šis arī būtu subjektīvs fakts, ka tev ir miers sirdī, pārliecība, par savu grēku piedošanu.

Ja tā ir, tad ir labi. Ja tā nav, tev ir jālūdz, lai tev būtu pārliecība sirdī par savu grēku piedošanu. Evaņģēlijs māca par Labo Ganu, kas un kā. Jēzus lieto vārdu patiesi. Viss ko Jēzus, Labais Gans saka, ir patiesība. To visu ir jāuztver pavisam nopietni un pie Jēzus mācībām ir jāpielāgojas, jo, tā ir patiesība. Jēzus arī saka, ka vajag ieiet pa durvīm. Durvis ir Jēzus un kur, kā atrast Jēzu, kā konkrēti ieiet pa šim durvīm. Jēzus ir atrodams žēlastības līdzekļos, kuri ir Bībele, lūgšana, Svētais Vakarēdiens un kristīgas draudzes kopībā. Avīm vajag ganu un kur, kā atrast ganu. Jēzus saka, ka tas, kas ieiet pa šim durvīm, proti, lieto un apliecina, un turas pie pieminētiem žēlastības līdzekļiem ir īstais gans. Jēzus pats ir vienmēr LABAIS GANS ar lieliem burtiem, bet mācītāji, kuri ieiet pa attiecīgām durvīm ir īstie gani vai īstie apakš gani ar mazo burtu. Jēzus vairs nav fiziski klāt pasaulē un tāpēc tev vajag īsto ganu, biktstēvu, dvēseļu kopēju un draudzes mācītāju, kas parūpējas par tavu dvēseli.

Tāds nevar izvēlēties uz labu laimi. Viņam jābūt svētam, Dievbijīgam vīram. Kā konkrēti pārbaudīt mācītājus, kā konkrēti pēc kādiem kritērijiem izvēlēties dvēseles ganu? Pirmais un galvenais kritērijs ir pareiza kristīgā mācība, vai attiecīgais mācītājs turas pie pareizās kristīgās mācības. Otrais kritērijs ir raksturs, vai viņam ir labs vai slikts raksturs. Ir diemžēl tā, ka visi ir grēcinieki, nevienam nav perfekts raksturs, bet. Tas ir īstais gans, kam ir pēc iespējas labāks raksturs, kas ir uzticams mazās lietās. Trešais kritērijs ir, ka īsts gans ir krustā sists. Ne burtiski, bet pārnestā nozīmē gan. Viņam jābūt piesistam pie krusta tādā veidā, ka krusts viņam ir dārgs, mīļš un nepieciešams. Ar citiem vārdiem, viņam jābūt grēka apziņai un jāsludina Jēzus krustu, un ticību, kā vienīgo pestīšanas ceļu. Jēzus laikā gans stāvēja pie ieejas, kad avis iegāja aplokā. Viņš pārbaudīja visus rūpīgi, lai nav slimības, kukaiņi utt. pie avīm.

Šodien draudzes mācītājam, īstam ganam jādara tāpat, bet ir viena būtiska atšķirība. Saistībā ar avīm gans rūpējās tikai par fizisko veselību, ne par dvēseles veselību, jo, dzīvniekiem nav dvēsele. Lai mācītājs varētu dot pareizu diagnozi par tavu dvēseli un pareizi ārstēt tavu dvēseli, tev vajag stāstīt viņam, kas notiek tavā sirdī. Jo, mācītāji vismaz ar retiem izņēmumiem nevar redzēt cauri tavu dvēseli, lasīt domas un zināt, kas tev ir sirdī, ja tu to nestāsti viņam. Šīs analīzes, lai noteiktu pareizi diagnozi un pareizo ārstēšanu notiek caur individuālo grēksūdzi un sarunu zem četrām acīm. Ja tu nedod analīzes ārstam, viņš neko sīkāk nevar pateikt par tavu veselību, tas ir skaidrs visiem. Ārsts nevar izvēlēties uz labu laimi, tur ir jāizvēlas prasmīgs tāds. Tas visiem ir skaidrs. Kas diemžēl visiem nav skaidrs ir, ka tas pats princips attiecas arī uz mācītājiem, uz tiem ganiem, kas kalpo kā Labā Gana vietnieki vai palīgi.

Tavs draudzes mācītājs tev ir dāvana no Trīsvienīgā Dieva, resurss ko Dievs ir devis, lai parūpētos par tavu dvēseli. Vai viss ir pareiza kristīgā mācībā, ko tu saklausi internetā un kristīgajā radio? Diemžēl ir gana daudz nepareiza kristīgā mācība internetā un arī kristīgajā radio. Ja tu saklausies visādas muļķības internetā un kristīgajā radio, un maldies un nekonsultējies ar Labā Gana vietnieku, tad tev pašam ir atbildība Trīsvienīgā Dieva priekšā pēdējā tiesā. Aptuveni četras reizes gadā, reizi katrā gadalaikā, aizej pie mācītāja uz grēksūdzi un garīgām konsultācijām par dvēseles veselību, vajadzētu būt tikpat pašsaprotami kā regulāri aiziet pie ārsta uz fiziskās veselības konsultācijām. Ar citiem vārdiem, ir jārūpējas tikpat daudz un drīzāk vēl vairāk par dvēseles veselību nekā par miesas veselību. Ja tu nekonsultējies ar tavu draudzes mācītāju par dvēseles veselību, tev pašam ir atbildība Dieva priekšā pēdējā tiesā ja tu maldies.

Visi mācītāji, šajā pasaulē ir grēcinieki, visi mācītāji varētu maldīties saistībā ar garīgo diagnozi un ārstēšanu, bet. Ja mācītājs kļūdas un dod tev nepareizu padomi, viņam ir atbildība Dieva priekšā pēdējā tiesā, nevis tev. Regulāri aizej uz individuālo grēksūdzi un garīgām konsultācijām ir ļoti labs veids, lai nodrošinātu savu dvēseles drošību. Pirmkārt Jēzus vietnieki, ne vienmēr kļūdas, ja viņi ir īstie gani viņi vismaz pārsvarā dod pareizu diagnozi un pareizas zāles. Un otrkārt, ja viņi kļūdas, viņiem ir atbildība pēdējā tiesā. Neejot uz individuālo grēksūdzi un konsultācijām, tu riskē ar savu dvēseles veselību. Nav tik traki ka viss ir maldi, kas izskan internetā un kristīgajā radio, bet, diezgan daudz maldu mācību tur var sameklēt bez grūtībām. Ja tev liekas, ka pats esi pietiekami gudrs, lai pārbaudītu kristīgo mācību, ka tev nevajag konsultēties ar mācītāju, tad tu ciet no garīgās augstprātības. Mans ieteikums ir, lai aptuveni četras reizes gadā, ietu pie individuālas grēksūdzes un konsultēties par garīgo veselību.

Šodienas bauslis: Tev jāatrod mācītāju, dvēseļu kopēju, kas saka patiesību, nevis, kas glauda pa spalvai.

Šodienas evaņģēlijs: Tava dvēsele ir vienmēr drošībā pie Labā Gana kaut tu dodies uz savu nāves sodu izpildi. Labais Gans ir aicinājis vietniekus, mācītājus, lai parūpētos par tavu dvēseli.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Caur Savu krusta nāvi Labais Gans Jēzus ir nodrošinājis mieru starp tevi un Dievu, proti, tavu grēku piedošanu.

2.    Labais Gans Jēzus vēlas, lai tu tikpat dedzīgi rūpētos par dvēseles veselību, cik tu rūpējies par fizisko veselību.

3.    Labais Gans Jēzus vēlas, lai tev ir garīgais vadītājs, biktstēvs un dvēseļu kopējs, pie kā tu regulāri ietu uz individuālo grēksūdzi un konsultācijām.

Sprediķis_Lielajā Piektsdienā

Jesaja 53:3-7, Ebrējiem 4:14-16, 5:7-10, Jāņa ev. 18-19

Šodien ir Lielā Piektdienā un galvenā tēma ir Jēzus krusts. 18. gadsimtā, Zviedrijā, bija uz nāvi notiesāts slepkava, un mācītājs, cietuma kapelāns, kam bija jāsagatavo viņu uz nāvi, lai dvēsele tiktu pestīta. Mācītājs  skarbi un bez aplinkiem teica tam uz nāvi notiesātam šādus vārdus: cilvēku priekšā tu esi zaudējis visas tiesības, cilvēku priekšā tu nederi nekam. Bet, zini ko, tu esi derīgs, lai tiktu pestīts.

Šis slepkava bija zaudējis, kā liekas, vissvarīgākās cilvēku tiesības, tiesības palikt fiziski dzīvam. Bet tā nav vissvarīgākā cilvēku tiesība. Vissvarīgākā cilvēku tiesība ir tiesība palikt par Trīsvienīgā Dieva bērnam, tiesības uz dvēseles pestīšanu. Zini ko, garīgajā aspektā tev un man, un visiem cilvēkiem visā pasaulē ir piespriests nāves sods. Kad Ādams un Ieva grēkoja Ēdenes dārzā, viņiem un visiem viņu pēcnācējiem tika piespriest nāves sods, mūžīgā pazudināšana ellē. Tieši tāpēc Jēzum bija jāmirst Golgātā pie krusta ar neaptveramām mokām. Un tāpēc garīgais nāves sods ir atcelts tiem, kuri tic Jēzum Kristum un Viņa krustam. Nāves sods tiek atcelts caur ticību, kristībām un iesvētībām. Ar citiem vārdiem, vissvarīgākā cilvēku tiesība, uz dvēseles pestīšanu ir atjaunota caur Jēzus krusta nāvi un ticība tam.

Šis piedāvājums ir visiem, bet. Visi neņem pretī ticībā. Gana daudziem neuztrauc, viņa nāvessods. Katra cilvēka sirdī notiek tiesas sēde, kur katrs cilvēks notiesā sevi vai nu uz nāvi ellē vai uz mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā. Mans aicinājums visiem klātesošajiem un protams visiem cilvēkiem ir, lai atceltu savu garīgo nāvessodu caur ticību Jēzum Kristum un Viņa krustam. Lai ticētu, tas cietuma kapelāna vārdiem, ka visi, pat slepkavas ir derīgi, lai tiktu pestīti. Kā es varu zināt, vai es ticu pa īstam Jēzus krustam? Ja tev ir īsta ticība, tad tu mīli Jēzus krustu. Tad tev neliekas nepatīkami ar stāstu par asinīm un ciešanām šodien. Tad tu gribi iet uz baznīcu Lielajā Piektdienā, lai dzirdētu stāstu, par savu nāvessoda atcelšanu.

Šodienas bauslis: Tev ir jāsaprot, ka tu esi notiesāts uz garīgo nāvi un tev vajag atcelt šo spriedumu, caur ticību, kristībām un iesvētībām.

Šodienas evaņģēlijs: Ne tāpat vien, bet caur ticību Jēzus krustam visi der, lai tiktu pestīti. Arī kriminālie un dzērāji, arī bagātie, veiksmīgie un lepnie.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Visi cilvēki ir zaudējuši vissvarīgākās cilvēku tiesības, tiesības kļūt par Dieva bērnu un pestīt savu dvēseli.

2.      Caur Jēzus krusta nāvi tiesības kļūt par Dieva bērnu ir atjaunotas.

3.      Tu pats savā sirdī izlem, vai pieņemt vai noraidīt šo piedāvājumu.

Sprediķis_Zaļajā Ceturtdienā

2 Mozus 12:21-28, 1 Korintiešiem 11:20-32, Jāņa ev. 13:1-15

Šodien ir Zaļā Ceturtdiena un galvenā tēma ir Jaunā Derība, kas ir iedibināta Kristus asinīs. Šodien ir biķera dzimšanas diena, jo, Svētais Vakarēdiens vai altāra sakraments tika iedibināts šodien. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, kas notika, tikko pirms Izraēla tauta izgāja no Ēģiptes. Visi ēģiptiešu pirmdzimušie nomira, bet visi Izraēla pirmdzimušie palika dzīvi. Kāpēc?

Tāpēc, ka Izraēliešiem bija palodu un abu durvju stabi aptraipīti ar asinīm, krusta zīmes veidā. Šī ir pravietiska zīme par Kristus asinīm, kas aizsargā no nāves. Svētais Vakarēdiens no seniem laikiem baznīcā ir nosaukts par nemirstības zālēm. Kas to bauda, viņam dvēsele nemirst, bet dzīvos mūžīgi mūžos, Debesu Valstības svētlaimē. Pēc ēģiptiešu pirmdzimušo nāves Izraēla tauta izgāja no Ēģiptes un staigāja tuksnesī 40 gadus līdz nonāca apsolītajā, svētajā zemē. Tīri burtiski tev un man nav tas pats, bet līdzībā mēs staigājam caur šīs pasaules tuksnešiem ceļā uz Debesu Valstību. Un Svētais Vakarēdiens ir būtiska Garīgā ceļa maize un daļa pie normālas kristīgās dzīves. Otrais lasījums māca, par divām būtiskām lietām. Pirmā, ka Svētais Vakarēdiens ir REĀLI ar lieliem burtiem Kristus miesa un asinis. Nav tikai līdzībā, Jēzus ir reāli klāt maizē un vīnā.

Otrā lietā, tāpēc, ka Jēzus ir reāli klāt, vajag saņemt sakramentu ar cieņu un Dievbijību. Šajā aspektā būtu daudz konkrēti ko pieminēt, bet gribētu pieminēt vienu būtisku aspektu. Ka tev un man nav dusmas sirdī un nepiedošana pret citiem. Līdzībā mēs bieži staigājam apkārt ar akmeņiem kabatās. Lai uzreiz ir pa rokai ko mest uz citu, kad kaut kas sadusmo. Bet tā nav labi. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, akmeņi ir smaga lieta ko stiept līdzi pa ceļam caur šīs pasaules tuksnešiem. Ļauj Dievam tikt galā ar tiem, kuri rīkojas nepareizi, met akmeni uz sevi, nevis uz citiem vispār un īpaši, pirms tu taisies saņemt Svēto Vakarēdienu.

Evaņģēlijā Jēzus zināja, ka Viņš drīz atstās pasauli, lai ietu pie Tēva. Tā Jēzus darīja tīri burtiski, tīri burtiski klostera māsas un mūki to dara šodien. Tīri burtiski tas nav tavs un mans aicinājums, bet līdzībā tev un man ir jādara tāpat, jāatstāj pasaule. Tīri fiziski ir jāpaliek pasaulē, lai kalpotu te, bet.. Tavai galvenajai motivācijai un dzīves mērķim jābūt, lai sagatavotos mūžībai, lai veidotu attiecības ar Debesu Tēvu. Ir jāgaida visi labumi no Debesu Tēva, ne no šīs pasaules. Kad gaidi visus labumus no Debesu Tēva, tad tu esi atstājis šo pasauli. Kāpēc vajag to darīt? Tam ir daudzi iemesli, bet galvenais, ka viss ko pasaule var piedāvāt ir īslaicīgs, nav mūžīgs. Aptuveni vienlaicīgi ar Jēzu bija ķeizars Romiešu impērijā, vārdā Augustus. Viņš bija savā laikā visvarenākais vīrs pasaulē, atbilstoši mūsu apstākļiem kā Tramps, Putins vai Ķīnas prezidents. Un vai tu zini, ko viņš teica saviem draugiem uz savas nāves gultas? Plaukšķiniet rokas, jo, komēdija ir beigusies. Ja tu neesi atstājis pasauli, viss ir komēdija. Komēdijas var dot īslaicīgu atvieglinājumu, tu aizmirsti problēmas uz īsu laiku bet, komēdijas neatrisinās nevienu problēmu. Pēc komēdijas visas problēmas paliek. Cilvēces galvenā pamatproblēma ir, ka cilvēks ir mirstīgs. Vienalga cik nauda, vara un materiāli labumi tu savāks šajā pasaulē, ātrāk vai vēlāk būs jāatstāj.

Bet ja tu atstāj pasauli, lai ietu pie Tēva, dzīve pārvēršas no komēdijas par nopietnu lugu, kas var apspriest un risināt problēmas. Līdzībā kristīga ticība ir nopietna luga, kas atrisina dzīves galveno pamatproblēmu, ka cilvēks ir mirstīgs. Atstāj pasauli, ej pie Tēva, barojies ar Garīgo pārtiku un Svēto Vakarēdienu, ar Kristus asinīm, un fiziskā nāve nebūs beigas, bet sākums mūžīgai svētlaimei. Jēzus mīlēja Savējos līdz galam un tev un man ir jāmīl savējie, Trīsvienīgā Dieva tautu. Pāvils saka, ka mums pirmkārt ir jāmīl savus ticības brāļus un māsas. Ir jāmīl visus, arī neticīgos, bet tikai otrkārt. Kāpēc? Laikam tas ir saistīts ar misiju, ar evaņģelizāciju, lai piesaistītu citus pie draudzes. Ja neticīgie redz, ka mīlam viens otru, viņiem būs lielāka vēlme pievienoties, tā ir pozitīva liecība.

Viss šajā evaņģēlijā, notika vakariņās, ēdot kopā. Vai tu esi domājis par to, ka šī bija Jēzus pēdējā ēdienreize? Valstīs, kur ir nāvessods, piemēram ASV, uz nāvi notiesātiem, tiek pasniegta pēdējā maltīte, viņi paši drīkst izvēlēties ko ēst. Juridiski Jēzus nāvessods vēl nav piespriests, bet jau ir skaidrs un izlemts Trīsvienīgā Dieva plānā, ka tā būs, pēc būtības Jēzus šajā brīdi ir notiesāts uz nāvi. Tas nozīmē, ka šodien tu un es ēdam kopā ar uz nāvi notiesāto cilvēku, Jēzu Kristu. Šis fakts dod savu raksturu šīm dienām, kas var raksturot kā saldskāba. No vienas puses salda, Svētais Vakarēdiens ir būtisks stiprinājums ticības cīņā, liels ieguvums tev un man. No otras puses skāba, Jēzum gaida neaptveramas ciešanas un tev, un man jābūt līdzjūtībai ar Viņu. Tāpēc liturģija šodien ir divdomīga vai daudzšķautnaina. Ir balta krāsa un Gods Dievam Augstībā, bet beidzas ar tukšo altāri un tumsu. 

Kā cienīt šis uz nāves nevainīgo notiesāto cilvēka, Jēzus Kristus piemiņu? Darīt kā Viņš darīja un darīt kā Viņš teica. Katrā Dievkalpojumā, katrā lūgšanā, katrā Bībeles stundā, mēs sapulcējamies uz ēdienreizi, lai ēstu Garīgo pārtiku. Kāpēc vajag baudīt Svēto Vakarēdienu pēc iespējas biežāk? Tāpēc, ka Dievgalds nozīmē grēku piedošanu, ko tev un man vajag gan! Tāpēc, ka Dievgalds nozīmē stiprinājumu cīņā pret grēku, kas tev un man vajag gan! Bet arī un vispirms, tāpēc, ka Jēzus tā ir teicis, no paklausības, neapspriežot, kas no tā būs vai nebūs. Necienīt vainīgo uz nāvi notiesāto cilvēku pēdējo vēlmi nebūtu tik traki, varbūt dažreiz pat ieteicams. Bet necienīt nevainīgo uz nāvi notiesāto cilvēka pēdējā vēlmi, būtu traki, pavisam neieteicams, īpaši, kad pieminētais cilvēks ir Dieva Dēls. Ēd cītīgi Garīgo pārtiku vispār un īpaši Svēto Vakarēdienu, nāk uz visām Garīgām maltītēm, kas notiek draudzē. Tas ir labākais veids, lai cienītu Jēzu Kristu.

Šodienas bauslis: Ir jāēd Garīgo pārtiku un Svēto Vakarēdienu bieži, jo, Jēzus ir tā teicis.

Šodienas evaņģēlijs: Svētais Vakarēdiens ir nemirstības zāles, tiem, kuri tic dzīve nav komēdija, bet nopietna luga, jo, nekas nebeidzas ar fizisko nāvi, ir turpinājums.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kristus asinis aizsargā no garīgās nāves.

2.      Kristus ir reāli klāt esošs Dievgaldā un ir jāiet pie Dievgalda bez akmeņiem kabatā, bez dusmām uz citiem, un bez gatavības dusmoties uz citiem.

3.      Ir jāatstāj pasauli, lai ietu pie Tēva.

Sprediķis Palmarum (Pūpolu svētdiena) – Ciešanu laika otrā svētdiena

2 Mozus 13:6-9, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16

Šodien ir Pūpolsvētdiena un galvenā tēma ir ceļš uz krustu, Jēzus ceļš uz Golgātas krustu. Tavs un mans aicinājums ir, lai sekotu Jēzum pa šo ceļu un vecās Derības lasījums māca, par diviem aspektiem, kā to darīt. Izraēla tauta burtiski izgāja no Ēģiptes. Ēģipte bija verdzības zeme un grēka zeme, tiem ēģiptiešiem bija pavisam cita maldīga ticība.

Tīri burtiski tev un man nav jāiziet no Ēģiptes bet. Ir jāiziet no grēka verdzības, ir jānožēlo un jāapkaro savus grēkus. Arī nedrīkstēja būt raudzētais pie viņiem, kāpēc? Raugs ir simbols par grēku, grēks pieaug un izplešas, ja neapkaro un nenožēlo. Otrajā lasījumā dzirdējām, ka Jēzus ir Kungs. Šī ir vecākā kristīgā apliecība un visos laikos, un visās vietās šī apliecība nav visiem pa prātam. Ja tu skaidri apliecina, ka Jēzus ir Kungs, tev diez vai gaida krustā sišana, bet.. Pretestības, nepatīkas un ciešanas varētu būt, krusts diezgan varētu sekot. Ja tā būs, tad ir jānes šo krustu kopā ar Jēzu, Viņa spēkā. Evaņģēlijā dzirdējām sīkāk, kā sekot Jēzum ceļa uz krustu. Jēzus nogāja, atnāca uz Betāniju pie Martas, Marijas un Lācara. Tavs un mans aicinājums ir vienkāršs, vismaz teorētiski. Ir jālūdz, lai Jēzus nāktu pie manis un palīdzētu man sekot Viņam, gan baltas, gan nebaltas dienas.

Ir pieminēts Lācars, ko Jēzus uzmodināja no mirušajiem. Tīri burtiski tam pašam nav jānotiek ar tevi un mani, bet garīgajā aspektā tam ir jānotiek arī ar tevi un mani. Pats par sevi bez Jēzus ikviens cilvēks ir garīgi miris. Kad mēs sākam ticēt, tiekam kristīti un iesvētīti, Jēzus uzmodina mūs no garīgi mirušajiem un dod mums garīgo dzīvi, ticību. Vai es esmu uzmodināts no mirušajiem, vai man ir garīgā dzīve? Kā pārbaudīt sevi šajā aspektā? Viens aspekts ir, kur mēs skrienam, pēc kā tiecamies, kas ir tev un man ir galvenā vērtība. Šajā dienā, Jeruzālemē gana daudzi godināja Jēzu, bet diemžēl, lielāka daļa nepareiza iemesla dēļ. Gandrīz visi domā, ka Jēzus vadīs dumpi pret romiešiem un uzvarēs viņus ar Saviem brīnuma spēkiem. Visi domā, ka Jēzus būs ministru prezidents jaun-izveidotajā ebreju valstī, varens vīrs, un visi grib būt draugi ar Viņu. Pie pilnas bļodas draugi daudz.

Piecas dienas vēlāk, kad visi saprot, ka Viņš nebūs ministru prezidents, tieši tie paši cilvēki kliedz: Sit Viņu krustā! Visos laikos un visās vietās cilvēki saskrien baros, kur ir vara, nauda, veiksme, slava utt. Bet Trīsvienīgā Dieva īstie darbi nenotiek tur. Trīsvienīgā Dieva īstie darbi notiek, kur nekas nav pēc pasaules standartiem un, kur neviens tos nepamana. Viss ir Dieva darbi tādā aspektā, ka Viņš valda par visu un Viņam ir viss Sava kontrolē, bet.. Dieva īstie darbi notiek, kur neviens tos nepamana un, kur pēc pasaules standartiem ir itin nekas. Ja tu saskrien baros kopā ar visiem citiem, kur ir nauda, vara, veiksme slava utt, tad tu neesi uzmodināts no mirušajiem, tad tev vēl ir laicīgā domāšana. Otrs vieds kā pārbaudīt sevi ir, vai tev ir dziļāka domāšana, vai tu saprot, kas notiek zem rindām. Marija svaidīja Jēzu ar eļļu, priekš Viņa bērēm. Visi citi domā, ka Viņš drīz būs ministru prezidents un viens, tikai viens cilvēks, Marija, ir sapratusi, ka tā nebūs. Marija ir krietni gudrāka par visiem citiem, kāpēc.

Ir grūti zināt, bet Svētie Raksti noteikti dod pavedienu, drīzāk pārliecību kāpēc. Marija bija Dievbijīga un pavadīja daudz laiku pie Jēzus kājām, lūgšanā un lai mācītos no Viņa. Caur Dievbijību un lūgšanu Jēzus atvēra un apskaidroja viņas prātu un tāpēc, viņa šajā aspektā bija gudrāka par visiem citiem, ieskaitot apustuļus. Cilvēki saka, ka viņi nevar ticēt, jo, viņi nesaprot, bet. Viss ir tieši otrādi, tici un praktizē Dievbijību, un tu sapratīsi. Tā bija ar Mariju un tā ir ar visiem visos laikos un visās vietās. Ja tev ir lūgšanas dzīve, ja tu praktizē Dievbijību, tad tu esi uzmodināts no mirušajiem. Vēl viens pierādījums, ka Marija tiešām bija Dievbijīga ir, kā viņa rīkojās ar naudu. Tā eļļa bija maksājusi tik daudz, cik normāls cilvēks tajā laikā pelnīja gadā. Viņa ziedoja gada algu Jēzum, tas ir ārkārtīgi daudz. Ticība bija tikusi līdz viņas makam. Ja tava ticība ietekmē, kā tu rīkojies ar naudu, tad tu esi uzmodināts no mirušajiem.

Ceturtais veids, kā pārbaudīt sevi ir, vai tu baidies jeb nebaidies no krusta. Es teicu, ka Jēzum bija ciešanas un, ja gribam sekot Viņam, tad mums arī būs ciešanas. Tas varētu skanēt nejauki, un cilvēks varētu teikt - nē paldies! Tomēr, arī te vajag aptvert, kas ir zem rindām. Ciešanas kopā ar Jēzu ir priekpilnas ciešanas. Tas skan neticami, bet tā ir. Krusts un ciešanas tiek paskaidrotas, un pārvērstas tiem, kuri dzīvo Kristū. Viņš ir dzīvs un ir starp mums šeit, un tagad. Tas prieks ko nauda, vara, slava un veiksme dod ir viltus, īslaicīgs, šķidrs un nepastāvīgs. Pa ceļu uz Jēzus krustu viņš dod dziļāku, lielāku, īstāku un pastāvīgāku prieku. Ja tu baidies no krusta, tad tu neesi uzmodies no mirušajiem. Ja tu esi atkodis, ka krusts nav bīstams, bet ceļš uz īstāku un dziļāku prieku, tad tu esi uzmodināts no mirušajiem. Šeit Betānijā Jēzum tika sataisīts mielastu. Pēc būtības katrs Dievkalpojums ir mielasts kopā ar Jēzu, un mielasti nekārtojas automātiski, tam ir jāsagatavo.

Mācītājiem un mūziķiem ir visvairāk ko sagatavot pirms Dievkalpojuma, bet, katram ir ko sagatavot pirms Dievkalpojuma. Katram vajag sagatavot savu dvēseli pirms Dievkalpojuma, proti, pārbaudīt, izvērtēt savu sirdsapziņu un nožēlot grēkus. Ja iespējams izlasīt Bībeles tekstus iepriekš un vismaz nedaudz pameditēt, par tiem iepriekš. Marta apkalpoja pie galda, Marija svaidīja Jēzus kājas un Lācars pagodināja šo pasākumu ar savu klātbūtni. Tieši kā šīm māsām un šim brālim tev un man ir atšķirīgas personības un aicinājumi, bet. Princips ir tas pats, katrs dara, kas viņam padodas, kas patīk, lai sagatavotu garīgo mielastu, Dievkalpojumu. Tas minimālais aicinājums visiem ir, lai nožēlotu savus grēkus un pagodināt šo pasākumu ar savu klātbūtni.

Šodienas bauslis: Ja Dievs dod tev bagātību, slavu un godu, pateicies Viņam, bet, tu nedrīksti pēc tā dzīties, neskrej baros ar laicīgiem cilvēkiem pēc tā.

Šodienas evaņģēlijs: Pa ceļam uz krustu Jēzus dod īstāku, dziļāku lielāku un pastāvīgu prieku.  

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Pa ceļam uz krustu tev vajag iziet no Ēģiptes, no grēka valstības, un uzmanīties no rauga, no grēka, kam ir liela tieksme augt un izplesties.

2.      Pa ceļam uz krustu tev jābūt uzmodinātam no garīgiem mirušajiem.

3.      Pa ceļam uz krustu tev vajag sagatavot sevi uz mielastu, uz Dievkalpojumu un tas minimums ir pārbaudīt sirdsapziņa un nožēlot grēkus.

Sprediķis_Judica – Ciešanu laika pirmā svētdiena

Jesaja 43:23-25, Ebrejiem 9:11-12, 15, Mateja ev. 21:33-43

Šodienas galvenā tēma ir salīdzinātājs, ka Jēzus ir tavs un mans salīdzinātājs, ka Viņš ir miris Golgātā pie krusta tevis un manis dēļ. Tā pati tēma, kā Lielajā Piektdienā. Kāpēc vajag to pašu tēmu divas reizes īsa perioda laikā? Tāpēc, ka ir ārkārtīgi būtiska tēma, kristīgās ticības kodols un centrs.

Pirmais lasījums māca par grēku izpirkšanu. Kristīgās aprindās bieži saka, ka ir jādod Jēzum savu sirdi, tu nevari tikt pestīts, ja tu nedod Jēzum savu sirdi. Tā ir, bet, tu netiksi pestīts tāpēc, ka tu dod Jēzum savu sirdi. Tu tiksi pestīts tāpēc, ka Viņš ir miris un augšāmcelies. Tava sirds Trīsvienīgā Dieva priekšā ir kā veco sarūsējušo metālu bundža uz atkritumu kaudzes. Vai tai ir liela vērtība, ko uzdāvināt? Diez vai. Tu nevari tikt pestīts, ja tu nedod Jēzum savu sirdi, bet tu netiksi pestīts tamdēļ. Jau te Vecās Derības laikā, mums ir skaists evaņģēlijs, drošs solījums par grēku piedošanu. Dievs apsola, ka Viņš izdzēš mūsu grēkus un tos vairs neatceras. Un šis ir tas brīnums, ka Dievs mīl tevi un mani, kaut mūsu sirdis Viņa priekšā ir kā sarūsējuša metāla bundža. Kāpēc Trīsvienīgais Dievs mīl tevi un mani, kaut esam grēcinieki ne pa jokam? Tāpēc, ka Viņš ir mīlestības pilns un sabiedrisks, Viņš vēlas sadraudzību ar tevi un mani.

Otrais lasījums māca par Kristus asinīm. Katru gadu ir tas pats, nāk tauta diezgan Pūpolsvētdienā un Lieldienās, bet Lielajā Piektdienā ir liels kritums. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkiem nepatīk dzirdēt par asinīm, par ciešanām un krustu, tas ir nepatīkami. Bet vai tu domā, ka Jēzum bija patīkami Lielajā Piektdienā? Viņam bija pavisam nepatīkami tajā dienā. Ja cilvēks nenāk uz baznīcu Lielajā Piektdienā, viņam nevajag nākt arī Lieldienās. Nedrīkst tikai lasīt rozīnes no kūkas, kā dara tie, kuri nāk Lieldienās, bet ne Lielajā Piektdienā. Tev ir jānāk arī Lielajā Piektdienā un tev ir jādzird par asinīm, par Kristus ciešanām un krustu, lai tu saproti, cik tas izmaksāja Jēzum, lai pestītu tavu dvēseli. Lai tava sirds būtu pateicīga Jēzum.

Evaņģēlijā Jēzus stāsta, ko Viņš pats nosauc par visbūtiskāko līdzību. Līdzībā zemes īpašnieks ir Trīsvienīgais Dievs, vīna dārzs ir kristīgā baznīca, žogs ir kristīgā mācība, vīna spaids ir kristīgā dzīve, sargu tornis ir kristīgi garīdznieki un laji, kas brīdina tautu par bezdievīgo dzīvi. Nomnieki ir Dieva tauta, tie pirmie kalpi, kuri tiek sūtīti ir Vecās Derības pravieši un tas Dēls, kas tiek nosists ir Jēzus. Jēzus saka šodien- KLAUSAITIES! Bet visos laikos un visās vietas 99% no visiem cilvēkiem neieklausās Jēzus vārdos. Kāpēc? Tāpēc, ka Viņš nesaka, ko cilvēki grib dzirdēt. Visi grib dzirdēt, ka viņi ir labi cilvēki, nemaz nav grēcinieki vai vismaz tikai nelieli, sīki tādi. Pirmais ticības artikuls mūsu sabiedrībā ir, ka cilvēks ir labs un, ka viss attīstās un paliek labāk. Jēzus un kristīga ticība ir modernie ķeceri, kuri saka, ka viss ir tieši otrādi, un pret ķeceriem nekad nav bijis tolerance nekur.

Mūsdienas cilvēki neieklausās Jēzus vārdos un Viņš ir izraidīts no laukuma, tāpēc, ka nesaka, kas ir pa pratām. Tā var protams darīt, bet, ir viena liela būtiska ”problēma” ar Jēzus vārdiem. Viņš saka patiesību. Cilvēks nav labs, bet grēcīgs. Ikviens, kam ir atvērtas acis var to viegli pamanīt, bet cilvēki negrib to pamanīt, tāpēc, ka ir pavisam nepatīkama un neērta patiesība. Kas tad tev un man ir jādara, kam ir atvērtas acis, kuri ir redzējuši šo nepatīkamo patiesību? Mums ir jānodarbojas vīna dārzā un īpaši vīna spaidā, proti, jāattīstās no vīnogām par garšīgu vīnu, proti, jāiet ticības dziļumos. Mums ir jāturas pie žoga, kas ir kristīgā mācība, kas aizsargā no briesmām un izslēdz maldu mācību. Mums ir jāpilda savas dežūras sargu tornī, proti, jābrīdina apkārtējo sabiedrību, ka viss ies ratā, ja neturēsimies pie Kristus mācības. Bet arī jādod pozitīvu liecību par savu ticību, pastāstīt, ka Jēzus ir labs, ka nekas aizraujošāks nav, nekā veidot attiecības ar Debesu un zemes radītāju.

Baznīca, kura visā pasaulē aug visstraujāk saucas: Mekane Jēzus, un darbojas Āfrikā. Kāpēc aug strauji? Tāpēc, ka laji, ierindas draudzes locekļi, ļoti aktīvi pilda savas dežūras sargu tornī. Viņi ļoti cītīgi gan brīdina, gan dod pozitīvu liecību par Jēzu savā ikdienā visiem radiem, draugiem, kaimiņiem un darba kolēģiem. Mācītāji dara, kas viņiem ir jādara, proti, stiprina lajus. Un laji dara, kas viņiem ir jādara, cītīgi pilda savas dežūras sargu tornī. Tavs uzdevums ir, lai čakli pildītu savas dežūras šajā tornī, proti, aktīvi liecinātu saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem par Jēzu un par patiesību. Līdzībā tu un es esam nomnieki Trīsvienīga Dieva vīna dārzā. Kāda ir tā nomas maksa? Desmita tiesā no neto ienākumiem, no sirds, pateicībā par Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanas. Saistība ar ciešanām, cilvēki ļoti bieži uzdod šādu jautājumu: kāpēc man ir ciešanas, kad Dievs ir labs un visuvarens? Būtu daudz ko atbildēt, bet galvenā atbilde ir, tāpēc, ka cilvēks lieto savu brīvo gribu nepareizajā veidā. Vai ar citiem vārdiem, tāpēc, ka cilvēks ir pamatīgi, ne pa jokam grēcīgs.

Bet mēs varam un mums vajag arī uzdot citu jautājumu, kas ir vēl būtiskāks. Kāpēc Jēzum bija jācieš Golgātā pie krusta, kad Dievs ir visuvarens? Un atbilde ir, ka Jēzum nekāds tāds pienākums nebija. Viņš to darīja brīvprātīgi, no mīlestības uz mums. Tāpēc, ka Viņam ir līdzjūtība ar tevi un mani, tāpēc, ka Viņš negribēja, lai mēs tiktu cepti ellē mūžīgi mūžos. Tāpēc, ka Viņš ir labs, sabiedrisks un cilvēku mīlošs. Trīsvienīgā Dieva mīlestība, kas ir Kristus upuris Golgātā, ir visbagātākā, vissiltākā, visasinspilnākā dzīvošākā, visbrīnišķīgākā, vispozitīvākā satriecošākā lieta visā esamībā.

Šodienas bauslis: Ir jāieklausās, ko Jēzus saka, arī, kad saka, kas nav pa pratām.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs ir mīlošs un sabiedrisks, tāpēc Jēzus nomira pie krusta, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tev ir jādod Jēzum savu sirdi, bet tu netiksi pestīts tamdēļ.

2.      Ir nepatīkami ar asinīm, krustu un ciešanām un tieši tāpēc ir jānāk uz baznīcu Lielajā Piektdienā, lai tu saproti, cik tas izmaksāja Jēzum, lai pestītu tavu dvēseli.

3.      Ir cītīgi jāpilda savas dežūras sargu tornī, proti, jābrīdina, par grēkiem un pozitīvi jāliecina, par savu ticību tautā.

Sprediķis. Laetere – Gavēņa laika ceturtā svētdiena

2. Moz.16:11-15,31,35;1.Pēt. 2:1-3, Jņ 6:24-36

Šodienas galvenā tēma ir dzīvības maize, ka Jēzus, kristīgā ticība un īpaši altāra sakraments, Dievgalds, ir DZĪVĪBAS MAIZE ar lieliem burtiem. Vecās Derības lasījums, māca par mannu tuksnesī. Tā ir pravietiska zīme par Svēto Vakarēdienu. Arī šodien Trīsvienīgais Dievs dod maizi no debesīm, proti, visa veidu garīgo pārtiku un īpaši Svēto Vakarēdienu.

Mannai un Svētajam Vakarēdienam ir trīs īpašas pazīmes. Pirmā, nav tas pats kā parastā maize. Ir svēta maize piepildīta ar Jēzus reālo klātbūtni. Otrā,  dod dzīvību kad nāve draud, bez mannas Izraēla tauta mirtu no bada tuksnesī. Bez garīgas pārtikas un bez Svētā Vakarēdiena, mēs mirsim no garīgā bada. Trešā, tiek piedāvāts līdz apsolītā zeme ir sasniegta. Mums ir cits konkrētais gala mērķis nekā Izraēla tautai bija, bet lietas būtība ir tā pati. Mēs esam ceļā uz Debesu Valstību caur šīs pasaules tuksnešiem, garīgā pārtika un Svētais Vakarēdiens ir ceļa maize. Mēs varam arī ievērot, ka manna krita tikai Izraēla nometnē, ne visur zemes virsū. Tāpat garīgā pārtika un Svētais Vakarēdiens cilvēks var dabūt tikai kristīgajā baznīcā. Šis ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc tu nevari būt kristietis viens pats, bez draudzes.

Otrais lasījums māca par tīru, garīgo pienu, kas attiecas uz pareizu kristīgo mācību. Viltus kristīga mācība ir līdzībā saskābis piens, kas neder un dod vēdersāpes. Te ir arī runa par augšanu. Mans un tavs aicinājums ir, lai augtu ticībā un izskaust rakstura trūkumus un sliktus ieradumus. Evaņģēlijs māca vairāk par procesu, kas notiek cilvēkā, kad viņš ēd garīgo pārtiku. Tie cilvēki evaņģēlijā noprata, pamanīja, ka Jēzus nebija pie viņiem. Tīri burtiski tā bija šajā gadījumā. Šodien, ja cilvēks ņem visu saistībā ar ticību nopietni, Jēzus reāli, ir pie viņa, nekur reāli nepazūd, bet. Dažreiz Dievs mūs pārbauda caur to, ka Viņš liek mums justies, it kā Jēzus būtu pazudis. Ko darīt, ja tu jūti, ka Jēzus ir pazudis vai vismaz tālu prom no sevis? Solis numur viens ir, lai pārbaudītu sevi un savu sirdsapziņu. Varbūt esi palicis garīgi slinks, varbūt ir kāds nenožēlots grēks? Ja tā ir, tad Jēzus nav pazudis no tevis bet tu esi attālinājies no Viņa. Tādos gadījumos vajag atgriezties, nožēlot grēkus un nopietni ēst garīgo pārtiku.

Tomēr, varētu būt, ka tu neesi garīgi slinks, ka visi grēki ir nožēloti utt. bet tu tik un tā juties, it kā Jēzus būtu pazudis. Tādā gadījumā tas ir pārbaudījums, Jēzus grib pārbaudīt tavu reakciju, vai tev ir vienalga, vai nav vienalga. Turpini ēst garīgo pārtiku un ātrāk vai vēlāk, tu atkal varēsi just, ka Jēzus ir pie tevis un nav pazudis. Jēzus arī saka tiem cilvēkiem, ka viņi meklē Viņu miesiskās maizes dēļ, ne Viņa paša dēļ. Viņi grib ko Jēzus dod, bet viņi negrib pašu Jēzu Viņa paša dēļ. Visos laikos un visās vietās pasaule ir pilna ar tādiem cilvēkiem. Šodien tev un man ir nopietni jāpārbauda sevi un savu sirdi Svētā Nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Kāpēc es esmu te šodien, ko es gribu no Jēzus? Ir protams ļoti labi ja tu gribi sadraudzēties ar ticības brāļiem un māsām, nav grēks ja tu gribi kaut ko izlūgt no Dieva, tam ir sava vieta, bet.

Pirmkārt tev un man ir jābūt te šodien, tāpēc, ka gribam sadraudzēties ar Jēzu Viņa paša dēļ, neatkarīgi no tā, kas būs vai nebūs no tā. Tikai otrkārt tev un man būtu jābūt te šodien, tāpēc, ka gribam kaut ko no Dieva un ticības brāļiem un māsām. Ar citiem vārdiem, galvenajai prioritātei jābūt, lai ēstu garīgo pārtiku un Svēto Vakarēdienu un, kas notiks tālāk ir Dieva kompetence. Jēzus arī saka, ka mums ir jāpūlas, lai dabūtu neiznīkstošo barību, kas ir garīgā pārtika. Kā to darīt? Tas ir cilvēka dabiskais jautājums, ko šie cilvēki evaņģēlijā arī uzdod. Bet Jēzus nepiemin konkrētus darbus, Viņš saka, ka ir jātic. No bērnu kājām tev un man ir iemācīts, ka kaut kam ir jādara, lai kaut ko dabūtu. Bērniem ir jāuzvedas labi, lai konfekte būtu. Skolēniem ir cītīgi jāmācās, lai labas atzīmes būtu. Pieaugušajiem ir kārtīgi jāstrādā, lai alga būtu.

Tā viss ir šajā pasaulē un tā tam jābūt šajā pasaulē, te mēs varam kaut ko nopelnīt, BET ar lieliem burtiem. Trīsvienīgā Dieva priekšā viss ir savādāk. Trīsvienīgā Dieva priekšā tu neko nevari nopelnīt, mūsu darbi ir vienmēr piemaisīti ar grēkiem. Ir protams kaut kāds darbs, darbība, lūgt un lasīt Bībeli mājās darbadienās un doties uz baznīcu Svētdienās, bet. Tas nav tāds darbs, ar ko mēs nopelnam Debesu Valstību. Ka tu lūdz un lasi Bībeli mājās un dodies uz baznīcu ir sekas no tā, ka tev ir īsta ticība. Nevis iemesls kāpēc tu nonāksi Debesu Valstībā. Debesu Valstības svētlaime ir Dieva žēlastības un mīlestības dāvana tev, un man, ko Jēzus ir nopelnījis mūsu vietā mirstot Golgāta pie krusta. Caur ticību, kas izpaužas ticības darbos, mēs saņemam šo dāvanu. Ir pavisam citi principi darba devēja un Trīsvienīgā Dieva priekšā. Trīsvienīgais Dievs ir vienmēr īstais darītājs, mēs esam tikai līdzstrādnieki. Mūsu uzdevums ir, lai ēstu dzīvības maizi, visu veidu garīgo pārtiku un pēc tam Dievs dara.

Mēs tapsim vai nu arvien nesvētāki neēdot garīgo pārtiku vai arvien no žēlastības svētāki, ēdot garīgo pārtiku. Mēs tapsim par to ko saņemam. Ja cilvēks cītīgi ēd un dzer alkoholu, pornogrāfiju, visādu veidu krāpšanu ar naudu utt, nekas labs nav gaidāms. Ja cilvēks cītīgi ēd garīgo pārtiku, kaut kas labs ir gaidāms, pat apsolīts. Nedaudz iepriekš šajā nodaļā ir noticis paēdināšanas brīnums, Jēzus ir paēdinājis piecus tūkstošus vīriešus ar piecām maizēm un divām zivīm. Tieši tādi brīnumu var notikt arī šodien. Jēzum un kristīgai baznīcai ir resursi lai paēdinātu aptuveni septiņus miljardus, visus pasaules iedzīvotājus, ar garīgo pārtiku. Un ja visi septiņi miljardi ēstu garīgo pārtiku, viņi paliktu prātīgāki un izraisītu mazāk muļķības, un tad miesiska pārtika arī mierīgi pietiktu visiem.

Šodienas bauslis: Ir jāēd garīga pārtika, ir jāaug ticībā, stāvēt pie vietas neder.

Šodienas evaņģēlijs: Dievam ir pietiekami daudz garīgās pārtikas priekš visiem. Garīgā pārtika tiks dota līdz apsolītai zemei, kas ir Debesu Valstība.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Manna ir pravietiska zīme par garīgo pārtiku un Svēto Vakarēdienu.

2.      Manna krita tikai Izraēla nometnē, tikai kristīgajā baznīcā tu vari saņemt garīgo pārtiku un Svēto Vakarēdienu.

3.      Ir jāmeklē Jēzus pirmkārt Viņa paša dēl, tikai otrkārt, lai kaut ko dabūtu no Viņa.

Sprediķis Gavēņa laika trešā svētdiena

Evaņģēlijs māca par Mariju un par visu, kas notika saistībā ar eņģeļa Gabriēlu šajā dienā. Pēc deviņiem mēnešiem Jēzus piedzims, tāpēc šī ir prieka diena, kas pārtrauc gavēni, tāpēc ir balta krāsa šodien. Ko varam mācīties no Marijas? Ir daudz ko pieminēt un lielākā daļa es jau esmu šad un tad pieminējis. Marija bija pazemīga, ticīga, un paklausīga no brīvas gribas. Marija ir simbols par kristīgu baznīcu, Trīsvienīgais Dievs ir mūsu Tēvs un baznīca zemes virsū, Marija, ir mūsu garīga māte. Nav konkurence starp Jēzu un Mariju. Parasti ikonās, Mariju attēlo kopā ar Jēzu, un tajās Marija vienmēr norāda uz Jēzu. Caur Mariju mātišķība ir svētīta.

Es negribu teikt, ka kontracepcija ir kategoriski aizliegta kristiešiem, tā ir pārāk kategoriska nostāja, bet.. Pilnīgi bez problēmām nav ar kontracepciju. Galvenais likums: bērniem ir jātop un dāsnos apjomos. Ir jāredz bērnus, kā pozitīvu iespēju, nevis kā traucēklis karjerai. Es zinu, ka lielākā daļa no klātesošajiem ir tādā vecumā, ka bērni vairs nav aktuāli, bet.. Cik tas ir tavos spēkos vajag iedrošināt bērnus, mazbērnus un visus pazīstamos, lai vairoties dāsnos apjomos, laulībā. Bērni ir daudz lielāka vērtība nekā karjera. Bet šodien gribētu likt uzsvaru uz ko citu, ko varam mācīties no Marijas. Lai psiholoģiski izturētu, būt viens, atšķirīgs un nesaprasts. Marija bieži bija viena, atšķirīga un nesaprasta. Tieši tas pats arī attiecas uz Jēzu, bet šodien runāsim par Mariju. Pēc baznīcas tradīcijas, Marija, bija savu vecāku vienīgais bērns. Tas ir retums ebreju sabiedrībā, tur daudzi bērni ir vēlamais ideāls. Jau kā bērns viņa bija atšķirīga. Marija palika par māti bez vīra līdzdalības un dzemdēja Trīsvienīgā Dieva Dēlu.

Tur viņa ir pavisam unikāla starp pavisam daudzām miljardiem sievietēm, kuras ir dzīvojušas zemes virsū no Ievas laikiem līdz šodienai. Mēz zinām, ka Marija bija godīga un nekrāpa Jāzepu, bet visi to neuzzināja. Ir šis un tas evaņģēlijos, kas starp rindām rāda uz to, ka sliktas runas par viņu klīda. Marijai bija tikai viens bērns, Jēzus. Jēzus brāļi un māsas, kuri ir pieminēti evaņģēlijos ir Jāzepa bērni no iepriekšējas laulības. Jāzeps bija atraitnis un grieķu valodā ir tas pats vārds par brāli un brālēni. Jēzum nebija bērni un Marijai nebija mazbērni, kas ir pavisam liels retums ebreju sabiedrībā, kur, kā es teicu, daudzi pēcnācēji ir standarts. No paša sākuma un visu mūžu, Marija, bieži bija viena, atšķirīga un nesaprasta. Marija izturēja šo psiholoģiski, tika ar to galā. Tika galā tāpēc, ka Dievs palīdzēja un Jāzeps bija pavisam gādīgs un saprotošs vīrs. Un te ir, ko mēs vēl varam mācīties no Marijas. Ja tu ņem visu saistībā ar ticību nopietni, tad tu ārpus no draudzes, laicīgā sabiedrībā, vairāk vai mazāk, paliec viens, atšķirīgs un nesaprasts. 

Un tas nav viegli. Mēs visi atceramies, kā bija skolas laikā. Kā gāja tiem kuri bija atšķirīgi? Labākā gadījumā atstumti, sliktākā gadījumā darīja pāri. Kāpēc cilvēki vispār nenāk pie ticības, kāpēc atkrīt, kāpēc tie, kuri reti nāk uz draudzi un neņem visu nopietni, nemainās un neiet ticības dziļumos? Tur ir daudzi iemesli, bet nereti viens no ir, ka cilvēks neprot psiholoģiski izturēt, bet viens, atšķirīgs un nesaprasts. Ar citiem vārdiem, ja tu nāc uz draudzi, reputācija ir pagalam un ja ne visi, tad vismaz daudzi domā, ka esi plānprātīgs. Kā to izturēt? Draudzes atbalsts ir pavisam būtiska, mums visiem, tupaciņiem, ir jāturas kopā. Ne velti Dievs arī saka, ka ir jāprecas ar kristieti. Ja ir ticīgs laulātais draugs, atbalsta grupa jau ir gatava. Kas notiek, kad divi vai trīsdesmit cilvēki visi nopietni meklē Dievu un iet ticības dziļumos? Pēc pašas ticības viņi paliek arvien līdzīgāki, visi ir pārliecināti, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Bībele ir Dieva Vārds utt. Bet pēc personības viņi paliek arvien atšķirīgāki, katrs attīsta savu unikālo personību, ko Dievs ir devis ikvienam.

Bet, un tas ir tas pārsteidzošs brīnums, viņi saprotas arvien labāk, jo, visiem ir tas pats Svētais Gars sirdī. Personība un atšķirīgas tādas ir pavisam vērtīga dāvana ko Trīsvienīgais Dievs mums ir devis. Tumsā visi kaķi ir pelēki, bet gaismā tu redzi, ka pat divi kaķi nav pavisam līdzīgi, vēl mazāk divi cilvēki. Cilvēks var attīstīt savu unikālo personību līdz galam, pavisam, tikai, kad viņam ir attiecības ar savu Radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Ja tu pērc jebkādu preci, kas ir vairāk sarežģīta, tev būs līdzi pamācība, lietošanas instrukcija. Ražotājs zina jebkādu preci vislabāk, kas tur ir, kā attīstīt un lietot maksimāli labi. Ir tieši tas pats princips ar Dievu un cilvēku. Jo dziļāk un nopietnāk tu veido attiecības ar savu Radītāju, jo vairāk tu saproti sevi un jo vairāk attīstās tava unikālā personība.

Kā izturēt būt viens, atšķirīgs un nesaprasts laicīgā sabiedrībā? Es teicu, ka draudzes atbalsts ir pavisam būtisks un evaņģēlijā atrodam vēl padomus. Marija bija saderināta ar Jāzepu. Kristībās un iesvētībās tu esi garīgi saderinājies ar Jēzu, tāpēc nav varianti, kā vien ar Dieva palīdzību turēt šos solījumus. Kaut pasaule skatās šķībi uz tevi. Eņģelis Gabriēls teica Marijai - Nebīsties! Ir jālūdz, lai tu spētu Dieva spēkā, kā Marija, nebīties no cilvēku šķībiem skatieniem, un vietā priecāties Dievā. Eņģelis Gabriēls arī saka Marijai, ka Dieva Valstība ir mūžīga. Tā valstība ar maziem burtiem ko laicīga pasaule var piedāvāt ir vienmēr īslaicīga un nedroša, pašreiz pateicoties Putina kungam nedrošāka nekā parasti. Bet tam, kas nebaidās būt viens, atšķirīgs un nesaprasts pasaulē, gaida mūžīgā Debesu Valstība. 

Šodienas bauslis: Nedrīkst baidīties būt viens, atšķirīgs un nesaprasts, ir jāiztur šo grūtību Trīsvienīgā Dieva spēkā.

Šodienas evaņģēlijs: Draudzē mēs saprotamies arvien labāk, kad visi ņem savu ticību nopietni. Draudzē un kristīgā laulībā tev ir ļoti labs atbalsts, lai izturētu būt vienam, atšķirīgam un nesaprastam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Šodien ir prieka diena, jo, Jēzus ir ieņemts un piedzims pēc deviņiem mēnešiem.

2.      Šodien ir prieka diena, jo, caur Marijas – JĀ, un Jēzus piedzimšanu tu un es, kristieši, veido Dieva tautu.

3.      Šodien ir prieka diena, jo, mātišķība ir svētīta caur Marijas - JĀ un visiem laulātiem ir aicinājums dūšīgi vairoties, lai Dieva un latviešu tauta pieaugtu.