Mārtiņš Luters par gavēni...

"Ir labi gavēt, taču īsta gavēšana nozīmē to, ka miesai tiek dots tikai tik daudz barības, cik tai nepieciešams, lai saglabātu veselību; tai arī jāliek strādāt un palikt nomodā, lai šis vecais ēzelis nekļūtu pārgalvīgs un neskrietu dancot uz ledus, kur viegli var salauzt kāju; miesai ir jābūt iegrožotai un pakļautai garam." Mārtiņš Luters. Svēto Rakstu apceres katrai dienai.

"Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds." Lk.12:34

Kāds mantrausis dārzā koka dobumā bija paslēpis savu zeltu. Katru nedēļu viņš aizgāja līdz kokam, izvilka zeltu un ilgi uz to skatījās. reiz kāds zaglis ievēroja vietu, kur paslēpts zelts, un to nozaga. Kad mantrausis atkal devās uz dārzu priecāties par savu zeltu, viņš atrada tikai tukšu dobumu. Aiz sirdsēstiem cilvēks sāka tik gauži raudāt, ka to izdzirdēja kaimiņi un steidzās skatīties, kas atgadījies. Kad saprata vaimanu iemeslu, kāds pajautāja:

Lai spīd jūsu gaisma...

...barība dvēselei...

Sv. Jānis Pakāpnieks

Gavēņa lūgšana

Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai 13.03.

Bet viss pulks brēca un sacīja: nost ar šo, – un: atlaid mums Barabu! (Lk. 23:18)

Tā tam jānotiek – tā noticis toreiz un notiek vēl arvien; tāda ir pasaules ierastā kārtība. Jo cēlāks un vērtīgāks ir dārgums, kuru Dievs dod, jo naidīgāk pret to izturas pasaule un velns. Zelts ir pats mazākais dārgums, tomēr velns nespēj paciest, ka zelts tiek pareizi izmantots. Laba valdība un miers laicīgajā dzīvē ir skaista, dārga manta, bet velns to nevar paciest un arvien cenšas sarīkot slepkavošanu, asins izliešanu utt. Bet, ja tu esi saņēmis augstākās Dieva dāvanas – Svētos Rakstus, Evaņģēliju, dievišķo patiesību un Kristu, kad pasaulē ienāk šie dārgumi, kuri nes mūžīgu taisnību un dzīvību – tad notiek tā, kā šeit lasām: Barabam jātiek atbrīvotam, bet Kristus jāsit krustā. Drīzāk visi velni tiks pieņemti, nekā patiesība paliks nenolādēta.

Svētais Jānis Zeltamute

Pelnu trešdiena

Izstaigā ticības takas!

Cik?...

Rom.8:18

Vēl mazu brīdi...

Bauslis par mīlestību

"Kunga bauslis par mīlestību prasa no mums upuri - pilnīgu attiekšanos no sevis, no savas patmīlības. Kad mēs izjūtam sevī piesardzību: it kā Dieva taisnība mūs nav skārusi līdz nāvei un no mums prasījusi pēdējo, kas mums ir, - atteikšanos pašiem no sevis; tad redzam, cik tālu esam no Kunga Gara, no Kunga gribas, un varam sev spriest pārmetumu tiesu." Metropolīts Antonijs

Mīlestība...

... Viņš pacietīgi gaida...

Ar ko lepoties?

Nepiedien lepoties ar citu rotaslietām, un galējs neprāts iedomāties, ka cilvēks ir pelnījis Dieva dāvanas. Tu drīksti lepoties vienīgi ar tiem tikumiem, kuri tev ir pirms dzimšanas. Bet viss, kas nācis pēc tam, arī pati piedzimšana, ir dāvana no Dieva. Tu vari piedēvēt sev tikai tos tikumus, kuri pastāvēs neatkarīgi no tavas apziņas, jo tavu apziņu tevī ir ielicis Dievs. Un tu vari piesavināties tikai tās uzvaras, kuras esi izcīnījis neatkarīgi no sava ķermeņa,jo arī ķermenis nav vis tavs, bet gan Dieva darbs. Sv.Jānis Pakāpnieks

Šauri...

...slepenībā...