Sprediķis - Laetare – Gavēņa laika 4. svētdiena

5 Mozus 8:2-3, 1. Korintiešiem 10:16-17, Jāņa ev. 6:51-65

Šodienas galvenā tēma ir Dzīvības maize vai Dzīvā maize. Jēzus un kristīgā ticība, kristīgā mācība vispār un īpaši Svētais Vakarēdiens ir Dzīvības maize. Tā ir, tā galvenā problēma ir, ka visi cilvēki netic tam. Kā darīt, lai cilvēks to pamanītu, kā attiekties uz šo faktu? Vecās Derības lasījums, māca par Izraēlas tautas staigāšanu, 40 gadus tuksnesī. Kāpēc tas notika?

Lai tauta sāktu ēst, ne tikai miesisko pārtiku, bet arī un vispirms garīgo pārtiku. Kad ir visādas grūtības un cilvēkam pārnestā nozīmē ir jāstaigā tuksnesī, cilvēks bieži domā, ka Dievs viņu soda, ir dusmīgs uz viņu. Bet Trīsvienīgais Dievs vienmēr rīkojas no mīlestības, mērķis vienmēr ir labs. Lai cilvēks ēstu arī garīgo pārtiku vispār un īpaši Svēto Vakarēdienu. Otrais lasījums māca, par īsto klātbūtni, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis, nav nekāda līdzība vai pārnestā nozīmē. Martiņam Luteram, reiz bija saruna, konflikts ar tiem, kuri tic, ka Jēzus nav īsti klāt sakramentā. Luters mēģināja viņus pārliecināt par īstu klātbūtni, bet viņi runāja pretī. Viņi sēdēja pie koka galda un Luters paņēma savu nazi un iegrieza kokā vārdu est - latiņu valodā, latviski - ir. Svētais vakarēdiens IR Kristus miesa un asinis!

Tā objektīvi ir, un tas nozīmē, ka cilvēks, kas netic arī saņem Kristus miesu un asinis, bet par sodu, necienīgajā veidā. Tāpēc kristīgam cilvēkam ir jāpārbauda sevi, pirms Dievkalpojuma, lai viņš tic pa īstam, lai nožēlo grēkus, lai nav nesaskaņas ar citiem utt. Tāpēc jābūt klusumam, pirms Dievkalpojuma, lai cilvēks var to darīt bez traucējumiem. Caur kopīgo sakramenta saņemšanu mums ir kopība, pirmkārt ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu, otrkārt viens ar otru. Caur to, ka mēs visi saņemam vienu un to pašu Kristus miesu, un asinis, mēs veidojam vienu kopīgo Kristus miesu pasaulē. Jēzus ne tikai dod ko tev un man vajag. Viņš ir, ko tev un man vajag. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka maize ko Viņš dod ir Viņa miesa, un, ka ir jādzer Viņa asinis. Un tie klātesošie apvainojās ne pa jokam, viņi tam netic un tas liekas viņiem galīgi absurds un nepieņemams. Visos laikos un visās vietās diezgan daudzi apvainojas par Jēzus vārdiem.

Ir daudz par ko viņi apvainojas, bet galvenais ir trīs lietas, mācība par iedzimto grēku, par Jēzus krustu un par Dievgaldu. Cilvēkiem nepatīk dzirdēt, ka viņi ir grēcīgi, viņiem nepatīk dzirdēt par Jēzus krustu, ka tas ir nepieciešams glābšanai. Un viņiem liekas neticami un absurds, ka cilvēks var ēst un dzert Kristus miesu un asinis. Kā no tā izvairīties, kā neapvainoties? Galvenais ir, lai paliktu pie Jēzus, neiet prom, arī ja kaut kas liekas grūti saprotams, varbūt pat nepieņemams. Paliec pie Jēzus un Viņš lēnā garā paskaidro, ko tu nesaproti. Paliec pie Jēzus, un Viņš lēnā garā palīdz tev pieņemt, kas likās nepieņemami. Paliec pie Jēzus un tu lēnā garā redzi, ka tas, kas likās bargi un pārmērīgi stingri īstenībā ir mīlestības izpausme. Steidzies pie Jēzus, nevis bēdz prom no Viņa, kad tev ir tieksme apvainoties par Viņa vārdiem. Tad tu lēnā garā redzi, ka tas, pie kā tu reiz apvainojies, Jēzus krusts un Dievgalds, īstenībā ir kaut kas pavisam dārgs un vērtīgs.

Jēzus arī saka, ka Viņš dod Savu miesu, lai pasaulē dzīvotu. Tas nozīmē, ka Jēzus miesa Dievgaldā ir Dzīva maize. Ko tas nozīme, kā dzīva? Te ir divi aspekti. Pirmā un galvenā ir ko es teicu, ka Jēzus, kas ir dzīvs un paša dzīvība, ir reāli klāt sakramentā. Otrais aspekts ir, ka garīgā pārtika vispār, visa kristīgā mācība un Dievgalds ir nebeidzama maize, kas nekad nepietrūkst, un nekad neizbeigsies. Līdz pastarai dienai kaut kur zemes virsū būs kristīgā baznīca, kurā garīgā pārtika tiks pasniegta un nekad nebeigsies. Tie ebreji šajā evaņģēlijā strīdējās par to, kā Jēzus var dot Savu miesu ko ēst. Ir divi mazi vārdi latviešu valodā, ka un kā. Ir atļauts uzdot jautājumu – kā, saistībā ar kristīgo mācību vispār un saistībā ar Dievgaldu. Prātīgās robežās tam ir sava vieta. Visa kristīgā dogmatika ir mēģinājums paskaidrot, kā, kādā veidā, Trīsvienīgais Dievs ir atklājies.

Ja cilvēks lieto vārdu – kā, ticībā, ar patieso velmi iedziļināties Trīsvienīgā Dieva atklāsmē, tad viss ir labi. Tomēr, nereti, drīzāk bieži, cilvēks lieto vārdu – kā, nepareizajā veidā, neticībā, drīzāk kā apgalvojums, ka tā nevar būt. Ja notiek ar pareizo attieksmi, drīkst lietot vārdu – kā, saistībā ar Dievgaldu. Tomēr, galvenais vārds saistībā ar Dievgaldu un ar visu kristīgo mācību ir - ka. Ka tā ir, ir pirmais un galvenais. Ja vien tic, ka tā ir, tad drīkst pēc tam uzdot jautājumu – kā, un iedziļināties. Tomēr, ir tā, ka pa daļai, līdz kaut kādai robežai, cilvēks var saprast un aptvert Trīsvienīgā Dieva atklāsmi. Tomēr, līdz galam cilvēks nevar saprast un aptvert Dieva atklāsmi. Lai parādītu, ka Dievs ir priekšnieks un cilvēks padotais. Ja tu uzdod jautājumu, kā Dievgalds var būt Kristus miesa un asinis, tad galvenā atbilde ir: tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs ir visuvarens un var darīt, kas tev un man ir totāli neiespējams un tikai pa daļai aptverams. Drīkst uzdot jautājumu, kā Altāra sakraments var būt Kristus miesa un asinis.

Bet pirmkārt vajag ticēt, ka tā ir. Un ticēt, ka saņemt Altāra sakramentu, vismaz katru Svētdienu, ir būtiska un neatņemama daļa no kristīgās dzīves. Šis ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc kristietis nevar būt kristietis atšķirts no draudzes. Tikai draudzes, baznīcas kopībā, mēs varam saņemt Altāra sakramentu un dzīvot normālu kristīgo dzīvi kopā, ar ticības brāļiem un māsām.

Šodienas bauslis: Nedrīkst apvainoties par Jēzus vārdiem un iet prom. Ja ir kārdinājums apvainoties, paliec pie Jēzus un Viņš palīdz neapvainoties un pieņemt, aptvert.

Šodienas evaņģēlijs: Kristīgā mācība un Dievgalds ir dzīva maize, jo Jēzus ir dzīvs un garīgā pārtika nekad nebeigsies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Visādas grūtības ir, lai mēs mācāmies ēst arī garīgo pārtiku un Dievgaldu.

2.      Dievgalds ir Kristus miesa un asinis un tāpēc cilvēkam ir jāpārbauda sevi pirms viņš saņems. Vajag saņemt ticībā un grēku nožēlā.

3.      Vārdam – kā, ir sava vieta, bet galvenais ir vārds – ka, ticēt, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis! 

Sprediķis -Gavēņa laika 3.svētdiena

Jeremija 26:8-15, 1 Jāņa 3:7-8, Jāņa ev. 12:35-43

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus un Trīsvienīgā Dieva armija uzvar sātana armiju. Tas ir ļoti labi, bet, tas man nelīdz, ja es tam neticu. Vajag tam ticēt, ņemt pie sirds un stiprināties šajā uzvarā caur ticību un svēto dzīvi. Kas apdraud šo pārliecību, kas varētu likt cilvēkam šaubīties par šo uzvaru? Ar citiem vārdiem, kas apdraud tavu un manu ticību?

Vecās Derības lasījumā dzirdējām, par pravieti Jeremiju, kuram draudēja ar nāvessodu. Viņš izspruka no nāvessoda, bet, viegla dzīve viņam nebija. Nevar noliegt, ka nereti izskatās pavisam otrādi šeit zemes virsū, it kā sātana armija būtu uzvarējusi Trīsvienīgā Dieva armiju. Nevar noliegt, ka sātana ļaunie darbi notiek plašos apjomos. Tomēr, Jēzus un Trīsvienīgais Dievs ir pie stūres, uz troņa, nevis sātans. Kāpēc liekas nereti savādāk? Galvenais iemesls ir, ka Dievs ir devis cilvēkam brīvu gribu, ko viņš pavisam bieži izmanto nepareizajā veidā. Cilvēks brīvprātīgi izvēlas rīkoties nepareizi, Dievs varētu viņu apturēt jebkurā brīdī. Bet Viņš to nedara, jo, ļauj cilvēkam rīkoties nepareizi. Dievs vēlas lai mēs brīvprātīgi nākam pie Viņa, Viņš nepiespiež, kaut varētu. Tas ir galvenais paskaidrojums, kāpēc notiek ļauni darbi, kāpēc nereti liekas, ka sātans ir pie stūres. Dievs arī pieļauj, ka tu un es nonākam visādās grūtās situācijās, lai mēs mācāmies, ka paši netiekam galā, ka vajag Trīsvienīgā Dieva palīdzību.

Otrajā lasījumā ir rakstīts, ka Jēzus ir iznīcinājis sātana darbus. Varētu likties, ka nav pareizi, kas te ir rakstīts. Sātana darbi taču notiek plašos apjomos. Ir taisnība, ka sātana darbi notiek plašos apjomos te zemes virsū, jā, bet. Caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanās sekas no sātana darbi ir iznīcināti. Caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanos, tavi un mani grēki var tikt piedoti. Ja vien mēs ticam Jēzus un Dieva armijas uzvarai un dzīvojam tajā caur ticību un svēto dzīvi, sātanam nav vairs vara pār mums. Sekas no Viņa darbiem ir iznīcināti saistībā ar tiem, kuri tic. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka gaisma, proti Viņš pats, ir pie mums tikai mazu brīdi, ka vajag staigāt tajā gaismā kamēr vēl ir. Šodien, tagad, ir īstais brīdis, lai ticētu Dieva armijas uzvarai un dzīvot tajā.

“Gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ”. Dzīve ir īsa, tu nekad nevari zināt, kad būs jāatstāj šo pasauli. Šodien, tagad, ir vienmēr īstais brīdis, lai ticētu. Jēzus arī saka, ka ir tie, kuri staigā tumsā. Kas ir raksturīgi viņiem, kā no tā izvairīties? Bez Svētā Gara gaismas sirdī, visi staigā tumsā, tātad, vajag, lai Svētais Gars mājo sirdī. Kā var zināt, vai tā ir? Svētais Gars parāda tev un man grēkus, lai tie varētu tikt piedoti. Tātad, ja cilvēkam ir Svētais Gars sirdī, viņš redz savus grēkus. Ja tev liekas, ka tev ir maz vai nekādi grēki, tu nedzer pa daudz un nepārkāp laulību, tev liekas, ka esi labs cilvēks, tad tev nav Svētais Gars sirdī. Ir labi, ja nedzer un nepārkāp laulību, bet esi grēcinieks tik un tā. Ja tā ir ar tevi, ka redz maz vai nekādus grēkus sevī, tev vajag spoguļot sevi vārdos no 5. Mozus grāmatas 6. nodaļā un 5. pantā: Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. Vai tu to proti? Ne tuvu tam, neviens to neprot pilnībā. Kaut kādā mērā, mēs protam mīlēt Dievu, bet ne tuvu tam pilnībā. Šie vārdi ir visstingrākais bauslis visā Bībelē, šo vārdu priekšā, mēs visi esam pamatīgi grēcinieki.

Saistībā ar romantisko mīlestību ir jēdziens rozā brilles, un, ka rozā brilles plīst. Visi zina, ko tas nozīmē, ka tu ieraugi, ka tam otram mīļotam cilvēkam ir arī savas vainas, nav tik perfekts, cik likās no sākuma. Saistībā ar ticības dzīvi un mīlestību uz Dievu rozā brillēm arī jāplīst, bet. Ne saistībā ar Jēzu, jo, Viņš ir tiešām perfekts bez grēka. Tām rozā brillēm ir jāplīst saistībā ar sevi. Tev un man ir jāredz, ka nemaz neesam tik perfekti, cik mums reiz likās, ka ir daudz vairāk grēki nekā reiz likās. Ja rozā brilles nav plīsušas saistībā ar tevi, tu staigā tumsā un tev nav Svētais Gars sirdī, vai vismaz pārāk nelielā mērā. Ja rozā brilles ir plīsušas saistībā ar tevi, ja redzi mudž ar grēkiem sevī, tad Svētais Gars ir tavā sirdī un tu staigā gaismā. Tad Dieva armijas uzvara ir tava uzvara. Gaismā Jēzus krusts paliek svarīgs, dārgs un vērtīgs.

Es nezinu, vai kāds no klātesošajiem, tīri burtiski baidās no tumsas un negrib iet ārā vakaros. Bet laikam visi varētu piekrist, ka ir patīkamāk dienas gaismā. Tas pats princips attiecas pastiprinātā režīmā arī uz garīgo tumsu un gaismu. Garīgā ziņā ir jābaidās no tumsas. Šis svētdienas nosaukums latiņu valodā ir oculi meum, kas tulkots latviski nozīmē manas acis. Runa ir par garīgām acīm, par garīgo redzi, par spēju redzēt, ka Trīsvienīgā Dieva armiju ir uzvarējusi un, ka Jēzus ir pie stūres un uz troņa. Ticībā un grēku nožēlā šī uzvara paliek par tavu uzvaru. Caur svēto dzīvi un svēttapšanu garīgais bunkurs tavā sirdī tiek pastiprināts, lai tu vari Dieva spēkā pretoties un novērst sātana uzbrukumus. Jēzus arī saka, ka tas, kas staigā tumsā, nezina kurp viņš iet. Ja tu tici pa īstam, ja rozā brilles ir plīsušas, saistībā ar tevi, tad tu zini, kurp tu ej. Pie Jēzus krusta. Ja tu tici pa īstam, Jēzus krusts tev ir dārgs, vērtīgs un absolūti nepieciešams. Ja tu tici pa īstam, tu ej pie Jēzus krusta te zemes virsū. Un šis ceļš pie krusta novedīs tālāk pie Debesu Valstības, pie īstas dzīvības. Īsta dzīvība ir dzīve zemes virsū ticībā Jēzus krustam, kas novedīs pie ĪSTAS DZĪVĪBAS  ar lieliem burtiem Debesu Valstībā.

Šodienas bauslis: Rozā brillēm jābūt plīsušām saistībā ar tevi, proti, tev ir jāredz sava grēcīga daba. Tikai tad Dieva armijas uzvara paliek par tavu uzvaru.

Šodienas evaņģēlijs: Kas iet pie krusta, pretim krustam, iet vienlaicīgi pie īstas dzīvības Debesu Valstībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Galvenais iemesls, kāpēc notiek ļauni darbi ir, ka cilvēks izmanto savu brīvu gribu nepareizajā veidā.

2.      Sekas no sātana darbiem ir iznīcināti tiem, kuri tic pa īstam.

3.      Kristīgam cilvēkam ir jābaidās no tumsas garīgajā aspektā, proti, no dzīves bez Jēzus.

Sprediķis -Gavēņa laika 1.svētdiena

Miha 7:7-9, Ebrejiem 5:7-10, Marka ev. 14:32-42

Šodienas galvenā tēma ir par pārbaudījumiem un kārdinājumiem. Kā sātans mūs kārdina? Vecās Derības lasījumā ir rakstīts, ka vajag celties augšā atkal, kad krīt. Tas attiecas uz visiem grēkiem un arī gavēšanas disciplīnu. Mēs esam ar grēcīgu dabu, tu un es nevaram pilnīgi bez grēkiem, tas nav iespējams.

Kad tu grēko vispār un kad gavēnis neizdodas, tad sātans ir klāt ar saviem meliem un saka, ka viss ir cauri. Tomēr, tā nav. Patiesība ir, ka vajag nožēlot grēkus, ticēt grēku piedošanai Jēzus Kristus asinīs, celties un turpināt ar svētu dzīvi. Otrais lasījums māca par paklausību Trīsvienīgā Dieva priekšā. Pat Jēzum, kas ir bez grēka, bija jāmācas paklausību sava Tēva priekšā. Cik daudz vairāk, mums grēcīgiem un mirstīgiem. Ir jāklausa garīgai vadībai un jāturas pie tās kristīgās mācības, kas ir dota Bībelē un Svētā Tradīcijā. Nedrīkst izdomāt paštaisītas maldu mācības. Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par šo tēmu. Jēzus un apustuļi atnāca uz Ģetzemani. Šie notikumi evaņģēlijā norisinājās vēlu vakarā Zaļajā Ceturtdienā vai agri naktī uz Lielo Piektdienu. Ir aptuveni no astoņām līdz vienpadsmit stundām palikušas, līdz Jēzus tiek krustā sists. Un aptuveni no četrpadsmit līdz septiņpadsmit stundām palikušas, līdz Viņš mirst pie krusta. Tātad, Viņa krusta nāve vairs nav aiz kalniem, bet ir klāt.

Ir pilnīgi saprotams, ka Jēzus ir noskumis - līdz nāvei, burtiski te ir rakstīts Grieķu valodā, ka Viņš ir noskumis caur cauri, visā savā būtībā. Ījabs sēdēja uz savas pelnu kaudzes, Ījabam bija palicis tikai pats Dievs, cits nebija. Jēzum tā situācija ir līdzīga, bet tomēr krietni trakāk. Jo, Ījabs bija zaudējis visu materiālo, uz sava pelnu kaudzes, bet neviens nesita vai spīdzināja viņu. Jēzum nepietika zaudēt visu, izņemot sadraudzību ar Savu Tēvu, Viņš arī tika sists, spīdzināts un nogalināts. Pēteris, Jēkabs un Jānis totāli nepameta Viņu, bet viņi gulēja un Jēzus nevarēja paļauties uz viņiem. Jēzus ir totāli pamests, sadraudzība ar Savu Tēvu ir vienīgais, kas ir palicis. Kā Ījabs Viņš sēž uz pelnu kaudzes un ir krietni vēl trakāk.

Tomēr Viņš ņēma līdz Pēteri un vēl trīs. Atbilstoši mūsu apstākļiem šie trīs ir garīdznieki, bīskapi, bet vienlaicīgi simbols par visu kristīgo tautu. Ne tikai garīdzniekiem, bet visiem kristiešiem ir jāseko Jēzum līdzi, kur Viņš iet. Ko tas konkrēti nozīmē tev un man? Tev un man ir Dievs un dzīves vietu, pārtiku, apģērbu, nereti mašīnas utt. Pietiekami daudz materiāli un vairāk par Dievu mums visiem ir. Dievs un... . Saprotiet mani pareizi, prātīgās robežās tas ir gan atļauts, gan vajadzīgs. Bez dzīves vietas, pārtikas un apģērba, mēs mirsim, un nevaram kalpot nedz Dievam, nedz cilvēkiem. Tomēr, aicinājums tev un man vienmēr un īpaši gavēņa laikā ir, lai tie –“ un”, būtu pēc iespējas mazāk. Lai tu un es būtu gatavi sēdēt uz pelnu kaudzes, kur mums ir tikai attiecības ar Debesu Tēvu, un neko citu. Visā Bībelē ir tikai viens cilvēks, kas burtiski ir sēdējis uz pelnu kaudzes, Ījabs un tikai viens kas pārnestā nozīmē, un krietni trakāk, to ir darījis, Jēzus. Kāpēc tik maz? Tāpēc, ka ārkārtīgi maz, tiek ar to galā, ārkārtīgi maz, prot to izturēt. Tā ir īpaša uzticība, ko Trīsvienīgais Dievs piešķir tikai īpaši izredzētiem, ļoti nelielam daudzumam, kas prot to izturēt.

Ar gavēni ir tā, ka vajag sākt ar kaut ko mazu un lēnā garā paaugstināt latiņu pakāpeniski. Ir tieši tas pats princips ar šo lietu. Nevajag lūgt vai tēmēt uz to, lai tu un es sēdētu uz pelnu kaudzes uzreiz, mēs netiktu ar to galā. Tomēr, ir jālūdz, lai tie –“ un”, būtu lēnā garā arvien mazāk. Lai tu arvien lielākā mērā, spētu apmierināties tikai ar attiecībām ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu Kristu. Un, lai tu arvien mazāk būtu atkarīgs no materiālām lietām, lai tie –“ un”,  būtu mazāk. Ar citiem vārdiem, vajag darīt to, kas tev un man liekas nepatīkami, un bīstami. Mācīties sēdēt uz pelnu kaudzes. Ceļš uz šo mērķi iet caur to, ka tu dari, ko negribi, kas liekas nepatīkami. Es esmu teicis daudzas reizes, ka kristīgam cilvēkam vajag iet uz individuālo grēksūdzi pie mācītāja četras reizes gadā, vienu reizi katrā gadalaikā. Nav tik traki, ka neviens no klātesošajiem to nedara, bet ļoti nedaudz. Kāpēc tik maz?

Laikam daudzi iemesli, bet viens būtisks ir, ka cilvēks negrib to darīt, jo, liekas nepatīkami. Un tieši tamdēļ tev tas ir jādara! Iet uz individuālo grēksūdzi ir viens labs veids, lai samazinātu tos –“ un”, un iemācīties lēnā garā sēdēt uz pelnu kaudzes. Mārtiņš Luters gāja uz individuālo grēksūdzi visu mūžu un viņš saka tā, ka sātans sen būtu viņu nožņaudzis, ja viņš to nedarītu. Te ir arī mācība, kā attiekties uz citiem cilvēkiem. Tie trīs apustuļi neuzmeta Jēzu totāli, bet līdz galam, Viņš  nevarēja paļauties uz viņiem. Jo vecāks tu paliec, jo vairāk tu paliec sarūgtināts uz cilvēkiem, jo vairāk izrādās ir tie cilvēki, kam tu nevari uzticēties līdz galam, kuri taisa nopietnus nedarbus. Jēzus pārmācīja Pēteri pēc tam, jā, bet.. Viņš saglabāja attiecības ar viņu, piedeva viņam un mīlēja viņu tik un tā. Tieši tāds, ir arī tavs un mans aicinājums. Dažreiz drīkst un vajag pārmācīt citus, bet tomēr ir jāmīl, jāpiedod, un jāpaliek sadraudzībā ar viņiem tik, un tā.

Jēzus arī saka tiem trim, lai viņi paliek kopā ar Jēzu. Palikt kopā ar Jēzu, tas ir galvenais. Šis evaņģēlijs ir stāsts par vienu lielu sātana uzbrukumu. Sātans grib baidīt Jēzu, lai Viņš kāptu leja no krusta, izspruktu no krusta. Sātans klūp virsū tiem trim apustuļiem, lai viņi gulētu, lai Jēzus justos atstāts un zaudētu dūšu. Jēzus noraidīja sātana kārdinājumu, bet pat Viņš, kas ir bez grēka, bija noskumis caur cauri. Un tie trīs iekrita pamatīgi un gulēja saldi. Kā tu un es, kas esam pavisam vāji, varam pretoties sātana kārdinājumiem, ja Pēteris neprata un arī Jēzum bija grūti? Ir tikai viens veids, palikt kopā ar Jēzu. Bez Jēzus ir simts procenti droši, ka mēs netiksim galā, ka iekrītam sātana slazdos un kārdinājumos. Tomēr, uzvara ir droša, ja mēs paliekam Viņā, kas jau ir uzvarējis, kas ir Lauva no Jūdas cilts un, kas ir miris un augšāmcelies.

Šodienas bauslis: Ir jāmācas pakāpeniski sēdēt uz pelnu kaudzes, iztikt tikai ar pašu Dievu. Labs veids lai to darītu ir, lai ietu uz individuālo grēksūdzi.

Šodienas evaņģēlijs: Uzvara ir droša Viņā, kas jau ir uzvarējis.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kad esi kritis grēkā, celies, proti, tici grēku piedošanai.

2.      Mums visiem ir Dievs. Ar Dieva palīgu lēnā garā ir jāpanāk, lai tie –“ un”,  būtu mazāk un pats Dievs arvien lielāks.

3.      Ir grūti sēdēt uz pelnu kaudzes, ļoti maz tiek ar to galā. Tā ir īpašā privilēģija, ko Dievs piešķir ļoti nelielam skaitam. Bet visiem ir jātiecas pēc tā.

Sprediķis - Pelnu Trešdienā

Sprediķis

Joēla 2:12-19, Jēkaba 2:14-17, Mateja ev. 6:16-21

Šodien ir Pelnu Trešdiena un Gavēņa laika sākums. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka vajag krāt mantu debesīm. Vārds manta nav gluži pareizi tulkots no grieķu valodas, dārgumi vai vērtslietas būtu pareizāks tulkojums. Vai mans teiktais būs vērtslietas es nezinu, bet gribētu dalīties ar četrām domām, ko tu vari paturēt prātā un kas cerams būs palīdzošas gavēņa laikā.

Kāpēc tik daudz cilvēki noraida Trīsvienīgo Dievu, kāpēc 98% no Alūksnes iedzīvotājiem nepiedalās kristīgā Dievkalpojumā Svētdienās? Iemesli ir daudzi, bet viens parastais ir, ka viņi grib būt neatkarīgi, negrib padoties zem Dieva. Padoties zem Dieva viņiem liekas bīstams, kā pašiznīcināšana. Bet ir tieši otrādi, 98% no visiem cilvēkiem nodarbojas ar pašiznīcināšanu. Saistībā ar garīgo, īsto dzīvi, diemžēl, pašiznīcināšanās instinkts ir ļoti labi attīstīts pie cilvēkiem. Saistībā ar fizisko dzīvi pašsaglabāšanās instinkts ir ļoti labi attīstīts. Ja vēders ir tukšs un bada nāve draud, vislielākais sliņķis paliek čakls, meklējot pārtiku. Ja cilvēks iekrīt upē vai ezerā, viņš peld ar visiem spēkiem, lai izglābtos, jā, bet. Galvenais nav, lai glābtu miesu, galvenais ir, lai glābtu dvēseli. Tāpēc īsta pašsaglabāšanās ir, lai padoties zem Trīsvienīgā Dieva, lai ticētu pa īstam. Gavēt un ņemt visu ar ticību nopietni, ir īsta pašsaglabāšanās.

Ko var vēl ņemt līdzi gavēņa laikā? Dažreiz tu redzi pa gabalu, ka piemēram ābols ir sapuvis. Dažreiz ābols izskatās smuks, bet ja iekož vai iegriež, tu pamani, ka puvumi ir. Ir tieši tas pats princips ar cilvēku. Ar dažiem cilvēkiem tu redz pa gabalu, ka viņi ir sapuvuši, ar dažiem to nevar pamanīt pa gabalu, bet. Visiem ir vairāk vai mazāk puvumi, grēki sevī. Gavēnis nav laiks, lai vērtējoši salīdzināt sevi ar citiem un domāt, ka esmu labāks vai vismaz mazāk sapuvis nekā citi. Gavēnis ir laiks, lai netiesātu citus, lai nesalīdzinātu sevi ar citiem. Bet vietā skatīties uz saviem puvumiem, kas vienmēr ir kad griež dziļāk, kaut tev izdodas tos apslēpt.

Vēl viena domā, kas cerams varētu būt palīdzoša. Svētajos Rakstos tikumi bieži tiek salīdzināti, apzīmēti ar labām smaržām. Ja tu tici pa īstam, nožēlo un apkaro grēkus cik vari ar Dieva palīgu, un atvainojies citiem, kad ir bijuši pāridarījumi, tad tu esi smaržīgs un tīkams Trīsvienīgā Dieva priekšā. Ja netic, nenožēlo grēkus, neatvainojies citiem utt, tad tu esi smirdīgs Dieva priekšā. Mums visiem ir skaidrs, ka nav patīkami ar smirdīgiem cilvēkiem. Tāpēc, esi smaržīgs Dieva priekšā!

Ir viegli uztvert gavēni, kā smagu un grūtu uzdevumu. Tas nav totāli nepareizi, bet tālu no visas patiesības. Ir protams dažreiz grūti ar stingrību, atsacīšanu utt. Tomēr, galvenokārt ir jāuztver gavēni, kā pozitīva iespēja. Tīri burtiski gavēnis ir ceļš uz pavasari. Pašreiz ir stingra ziema, Lieldienās Deo Volente, ja Dievs gribēs, visticamāk būs pavasaris. Un tieši tas pats princips attiecas uz gavēni. Ja gavē rūpīgi un nopietni, būs pavasaris dvēselē. Es teicu Svētdienā, ka tev un man ir jādomā par sevi, it kā mēs būtu garīgā laulībā ar Jēzu. Stingrība un nopietnība varbūt neskan vilinoši, bet medusmēnesis laikam visiem skan vilinoši un jauki. Un gavēnis nav tikai medusmēnesis, bet medusmēnesis pusotru mēnesi. Ir jāuztver gavēnis kā medusmēnesi, un pat sešas nedēļās kopā ar Jēzu pastiprinātā režīmā. Gavēnis ir krusta ceļš uz Lieldienas prieku.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka viss ir ar kājām gaisā salīdzinot ar pasaules vērtībām. Nepadoties zem Dieva ir īstās pašiznīcināšanas.

Šodienas evaņģēlijs: Gavēt un padoties zem Dieva ir īstās pašsaglabāšanās.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Gavēnis ir, lai apzinātu, ka tev un man ir grēka puvumi sevī, kaut izskatās smuki pa gabalu.

2.      Gavēnis ir, lai apzinātu, ka bez grēka nožēlas esam smirdīgi Dieva priekšā. Ar grēka nožēlu esam smaržīgi Dieva priekšā.

3.      Gavēnis ir garīgs medusmēnesis kopā ar Jēzu.

Sprediķis- svētdienā pirms Gavēņa laika

Sprediķis

Augstā dziesma 8:6-7, 1. Timotejam 2:4-6, Marka ev. 10:32-45

Šodienas galvenā tēma ir Dieva mīlestības ceļš, par to, kāda ir Dieva mīlestība. Drīz būs gavēnis un jautājums ir arī, kā rīkoties gavēnī, kas ir svarīgs gavēņa laikā. Vecās Derības lasījums, ir pravietojums, par Jēzus mīlestību. Mīlestība ir spēcīgāka par nāvi. Jēzus mīlestība uz tevi un mani ir lielāka par Viņa bailēm no spīdzināšanas un krusta nāves. Tātad, īsta mīlestība ir nesavtīga mīlestība, kas meklē labumu otram. Kā Jēzus pie krusta.

Ir latviešu filma “Ezera sonāte”, ko laikam visi ir redzējuši. Tur ir Laura, kam vīrs ir nekārtīgs un atrodas cietumā. Tur ir arī Rudolfs, kas mīl viņu un, kas pēc pasaules standartiem viņai būtu daudz izdevīgāks. Tomēr, Laura turas pie sava dzērāja vīra un noraida Rudolfu. Kāpēc? Ir grūti zināt līdz galam, bet laikam apziņa par laulības solījumiem ir vismaz viens no iemesliem. Tajā filmā ir arī tā vīra māsa - Vija, kas pārmet Rudolfam, kad viņš dodas prom, ka viņš padodas pārāk viegli, viņam vajadzētu cīnīties vairāk par Lauru. Bet Rudolfs atbild, kāpēc viņš dodas prom un saka par Lauru: viņa nebūtu laimīga ar mani. Te ir īsta nesavtīga mīlestība. Kādas ir saistības ar šodienas tēmu? Laura mīl savu vīru, kaut viņš ir nekārtīgs un turas pie saviem solījumiem. Tieši tāpat Trīsvienīgais Dievs mīl tevi un mani un turas pie saviem solījumiem, kaut esam grēcinieki.

Te pasaulē cilvēku priekšā visi klātesošie nav laulībā, bet visi ir vai vismaz vajadzētu būt, garīgā laulībā ar Trīsvienīgo Dievu. Kad tu tiki iesvētīts, tu devi solījumus, kad tu tiki iesvētīts, tu devies Garīgā laulībā ar Jēzu Kristu. Tev un man ir jādara kā Laurai, jāievēro savi iesvētības, Garīgas laulības solījumi. Tā būtiskā atšķirība ir, ka mums visiem ir kārtīgs Garīgais Līgavainis – Jēzus Kristus, kas nav dzērājs un ir pavisam bez grēka. Trīsvienīgā Dieva nesavtīgās mīlestības augstākā pakāpe izpaužās Golgātā pie krusta, kad Jēzus mira par tevi un mani. Šī ir tēma otrajā lasījumā un jautājums ir, kāpēc Jēzum bija jācieš un jāmirst. Atbilde ir, ka Viņš mīl tevi un mani un grib izpirkt mūs no grēka. Tāpēc Viņš bija gatavs dot, atdot Savu dzīvību par atpirkšanas maksu. Šādā veidā Jēzus ir devis tev un man priekšzīmi, priekšstatu, par svētu nesavtīgu dzīvi.

Evaņģēlijā Jēzus un apustuļi ir ceļā uz Jeruzālemi. Tīri burtiski nav nepieciešams ceļot uz Jeruzālemi, bet pārnestā nozīmē šis ir aicinājums visiem kristiešiem. Jeruzāleme ir simbols par Debesu Valstību, uz kurieni mums visiem vajadzētu būt ceļā. Kādiem tev un man būtu jābūt, lai mēs būtu uz šī ceļa? Būtu daudz ko pieminēt, bet dažas lietas ir pieminētas šajā evaņģēlijā. Jēzus stāsta, ka Viņš tiks spīdzināts līdz nāvei pavisam drīz. Un kāda ir Jēkaba, Jāņa un viņu mātes reakcija? Viņi neizsaka līdzjūtību, viņi nežēlo Jēzu par to, kas notiks. Viņi totāli ignorē, ko Viņš saka un grib, lai viņiem būs goda vietas Debesu Valstībā. Līdzjūtība, iejūtība ir nulle. Nav slikti ar teorētisko inteliģenci, bet tie, kuri ceļo uz Jeruzālemi pirmkārt vajag emocionālo inteliģenci. Un emocionāla inteliģence izpaužas līdzjūtībā, iejūtībā, spējā uz līdzjūtību. Ir jālūdz, lai Trīsvienīgais Dievs dotu tev un man līdzjūtību, lai mums nerūpētu tikai savu ādu.

Jēzus atbilde uz šo lūgumu par pirmajām vietām ir, lai paskaidrotu, ka visas vērtības ir ar kājām gaisā cilvēku un Dieva priekšā. Ļoti drīz būs gavēņa laiks. Ir laiks pārdomāt par savām vērtībām un prioritātēm, pārbaudīt sevi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Spēja uz līdzjūtību un apziņa par atšķirīgām vērtībām ir nepieciešams gavēņa laikā. Nav grēks, ja tev ir nauda, vara, statuss un slava cilvēku priekšā. Ja Dievs tā ir piešķīris tev, pateicies Viņam par to. Tas grēks, kas novedīs tevi no Jeruzālemes ceļa ir, ja šīs lietas tev ir galvenā prioritāte, galvenais dzenulis. Ja sātans tevi dzen caur taviem untumiem, kārēm, ambīcijām u.t.t., tad tev ir izteikta īsta nebrīvība. Tad esi sātana valgos. Ja tu Trīsvienīgā Dieva spēkā proti atbrīvoties no personiskiem untumiem, kārēm, ambīcijām u.t.t., ja tu gribi to, ko Dievs grib, tad tev ir izteikta īsta brīvība, tad tu esi uz Jeruzālemes ceļā. Ar citiem vārdiem, ir jāmeklē Dieva godu, nevis savu godu. Cilvēku priekšā, tas ir liels, kas ir veiksmīgs, bagāts, varens slavens utt. Dieva priekšā tas ir liels, kas ir pazemīgs.

Kā ir jāceļo uz Jeruzālemes ceļa. Atbilde ir šajā evaņģēlijā. Jēzus gāja pa priekšu. Ja tu gribi apsteigt Jēzu un pats iet pirmais, tu iekritīs grāvī. Kā konkrēti ļaut Jēzum iet pirmais? Viens būtisks aspekts ir, lai apzināties, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls blakus. Cits būtisks aspekts ir, lai pirms visiem izšķirošiem lēmumiem vienmēr lūgt un meklēt Dieva gribu, un konsultēties ar savu Garīgo vadītāju. Ir arī rakstīts, ka tie apustuļi bija pilni ar bailēm. Nav viegli staigāt uz Jeruzālemes ceļa, tieši otrādi, dažreiz ir grūti gan. Kā darīt, kad ir grūti, kad ir bailes un nopietns uztraukums? Galvenais ir, lai atklāti un bez liekulības teikt Jēzum, kā ir, Viņš tik un tā lasa tavu sirdi kā atvērtu grāmatu. Saki pa taisno Viņam, ka esi vājš un bezpalīdzīgs, kā mazs bērns, kaut tev ir sirmi mati.

Apliecini savu totālo vājību, kas Dievam ir pavisam tīkams. Tad Jēzus līdzjūtība un vēlēšanās palīdzēt mostas pilnā jaudā un Viņš sūtīs veselu leģionu ar eņģeļiem, lai tev palīdzētu. Uz Jeruzālemes ceļa, viss notiek lielā vājībā no mūsu puses. Uz Jeruzālemes ceļa, tu un es nenesam Jēzu, bet Viņš nes mūs. Uz Jeruzālemes ceļā visas mūsu ciešanas un grūtības tiek paskaidrotas un pārvērstas par svētībām.

Šodienas bauslis: Ir jātur savi iesvētības solījumi, ir jāpaliek Garīgā laulībā ar Jēzu. Nav jāpamet Viņu, kad cits “brūtgāns, Rūdolfs parādās.”

Šodienas evaņģēlijs: Ciešanas kopā ar Jēzu un Jēzus dēļ novedīs uz Jeruzālemi, uz Debesu Valstību.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ceļā uz Jeruzālemi ir jāapzinās, ka īsta mīlestība ir nesavtīga mīlestība.

2.      Ceļā uz Jeruzālemi ir jāapzinās, ka līdzjūtība ir svarīga un, ka visas vērtības ir atšķirīgas cilvēku un Dieva priekšā.

3.      Ceļā uz Jeruzālemi ir jāmeklē Dieva godu, nevis savu godu.

Sprediķis - 2. svētdiena pirms Gavēņa laika

Jeremija 23:25-29, Ebrejiem 4:12-13, Jāņa ev. 8:46-51

Šodienas galvenā tēma ir Bībele, Dieva Vārds, ka Bībele ir Dzīvais Vārds. Vecās Derības lasījumā, iet runa par sapņiem, ka viltus pravieši balstās uz saviem sapņiem. Tie sapņi ir simbols par visādām maldu mācībām, ko cilvēki paši izdoma savās sirdīs, kas ir paštaisītas. Tā ir nepareiza rīcība, kristīgam cilvēkam ir jāturas pie Bībeles mācības un ne pie savām pašām vēlmēm un izgudrojumiem.

Bībeles patiesības paliek, kad cilvēku sapņi izgaist. Ir daudzas patiesības Bībelē pie kā jāturas. Bet galvenā mācība ir, ka Jēzus ir Dieva Dēls un ikviens kas neapliecina to skaidri, ir viltus pravietis. Otrais lasījums arī māca par Trīsvienīgā Dieva varenību un spēku. Dieva Vārds ir vienlaicīgi zobens, gaisma un dzīvība, dzīvība dodošs Vārds. Kā mirstīgs, grēcīgs, nesvēts, nepastāvīgs cilvēks var pastāvēt svētā nemirstīgā mūžīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā? Ir tikai viens veids, caur grēku piedošanu un ticību, no žēlastības. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka neviens nevar pierādīt, ka Viņš būtu grēkojis. Tā tiešām ir, Jēzus ir bez grēka un Dieva Dēls. Viņš ir bez slimībām, kuras pie visiem izraisās no iedzimta grēka. Ko toties var pierādīt? Ka cilvēks ir grēcīgs, pietiek skatīties ziņās vai skatīties apkārt lai pamanītu, neērtu bet pavisam skaidru patiesību. Ka cilvēks ir grēcīgs. Viņam ir akla vienaldzība attiecībā uz citiem un spējīgs izraisīt neaprakstāmas ciešanas citiem, lai vairotu savu naudu un aizstāvēt savas interesēs.

Tātad vajag zāles pret šo iedzimto grēku. Šīs zāles ir kristīgā ticība vispār un saistībā ar šodienas tēmu, Bībele ir zāles pret iedzimto grēku. Vai tu zini, kur Bībeles tika pārdotas Glikā laikā? Aptiekā! J Tas varētu skanēt jocīgi, bet tā bija. Un īstenībā nemaz nav jocīgi, bet pavisam loģiski. Bībele, Dieva vārds ir tiešām ļoti labas zāles pret iedzimto grēku. Saistībā ar garīgo saslimšanu, ar maldu mācību,  ir daudzas iespējamas slimības, bet visparastākās un nopietnākas ir augstprātība, lepnums un nespēja ticēt grēku piedošanai. Nereti cilvēks uztver, ka viņš nav grēcinieks un pats par sevi tīrs un smuks Trīsvienīgā Dieva priekšā. Dažreiz, kaut retāk, cilvēks krīt otrajā grāvī. Nespēj ticēt, ka tie grēki var tikt piedoti un, ka Dievs viņu mīl kaut viņš ir kārtīgs grēka gabals. Caur Bībeles lasīšanu un lietošanu cilvēks ārstējas no abām šīm slimībām. Viņš var uzzināt, ka ir grēcinieks un, ka Dievs piedod grēkus un mīl viņu, kaut ir grēcīgs.

Tā problēma ir, ka cilvēki reti dzer šīs labas zāles ko sauc par Dieva Vārdu, reti lasa Bībeli. Kāpēc? Ir daudzi iemesli, bet viens parastais aizbildinājums ir, ka viņi nesaprot Bībeli. Un tad sātans viņus apmuļķo, ka nav vērts lasīt Bībeli, jo, neko nesaprot. Bet tās ir muļķības, maldu mācības. Tieši tāpēc notiek Bībeles stundas draudzē un cilvēks var arī pieņemšanas laikā pajautāt mācītājam, ko viņš nesaprot Bībelē. Ja vien nav slinkums lai piepūlētos un pajautātu mācītājam, cilvēks var saprast ko Bībele māca. Un arī ja nesaprot, tik un tā nav pa tukšo lasīt Bībeli. Skolā mums mācīja, kā barībvielas tiek uzņemtas organismā, tas notiek caur zarnām kaut kādā veidā. Bet man ir ļoti miglaini priekšstati, tieši kā notiek. Īsti nesapratu skolas laikā un daudz ir aizmirsts. BET, un tas ir būtisks bet, 61 gadus manas zarnas ir uzņēmušas barībvielas, kaut es nesaprotu, kā notiek. Ir tieši tas pats princips ar Bībeli, ar garīgām barībvielām. Kaut tu nesaproti kā, Svētais Gars darbojas tavā dvēselē, kad tu lasi Bībeli.

Ka nebūtu vērts lasīt Bībeli, ja nesaprot, ir sātana meli. Vienīga būtiska piebilde ir, ka Bībelei ir jālasa baznīcas sadraudzībā. Kas ar to ir domāts? Ka individuālam kristīgam cilvēkam nav tiesības tulkot un saprast Bībeli pa savam, atšķirīgi nekā visa baznīca to saprot un uztver. Bībele ir ticības pamatdokuments, bet Bībelei ir jāsaprot saskaņā ar baznīcas tradīciju, tā kā kristīgā baznīca vienmēr un visur to ir sapratusi. Priekš mums Luteriskās baznīcas apliecības raksti ir norma, kas izšķir, ka saprot un nesaprot Bībeli strīdīgos jautājumos. Jēzus arī saka, ka vajag ticēt, ka Viņš runā patiesību. Tieši tā ir. Kāpēc daži tic un daži netic? Būtu daudz ko pieminēt, bet iemesls nav, ka dažiem ir reliģiskās dotības un dažiem nav, aptuveni tāpat ka dažiem matemātika padodas un dažiem nē. Tā nav. Kā tad ir, kāpēc daži tic un daži nē? Patiesības un siržu attieksmes dēļ.

Dažiem ir mīkstas sirdis un ļauj Svētajam Garam dot pārliecību, ka Jēzus vārdi ir patiesība. Dažiem ir cietas sirdis un nepārliecinājās, ka Jēzus vārdi ir patiesība, viņi turas pie saviem meliem. Un kristīgā ticība vispār un Bībele ir neizsmeļama patiesība, vienlaicīgi pavisam vienkārša un pavisam dziļa. Bībele ir vienlaicīgi tik vienkārša, ka bērns var to saprast un tik dziļa un neizsmeļama, ka neviens nevar to saprast līdz galam. Un Bībele var saprast daudzos veidos bez pretrunām, ir daudz-slāņaina. Esot tā, ka māc. Ilgonis Alpe ir sludinājis Bībeli vienā veidā, Māc. Atis Grīnbergs otrā veidā un es trešā veidā. Un kurš paskaidroja pareizajā veidā? Visi trīs, jo Bībele ir neizsmeļama un daudz-slāņaina. Viena Bībeles vieta var saprast atšķirīgos veidos bez pretrunām, jo, te ir gan tieša, gan pārnestā nozīme. Ir protams arī maldīgi izskaidrojumi, bet, atšķirīgi skaidrojumi nevajag būt pretrunas, jo, Bībele ir neizsmeļama. Tāpat kā Dievs pats savā būtībā ir neizsmeļams.

Ir iespējams izlobīt daudzas mācības no vienas Bībeles vietas. Jēzus arī saka, ka, kas ir no Dieva, dzird Dieva Vārdus. Kā var pareizi dzirdēt Dieva Vārdus? Kāds var iebilst, ka nav viegli parastam draudzes loceklim bez teoloģiskās izglītības, lai zinātu, kā dzirdēt Dieva Vārdu, kas ir pareiza mācība. Taisnība, bet. Tieši tāpēc Trīsvienīgais Dievs ir iedibinājis Savu Svēto kristīgo un katolisko baznīcu zemes virsū. Nav tā, ka Dievs, Bībele un garīdznieku amats būtu totāli atšķirti viens no otra. Ir svēta tradīcija, kas tiek mācīta un paskaidrota draudzes kopībā no mācītājiem. Šajā baznīcas kopībā Svētie Raksti tiek mācīti, lai ierindas draudzes locekļi zina, pie kā turēties. Trīsvienīgais Dievs ir apvienojis Svētos rakstus, Svēto Garu, garīdzniekus un savus mācekļus vienā Dievišķā kopībā, kas sātanam un elles vārtiem nebūs uzvarēt.

Šodienas bauslis: Ir jālasa Bībele un jākonsultējas ar mācītāju, ja nesaproti.

Šodienas evaņģēlijs: Dieva Vārds, Bībele darbojas tavās dvēselēs dzīlēs, arī ja tu nesaproti, ko tu lasi.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Grēku piedošana un ticība ir vienīgais veids, lai cilvēks var pastāvēt svētā nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā.

2.      Vecos laikos Bībele tika pārdota aptiekā, jo, tā ir zāles pret maldu mācību un nepareizas izpratnes par kristīgo ticību.

3.      Ir jātic ar Dieva palīgu, ka Jēzus un Bībeles vārdi ir patiesība!

Sprediķis Zvaigznes dienā

Jesaja 60:1-6, Efeziešiem 3:2-6, Mateja Ev. 2:1-12

Zvaigznes diena iekrīt otrdien, bet mēs to svinam šodien. Galvenā tēma ir Kunga godība, ka Kunga godība parādās, atklājas Jēzu Kristū, Viņa personā, vārdos un darbos. Vecās Derības lasījums, ir pirmkārt pravietojums par šodienas notikumiem, viss tika prognozēts aptuveni 700 gadus pirms notika. Bet te ir otrkārt arī apraksts, paskaidrojums, kas notiek ar visiem, kuri ņem savu ticību nopietni.

 Visi ticīgi staros no prieka un redzēs Kunga godību, pa daļai jau zemes virsū un pilnībā Debesu Valstībā. Ir rakstīts, ka tava sirds atvērsies, bet tas nav gluži pareizs tulkojums. Tīri burtiski te ir rakstīts, ka tava sirds paplašināsies. Sirds paplašinājās, kad Trīsvienīgā Dieva mīlestība mājo tajā. Otrajā lasījumā galvenā doma ir, ka kristīgā ticība ir adresēta visiem, domāta visiem. Neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, naudas daudzums utt. Tāpēc kristīgai baznīcai vienmēr vajag iet misijā - stāstīt labo vēsti par Jēzu Kristu visiem cilvēkiem, cik tas ir mūsu spēkos. Šodien galvenais jautājums ir šis: kā rīkoties, lai tu un es redzētu, piedzīvotu Kunga godību? Atbilde atrodama evaņģēlijā. Tie gudrie Kaspars, Melhiors un Baltazars redzēja zvaigzni, kas parādījās saistībā ar Jēzus dzimšanu, kas bija simbols, zīme par Jēzu. Šodien tā zvaigzne vairs neparādās. Kas ir tā zvaigzne šodien, kur varam uzzināt par Jēzu šodien?

Bībelē un kristīgajā mācībā, tradīcijā, varam uzzināt par Jēzu šodien. Tie gudrie netika līdz Jēzum tikai ar zvaigznes palīdzību, viņiem vajadzēja konsultēties ar Svētajiem Rakstiem, ar Bībeli, lai atrastu Jēzu. Ir tas pats šodien, Bībelē un kristīgajā mācībā, tu atrodi Jēzu. Mēs varam arī pamanīt, ka nevis liela majoritāte, bet visi 100% no Jeruzālemes iedzīvotājiem gulēja grēkā, nebija pamanījuši neko saistībā ar Jēzus dzimšanu. Visi bija pārsteigti. Pilnīgi tik traki nav pie mums šodien, ir daži, kuri ir pamanījuši pa īstam, ka Jēzus ir dzimis un arī miris, un augšāmcelies. Bet tie ir pavisam neliela minoritāte. Visos laikos un visās vietās liela majoritāte, ne reti visi, guļ grēkā. Tāpēc, lai redzētu Jēzus godību, vajag mosties no grēka. Tie gudrie mēroja 1300 km, lai tiktu pie Jēzus.

Šodien tev un man ir krietni tuvāk, tev un man ir jāpateicas Trīsvienīgajam Dievam, ka ticība ir izplatīta pie mums, ka nevajag ceļot 1300 km. Tomēr, ko varam no tā mācīties, kā šis attālums attiecas uz tevi un mani? Pirmkārt, ka ne vienmēr mēs atrodam Jēzus godību ātri un viegli. Dažreiz cilvēkam ir jāiet caur lielām grūtībām, pirms viņa acis atveras un viņš redz Dieva godību. Neder padoties ātri un viegli saistībā ar ticību, ir jāmeklē līdz atrod. Un galvenais veids, lai atrastu Jēzu pa īstam ir, lai veltītu laiku Viņam. Cilvēki saka, ka viņiem nav laika meklēt Dievu. Bet tās ir sliktas atrunas, iegansti, drīzāk meli. Cilvēkam ir laiks visam tam, ko viņš uzskata par svarīgu. Ja tev ir svarīgi meklēt un atrast Jēzu, tu atrodi laiku tam. Nodarbojoties ar Dievbijību, lasot Bībeli, lūgties, nākt uz Dievkalpojumiem utt. Un pateicies Dievam, ka tev nav jāceļo 1300 km, lai tiktu pie Jēzus. Tie gudrie uzdāvināja Jēzum zeltu, vīraku un mirres. Tev un man ir jādara tāpat. Tīri burtiski nē, bet pēc būtības. Zelts bija dāvana karaļiem tajā laikā.

Apliecini Jēzu par karali, un esi uzdāvinājis Viņam zeltu. Vīraks ir simbols par lūgšanu. Lūgšanas ceļas augšā pie Dieva kā vīraka dūmi. Pielūdz Jēzu draudzes kopībā, un esi uzdāvinājis Viņam vīraku. Ar mirrēm svaidīja līķus tajā laikā, lai smaržotu labāk. Padodies zem Jēzus, pārnestā nozīmē nogalina savu gribu un liec savu gribu zem Dieva gribas. Apliecini, ka Jēzus ir miris un augšāmcelies, un tu esi uzdāvinājis Viņam mirres. Kā vēl rīkoties, lai redzētu Jēzus godību? Tie gudrie atnāca, lai Jēzus pielūgtu. Nereti cilvēks nāk pie Dieva, lai Dievs atrisinātu visas problēmas. Tas nav galīgi nepareizi, tam ir sava vieta. Noteikti drīkst lūgt, lai Dievs palīdzētu tev tikt galā ar visām problēmām, bet.. Tas nedrīkst būt nedz pirmais, nedz galvenais iemesls, kāpēc tu nāc pie Dieva. Pirmajam un galvenajam iemeslam jābūt, lai pielūgtu Jēzu. Ja tu pirmkārt meklē Jēzu, lai Viņu pielūgtu, tad lēnā garā tās problēmas sakārtojas.

Ir arī rakstīts, ka Hērods izbijās, uztraucās ļoti. Kas notiek, kad cilvēks atrod Jēzu un redz Viņa godību? Viņš sāk uztraukties, bet, uztraucas pavisam savādāk nekā visi citi. Lielais vairums šodien uztraucas, baidās no slimībām, no nabadzības, no krievu armijas, no tā, ka viņu bērniem grūti ietu. Ir atkal tas pats princips, tas nav kategoriski aizliegts, tas ir vairāk vai mazāk neizbēgams, bet. Tas ko pieminēju nedrīkst būt galvenais vai vienīgais, par ko tu uztraucies. Kristīgs cilvēks, kas ir atradis Jēzu un redzējis Viņa godību, pirmkārt baidās un uztraucas par saviem grēkiem, par savu grēcīgo dabu. Redzot Jēzus godību un svētumu, cilvēks arī redz savu nesvētumu, savu grēcīgumu. Šādā veidā var pārbaudīt sevi. Ja esi redzējis Jēzus godību, tu arī esi redzējis savu grēcīgumu. Un sācies uztraukties par savu dvēseli un esi teicis kā Pāvils: es nožēlojamais cilvēks, kas atpestīs mani no nākamas dusmības. Un atbilde ir: Jēzus Kristus.

Uztraucies pirmkārt par savu grēcīgo dabu un tici otrkārt, ka Jēzus ir miris un augšāmcelies, lai tavi grēki būtu piedoti, lai tava dvēsele tiktu pestīta. Tad visi citi uztraukumi un bailes kaut kā sakārtojas un iegūst pareizās proporcijas. Tad Dievs palīdzes tev tikt pāri bailēm un uztraukumiem par nabadzību, par slimību, par krievu armiju, par bērniem utt. Tad Dievs dod tev pārliecību par piedotiem grēkiem un prieku sirdī. Kaut apkārt ir pilns ar grūtībām un par ko uztraukties un baidīties. Ir rakstīts, ka tie gudrie devās mājās pa citu ceļu. Lielāka daļa cilvēki atrodas uz nepareizo uztraukumu un baiļu ceļa. Neuztraucas par savu grēcīgo dabu bet par savu ādu. Tomēr, tie kuri ir redzējuši Jēzus godību atrodas un pareiza uztraukuma ceļa. Viņi uztraucas par saviem grēkiem un vienlaicīgi priecājas, ka tie grēki ir piedoti, ka nāve ir uzvarēta.

Šodienas bauslis: Ir jāvelta laiks Dievam, ir jāmeklē līdz atrod, ir jāpriecājas, ka Jēzus nav 1300 km attālumā.

Šodienas evaņģēlijs: Visi grēki var tikt piedoti, visi uztraukumi var iegūt pareizās proporcijas, visi varētu sajust īstu prieku sirdī.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Šodien Bībele un kristīgā mācība ved mūs pie Jēzus.

2.      Pirmkārt ir jānāk, lai pielūgtu Jēzu. Tikai otrkārt, lai kaut ko dabūtu no Viņa.

3.      Pirmkārt ir jāuztraucas par savu grēcīgo dabu, tikai otrkārt par visu ko citu. 

Arhibīskapa vēstījums 2025. gada Ziemsvētkos

Sprediķis 3.Adventā

Jer.33 14:16, Gal.3:21-23, Lk. 3:1-15

Šodien ir trešais Advents, un galvenā tēma ir par Jāni Kristītāju, kas  sagatavoja ceļu Jēzum. Tev un man ir aicinājums sagatavot ceļu savā sirdī, lai Jēzus var ienākt manī. Tas galvenokārt notiek caur ticību, grēku nožēlo un praktisko Dievbijību. Cik tas ir mūsu spēkos ir arī aicinājums sagatavot ceļu Jēzum citos cilvēkos. Proti, caur darbiem un vārdiem pārliecināt citus, lai ticētu.

Vecās Derības lasījums ir pravietojums par visbūtiskāko, ko Jēzus darīja, proti, par Viņa krusta nāvi un augšāmcelšanos. Otrais lasījums māca par bauslību, par Trīsvienīgā Dieva desmit baušļiem. Kā attiekties uz baušļiem, kā sagatavot ceļu sevī saistībā ar baušļiem? No vienas puses ir tā, ka Dieva desmit baušļi ir paši par sevi pavisam labi. Ja visi ievērotu tos, tad būtu miers pasaulē. No otras puses ir tā, ka priekš tevis un manis tie baušļi nozīmē sliktas ziņas. Tādā aspektā, ka mēs neprotam tos ievērot. Ja tikai vārdi un darbi būtu grēks, mēs tik un tā nespētu tos ievērot, un. Arī nepareizas domas ir grēks, un tās domas neviens absolūti nevar savaldīt. Tāpēc, lai Jēzum būtu ceļš tevī, tev ir jāsaprot no visas sirds, ka tu nekādi neprot izpildīt, ievērot Trīsvienīgā Dieva desmit baušļus, ka Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās ir vienīgā cerība.

Evaņģēlijā ir rakstīts, ka Dieva Vārds, proti ticība un Dieva balss, nāca pie Jāņa tuksnesī. Nav tuksneši Latvijā, bet ja uztveram tuksnesi pārnestā nozīmē, kā grūtības un ciešanas, tad ir tas pats princips visos laikos un visās vietās. Cilvēks interesējas par Dievu grūtībās, kad pats netiek galā. Cilvēkam ir atvērts ceļš Jēzum sevī, kad viņš pats netiek galā. Cīņa, krusts un uzvaras kronis ir vienmēr saistīti kopā. Jēzus ir Debesu Valstības karalis, kronēts ar kroni. Tomēr, no žēlastības Jēzus dod uzvaras kroni visiem, kuri iztur ticības cīņā līdz galam. Ticība nekad neaug tāpat vien. Garīgi uzbrukumi, nemiers, visādas grūtības vienmēr iet pa priekšu ticības pieaugumam. Dieva Vārds, Jēzus balss grib nākt pie mums vienmēr, bet parasti mēs to sadzirdam un ievērojam tikai tuksnesī, grūtībās. Tuksnesī un caur tuksnešiem rodas īsta ticība un ticības pieaugums.

Ir rakstīts, ka Jānis sludināja visur, kur viņš bija. Tīri burtiski sludināt no kanceles ir uzdevums tikai mācītājiem, jā, bet.. Ja mēs uztveram vārdu sludināt nedaudz plašāk kā liecināt, tad te ir uzdevums visiem kristiešiem. Daudzi uztver, ka viņi neliecina par savu ticību, proti, nemēģina pārliecināt kaimiņu, lai nāktu uz draudzi. Pirmkārt tā nav labi, vajag vismaz mēģināt pārliecināt kaimiņu. Otrkārt, visi kristieši vienmēr totāli neizbēgami liecina par savu ticību. Bez šaubām. Izšķirošais jautājums ir tikai, vai viņi dod pozitīvu vai negatīvu liecību. Ja tu esi tikpat skaudīgs un mantkārīgs, kā visi citi, ja tu piedalies aprunāšanās darbā, ja tu šmaucies ar naudu, ja tu kašķējies ar kaimiņu, tad tu dod skaidru liecību visiem apkārtējiem, ka tava ticība ir neīsta, sekla, viltota, ka Jēzum nav ceļš pie tava sirds. Toties, ja tu neesi tikpat mantkārīgs un skaudīgs kā citi, ja nešmaucies ar naudu u.t.t, tu dod skaidru liecību, ka tava ticība ir īsta, ka Jēzum ir ceļš pie tava sirds. Visur vienmēr tu dod pozitīvu vai negatīvu liecību par savu ticību.

Mūsdienās ir tie QR kodi. Tu mēģini ar telefonu, vai tas kods strādā. Tieši tāpat tie nekristīgi kaimiņi un darbabiedri skanē tevi visu laiku, lai izpētītu, vai tavs ticības kods strādā, jeb nē. Jānis sludināja par grēku nožēlu un atgriešanos, un par kristībām. Kā pārbaudīt sevi, vai man ir īsta ticība, vai QR kods strādā, vai esmu atgriezies? Būtu daudz ko pieminēt, bet no Jāņa varam iemācīties trīs lietas. Pirmais, vai man ir stingri principi saistībā ar ticību? Jānis zaudēja savu galvu, tāpēc, ka viņš teica patiesību Hērodam saistībā ar laulības pārkāpšanu, saistībā ar kristīgo mācību. Jānis nebija muļķis, viņš saprata, ka ir bīstams, bet, teica patiesību stingri principiāla iemesla dēļ, nebaidoties par savu ādu. Tu vari pirkt Baltais pienu un tu vari pirkt Valmieras pienu, šajā aspektā tev nevajag stingrus principus, bet vari izvēlēties, kas garšo un kas ir veikalā.

Bet saistībā ar kristīgo mācību vajag stingrus principus. Ja vien neesi nopietni slims, tu ej uz baznīcu katru Svētdienu, un viss. Vismaz rīta un vakara lūgšana, notiek katru dienu, un viss. Pornogrāfija un azartspēles ir pilnīgi izslēgti varianti, un viss. Ja Jēzum ir ceļš pie tavas sirds, tev ir stingri principi saistībā ar ticību. Otrais rādītājs, pēc kā pārbaudīt sevi ir, vai tev ir dzīva un jūtīga sirdsapziņa. Jānim bija. Kad es dienēju armijā, mums mācīja, kā rīkoties tumsā. Ja cilvēks atrodas tumsā aptuveni desmit minūtes, acis pierod pie tumsas un tu redzi apbrīnojami labi tumsā, gandrīz tikpat labi kā gaismā. Vienīgais nosacījums ir, ka tu nedrīksti skaties uz kādu gaismas avotu. Tad pazūd iespēja redzēt tumsā un acīm ir jāpierod no jauna. Ar sirdsapziņu ir tas pats princips, bet tieši otrādi. Karā mērķis ir, lai tu redzi tumsā, lai tu pierodi pie tumsas. Bet saistībā ar sirdsapziņu mērķis ir, lai tu NEPIEROD pie tumsas. Saistībā ar sirdsapziņu ir jāskatās uz gaismu, lai tu nepierod pie tumsas. Un Jēzus ir Pasaules Gaisma.

Skaties bieži uz Jēzu, esi bieži kopā ar Viņu lūgšanās, žēlsirdības darbos, Dievkalpojumos utt. Tad tu saglabā dzīvu un jūtīgu sirdsapziņu, tad tu nepierodi pie tumsas, pie sātana. Trešais rādītājs ir par līdzjūtību. Jānis saka, lai dalās ar pārtiku, apģērbu utt. Ja Jēzum ir ceļš pie tava sirds, tev ir līdzjūtība ar citiem. Ne vienmēr ir mūsu spēkos risināt visas problēmas citiem, drīzāk reti ir mūsu spēkos, risināt problēmas citiem. Bet ir trīs lietas, ko mēs vienmēr varam darīt. Parādīt līdzjūtību, aizlūgt par otru un cik tas ir tavos un manos spēkos, palīdzēt otram. Vārds Jānis nozīmē Dieva žēlīgo dāvanu vai Dieva žēlastības dāvanu. Tā žēlīgā dāvana, ko Dievs Tēvs grib dot visiem ir ticība Viņa dēlam Jēzum Kristum. Lai šī žēlīgā dāvana būtu tev, tev vajag atvērt sirdi Jēzum Kristum un noņemt šķēršļus, kas traucē Viņam ienākt.

Šodienas bauslis: Kristīgam cilvēkam jābūt stingriem principiem ticības jautājumos.

Šodienas evaņģēlijs: Caur cīņu un krustu tu iegūsi kroni Debesu Valstībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lai Jēzum būtu ceļš pie tava sirds, tev ir jāsaprot, ka tu nemāki ievērot visus baušļus, ka Jēzus krusts ir vienīgā cerība.

2.      Lai Jēzum būtu ceļš pie tava sirds, tev ir jāsaprot, ka īsta ticība parasti nāk tuksnesī, grūtībās.

3.      Lai Jēzum būtu ceļš pie tavas sirds, tev ir jāsaprot, ka dažādas grūtības iet pa priekšu ticības pieaugumam.

Sprediķis 1.Adventā

Šodien ir pirmais Advents un sākas jauns Baznīcas gads. Tēma ir žēlastības gads. No žēlastības Trīsvienīgais Dievs dod tev un man vēl vienu gadu, lai saņemtu Dieva žēlastību. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šodienas notikumiem. Šis ir viens no daudziem iemesliem kāpēc vajag lasīt arī Veco Derību, ne tikai Jauno. Vecā Derība ir atslēga, kas atver un paskaidro Jauno Derību.

Otrais lasījums māca, ka Jēzus atver un paskaidro nepieejamas grāmatas, proti, to ko mēs nezinām un nesaprotam. Trīsvienīgais Dievs ir ielicis visus savus noslēpumus un visu kristīgo mācību kristīgajā baznīcā. Kad cilvēks dzīvo kopā ar Jēzu draudzes kopībā, lēnā garā Jēzus atver grāmatas viņam, proti, paskaidro un māca par ticību. Vairāk vai mazāk visiem ir savi – kāpēc?, saistībā ar ticību un dzīvi. Bet dzīvo kopā ar Jēzu draudzes kopībā un lēnā garā Viņš paskaidro, un atbild uz taviem kāpēc? Gan zemes virsū, gan Debesu Valstībā. Kāda ir jēga ar baznīcas gadu, kāpēc vajag vēl vienu tādu? Evaņģēlijā Jēzus atbild uz šiem jautājumiem. Ir rakstīts, ka Viņš tuvojas Jeruzālemei. Jeruzāleme ir simbols par visu kristīgo ticību un tuvoties Jeruzālemei nozīmē tuvoties Dievam, proti, pieaugt ticībā. Lai tu un es augtu ticībā, neder stāvēt pie vietas, tā ir jēga ar baznīcas gadu.

Kā augt ticībā? Galvenais ir, lai lietotu Dieva žēlastības līdzekļus, Bībeli, lūgšanu, Svēto Vakarēdienu un viss draudzes kopībā. Vēl viens labs veids ir, lai piedalītos rekolekcijās. Mūsu draudzē, notiks rekolekcijas pēc nedēļas un iesaku visiem, kuri grib augt ticībā, lai pieteiktos. Ir jāvelta laiks Dievam, citādi tu nevari augt ticībā. Kas ir vēl par iemesliem, kāpēc vajag piedalīties vēl vienā Baznīcas gadā? Galvenais iemesls ir, ka viss saistībā ar kristīgo ticību ir PATIESĪBA ar lieliem burtiem. Jēzus ir ceļš, patiesība un dzīvība, nav cits pie kā iet. Iemesls ir arī, ka Jēzus palīdz tev un man izturēt un tikt pāri dzīves grūtībām. Laikam visi ir kādreiz braukuši pa zemes ceļu ar vecu žiguli un zina, ka kratās ne pa jokam un ir neērti. Tāpēc, ka ceļš ir pilns ar bedrēm. Līdzībā tās bedres ir dzīves grūtības un visādas ciešanas, ko izraisa pasaule, sātans un mūsu paša grēcīgā miesa. Kā padarīt braukšanu ērtāku? Ja tu brauc uz tā paša ceļa ar jaunu Mercedes, Volvo vai BMW, tev ir krietni ērtāk. Tāpēc, ka ir krietni labāka amortizācija.

Līdzībā Jēzus un kristīga ticība ir pavisam laba amortizācija. Bedres, grūtības nepazūd, kad cilvēks paliek par kristieti. Bet Trīsvienīgais Dievs ir cilvēkam par labu amortizāciju, kas palīdz izturēt un tikt galā ar dzīves grūtībām. Kāpēc nevar dzīvot kopā ar Jēzu viens pats, atšķirts no baznīcas un draudzes? Galvenais iemesls ir, ka žēlastības līdzekļi, kristīgā pārtika tiek pasniegta tikai baznīcas kopībā. Ārpus no baznīcas un draudzes tu mirsi no garīgā bada. Bet ir vēl kāds iemesls. Kad tu cep desas uz grila, tev ir visas ogles kopā. Visas kopā tās ogles paliek karstas ilgu laiku. Bet ja tu liktu katru ogli atsevišķi tālu viena no otras, tās ātri paliktu aukstas. Tā ir arī ar kristiešiem. Šodien Jēzus nāk kā Karalis pie savas tautas. Tavs un mans uzdevums un aicinājums šodien ir, lai sveiktu Viņu kā Karalis un apliecinātu Viņu, par savas dzīves Karali.

Bībelē ir vēl viena līdzīga bilde. Ka Jēzus ir Līgavainis un visa kristīgā baznīca, gan vīrieši, gan sievietes, ir līgava. Un šīs abas līdzības nerunā viens otram pretī, bet papildina viena otru. Jēzus ir vienlaicīgi gan Karalis, gan Līgavainis. Tev un man ir jāsveic Viņu kā savas dzīves karalis un jāstājas garīgajā laulībā ar Viņu. Kāds Karalis un Līgavainis ir Jēzus? Viņš ir miera, lēnprātības, visvarenības, pestīšanas un augstā priestera Karalis un Līgavainis, viss vienlaicīgi. Te ir arī pieminēts ciems vārdā Betfage. Betfage nozīmē vīģu ciemu. Vīģes ir pavisam barojoša un veselīga pārtika. Tajā laikā tuvajos austrumos vīģēm bija tā pati vieta saimniecībā, kā kartupeļiem ir pie mums. Kartupeļi un vīģes ir atšķirīgas, bet lietas būtība ir tā pati ar abiem. Aug lielos apjomos, viegli pieejami visiem un ir barojoši un veselīgi. Te ir vēl viens iemesls, kāpēc vajag vēl vienu baznīcas gadu. Tāpēc, ka tā garīgā pārtika, kas tiek pasniegta baznīcā ir pavisam barojoša un veselīga.

Jēzus arī sūtīja divus mācekļus pēc ēzeļiem, deva viņiem uzdevumu. Un tie mācekļi pildīja šo uzdevumu ticības paklausībā. Tāpat tev un man ir uzdevums ticības paklausībā darīt kā Jēzus saka, un kā Bībele un Svētā Tradīcija māca. Nevis tā, kā mums pašiem liekas pareizi. Tie mācekļi atveda ēzeļus un Jēzus jāja uz viens no tiem. Ar citiem vārdiem, Jēzus sadraudzējās ar ēzeļiem. Ēzeļi esot dumji. Es teiktu, ka kristieši, visi, kuri sveic Jēzu kā Karali ir gudri un tie cilvēki, kuri netic, ir kā ēzeļi. Bet visiem ir skaidrs, ka pasaule, laicīgi cilvēki, uztver visu tieši otrādi. Pasaules acīs mēs esam jocīgie un ēzeļi. No vienas puses nevajag par to uztraukties, galvenais ir ko Dievs domā, nevis ko cilvēki domā. No otras puses, te tomēr ir kaut kāda patiesība. Paši par sevi, bez ticības, bez Trīsvienīgā Dieva gudrības sirdī, mēs tiešām esam ēzeļi. Negudri paši par sevi. Bet, un tas ir galvenais, Jēzus dod gudrību un Jēzum patīk sadraudzēties ar ēzeļiem.

Neuztraucies, ka pasaule tur tevi par ēzeli. Apliecini, ka pats par sevi esi ēzelis, un Jēzus ļoti labprāt sadraudzēsies ar tevi. Baznīcas gads arī sākas ar gavēni, kas parāda uz to, ka nav iespējama kristīgā dzīve bez atsacīšanās no kaut kā laba, par labu kaut kam vēl labākam. Tagad ir laiks lai tīrītu dvēseli pirms Ziemsvētkiem un veltīt vairāk laiku, un spēku nekā parasti Jēzum. Lai lūgtos un apkarotu grēkus pastiprinātā režīmā.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jāsveic Jēzu kā savas dzīves Karali un jāstājas garīgajā laulībā ar Viņu.

Šodienas evaņģēlijs: Dzīvot kopā ar Jēzu dod labāko amortizāciju, palīdz labāk izturēt dzīves bedres. Kristīgajā baznīcā tiek pasniegta augstvērtīga barojoša kristīgā pārtika, neizsmeļamos apjomos.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dzīvot kopā ar Jēzu Viņš atver grāmatas, proti, paskaidro noslēpumus un lēnā garā atbild uz taviem - kāpēc?

2.      Vajag tuvoties Jeruzālemei, proti, pieaugt ticībā.

3.      Jēzus labprāt sadraudzējas ar ēzeļiem.   

Sprediķis Mūžības svētdienā

Jesaja 65:17-19, 2 Pēter 3:8-13, Mateja ev. 13:47-50

Šodien ir mūžības svētdien un galvenā tēma, ka Jēzus reiz nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Varētu notikt šodien, varētu notikt pēc tūkstošs gadiem. Neviens cilvēks nekad nevar zināt kad, bet, varam zināt, ka notiks. Vai nu saistībā ar fizisko nāvi vai, kad Jēzus nāks atpakaļ, tev būs jāsastopas ar Viņu, Jēzu Kristu, kas reizē ir tavs tiesnesis un glābējs.

Vecās Derības lasījums māca, ka tā pasaule, radība, ko redzam ar savām acīm nepastāvēs mūžīgi. Ātrāk vai vēlāk redzama radība vairs nebūs, bet neredzamais visuvarenais, mūžīgais Trīsvienīgais Dievs paliks. Otrais lasījums māca, ka tev un man ir jāsasteidzina šīs dienas atnākšana. Kā? Caur to, ka mēs pirmkārt paši dzīvojam Dievbijīgi un otrkārt caur to, ka mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai izplatītu ticību starp citiem. Jēzus pakavējās, lai visiem ir laiks sagatavoties mūžībai un jo ātrāk visi to dara, jo ātrāk Jēzus nāks atpakaļ. Evaņģēlijā Jēzus runā īsi, kodolīgi un skaidri. Visos laikos kristīgā baznīca izliek tīklus cilvēku jūrā, lai noķertu pēc iespējas vairāk zivtiņas, cilvēkus. Līdzībā ikviens no klātesošajiem ir zivtiņa, noķertas baznīcas tīklos.

Laikam kādam liekas, ka šī līdzība ir nepatīkama. Tīkls taču nozīmē nāvi zivtiņām. Tā ir, bet, ar baznīcas tīkliem ir savādāk. ĪSTĀ DZĪVE ar lieliem burtiem sākas tikai, kad esam baznīcas tīklos, kad ticam Jēzum Kristum un dzīvojam kopā ar Viņu draudzes kopībā. Kā es varu zināt, vai ticu pa īstam, vai esmu baznīcas tīklos? Būtu daudz ko pieminēt, bet saistībā ar šodienas tēmu viens būtisks rādītājs ir, vai tu baidies no fiziskas nāves? Vai tu uztver fizisko nāvi un Jēzus otro atnākšanu kā drauds vai kā kaut ko pozitīvu? Kristīgs cilvēks nedrīkst baidīties no nāves. Kristīgam cilvēkam vajadzētu uztvert nāvi, kā mīļu draudzeni, kas atbrīvo no grēka ikdienišķās mocības un aizved uz labāku dzīvi mūžībā kopā ar Jēzu. Ja tā ir ar tevi, tad ir labi. Ja tā nav, vajag lūgt lai tā būtu. Ja nelīdz ar lūgšanu, tad vajag konsultēties ar mācītāju. Jēzus arī saka, ka tīkls būs pilns un tās zivtiņas izņemtas. Tā ir. Vai nu saistībā ar fizisko nāvi vai ar Jēzus otro atnākšanu, tava dvēsele aizies vai nu uz Debesu Valstību, vai uz elli. Citi varianti nav.

Tāpēc vajag ticēt un sagatavoties mūžībai šodien, tagad, jo, rīt un vēlāk varētu būt pa vēlu. Ir arī rakstīts, ka eņģeļi atšķirs ļaunos no taisnajiem. Kas ir raksturīgs katrai grupai, kā es varu zināt, vai esmu ļauns vai taisns? Pats par sevi neviens nav taisns, tie taisnie ir taisni caur ticību Jēzum Kristum, Viņa krustam un augšāmcelšanai un grēku piedošanai. Tu esi taisns Kristū, kad apzinies, ka pats par sevi bez Jēzus esi netaisns. Kas ir vēl raksturīgs vienai un otrai grupai? Reiz bija vīrietis, kas gāja gar cūku kūti. Viena no cūkām sāka sekot vīrietim un sekoja viņam labu gabalu. Saimnieks pamanīja, ka viena cūka pietrūka un skrēja cūkai un tam vīrietim pakaļ. Saimnieks jautāja, kā viņš varēja šo lietu dabūt gatavu, parasti cūkas neseko svešajiem. Tas vīrietis paskaidroja: viegli, man ir maiss ar pupām. Es visu laiku izmetu pa pupai, cūkai garšo pupas un seko man.

Līdzībā gan Trīsvienīgais Dievs, gan sātans izmet pupas tava un mana deguna priekšā. Izšķirošais jautājums ir kuras pupas ir no Dieva un kuras ir no sātana, un kurām tu un es sekojam. Dažreiz ir viegli izšķirt., azartspēles, mantkārība, laulības pārkāpšana, pa daudz alkohola utt ir viennozīmīgi sātana pupas, kas ved uz elli. Jēzus Kristus persona, kristīgā mācība, lūgšana un Bībele, Dievkalpojumi utt. ir viennozīmīgi Trīsvienīgā Dieva pupas, kas ved uz Debesu Valstību. Bet dažreiz ir grūti izšķirt, vai pupas nāk no Dieva vai no sātana. Ir tik ārkārtīgi daudz elki pasaulē un tie ir palikuši tik pats par sevi saprotami, ka cilvēki nepamana tos. Laicīgi cilvēki uztver, ka dzīves jēga ir, lai pelnītu pēc iespējas vairāk un dzīvot pēc iespējas ērtāku, un materiāli nodrošinātu dzīvi. Tas ir tik pats par sevi saprotams laicīgiem cilvēkiem, ka vispār netiek pieminēts. Ja tu uztver, ka dzīves galvenā un vienīgā jēga ir, lai pelnītu pēc iespējas vairāk un dzīvotu ar pēc iespējas augstāko materiālo standartu, tad tas ir elks un sātana pupa, kas ved uz elli. Tā ir, bet.

Ir protams tā, ka arī kristiešiem vajag nopelnīt naudu un nav kategorisks grēks, ja cilvēks ir bagāts un materiāli nodrošināts. Ja vien viņš arī un vispirms seko Jēzum Kristum, ja vien viņš uztver naudu un materiālās lietas kā palīglīdzekļus un ne kā galvenais mērķis, viss ir kārtībā. Nauda un materiālās lietas varētu būt gan Dieva, gan sātana pupa, atkarīgs no tā, ar kādu attieksmi tu tam pieej. Bet ir jābūt uzmanīgam ar elkiem, jo, tie ir tik ārkārtīgi daudzi un ir palikuši tik ļoti paši par sevi saprotami laicīgo cilvēku acīs, ka ir grūti tos pamanīt. Jēzum vienmēr jābūt pirmajā vietā tavā dzīvē un viss, kas traucē tam, kas dod Jēzum otru vietu, ir elks. Ja tev ir grūti izšķirt kuras pupas ir no Dieva un kuras ir no sātana, tu vienmēr vari konsultēties ar mācītāju. Mēs apliecinām ticības apliecībā, ka Dievs Tēvs ir visuvarens. Tā ir, vienīgais ko piebilst ir, ka ir vēl trīs visuvareni. Dēls, Svētais Gars un fiziskā nāve.

Vienalga. cik cilvēkam ir nauda un vara zemes virsū, viņš nevar uzveikt fizisko nāvi. Tomēr, caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanos nāve nav visuvarena tiem, kuri tic Jēzum Kristum un seko ieva pupām.

Saistībā ar šodienas tēmu ir divas lietas, kas ir pārsteidzošas. Viena ir, ka cilvēki ir tik neaptverami stūrgalvīgi un tik ārkārtīgi stipri pretojas Trīsvienīgajam Dievam. 98, varbūt 99 % no Alūksnes iedzīvotajiem nepiedalās kristīgā Dievkalpojumā šodien un seko bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem sātana pupām. Un ir aptuveni tas pats visur. Ka cilvēks var tik stūrgalvīgi un spītīgi pretoties Trīsvienīgajam Dievam ir tiešām negatīvā aspektā, pārsteidzoši. Otrā pārsteidzošā lieta ir, cik nenormāli pacietīgs un lēnprātīgs Trīsvienīgais Dievs ir, kas neiznīcina tos 98% uzreiz pa taisno. Ja 98% no draudzes pilnīgi ignorētu ko es saku un pretī spļautu man sējā, es ļoti ātri paliktu dusmīgs un man būtu pavisam īsa pacietība ar tādu rīcību. Un es domāju, ka neesmu unikāls eksemplārs, laikam visiem būtu vairāk vai mazāk tas pats.

Bet Trīsvienīgajam Dievam ir apbrīnojama pacietība ar tiem 98%, kuri totāli ignorē, ko Viņš saka un vietā spļauj Viņam sējā. Šodien tev un man vajag šo faktu aptvert, un par to pateikties. Bet vajag arī ticēt un sekot Dieva pupām šodien, jo, ātrāk vai vēlāk Trīsvienīgā Dieva lēnprātības un pacietības mērs būs pilns.

Šodienas bauslis: Ne vienīgais, bet galvenajam dzīves mērķim jābūt, lai ticētu un sagatavotos mūžībai. Viss, kas traucē tam ir elki.

Šodienas evaņģēlijs: Kristiešiem fiziskā nāve un Jēzus otrā atnākšana nav ienaidniece, bet mīļa māsa un draudzene, kas atbrīvo no grēka ikdienišķās mocības.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Redzamais nepastāvēs mūžīgi, neredzamais pastāvēs mūžīgi.

2.      Parasti tīkli ir bīstami zivtiņām, bet Dieva tīkls ir pavisam labs tīkls priekš zivtiņām.

3.      Ātrāk vai vēlāk tavs dzīves tīkls būs pilns un tev būs jāsastopas ar Jēzu Kristu, kas ir tavs tiesnesis un glābējs. 

Sprediķis - 23. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Cef. 3:8-17, 2. Kor. 13:5-9, Lk. 12:35-40

Pēc nedēļas ir Mūžības Svētdiena un šodien ir ievads, sagatavošanas tam. Galvenā tēma ir uzmanība un gaidīšana. Vecās Derības lasījums māca, ka Trīsvienīgā Dieva priekšā ir divas grupas, tie, kuri tic un nožēlo grēkus un tie, kas to nedara. Dieva priekšā visi ir ļauni un grēcīgi. Laicīgi cilvēki parasti arī domā, ka ir divas grupas, bet pavisam atšķirīgas grupas, ļaunie un labie.

Cilvēki uztver, ka grēcinieki ir cietumnieki un dzērāji un mēs pārējie, lielāka daļa esam labie. Tā nav. Ja tu domā, ka tu esi labs cilvēks un tu rausti degunu uz dzērājiem un cietumniekiem, un domā, ka esi labāks par viņiem, tad tu neesi gatavs Mūžības Svētdienai. Grēka apziņa, ticība Jēzum krustam un, ka tu nevērtē sevi salīdzinoši ar citiem ir vajadzīgs, lai tu būtu gatavs Mūžības Svētdienai. Otrajā lasījuma ir rakstīts, ka vajag pārbaudīt, izvērtēt sevi, vai ir īsta ticība. Pēc kādiem rādītājiem? Ir daudz ko varētu pieminēt, bet došu dažus piemērus. Viens ir, vai tu apzinies, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls tev blakus. Vai tu baidies grēkot, tāpēc, ka tu zini, ka Jēzus stāv reāli kaut neredzams tev blakus? Ja tā ir, ir labi, ja nē, vajag lūgt, lai tā būtu.

Otrais ir ko es pieminēju, lai tev ir grēka apziņa un tu nevērtē sevi salīdzinoši ar citiem. Trešais ir, vai tu VIENMĒR sargi, uzraugi savu sirdi pret grēcīgām domām un nožēlo un apkaro UZREIZ , kad tādas parādās. Vai tu dari tāpat ar acīm, ausīm un muti? Ja tā ir, tad ir labi, ja nav, vajag lūgt, lai tā būtu. Ceturtais ir, vai tu apzinies, ka tu visu laiku atrodies, karā starp Dieva un sātana armijām. Tīri burtiski nav kā Ukrainā, bet garīgā aspektā sātana droni lido visu laiku un viņa lādiņi sprāgst. Vajag apzināties sevi kā karavīrs Trīsvienīga Dieva armijā un jābūt gatavam sātana meliem un uzbrukumiem. Debesu Valstībā un kapā būs miers, bet zemes virsū sātana lādiņi sprāgst diezgan bieži. Ja tev ir īsta ticība, tu apzinies, ka tā ir un esi gatavs cīnīties pret sātanu Dieva spēkā. Evaņģēlijā Jēzus arī saka, kā rīkoties, lai Mūžības Svētdiena tev būtu prieka diena, nevis bēdu diena. Vajag apjozt gurnus. Tā darīja tajā laikā darbā, lai drēbes netraucēja darbam. Ar citiem vārdiem, vajag nodoties Trīsvienīgajam Dievam un kalpošanai Viņam no visas sirds, pilnā jaudā. Daudzi to nedara, tāpēc, ka viņi saka, ka nav laika ko veltīt Dievam. Nav laika.

Tās ir atrunas, puspatiesības un drīzāk meli. Jautājums nav, kam ir laiks, jautājums ir, kas cilvēkam ir svarīgs. Cilvēkam ir laiks visam tam, ko viņš uzskata par svarīgu. Nav dzirdēts, ka cilvēks nomira no bada, tāpēc, ka nebija laiks ēst. Tāpēc vajag nākt uz Baznīcu Svētdienās, un veltīt laiku Dievam lūgšanā un Bībeles lasīšanā arī mājas darbadienās un veltīt laiks žēlsirdības darbiem. Vajag darīt kaut ko, kas ir labi un izdevīgi arī citiem, ne tikai pašam. Ja tu tā dari, tad ir labi. Ja tu tā nedari, tad nestāsti man pasakas un sliktas atrunas, bet apliecini tādā gadījumā bez aplinkiem, ka esmu pagāns, kas nebīstas Dievu. Jēzus arī saka, ka vajag tūdaļ, uzreiz, nekavējoties atvērt durvis Viņam. Šodien ir glābšanas diena, rīt var būt par vēlu, jo sātans ir krāpnieks un grib Tevi piekrāpt. Vajag pirmkārt atvērties Jēzum, lai tu otrkārt vari atvērt durvis Jēzum.

Jēzus arī saka, ka vajag gaidīt savu Kungu. Varbūt šodien, varbūt rīt, varbūt pēc tūkstošs gadiem, Jēzus nāks atpakaļ, un no austrumiem. Tāpēc mēs Dievkalpojuma laikā esam ar sējām austrumu virzienā, lai esam gatavi, ja Viņš nāk Dievkalpojumā laikā. Varētu uztvert vārdu gaidīt negatīvi, cilvēkam parasti nepatīk gaidīt piemēram rindā veikalā. Bet šeit nav tāpat, mēs gaidām kopā ar Jēzu un nav nekas vairāk aizraujoši, nekā veidot attiecības ar debesu un zemes radītāju. Un te ir arī iekļauts vārds sagaidīt. Kad bērni bija mazi un viņi ļoti ilgojas pēc kaut kā, viņi mēdza teikt, es nevaru sagaidīt... to un to. Tieši tāpēc arī pieaugušajiem vajadzētu ilgoties pēc Jēzus otras atnākšanas un visu laiku būt nomodā un gatavoties tam. Lai mēs sakām ar priecīgo sirdi, es nevaru sagaidīt, kad Jēzus nāks atpakaļ. Esmu paskaidrojis, kas tev un man ir jādara, bet varam arī pagriezt šo lietu ar kājām gaisā un uzdot jautājumu, ko Dievs dara un kāpēc?

Galvenais ir, ka Dievs pakavējas. Kāpēc? Galvenais iemesls ir no mīlestības uz tevi un mani, lai tev un man ir laiks atgriezties. Ja tu pilnīgi atbilsti visiem rādītājiem, ko esmu pieminējis šodien, tad ir ļoti labi, bet.. Es domāju, ka neviens pilnībā neatbilst šiem rādītājiem. Tāpēc Dievs pakavējas, lai tev un man ir laiks sakārtot savu dvēseli cik iespējams un nožēlot to, ar ko netiekam galā. Dievs pakavējas, nevis tāpēc, ka skatās caur pirkstiem ar grēku, bet tāpēc, ka grib dot visiem laiku atgriezties un nožēlot grēkus.

Jēzus arī saka šodien, ka nama Kungs, proti Trīsvienīgais Dievs pats, apkalpos kalpus. Šodien mums ir diezgan demokrātiska sabiedrība, bet tā nebija tajā laikā. Plaisas, atšķirības starp kungiem un kalpiem bija daudz lielākas nekā šodien un kalpiem bija daudz smagāka dzīve nekā šodienas cilvēkiem. Ka Kungs apkalpo kalpiem bija kaut kas tik labs, ka bija neaptverams un neticams tajā laikā.

Bet ir ticams, tāpēc, ka Jēzus tā saka. Kāpēc vajag darīt kā esmu teicis šodien, kāpēc vajag ņemt ticību nopietni un sagatavoties mūžībai? Tāpēc, ka Debesu Valstības svētlaime, būs kaut kas neticami, neaptverami, neiedomājami labs un brīnišķīgs.

Šodienas bauslis: Ir jārēķinājās ar to, ka Jēzus nāks atpakaļ un jābūt tam gatavam.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus pakavējas, lai tev ir laiks atgriezties un sakārtot savu sirdi cik iespējams.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Vajag veltīt laiku Dievam un nav jānāk ar sliktiem aizbildinājumiem, ka nav laika tam. Ja grib, ir.

2.      Vajag apzināties, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls tev blakus.

3.      Vajag uztvert Jēzus otro atnākšanu kā kaut ko pozitīvu, kam ir grūti sagaidīt.

Sprediķis - 22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Ecehiēla 33:10-11, Efeziešiem 4:30-32, Mateja ev. 18:15-20

Šodienas galvenā tēma ir par piedošanu, par piedošanu bez robežām. Pirmajā lasījumā dzirdējām, ka Trīsvienīgais Dievs grib piedot visiem cilvēkiem un visus grēkus. Ja tu dzīvo lauku viensētā tev ir sava republika, prātīgās robežās tu vari darīt, ko gribi, tu netraucē citiem. Bet ja tu dzīvo daudzdzīvokļu mājā ir savādāk, skaļa mūzika naktī un atstāti atkritumi kāpņu telpā nav tikai tavā privātā darīšana, bet ietekmē arī citus.

Līdzībā jebkura cilvēciskā kopība, t.s draudze, ir daudzdzīvokļu māja. Līdzībā nepiedoti grēki un nesakārtotas attiecības cilvēku starpā ir kā skaļa mūzika naktī un kā atstāti atkritumi kāpņu telpā. Traucē attiecības ar Trīsvienīgo Dievu un attiecības cilvēku starpā. Līdzībā piedoti grēki, izlīgums un sakārtotas attiecības vertikāli un horizontāli ir kā skaļa mūzikas izslēgšana un atkritumu aizvākšana. Otrais lasījums māca, ka mēs varam saskumdināt, apbēdināt Svēto Garu. Kā, kad? Svētais Gars ir tas, kas parāda tev un man grēkus un mudina, lai tos nožēlotu. Ja tu sadzirdi Svētā Gara balsi, uzreiz redzi un nožēlo grēkus, tad tu neesi saskumdinājis Svēto Garu. Tā problēma ir, ja tu nedzirdi Svētā Gara balsi, neredzi un nenožēlo grēkus. Tad tu esi saskumdinājis Svēto Garu.

Dievs aicina uz brīvību no grēkiem, Svētais Gars ir skumīgs, ja tu paliec grēka verdzībā. Dievs grib, lai tu dzīvotu Viņā mīlestībā un Svētais Gars skumst, ja tu paliec sātana naidā. Dievs grib lai tev būtu mīksta sirds, kas ātri un viegli dzird Svētā Gara balsi. Svētais Gars skumst, ja tev ir cieta sirds, kas nedzird Viņa balsi. Evaņģēlijā Jēzus runā ļoti nopietnus vārdus par piedošanu, kāpēc? Tāpēc, ka ir nopietna tēma. Ir jāpiedod citiem, lai pašam nav dusmas un rūgtums sirdī. Pats esi lielākais ieguvējs, ja spēj piedot. Pats esi lielākais zaudētājs, ja nespēj piedot. Dievs grib palīdzēt tev, lai tiktu vaļa no dusmām un rūgtuma. Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, piedošana ir iespējama un nāve ir uzveikta. Tomēr, lietas būtība ir plašāka. Parasti mums liekas, ka grēki ir citu cilvēku pāridarījumi, ja kaimiņš aizņemas naudu un nedod atpakaļ, jeb nosauc tevi ar ne visai glaimojošiem vārdiem. Taisnība, tie ir grēki un pāridarījumi, bet ne visnopietnākie. Visnopietnākais grēks ir, lai izplatītu maldu kristīgo mācību.

Ja kāds cits saka, ka Jēzus nav Dieva Dēls, ka Bībele ir pasaku grāmata, ka Dievam netraucē mūsu grēkus vai kas tamlīdzīgs, tad tas ir nopietnāks grēks, lielāks drauds, nekā neatdot 50 euro. Cerams tu tam netici, bet mēģinājums bija pavisam nesmuks. Tev un man parasti ir pārāk šaurs skats uz pāridarījumiem. Tev un man liekas, ka galvenais sliktums ir, ka man ir darīts pāri. Tas ir slikti, jā, bet.. Ir arī tā, ka otram cilvēkam dvēselei draud briesmas, ja viņš nenožēlo grēkus. Drīkst uztraukties par savu ādu, jā, bet. Arī un pirmkārt tev un man ir jāuztraucas par otra dvēseli, par otra garīgo labklājību. Ir jāmēģina panākt, lai otrs nožēlo grēkus. Ne tikai tāpēc, ka man būs vieglāk ja viņš atvainojas, bet arī no mīlestības uz otru, lai viņš nenonāktu ellē. Tas ir vajadzīgais fons, lai saprastu šodienas evaņģēliju. Jēzus saka, lai izrunātu ar pāridarītāju zem četrām acīm. Ar citiem vārdiem, ir jārunā AR attiecīgo cilvēku, nevis par viņu. Te ir bedre, kur mēs visi bieži iekrītam, runājam par citiem, kad ir pretenzijas, nevis ar attiecīgo cilvēku. Mērķis ar šo sarunu drīkst būt, lai otrs atvainojas, lai es no tā justos labāk, jā, bet.. Tas nedrīkst būt vienīgais vai galvenais mērķis.

Galvenajam mērķim jābūt no mīlestības uz otru cilvēku, lai viņam nedraudētu garīgās briesmas caur nepiedotiem grēkiem. Jēzus saka, ka vajag panākt, lai mēs mantojam savu brāli, lai mēs atgūstam savu brāli. Ar citiem vārdiem, lai tas ticības brālis vai māsa nenonāktu ellē. Jēzus izsakās nedaudz savādāk šeit, bet pēc būtības Viņš saka, ka tev un man ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai tas otrais cilvēks nožēlotu grēkus, lai Viņš nāktu atpakaļ Trīsvienīgā Dieva un baznīcas sadraudzībā, lai viņa dvēsele nenonāktu ellē. Pirmkārt jārunā zem četrām acīm, otrkārt ja nelīdz, tad ar diviem vai trim lieciniekiem, treškārt, ja nelīdz, tad visas draudzes priekšā. Un tikai ceturtkārt, ja nelīdz, drīkst un vajag izslēgt viņu no baznīcas kopības. Nevis ar naidu vai dusmām sirdī, bet lai aizsargātu citus no viņa maldiem un bezkaunībām.

Bet arī tad process nav pabeigts. Ne velti Jēzus runā par uzklausītām lūgšanām šajā kontekstā. Piektkārt vajag turpināt lūgt par šo izslēgto cilvēku, lai viņš kaut kad nākotnē, pēc mēneša vai pēc divdesmit gadiem, tikai Dievs zina, nožēlotu grēkus un nāktu atpakaļ baznīcas kopībā. Tā ir, kā visam vajadzētu būt. Bet kā diemžēl nereti notiek? Sātanam ir sabiedrotais tavā un manā cieta sirdī un nereti apmuļķo mūs, lai domātu pavisam savādāk. Sātans grib ieborēt galvā, ka galvenais ir cik briesmīgi tas otrais ir darījis tev pāri un, ka tas stulbenis ir pats vainīgs, nevajag par viņu lūgt vai raudāt. Tāpēc ir jālūdz, lai Trīsvienīgā Dieva mīlestība pārvarētu, uzveiktu, mūsu cietās sirdis. Lai rūpes par otru pestīšanu būtu tev un man galvenais, un rūpes par savu ādu, un savu emocionālo labsajūtu nāktu otrā vietā. Lai mēs pirmkārt redzētu un nožēlotu savus grēkus, Dieva un cilvēku priekšā. Lai mēs otrkārt spētu piedot citiem, un lai mums treškārt nebūtu vienalga par tiem, kam ir cietas sirdis un kuri neredz, un nenožēlo grēkus. Ar citiem vārdiem varam izteikt lietas būtību šādi: cilvēks ir augstāka vērtība Dieva priekšā.

Šodienas bauslis: Tev un man pašiem ir jāpiedod saistībā ar pāridarījumiem un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai otrs nožēlotu grēkus un tiktu pestīts.

Šodienas evaņģēlijs: Visi grēki var tikt piedotu un Dievs labprāt grib palīdzēt tev tikt pāri dusmām un rūgtumam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Trīsvienīgais Dievs ļoti grib piedot visus.

2.      Svētais Gars skumst, ja tev ir cieta sirds un nenožēloti grēki.

3.      Cilvēks ir augstākā vērtība Dieva priekšā.

Reformācijas diena – ticības atjaunošanas svētki

Sprediķis

Amos 3:7-8, Romiešiem 10:13-17, Jāņa ev. 7:40-52

Reformācijas svētki bija Piektdien, un mēs tos svinam šodien. Saistība ar Reformāciju ir ļoti būtisks jautājums, ko Luters gribēja panākt, kādi bija viņa galvenie mērķi. Aplūkosim kādi bija viņa galvenie mērķi un izvērtēsim, vai mēs tos pildām, vai esam tādi, kādi Dievs un Luters vēlās, lai mēs būtu.

Pirmais lasījums māca par praviešiem un pravietošanu. Pravietot Bībeles izpratnē nozīmē prognozēt nākotni, jā, bet ne tikai. Pravietis arī saka patiesību par savu nākotni, neērtas patiesības, ko neviens cits nesaka. Luters gribēja, lai visi kristieši, ne tikai garīdznieki un klostera ļaudis, liecinātu par savu ticību un kalpotu savam tuvākam ikdienā. Kā? Kurpnieks kalpo Dievam un citiem, taisot kvalitatīvas kurpes, lai Dieva bērniem nav slapjas kājas un nesaaukstējas. Lauksaimnieks kalpo Dievam un citiem, ražo kvalitatīvo pārtiku, lai Dieva bērni nemirst no bada, utt. Katrs kristietis kalpo Dievam un citiem, kārtīgi pildot savus darba pienākumus. Pensionāri kalpo Dievam rūpējoties par bērniem un mazbērniem un ja nav bērni, tad rūpējoties par radiem un kaimiņiem. Labs luterānis ir tas, kas kvalitatīvi veic savu darbu un kalpošanu. Luters arī māca, ka visiem kristiešiem ir aicinājums rūpēties par savu dvēseli, dodot tām pietiekami daudz garīgo pārtiku.

Un stiprināti no Dieva, visiem, ne tikai garīdzniekiem, ir aicinājums liecināt par savu ticību ikdienā un ne tikai glaudīt pa spalvai, bet pravietot, teikt neērtas patiesības saviem kaimiņiem un draugiem. Ka elle reāli eksistē, ka cilvēks ir grēcīgs, ka Jēzus ir vienīgais Pestītājs utt. Luteram bija milzīgi apdraudējumi un bija ļoti tuvu tikt sadedzināts ticības dēļ. Labs Luterānis ir cilvēks, kas  rūpīgi baro savu dvēseli un pasniedz savu ticību tālāk bez cenzūras citiem. Otrais lasījums māca, par Dieva Vārdu, Bībeli. Dieva Vārds ir Dzīvais Vārds, jo, Svētais Gars darbojas Vārdā, caur Vārdu. Svētais Gars ienāk arī tavā un manā sirdī, kad mēs lasām Bībeli. Lutera jaunībā Bībele bija pieejama tikai latīnu valodā, kas nozīmē, ka 99% no visiem cilvēkiem tajā laikā, nevarēja paši lasīt Bībeli.

Bet Luters tulkoja Bībeli Vācu valodā un viņa mācekļi diezgan ātri tulkoja Bībeli lielākajā daļā no Eiropas valodām. Tādējādi Luters nodrošināja, ka milzīgi daudz vairāk cilvēki, nekā iepriekš, varēja lasīt Bībeli savā valodā. Labs luterānis ir tāpēc, ka cītīgi lasa un studē Bībeli un augsti vērtē šo Lutera sasniegums, ka tev un man ir Bībele savā valodā. Es zinu, ka Gliks darīja darbu, bet ideja un iedvesma nāca no Lutera. Tomēr, divi cilvēki var abi lasīt Bībeli, bet to saprast atšķirīgi, nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem, ko Bībele māca. Tāpēc ir Luteriskās baznīcas apliecības raksti, kuros ir paskaidrots, kā pareizi saprast Bībeli strīdīgos jautājumos. Un katram luterānim ir jāpakļauj sava Bībeles saprašanai tam, ko šie raksti māca. Evaņģēlijā ir cilvēki, kuri pareizi un pamatoti tic, ka Jēzus ir apsolītais pravietis un Mesija, proti, Dieva Dēls. Šis ir saistīts ar vienu būtisko lietu, ko Luters gribēja panākt. Lai katrs kristietis būtu pārliecināts, drošs, ka Trīsvienīgais Dievs viņu mīl un, par savu dvēseles pestīšanu. Nosacījumi ir protams, ka cilvēks tic pa īstam un nožēlo grēkus. Bet ar šiem nosacījumiem, Luters gribēja panākt, lai katrs kristietis būtu drošs, pārliecināts, par savu grēku piedošanu, par savas dvēseles pestīšanu. Iemesls, fons ir, ka Luteram ilgi bija šaubas par šo lietu un mocījās ilgi ar sliktu sirdsapziņu un bailes no elles. Labs luterānis ir tātad cilvēks, kas ir pārliecināts par savu grēku piedošanu un savu pestīšanu. Jēzus nāves un augšāmcelšanas dēļ. Mēs varam arī ievērot, ka cilvēki šajā evaņģēlijā sastrīdējās par Jēzu, ka Mesijai būtu jābūt no Betlēmes, nevis no Galilejas. Un iemesls ir sliktas teorētiskās zināšanas par Jēzu un kristīgo ticību. Ja viņi zinātu, ka Jēzus ir dzimis Betlēmē un uzaudzis Galilejā, tad viss būtu skaidrs. Tāpēc Luters izdeva mazu katehismu un daudzas grāmatas, lai cilvēkiem būtu labas teorētiskās zināšanas par kristīgo ticību. Labs luterānis ir cilvēks, kas cītīgi studē mazo katehismu un kam ir labas teorētiskās zināšanas par kristīgo ticību. Ja tev nav mazais katehisms, bet gribētu, lai būtu, tad nāc pie manis un es nodrošināšu, lai tev ir. Ir arī rakstīts, ka šajā pūlī radās domstarpības saistībā ar Jēzu, bija atšķirīgi viedokļi, pārliecības, kas Viņš ir. Kāpēc? Tāpēc, ka daži no šiem cilvēkiem bija gatavi atstāt savu līdzšinējo pieredzi un vērtību sistēmu, bija gatavi radikāli mainīties. Un daži nebija tam gatavi. Tie, kuri atstāja savu līdzšinējo pieredzi ticēja. Tie, kuri nebija tam gatavi, neticēja, bet palika pie savas neticības pieredzes. Jēzus un kristīga ticība ir vienmēr kaut kas jauns, kaut kas savādāks, kaut kas grūti saprotams saistībā ar šīs pasaules standartiem. Kaut kas pavisam savādāks, ko cilvēks nekad nevar aptvert ar savu prātu. Tikai Svētais Gars var dot ticību, tikai Svētais Gars var likt cilvēkam mainīties un atstāt savu līdzšinējo pieredzi. Cilvēka pieredze ir, ka miris cilvēks ir miris un viss. Un 99,99% gadījumi cilvēces vēsturē tā arī ir. Bet viena reize ir noticis atšķirīgi, viena reize Jēzus reāli augšāmcēlās no mirušajiem. Tas pats princips attiecas arī uz Jēzus piedzimšanu no jaunavas Marijas. Vienā reizē ir noticis atšķirīgi, vienā reizē sieviete ir palikusi par grūtnieci bez vīra līdzdalības. Labs kristietis un labs luterānis ir cilvēks, kas saistībā ar savu pieredzi ir gatavs no tā atkāpties ticībās lietās. Un ticēt, ka Dievs dara, kas ir atšķirīgs, negaidīts un savādāks nekā šīs pasaules standarti un vērtības. Labs luterānis ir cilvēks, kas neturas stūrgalvīgi pie neticības pieredzes, bet ir gatavs visu pagriezt ar kājām gaisā un ticēt, ka Dievam viss ir iespējams, ka Dievs var darīt brīnumus un arī dara brīnumus.

Šodienas bauslis: Labam luterānim ir jādara savs darbs, kalpošana godīgi, jāmācās cītīgi par savu ticību un cik ir viņa spēkos dalīties ar ticības patiesībām.

Šodienas evaņģēlijs: Labs luterānis var būt pārliecināts, drošs, par savu grēku piedošanu un par savu pestīšanu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Luters gribēja, lai katram kristietim būtu Bībele savā valodā. Mūsu uzdevums un atbildība ir, lai arī cītīgi lasītu Bībeli savā valodā.

2.      Luters māca, ka Dieva Vārds ir dzīvs un spēj uzrunāt cilvēku arī šodien, jo, Svētais Gars mājo tajā un tiek pasniegta caur to.

3.      Labs Luterānis ir gatavs mainīt neticības pieredzi uz ticības pieredzi.

Sprediķis - 19. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

5. Mozus 30:19-20, Romiešiem 10:1-4, Marka ev. 10:17-27

Šodienas galvenā tēma ir ticības paklausība. Te ir divi aspekti. Viens ir, ka tev un man ir jāklausa, jāievēro, turēties pie kristīgās mācības. Nedrīkst atkāpties no tā, kas ir rakstīts Bībelē un ticības apliecībā, un ko svētā tradīcija māca. Parasti, mēs darām to, ko mēs gribam, kas liekas vilinoši un sapratīgi. Bet diemžēl daudziem draudzes locekļiem neliekas vilinoši un sapratīgi iet uz baznīcu katru svētdienu. Bet ticības paklausībā iekļaujas iet uz baznīcu katru svētdienu. Arī ja tas neliekas vilinoši un sapratīgi.

Otrais aspekts ir, ka pestīšana notiek caur ticību, nevis caur darbiem. Nedrīkstam iedomāties, ka Trīsvienīgais Dievs atvērs Debesu Valstības vārtus kā balva par mūsu labiem darbiem. Jo tie darbi ir vienmēr piemaisīti ar grēku un savtīgumu. Vecās Derības lasījums māca skaidri, ka ir vai nu... vai Dieva priekšā. Mēs varam izvēlēties dzīvību un svētību caur ticības paklausību un caur to, ka mēs paļaujamies uz Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanas priekš pestīšanas. Vai varam izvēlēties nāvi un lāstu, neievērojot kristīgo mācību un paļaujoties uz saviem šķietamiem labiem darbiem, uzskatot Jēzus krusta nāvi par nevajadzīgo. Un tev pašam ir individuāla atbildība Trīsvienīgā Dieva priekšā par savu izvēli.

Otrajā lasījumā Pāvils saka, ka viņa ciltsbrāļiem, jūdiem ir bez izpratnes. Bez izpratnes par ko? Par pareizo pestīšanas ceļu. Ebreji mācīja un māca, ka cilvēks ir sīks, neliels grēcinieks, ka grēks ir tikai neliela trauma cilvēka dabā. Ja vien viņam ir reliģiska izglītība, viņš var ievērot Dieva baušļus un nopelnīt sev pestīšanu caur labiem darbiem.

Un tieši tāpat vai vismaz ļoti līdzīgi domā lielāka daļa cilvēki šodien. Viņi domā aptuveni šādi: ja nu ir kāds Dievs, tad Viņam ir jāņem pretī tāpat vien, tāpēc, ka esam labi cilvēki. Jēzus krusta nāve viņiem liekas labākā gadījumā lieka un visdrīzāk absurda, pilnīgi nesaprotama. Bet tā ir nepareiza izpratne. Ticība Jēzus krustam ir pareizs pestīšanas ceļš, jo, cilvēks ir pamatīgi grēcīgs. Ir protams taisnība, ka pareiza ticība izraisa, noved pie žēlsirdības un mīlestības darbiem. Bet žēlsirdības darbi ir sekas no ticības, no pestīšanas, nevis iemesls, pamatojums pestīšanai.

Kā rīkoties, lai tev un man būtu pareiza izpratne, lai tu un es būtu uz pestīšanas ceļa? Tas bagātais vīrs pieskrēja pie Jēzus, proti, bija dedzīgs, ļoti gribēja tikt pie Jēzus. Tas ir ļoti labs pirmais solis, pārnestā nozīmē, ticības aspektā, pieskriet pie Jēzus. Viņš arī nometas ceļos Jēzus priekšā. Tādējādi apliecinot, ka Jēzus ir Kungs un viņa priekšnieks. Tas ir ļoti labs turpinājums. Tik tālu tas bagātais vīrs rīkojās ļoti priekšzīmīgi. Bet pēc tam viņš sāka kļūdīties. Viņš jautā, kas viņam ir jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. Kas jādara? Viņam ir ebreju izpratne par grēku, viņš domā, ka viņš kaut kā var nopelnīt pestīšanu ar saviem darbiem. Viņš tikai grib uzzināt, tieši kādi darbi viņam ir jādara. Te ir tā nopietna pamata kļūda. Viņš paļaujas uz saviem darbiem, viņš domā, ka viņš var izdarīt kādu pietiekami labu darbu, lai nopelnītu ordeni Dieva priekšā.

Un Jēzus māca viņam, ļoti radikālā veidā, ka viņš netiek galā ar visiem darbiem, ka viņa mīlestība uz Dievu nav tik izcils, cik viņš pats domā. Jēzus liek viņam pārdot visu, kas viņam ir. Un ar to tas bagātais netiek galā. Jēzus māca viņam, ka ir darbi ar ko viņa netiek galā. Un, ka tāpēc cilvēka paša darbi nekad nevar būt pamatojums pestīšanai. Jo, mēs visi esam tādi paši, tas pats princips attiecas uz tevi un mani arī. Mums visiem vairāk vai mazāk klibo ar žēlsirdības darbiem. Mums visiem ir vairāk vai mazāk darbi, ar ko mēs netiekam galā, arī, ja nāvessods draudētu. Tieši tāpēc Jēzum bija jāmirst Golgāta pie krusta, no mīlestības uz tevi un mani. Tāpēc ticība Jēzus krustam, kas izpaužas žēlsirdības darbos, ir galvenais. Jēzus krusts ir galvenais, nevis tavi un mani darbi. Par šo vīrieti ir teikti daudzi morāliski sprediķi, kuri saka, ka ir grēks vai vismaz pavisam morāliski šaubīgi, būt bagāts. Bet tas nav gluži pareizs secinājums.

Te ir rakstīts, cik grūti bagātie ieies Dieva Valstībā. Bet tas nav gluži pareizs tulkots no grieķu valodas. Pareizs tulkojums būtu šāds: cik grūti tiem, kuri paļaujas uz naudu, ieies Dieva Valstībā. Un tā ir būtiska atšķirība. Nav kategorisks grēks vai apšaubāms, ja cilvēks ir bagāts. Tā vaina ir, ja viņš paļaujas uz savu naudu Dieva priekšā un ne uz Jēzus krustu. Ir morāliskas bīstamības ar bagātību, jā. Bagātie var palikt augstprātīgi un paļauties uz savu naudu, jā, bet. Ir morāliskas bīstamības arī ar nabadzību. Nabagie var viegli palikt skaudīgi un dusmīgi uz tiem, kam ir vairāk, kas arī nav labi. Mēs varam arī ievērot, ka tas bagātais vīrs nebija kā kurš pagāns. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš bija draudzes loceklis, loceklis Dieva tautā. Bet tik un tā ar būtiskiem pārpratumiem, bez izpratnes. Diemžēl nekas nav sevišķi mainījies pasaulē. Arī šodien ir draudzes locekļi, kam ir būtiski pārpratumi saistībā ar pestīšanu, tieši tie paši, kā šim bagātajam.

Kā var izvērtēt cilvēka ticību? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens ļoti būtisks faktors ir šis jautājums: ko Jēzus krusts nozīmē tev? Ja cilvēks atbild, ka es īsti nezinu, man tas liekas kā nesaprotama mistika, kaut kas briesmīgs un nepatīkams, tad viņš ir ausās, tad viņš nav sapratis neko vai vismaz stipri pa maz. Ja cilvēks toties atbild šādi: Jēzus krusts man ir dārgs un vērtīgs, mana vienīga cerība, Trīsvienīgā Dieva mīlestības augstākā pakāpe, tad viņš ir uz pareiza ceļa.

Šodienas bauslis: Nedrīkstam paļauties uz bagātību vai saviem darbiem, bet uz Jēzus krustu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir izdarījis kas tev un man bija neiespējams, mirstot pie krusta, lai tu un es varētu tikt pestīti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tu vari izvēlēties nāvi, paļaujoties uz saviem darbiem vai dzīvību, paļaujoties uz Jēzus krustu. Tā ir tava atbildība.

2.      Paļaujoties uz saviem darbiem ir nepareiza izpratne.

3.      Ticēt Jēzus krusta nāvei un augšāmcelšanai ir, kas tev jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvošanu.

Sprediķis - 18.svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Am. 6:3-6, Jēk. 2:15-18, Lk. 12:13-21

Šodienas galvenā tēma ir Dievs vai pasaule. Ne vienmēr ir Dievs vai pasaule. Mēs dzīvojam pasaulē, tev un man ir jākalpo un jāliecina par savu ticību pasaulē. Sektām ir raksturīgi, ka viņi izvairās no pasaules, ka viņiem ir vienalga par visiem, kuri nav viņu sektā. Tas gan ir nepareizi.

Izšķirošais jautājums ir, kā mēs dzīvojam pasaulē. Nedrīkstam dzīvot no pasaules, ar pasaules vērtību sistēmu, ar pasaules attieksmi. Pirmais lasījums stāsta par tiem, kuri meklē dzīves jēgu luksus dzīvē, uz cita cilvēka rēķina. Tas ir nepareizi daudzu iemeslu dēļ. Un galvenais iemesls ir, ka tādā veidā cilvēks neatrod dzīves jēgu. Arī šodien cilvēki meklē dzīves jēgu materiālās lietās. Bet viņi viļas. Un tas nav pārsteidzoši, jo, dzīve tikai ar materiālām lietām ir bezjēdzīga, cilvēks nekad neatradīs dzīves jēgu materiālās lietās vien. Dzīves jēga ir atrodama tikai ticībā Trīsvienīgajam Dievam, sadraudzībā ar Jēzu Kristu. Viss cits vien ir pa tukšo. Te ir rakstīts, ka vajag uztraukties par Jāzepa nama zaudējumiem. Te tulkojums nav gluži pareizs. Jāzepa nama ievainojums vai trauma būtu pareizāks tulkojums. Ar Jāzepa nama ievainojumu vai traumu ir domāts iedzimtais grēks. Cilvēks ir grēcīgs, neinteliģents, cietsirdīgs un nežēlīgs pret citiem. Un viss nepaliek labāk te pasaulē, šī iemesla dēļ.

Jēdziens Jāzepa ievainojums ir, lai parādītu, ka ne tikai tie bezdievīgie pagāni, bet arī Dieva tauta ir grēcīga. Un, ka pat Jāzeps Vecajā Derībā, kas daudzos aspektos bija ļoti svēts, tomēr ir grēcīgs. Šajā aspektā ir Dievs vai pasaule. Tu nedrīksti skriet pasaulei līdzi, kad viņi meklē tukšās materiālās lietas vien un dzīvo ilūzijā, melos, ka cilvēks ir labs, inteliģents un, ka viss paliek labāk. Ir jāuztraucas par Jāzepa nama ievainojumu, proti, par iedzimto grēku un par cilvēka ļaunumu. Cik tas ir tavos un manos spēkos ir jāapkaro grēku sevī un jālūdz, lai Dievs dotu tev un man mīksto sirdi. Lai mēs meklētu dzīves jēgu Dievā un nedarītu citiem pāri. Lai mēs tiktu galā ar savu alkatību.

Otrais lasījums ir labs piemērs tam, ka dažreiz ir Dievs un pasaule, ka nedrīkstam totāli norobežoties no pasaules. Mūsu uzdevums ir kalpot cilvēkiem pasaulē. Īsta ticība ir vienmēr pamats, galvenais faktors, bet īsta ticība izraisa mīkstas, žēlsirdīgas sirdis, kas grib kalpot savam tuvākajam.

Evaņģēlijā ir spilgts piemērs tam, kā pasaule rīkojas un kā tev un man nav jārīkojas. Tas cilvēks, kas uzrunā Jēzu it kā uzrunā Viņu pieklājīgi, bet tomēr dod Viņam pavēli. Nesaka vai lūdzu varētu bet dod pavēli, kas Jēzum jādara. Un iemesls tam ir alkatība. Kur alkatība ieiet sirdī, tur pazemība un elementāra pieklājība un kaunu sajūta iziet. Šādā veidā tev un man ir jābūt atšķirīgiem no pasaules, lai mēs neesam alkatīgi. Un jēdziens alkatība neiekļaujas tikai kāres pēc naudas, bet arī kāres pēc goda, slava, ēšanas kaisles utt. Ir jālūdz, lai tu un es šajā aspektā būtu atšķirīgi no pasaules. Jēzus saka, ka vajag uzmanīties no mantkārības. Kāpēc? Tam ir daudzi iemesli, bet pieminēšu dažus. Pirmā, ka mantkārība ir tīra neticība. Ja tu tici, ka Trīsvienīgais Dievs parūpēsies par tevi rīt, tev nevajag grābt mantu šodien. Mantkārība iestājas, kad tu netici, ka Dievs parūpēsies par tevi arī rīt.

Otrais iemesls ir, ka nauda ir nedroša, pavisam. Banka Baltija ir viens piemērs un absolūti nav vienīgais. Sakrāta manta varētu būt pagalam ļoti ātri un negaidīti. Tāpēc, ka Jāzepam ir ievainojums, cilvēki ir grēcīgi ne pa jokam un dara viens otram pāri ar cietām sirdīm. Trešais iemesls ir, ka manta nedod īsto brīvību un nedod dzīvei jēgu. Ja esi atkarīgs no mantas un cilvēku atzinības, tu neesi brīvs. Tad tu visu laiku baidies, ka nauda un atzinība būs pagalam, ka būsi trūcīgs un nepamanīts. Un, kā es teicu, dzīves jēgu tu vari atrast tikai ticībā Jēzum Kristum, attiecībās ar Viņu, un nesavtīgā kalpošanā citiem. Ir jālūdz, lai Dievs tevi dziedina un ārstē no grēka un neticības mantkārības. Vislabākā mācība Bībelē kā rīkoties ar naudu ir otrā Mozus grāmatā, par to, kad Izraēla tauta gāja tuksnesī. Dievs deva mannu katru dienu, bet tikai priekš vienas dienās. Dievs teica, ka nedrīkst taupīt mannu uz rītdienu. Bet daži tā darīja un tā manna sapuva un sāka smirdēt.

Līdzībā tā manna ir nauda. Dievs dod katru dienu, bet tikai priekš vienas dienas, lai tu un es mācāmies būt atkarīgiem no Dieva katru dienu. Kad cilvēki mantkārībā un neticībā savāc vairāk naudu nekā vajag, tā nauda vienmēr sāk kaut kā smirdēt. Ne tīri burtiski, bet pārnestā nozīmē gan. Kaut kas slikts, nežēlīgs un nepatīkams vienmēr veidojas, kur cilvēks ir mantkārīgs. Jēzus arī saka, ka neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas. Tā ir. No kā tad veidojas ĪSTA DZĪVE ar lieliem burtiem. No ticības un no garīgas pārtikas. Nedrīkst badināt miesu, no tā veidojas slimības un ir neveselīgi. Tas visiem ir skaidrs. Kas diemžēl visiem nav skaidrs ir, ka tas pats princips attiecas uz dvēseli. Dvēselei vajag garīgo pārtiku, Bībeli, lūgšanu, Svēto Vakarēdienu, Dievkalpojumus utt. Šādā veidā tev un man ir jāatšķiras no pasaules, ka mēs neturam badā savu dvēseli, bet dodam tām bagātīgi ar garīgām barības vielām, čakli sekojot līdzi un piedaloties draudzes dzīvē.

Dūšīgi ēst garīgo barību ir nosacījums, lai tev un man būtu mīkstas līdzjūtīgas sirdis. Dūšīgi ēst garīgo pārtiku ir nosacījums, lai mēs varētu pareizajā veidā kalpot cilvēkiem pasaulē. Mēs varam arī ievērot, ka tas bagātais mantkārīgais, šeit domā tikai par sevi. Viņš piemin vārdus: “es, savs un mans” septiņas reizes trijos teikumos. Varbūt viņam bija sieva un bērni, bet tie viņam jebkurā gadījumā nerūp. Savtīgums augstākajā pakāpē. Ja mēs tādi esam, mēs esam no pasaules. Ir jālūdz, lai Dievs palīdzētu tev un man, lai varam redzēt tālāk par savu degungalu. Lai mēs dzīvojam no Dieva, kopā ar Dievu pasaulē, kas ir ideāla versija.

Šodienas bauslis: Ir jādzīvo pasaulē, bet ne no pasaules.

Šodienas evaņģēlijs: Dzīves jēgu tu atradīsi, ticībā Trīsvienīgajam Dievam un kalpošanā citiem.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Nav jākaro pēc luksus dzīves, bet jāuztraucas par savu un cilvēku grēcīgo dabu. Un cik iespējams to apkarot.

2.      Īsta ticība un žēlsirdības darbi vienmēr iet roku rokā.

3.      Jāuzmanās no mantkārības, jo, tā ir tīra neticība. Tikai Dieva dāvanas ir pavisam drošas, neiznīcīgas.

SPREDIĶIS PĻAUJAS SVĒTKOS

1 Laiku 16:7-12, Jāņa atkl. 5:11-14, Mateja ev. 15:29-31

Šodien ir Pļaujas svētki, un galvenā tēma ir pateicība un Trīsvienīgā Dieva slavēšana. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka Dievs caur Dāvidu iedeva noteiktu kārtību un dziesmu, kā pateikties Dievam. Ar citiem vārdiem, tam nebija jānotiek kā pagadās, bet ar noteiktu kārtību. Lai notiktu un lai notiktu pareizajā veidā. Princips ir tas pats šodien. Lai tu un es nepateicamies Dievam šad un tad, neregulāri kā pagadās, bet regulāri ar noteiktu kārtību. Vismaz divas reizes dienā saistībā ar rīta un vakara lūgšanu.

Otrais lasījums māca, vairāk konkrēti par ko pateikties pirmkārt. Par nokauto jēru, proti, par Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanos. Ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies, ka Viņš ir salīdzinājis tavus un manus grēkus un uzvarējis nāvi, tas ir pirmais un galvenais par ko pateikties. To var un vajag darīt ar saviem vārdiem, bet ne tikai. To var un vajag arī darīt dziedot Gods Dievam augstībā, katru svētdienu. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu, kā nonākt pie šīs atziņas, ka vajag pateikties Dievam un godināt Viņu. Ir rakstīts, ka Jēzus uzkāpa kalnā. Bībelē kalns ir simbols par tuvošanas Dievam, par ticības pieaugumu. Tīri burtiski tu tiec tuvāk Debesīm uzkāpjot kalnā un tā doma ir, ka tas pats notiek garīgajā ziņā.

Mēs tuvojāmies Trīsvienīgajam Dievam caur garīgo disciplīnu, caur lūgšanu, Dievkalpojumiem utt. Un šādā veidā tava un mana garīgā saprašana pieaug, lai mēs redzam ar garīgām acīm, ka un kā Dievs darbojas. Nesen es runāju ar kristīgu sievieti, kurai bija diezgan sarežģīta operācija. Viņa nekurnēja par to, ka tā operācija vispār bija vajadzīga. Viņa pateicās Dievam, ka tā atveseļošanās bija bijusi pavisam viegla, daudz vieglāka nekā citiem ar to pašu kaiti. Viņa redzēja, ka Dievs darbojas arī un vispirms grūtībās. Nevis savos spēkos viņa šo prata, bet ar Dieva palīgu. Tāpēc, ka viņa ir uzkāpusi ticības kalnā. Nesen es arī runāju ar citu kristīgu sievieti, kam pirms dažiem gadiem darīja pāri diezgan nopietni. Bet viņa redzēja dzīvi ar gaišām krāsām, bija priecīga, optimistiska un pateicīga. Nevis savos spēkos viņa to prata, bet ar Dieva palīgu. Tāpēc, ka viņa ir uzkāpusi ticības kalnā. Ir arī rakstīts, ka Jēzus apsēdās. Tajā laikā skolotājs un skolēni apsēdās, kad bija mācības stunda, kad skolotājs mācīja un skolēni mācījās. Ko tad vajag mācīties Jēzus skolā?

Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminēšu dažas lietas. Pirmkārt, ka vajag pateikties Jēzum Kristum un Trīsvienīgajam Dievam. Nevis dzīvei vispār. Otrkārt vajag iemācīties, ka Trīsvienīgā Dieva slimnīca, proti, kristīgā baznīca ir pavisam unikāla slimnīca, ar pavisam unikālu aparatūru. Dieva slimnīca ir vienīgā, kas var ārstēt pret nāvi un iedot cilvēkam nemirstības zāles. Nemirstības zāles ir kristīgā ticība vispār, visi Trīsvienīgā Dieva žēlastības līdzekļi un īpaši Svētais Vakarēdiens. Treškārt vajag iemācīties, kā izteikt savu pateicību Dievam. To var darīt daudzos veidos, bet viens labs veids ir, ar Vecās Derības psalmiem. Vecās Derības psalmos tu vari atrast psalmus atbilstoši visiem garastāvokļiem. Kad esi dusmīgs, kas nav labi, bet kam dažreiz ir savs laiks, tad ir psalmi kas ļoti precīzi izsaka tavas jūtas.

Tas pats princips attiecas arī uz skumjām un priekiem. Dievs zina, ka mēs dažreiz esam dusmīgi un skumīgi, nav iespējams no tā izvairīties. Bet ja tu lasi atbilstošus psalmus, kad esi dusmīgs un skumīgs, tad Dievs palīdz pārvarēt šīs izjūtas, lai tu atkal būtu priecīgs un pateicīgs. Ceturtkārt vajag iemācīties, ka vajag pateikties Dievam par visu, arī par to, kas ir sāpīgs un nepatīkams. Pārliecībā, ka Dievs vienmēr rīkojas no mīlestības.

Lidija Lasmane, kam nesen palika 100 gadu, ir bijusi lēģerī Sibīrijā trīs reizes. Viņa saka, ka viņa bija lepna, ka viņa paļaujas uz sevi, uz saviem spēkiem. Prasījās trīs tūres uz Sibīriju, pirms viņai bija dziļa pārliecība, ka Dievs ir stiprais un īstais darītājs, nevis viņa. Un viņa pateicas Dievam, ka Viņš iemācīja viņai šo, caur trim tūrēm uz Sibīriju. Tā ir pavisam dziļa un īsta ticība.

Kas ir bagāts? Nevis tas, kam ir daudz naudas bankā, bet tas, kas prot pateikties Dievam par visu! Es nezinu, cik naudas Lidijai Lasmanei ir bankā, bet, viņa jebkurā gadījumā ir pavisam bagāta, kas prot pateikties Dievam par trim tūrēm uz Sibīriju. Ir arī rakstīts, ka tauta brīnījās par Dieva dziedināšanas brīnumiem, ka mēmie runāja un aklie redzēja. Tomēr, tev un man nevajag brīnīties par Dieva brīnumiem, jo, mēs ticam, ka ir varens stiprais Dievs, kam nekas nav neiespējams. Tīri burtiski tādi brīnumi notiek arī mūsdienās, kaut es varu piekrist, ka diezgan reti. Bet pārnestā nozīmē tādi brīnumi notiek bieži arī mūsdienās. Notiek, ka garīgie aklie redz Dieva godību ar ticības acīm un sāk ticēt. Notiek, ka tie, kuri pēc būtības ir mēmi un runā tikai par laicīgām lietām, nāk pie ticības, un sāk dziedāt Gods Dievam augstībā! Tā ir viena lieta, kam vajag ticēt un par ko pateikties, nevis brīnīties. Cita lieta par ko pateikties ir radīšanas regularitāti un uzticamību. Ka Dieva dotie dabas likumi strādā. Katru gadu pārtika aug zemē un lopi vairojas, lai tev un man ir ko ēst. Katru gadu lietus līst, lai ir ūdens akās, lai tev un man ir ko dzert. Saule neizdzisīs, lai tev un man ir silti un lai dzīve var turpināt zemes virsū. Un viss tāpēc, ka aiz tā visa ir inteliģents radītājs, Trīsvienīgais Dievs. Ja tu domā sīkāk un dziļāk par šo tēmu, tu pamanīsi, ka ir tik daudz par ko pateikties Trīsvienīgajam Dievam, ka ir ko darīt no rīta līdz vakaram ar to.

Šodienas bauslis: Ir jāpateicas Dievam par visu, jo, Dieva mērķis ar visu ir no mīlestības uz tevi un mani.

Šodienas evaņģēlijs: Tu esi pavisam bagāts, kad tev ir pateicība sirdī un kad tu dziedi: “Gods Dievam augstībā!!!” no visas sirds.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Neder pateikties Dievam kā pagadās, jābūt noteiktai kārtībai tam.

2.      Pirmkārt ir jāpateicas par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos.

3.      Jāiet uz kalna, proti, tuvāk Dievam, un jāmācas Dieva skolā, lai tu redzi, par ko pateikties. 

Sprediķis -16. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

5 Mozus 4:29-31, Ap.d.4:32-35, Lūkas 10:38-42

Šodienas galvenā tēma ir, ka tikai vienas lietas vajag. Proti, sēdēt pie Jēzus kājām un uzklausīt Viņa vārdus, kā Marija dara. Vecās Derības lasījums māca, kas notiek, ja tā nedara. Tad iet slikti. Bet arī māca, kas notiek, ja tā dara, tad Dievs mūs nepamet. Tas nenozīmē, ka viss būs viegli, bet, ka Dievs stāv klāt un palīdz

Kāds var iebilst, ka vajag strādāt, ka nebūs maize, ja velta laiku Jēzum. Bet otrais lasījums māca, ka ir tieši otrādi. Neviens necieta trūkums un tieši tā ir, kad vispirms meklē Dieva Valstību un Viņa taisnību. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu. Jēzus iegāja lauku ciematā un tieši tāpat vajadzētu būt tā, ka Viņš ir iegājis tavā un manā sirdī. Kā es varu pārbaudīt sevi, kā es varu zināt, vai Jēzus mājo manā sirdī? Būtu daudz ko pieminēt, bet saistībā ar šodienas tēmu galvenais ir, vai es daru kā Marija. Ka es pirmkārt gribu veltīt pašam Jēzum laiku un tikai otrkārt gribu kalpot ar praktiskiem darbiem. Šī ir lietas būtība, bet to var izteikt vairākos veidos. Viens ir, ko es tikko teicu. Otrs veids kā pārbaudīt sevi ir ar Jēzus vārdiem Mateja ev. 6:33, “Meklējiet papriekšu Dieva Valstību un Viņa taisnību, tad visas citas lietas taps jums piemestas.” Trešais jautājums ir, vai es pirmkārt gribu sagatavoties mūžībai un tikai otrkārt gribu baudīt pasaules labumus. Prātīgās robežās protams drīkst baudīt pasaules labumus, bet dzīves galvenā jēga ir, lai sagatavoties mūžībai.

Pašreiz notiek asiņains karš netālu no mums, Ukrainā. Daudzi uzdod jautājumu, kāpēc, kāpēc Trīsvienīgais Dievs to pieļauj, ko Viņš grib mums ar to teikt. Tikai Dievs pats Savā neizdibināmā gudrībā zina atbildi līdz galam. Bet es domāju, ticu, ka vismaz viens iemesls ir, ka esam pārāk slinki sagatavoties mūžībai, ka nododamies pa daudz laicīgām izklaidēm un pa maz, lai sagatavotos mūžībai. Tāpēc Dievs ļauj tam Putinam trakot, lai mēs sāktu nopietnāk sagatavoties mūžībai. Es esmu uzslavējis Mariju, bet tas nenozīmē, ka Marta rīkojas pilnīgi nepareizi. Ir pareizi, ko Marta dara, viņa nemaldās totāli, bet viņa sajauc secību. Marta strādā papriekšu, bez lūgšanas iepriekš, tur ir tā vaina. Tātad vajag papriekš darīt kā Marija, pielūgt Trīsvienīgo Dievu un Jēzu Kristu garā un patiesībā, ar piedotiem grēkiem. Pēc tam vajag darīt kā Marta, nodarboties ar attiecīgo darbu, kalpošanu.

Šī ir pareiza metodoloģija saistībā ar jebkādu darbu. Saistībā ar pieminēto karu Ukrainā Latvijas valsts pašreiz palielina aizsardzības budžetu diezgan un pūlas ar visiem spēkiem, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Tas ir pats par sevi labi un pareizi, bet. Tā problēma ir, ka Latvijas valsts un tauta nepielūdz Trīsvienīgo Dievu garā un patiesībā, bet tieši otrādi, apsmērē savas rokas pamatīgi ar nenožēlotiem grēkiem. Aborti, azartspēles un pornogrāfija plaukst bez ierobežojumiem no valsts puses. Valsts atbalsta un mudina uz homoseksualitāti caur t.s civilas savienības likumu. Ir skaidrs, ka Trīsvienīgais Dievs nesvēta šādu rīcību. Dievs neaizstāv Latviju, kad pieļaujam tādus grēkus, vienalga cik daudz % no IKP kas aiziet aizsardzībai. Ja toties Latvijas valsts un visa tauta atgrieztos no grēkiem, neatļautu pieminētus grēkus un liktu mazāks % aizsardzībai, Dievs aizstāvētu Latviju.

Tā problēma ir, ka Saeimas augstie kungi un dāmas neuzklausa šo sprediķi, un ja darītu, visticamāk neņemtu vērā, ko es saku. Tā problēma ir, ka 99% no tautas uzskatu, ka es runāju pilnīgas muļķības. Tie kristieši visā valstī, kuri saprot un piekrīt, ir ārkārtīgi neliels % no tautas. Ja nu 99% no tautas rīkojas nepareizi, kas tad ir tavs un mans aicinājums. Rīkoties kā Marija. Mēs esam svētais un nelielais pārpalikums. 1 Mozus grāmatā 18. nodaļā Dievs apsola Ābrahāmu, ka Viņš neiznicinās Sodomu, ja tur ir desmit taisnīgie, kuri svin Dievkalpojumu, pielūdz Dievu garā un patiesībā. Tā problēma ir, ka nebija 10 taisnīgie Sodomā. Nav pārāk daudz taisnīgie palikuši Latvijā, bet 10 noteikti ir. Tavs un mans uzdevums ir, lai nožēlotu un apkārotu grēkus un pielūgt Dievu garā un patiesībā. Un lūgt, lai Dievs apžēlotos par Latviju un aizsargātu mūs, kaut esam tam totāli necienīgi.

Pašreiz visi politologi un gudrinieki prognozē nākotni ziņās, kas notiks saistībā ar Ukrainu un Krieviju. Bet nedz Putins, nedz Tramps, nedz politologi un gudrinieki nevalda par nākotni. Trīsvienīgais Dievs valda par vēsturi un nākotni. Un galvenais faktors, kas izšķirs Latvijas valsts nākotne ir, ko Dievs ir izlēmis Savā neizmērojamā gudrībā. Un, cik dūšīgi tu un es, svētais pārpalikums, lūdz par savu valsti un tautu? Lai Dievs apžēlotos no žēlastības. Ir arī rakstīts, ka Marta ielūdza Jēzu pie sevis. Šis ir ļoti būtisks faktors, lai Jēzus būtu tavā sirdī. Lai tu ielūdz Viņu no sirds, brīvprātīgi. Jēzus neuzbāžas bet grib, lai tu brīvprātīgi ielūdz Viņu. Marta un Marija bija māsas. Tīri burtiski nebija tavas un manas māsas, bet. Garīgajā aspektā viņām vajadzētu būt arī mūsu māsām. Un jebkurai māsai jābūt mīļai māsai. Ir jālūdz, lai gan Marija, gan Marta tev un man būtu mīļās māsas un lai mēs ar Dieva palīgu varētu rīkoties kā viņas.

Marta nedaudz kļūdījās, bet ne ļoti, darīja ko pareizi, tikai secība sanāca nepareiza. Bet ja tu lasi Jāņa evaņģēlijā 11. nodaļā rūpīgi, tu vari pamanīt, ka Marta mācījās no kļūdām un auga ticībā. Lai mēs esam kā Marija šodienas evaņģēlijā un kā Marta Jāņa ev. 11. nodaļā. Lai mēs papriekšu pielūdzam, meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību un sagatavojāmies mūžībai. Un pēc tam strādājam, kalpojam un baudām dzīves labumus.

Šodienas bauslis: Vajag papriekšu pielūgt Dievu, meklēt Viņa Valstību un sagatavoties mūžībai.

Šodienas evaņģēlijs: Kad dara kā es tikko teicu, Dievs parūpējas un neviens necietis trūkums.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Vajag ielūgt Jēzu pie sevis ar atvērtu, brīvprātīgu sirdi.

2.      Vajag lūgt par Latviju, lai Dievs apžēlojas un mūs aizstāv pa spīti tautas grēkiem.

3.      Gan Marijai, gan Martai, tev un man jābūt mīļam māsām. Proti, lai mēs rīkojāmies kā viņas pareizā secībā.

Tēvu dienas sprediķis

5 Mozus 10:17-19, Romiešiem 13:8-10, Mateja Ev. 5:38-48

Šodienas galvenā tēma ir par savu tuvāko, par saviem līdzcilvēkiem. Kā attiekties uz citiem cilvēkiem, kā rūpēties par viņiem? Ir arī Tēva diena un mēģināšu apvienot abas tēmas. Vecās Derības lasījums, māca par to, kuri ir visvairāk neaizsargāti, nenodrošināti jebkurā sabiedrībā. Atraitnes, bāreņi un svešinieki, cittautieši. Tātad tie ir tie, par ko tev ir jārūpējas. Bet pasaules standarti un mūsu paša grēcīgā daba, diemžēl saka ko citu.

Mēs gribam būt čomi ar tiem, kuri ir bagāti un slaveni. Trūcīgie mums parasti neinteresē. Tā ir, bet, tā nebūtu jābūt. Ir jālūdz, lai Trīsvienīgais Dievs mainītu tavu sirdi, lai tev būtu Dievišķā mīlestība sirdī pret atraitnēm, bāreņiem un svešiniekiem. Otrais lasījums māca plašāk par šo tēmu, kā rūpēties par citiem. Ir ļoti labi un vajadzīgi, ka tu mīli Dievu, bet. Ja tu mīli Dievu, tu mīli arī Viņa bērnus, proti, citus cilvēkus. Un Trīsvienīgais Dievs ir iedibinājis noteiktu kārtību un secību, kā mīlēt citus. Un šo galveno kārtību sauc par svēto laulību. Laulība ir galvenais veids, kā konkrēti parūpēties par citiem. Un laulībā tēvs ir ģimenes galva, kam, ne tikai bet vispirms, ir jārūpējas par savu ģimeni. Palikt kopā ar savu sievu un ar savu bērnu māti līdz kapa malai, tas ir galvenais veids, kā tēvam ir jārūpējas par savu ģimeni.

Tas nav viegli un prasa daudz saistībā ar nesavtīgo mīlestību, raksturu un izturību. Tāpēc visiem kristiešiem no abiem dzimumiem un īpaši tēviem ir jālūdz, lai Dievs palīdzētu, un dotu nesavtīgo mīlestību, labu raksturu un izturību. Te ir rakstīts, ka nav jāpaliek parādā, izņemot mīlestību vienam pret otru. Saistībā ar naudu kristietim ir jānomaksā savi parādi. Nemaksāti parādi nav neizbēgami. Bet saistībā ar nesavtīgo mīlestību parādi ir neizbēgami. Mēs visi esam nepilnīgi grēcinieki. Vīrs vienmēr varētu labāk rūpēties par sievu un bērniem, sieva vienmēr varētu labāk rūpēties par vīru utt. Te ir projekts un izaicinājums, varens tāds, līdz kapa malai. Lai mēs visi augtu nesavtīgā mīlestībā ar Dieva palīgu, lai mūsu mīlestības parāds citiem vismaz mazinātos. Pašreiz ir populārs ar ekstremāliem sporta veidiem, cilvēkiem patīk izaicinājumus. Bet galvenais un varenākais izaicinājums visiem ir saistībā ar paša raksturu, lai ar Dieva palīgu to izlabot un uzlabot. Tur tev un man ir varens izaicinājums.

Ko tad darīt tie, kuri nav precēti, kam nav sava ģimene? Tur radniecība ir galvenais faktors. Visiem ir aicinājums rūpēties par saviem radiniekiem. Tiem, kuri ir neprecējušies, cerams, ir radinieki, par ko parūpēties, un kuri cerams, rūpēsies par viņiem. Tātad, galvenā atbildība visiem ir, lai pirmkārt parūpētos par savu ģimeni un par miesiskiem radiniekiem. Un otrkārt par tiem, kuri ir nenodrošināti. Šādā veidā Trīsvienīgais Dievs ir parūpējies par aizsardzības tīklu sabiedrībā, lai visiem ir par ko parūpēties. Un lai visi tiktu aprūpēti.

Evaņģēlijā Jēzus māca sīkāk, kā parūpēties par citiem. Viņš saka, Bet es jums saku. Jēzus saka ko citu nekā pasaule. Cilvēks lasa - Kas jauns un privāta dzīve par slavenībām, kuru precas trešo reizi ar krietni jaunāku sievieti, meitas vecumā, un domā, forši, tā es arī varētu darīt. Bet vispār nevajag lasīt tādus mēslus un nevajag ietekmēties no pasaules. Ir jāsadzird Jēzus balss, kas saka, ka laulība ir līdz kapa malai un viss! Trūcīgiem, nenodrošinātiem, nepamanītiem, nevis slavenībām ar sliktu raksturu, ir kam tev vispirms ir jāpievērš sava uzmanība. Jēzus saka, ka, ja kāds tev sit pa labo vaigu, piegriez viņam arī otru. Tas varētu skanēt absurds un neiespējams. Bet tā nav. Te ir jāpievērš uzmanība ļoti būtiskām detaļām. Kad divi vīri kaujas pa īstam, viņi parasti sit ar labo roku, dūri un trāpa otram pa kreiso vaigu. Kad trāpa pa labo vaigu? Kad mērķis nav, lai kautos pa īstam, bet apvainotu otru, dot pliķi. Pašreiz Krievija nesit Ukrainai pa labo vaigu, bet pa kreiso. Tādos gadījumos, kad kaujas pa īstam, drīkst aizstāvēties. Bet kad sit pa labo vaigu, nekaujas pa īstam, tikai apvaino, tad ir jāpagriež arī otru. Proti, nedusmoties, bet pieņemt pazemībā. Vismaz bieži ir pamatoti, pelnīts. Visās laulībās visā pasaulē vīrs vai sieva dažreiz sit otram pa labo vaigu, cerams ne burtiski, bet līdzībā gan.

Un visiem vīriem un sievām aicinājums ir, lai to pieņemtu pazemībā ar Dieva palīgu un tādējādi pieaugt nesavtīgā mīlestībā. Piegriezt otru vaigu arī nozīmē lūgt par tiem, kas mums nepatīk, kas dara mums pāri, kam mēs nepiekrītam. Tā ir ļoti būtiska lieta. Aizlūgt par kādu nenozīmē, ka tu viņam piekrīti, ka tu uzskati viņu par ideālu. Tieši otrādi. Mēs lūdzam par Vladimiru Putinu katrā Dievkalpojumā. Nevis tāpēc, ka  mums patīk viņš, nevis tāpēc, ka piekrītam viņam, bet tieši tāpēc, ka viņš ir traks. Lai viņš paliktu prātīgs, lai Dievs apžēlotos par viņu. Jo trakāks cilvēks ir, jo lielākais iemesls par viņu aizlūgt. Mēs lūdzam katrā Dievkalpojumā par Latvijas Republikas ministru prezidenti un prezidentu un par Alūksnes novada priekšsēdētāju. Tas nenozīmē, ka mēs saistībā ar politiku ieņemam pozīciju ar Jauno Vienotību. Tas nozīmē, ka mēs apliecinām, ka viņi ir likumīgi savos amatos. Un mēs lūdzam, lai Dievs viņus vadītu, Viņam tīkamā veidā.

Un mēs lūdzam par viņiem tāpēc, ka Bībele māca mums tā darīt. Nav slikti lūgt par tiem, kuri ir ļoti prātīgi. Bet pirmkārt ir jālūdz par neprātīgiem. Jēzus saka, ka nevajag aizstāvēties vai atriebties saistībā ar sitieniem pa labo vaigu, saistībā ar apvainojumiem. Vajag ticībā un pazemībā ticēt, ka Trīsvienīgais Dievs galu galā valda, nevis bezkaunīgie cilvēki. Gala rezultātā Dievs spriedīs taisnu tiesu visiem, arī bezkaunīgiem cilvēkiem.

Šodienas bauslis: Nedrīkst tikai domāt par sevi un par savu ādu. Ir jārūpējas arī par citiem.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs ir iedibinājis laulību, ģimeni un radniecību, lai visiem būtu par ko parūpēties. Un lai visiem būtu, kas par viņiem parūpēsies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Pirmkārt ir jārūpējas par savu ģimeni un otrkārt par vājākiem sabiedrībā.

2.      Mūsu mīlestība uz citiem vienmēr varētu būt labāka un lielāka. Tāpēc ir pastāvīgs aicinājums pieaugt ticībā, mīlestībā un cerībā, ar Dieva palīgu.

3.      Aizlūgt par citiem ir būtisks veids, kā kalpot un mīlēt citus. Jo trakāks cilvēks ir, jo lielāks iemesls par viņu aizlūgt.

Sprediķis_Ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Jesaja 65:1-2, 1 Pētera 5:6-11, Lūkas 15:11-32

Šodienas galvenā tēma ir pazaudēts un atrasts. Kas ir pazaudēts un atrasts? Cilvēks vai precīzāk viņa dvēsele. Dievs mīl visus un grib, lai visi pazaudētie dēli un meitas atgriežas. Vecās Derības lasījums māca par vienu aspektu, kā cilvēks var pazust, atkrist no Dieva. Kad viņš seko savam domām. Ticības jautājumos ir jāseko kristīgai mācībai. Ar mācītāja palīdzību tev vajag uzzināt, ko Bībele un Svētā Tradīcija māca. Un pie tā turēties, citādi tu esi pazaudēts.

Otrais lasījums māca par sātana eksistenci. Dievam un mums ir ienaidnieks, pretinieks, kas pūlas ar visiem spēkiem, lai tu un es atkristu - sātans. Diemžēl ir nenobrieduši neīsti it kā kristieši, kuri domā, ka sātans neeksistē. Bet tā nav. No vienas puses Dievs ir stiprāks par sātanu, ja vien turamies pie Jēzus, sātans nevar mūs kaitēt. No otras puses sātans ir bīstams un maisās pa kājām ar pilno jaudu, ļoti čakli. Lai tu neatkristu un nepazustu, tev vajag apzināties, ka sātans eksistē un ir reāls drauds tavai ticībai. Un Trīsvienīgā Dieva spēkā viņu uzveikt. Evaņģēlijā dzirdējām stāstu par pazudušo dēlu, pazīstams stāsts. Galvenā vēsts ir, ka visi grēki var tikt piedoti, ka Dievs ņem pretī visus kuri nožēlo grēkus.

Bet te ir daudzas sīkākas nianses. Ir rakstīts, ka jaunākais dēls grib sev piederošo mantas daļu. Bet tulkojums nav gluži pareizs. Grieķu valodā te ir rakstīts, ka viņš grib savu daļu no esamības, no būtības, no dzīvības. Pēc būtības tulkojums ir pareizs, ar mantu tu vari uzturēt savu dzīvību, esamību un būtību, bet. Tīri burtiski te ir rakstīts esamība, nevis manta. Kāds ir secinājums? Ka Dievs ir īsta dzīvība, esamība un būtība. Caur ticību, no žēlastības, kristietim ir īsta dzīvība, esamība un būtība kaut viņam ir tukšs vēders un mirst no bada. Un nekristietim nav īsta dzīvība, esamība un būtība, kaut viņam ir pilns vēders un daudz mantas. Ar citiem vārdiem, Dievs pats ir īsta dzīvība un augstāka vērtība. Un Trīsvienīgā Dieva acīs cilvēks ir augstākā vērtība, nevis manta. Kas nav pazudis no Dieva, kam ir ticība, viņam ir visvērtīgākā manta, Dievs un ticība, kaut ir tukšs vēders.

Tas nozīmē, ka tev un man arī ir jātur cilvēks par augstāko vērtību, nevis manta. Un tas nozīmē, ka tev un man ir jādara viss kas ir mūsu spēkos, lai mūsu radi, draugi, kaimiņi un darbabiedri nāktu pie ticības. Ja neizdodas, ja viņi neatsaucas, tad neko. Bet vajag vismaz mēģināt. Šajā gadījumā ģimenes manta sastāvēja no lauku īpašuma, no zemnieku saimniecības. Tēvs pārdeva vienu trešdaļu no īpašuma, lai dotu jaunākam dēlam. Divu iemeslu dēļ viņam tas pilnīgi noteikti nepatika. Viens ir, ka viņš vēl nav miris, parasti bērni manto tikai kad vecāki ir miruši. Prasot mantojumu pirms tēva nāves bija pavisam smags apvainojums pret tēvu. Otrais iemesls ir, ka tēvs saprot, ka labi nebeigsies, viņš pirmkārt grib dēlu mājās un otrkārt viņš saprot, ka tā nauda tiks plānprātīgi izniekota. Bet tēvs dara kā dēls grib, bez kurnēšanas un pārmetumiem, kaut viņam tas nepatīk. Līdzībā, tēvs ir Trīsvienīgais Dievs. Kāda ir mācība tev un man? Kā Dievs ir devis tev un man brīvo gribu un Viņš respektē to.

Dievs varētu piespiest visiem ticēt, bet Viņš to nedara. Jo, mīlestībai jābūt brīvprātīgai. Dievs grib lai tu un es brīvprātīgi nāktu pie Viņa. Tāpēc mans mīļais draugs, nāc brīvprātīgi pie Dieva un paliec pie Viņa, neatkrīti. Ir rakstīts, ka jaunākais dēls izšķērdēja to mantu. Bet kā es teicu, saistībā ar to tulkojumu, viņš neizšķērdēja tikai savu naudu, bet savu būtību, esamību un dzīvību. Tikai pie Trīsvienīgā Dieva ir esamība, būtība un dzīvība, viss cits ir nepastāvīgs un beidzas ellē. Kāpēc cilvēki pazūd un atkrīt no ticības? Tur ir gana daudzi iemesli, bet viens parastais ir, ka viņi redz daudzas vainas savā draudzē, pie mācītāja un pie citiem draudzes locekļiem. Viss vai vismaz stipri pārāk daudz ir nepareizi. No vienas puses tas nav pilnīgi nepareizi. Ir tā, ka visas draudzes, visi mācītāji, visi draudzes locekļi ir grēcinieki ar visādiem trūkumiem, jā, bet.

No otras puses, tas nav pamatojums, lai atstātu draudzi. Galvenais ko Dievs grib tev mācīt ir, ka tu arī esi grēcīgs un nepilnīgs, ne tikai citi. Tas fakts, ka visas cilvēciskās kopības ir nepilnīgas ir aicinājums tev un man, lai mācītos pazemību. Ir viegli mīlēt tos kuri dara tev labu un netracina tevi. Bet ar to tu nedari neko sevišķu. Toties mīlēt tos kuri dara nepareizi un tevi tracina, neatstāt viņus, bet pazemībā sadraudzēties ar viņiem, tas ir kaut kas sevišķs. Nevainot citus, bet vainot sevi, tā ir pazemība. Šajā aspektā jaunākais dēls ir paraugs. Kad viņš saprot, ka viņš ir sataisījis pamatīgu muļķību, viņš nevaino citus bet sevi. Viņš saka es esmu grēkojis.  Izcili saistībā ar raksturu. Gala rezultātā cilvēkam pašam vienmēr ir atbildība par saviem darbiem. Vienalga cik tā situācija varētu būt ekstrēma vai nelabvēlīga, cilvēkam pašam vienmēr ir atbildība par saviem darbiem, neder Dieva priekšā citu vainošana.

Šeit ir divi pazudušie dēli. Vecākais dēls ir pazudis savā morālismā. Kas ir domāts ar vārdu - morālisms. Ka vecākais dēls domā, ka viņam ir labāka morāle par mazo brāli, ka viņš ir bez grēka Tēva, Dieva priekšā. Bet tā nav. Viņš saka, ka viņš nekad nav pārkāpis tēva baušļus. Kāds malacis, vai nē. Bet viņš ir pārkāpis tēva baušļus gana daudzas reizes, tikai viņš to neredz un nesaprot. 98% no visiem cilvēkiem ir kā vecākais dēls, domā, ka viņi nav grēcinieki un ir labāki par citiem. Viņiem Jēzus un Viņa krusts nav vajadzīgs, jo, viņi paši ir tik izcili savās acīs. Tie ir pazuduši. Bet tie kuri ir kā jaunākais dēls un vaino sevi par savām muļķībām un saka, es esmu grēkojis, tie ir piedoti un tie ir pie Debesu Tēva, un nav pazuduši.

Šodienas bauslis: Tu nedrīksti aizbildināties, tev ir atbildība par saviem darbiem Trīsvienīgā Dieva priekšā.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs mīl visus, visi grēki var tikt piedoti un Dievs ņem pretī visus, kuri nožēlo grēkus.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tev ir jāseko Bībelei un Svētai Tradīcijai un tu esi pazudis, ja seko savām domām.

2.      Īsta manta ir Trīsvienīgais Dievs, kas ir vienīgā īsta esamība, būtība un dzīvība.

3.      Dievs ir devis tev brīvu gribu, lai, vai nu atkristu vai paliktu pie Dieva un nepazustu.