Sprediķis Baltajā Svētdienā
Jesaja 43:10-12, 1. Korintiešiem 15:1-11, Jāņa ev. 20:19-31
Šodien ir t. s Baltā svētdiena, jo tie, kuri tika kristīti Lieldienu naktī agrīnā baznīcā, un tie bija gandrīz visi kristāmie tajā laikā, staigāja baltās drēbēs līdz šodienai. Galvenā tēma ir Lieldienas liecinieki, ka ir uzticami liecinieki Jēzus augšāmcelšanai, ka mēs neticam pasakām.
Vecās Derības lasījums māca, ka Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais Dievs. Kāds var iebilst, ka ir arī musulmaņu un hinduisti dievi, kā tā var teikt, ka Trīsvienīgais ir vienīgais, bet pārējie dievi ar mazo burtu neeksistē pa īstam, tiem nav būtība. Viņi ir tikai musulmaņu un hinduistu apziņā, bet nē pa īstam. Te ir arī rakstīts, ka tev un man ir jābūt par lieciniekiem, kuri liecina par savu Kungu vispār un īpaši par augšāmcelšanām. Kā? Daudzi kristieši uztraucas par šo, es neesmu pietiekami gudrs, man nav pietiekamas zināšanas. Bet tai liecībai nav jābūt gudrai un zināšanas pilnai. Tai liecībai jābūt personiskai un īstai. Nestāsti saviem draugiem ko mācītājs saka un kas ir rakstīts tajā un tajā grāmatā. Stāsti PERSONISKI, kas tev ir sirdī, kāpēc Jēzus un Viņa augšāmcelšanās ir svarīgas tev.
Otrais lasījums māca, ka bija vairāk par 500 lieciniekiem, kuri redzēja ka ir Jēzus augšāmcēlies. Mozus grāmatas, ebreju likumdošana tajā laikā, prasa divus lieciniekus. Ar lielu uzviju bija pietiekami daudzi liecinieki. Kādi ir liecinieki, argumenti tam šodien, kā tu vari būt pārliecināts šodien, ka Jēzus ir augšāmcelies? Es gribētu pateikt, ka ir trīs galvenie liecinieki šodien. Bībele, Svētā tradīcija un Svētais Gars. Bībelē ir saglabātas ar vēsturisko uzticamību tās liecības, kas tika dotas tajā laikā. Caur Svēto tradīciju divi tūkstošs gadu laikā ir saglabātas šīs liecības. Radikāli jaunu pierādījumi nav, bet divu tūkstošu gadā laikā kristīgi teologi un pētnieki ir attīstījuši esošos argumentus. Un šodien caur ticību un svēto dzīvi Svētais Gars dod tev pārliecību sirdī, ka Jēzus ir augšāmcēlies, ka viss ir patiesība, ka Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais īstais. Sauls bija pārliecināts, ka Jēzus nav augšāmcelies, bet ceļā uz Damasku Jēzus uzrunāja viņu, parādījās un deva viņam pārliecību sirdī, ka ir augšāmcelies. Pārmaiņas bija tik radikālas, ka Saula paša būtība mainījās un viņš pieņēma jaunu vārdu, Pāvils.
Evaņģēlijā ir rakstīts, ka apustuļi slēpās aiz aizvērtām durvīm, no bailēm, bet Jēzus atnāca un teica, Miers ar jums! Ko varam no tā secināt? Ka miers nav, kur ir bailes, kur cilvēks slēpjas aiz bailēm. Dieva spēkā nav jābaidās no cilvēkiem. Toties miers ir, kur Kristus ir. Un Kristus ir atrodams, sastopams Dievkalpojumā. Jēzus atnāca un stāvēja viņu vidū. Un kas notika? Pirmkārt viss notika Svētdienā, otrkārt svētība un miera sveiciens notiek, treškārt Svētais Gars tiek dots, ceturtkārt grēku piedošana tiek sludināta, piektkārt ir Kristus klātbūtne un citāts no Bībeles un sestkārt ir ticības apliecība. Ļoti daudzi un pārliecinošie argumenti, ka te notika Dievkalpojums. Dievkalpojumā tu satiecies ar augšāmcelto Kristu. Dievkalpojumā tu iegūsi pārliecību, ka Jēzus ir augšāmcelies! Bez Dievkalpojuma nav kristīgā dzīve.
Tāpēc nav normāli un pieņemams ierasties baznīcā reiz mēnesī, jeb reizi pusgadā jeb vēl retāk. Katrai Svētdienai kristīgam dibenam ir jāatrodas uz baznīcas sola. Ir jādod Jēzum pirmo vietu un to tu nedari, ja kaut, kas cits ir svarīgāks svētdienā. Šeit mēs sastopamies ar neticīgo Tomu. Kā viņu novērtēt? No vienas puses protams nav labi, ka viņš šaubījās, būtu labāk ja ticētu uzreiz. No otras puses ir jāsaka, ka viņš bija subjektīvi godīgs un varam arī ievērot, ka Jēzus tā maigi viņu pārmāca, bet ne rājas nopietni un absolūti neizstumj viņu. Kāds ir secinājums šodien tev un man? Ideālā versija ir protams, ja tu tici uzreiz bez šaubām. Tomēr, nav katastrofa ja tev ir šaubas, ar to tu netiksi izstumts no draudzes. Toms pārvarēja šaubas, kā to darīt. Pirmais un galvenais iemesls ir, ka viņš gribēja ticēt, viņš nebija vienaldzīgs. Trīsvienīgais Dievs, zina katra cilvēka sirdi. Ja cilvēks negrib ticēt, ja viņam ir vienalga par Jēzu, tad ir nopietni, tad ir cauri.
Tomēr, ja cilvēks grib ticēt, ja viņam nav vienalga, tad Dievs palīdz. Otrais iemesls, kāpēc Toms palika ticīgs ir, ka gāja uz Dievkalpojumu otro reizi, viņš palika draudzes kopībā kaut šaubījās. Tas ir ļoti būtiski. Te ir aprakstītas divas svētdienas, pirmā Toms šaubījās, otrā viņš ticēja tāpēc, ka gāja uz Dievkalpojumu kaut ar šaubām sirdī, bet ar gribu ticēt. Ja tev ir šaubas sirdī, nekaunies, nepaliec mājās, bet dari kā Toms. Turpini iet uz Dievkalpojumiem ar gribu ticēt un ātrāk vai vēlāk tas pats notiks ar tevi, kas notika ar Tomu. Ticība, pārliecība ierodas sirdī. Šeit Jēzus arī dod mācekļiem Savu mieru, ko Viņš dod arī mums Dievkalpojumā. Bet nereti kristīgs cilvēks saka, ka viņam nav miers sirdī. Kā tā? Izšķirošais ir par kādu mieru te iet runa. Jēzus dod mācekļiem mieru ar Dievu, proti grēku piedošanu. Ar šiem vārdiem Jēzus saka, ka ir piedots, ka viņi visi bēga, kad Viņš tika apcietināts un, ka 11. no 12. bija kaut, kur citur Lielajā Piektdienā.
Galvenais miers ir grēku piedošana, miers, sakārtotas attiecības vertikāli ar Trīsvienīgo Dievu. Ja tā ir, tad rodas arī miers sirdī, ka Dievs tevi mīl un rūpējas par tevi. Šajā evaņģēlijā Jēzus ordinē mācekļus par mācītājiem un iedibina garīgo amatu baznīcā. Ja tev nav miers sirdī, ja neesi pārliecināts par grēku piedošanu un Dieva mīlestību uz tevi, tad tev ir jākonsultējas ar apustuļu garīgo pēcnācēju, ar mācītāju. Tad ir jāierodas uz sarunu ar mācītāju, lai noskaidrotu pareizo diagnozi, kāpēc tā ir. Un lai noskaidrotu pareizas zāles, kā tu varētu iegūt mieru sirdī. Ārsts nevar nosaukt pareizo diagnozi pa gabalu, bez analīzēm. Tāpat garīgais ārsts, mācītājs nevar noskaidrot pareizo diagnozi un zāles bez individuālas sarunas un grēksūdzi.
Šodienas bauslis: Kristīgam cilvēkam jāsvin Dievkalpojumu katru Svētdienu, nekas cits nav normāli. Ja tu domā, savādāk, tu tici sātana meliem.
Šodienas evaņģēlijs: Baznīcas kopībā, Dievkalpojumā, Jēzus dod ticību augšāmcelšanai un palīdz pārvārēt šaubas.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais Dievs un tavai liecībai par Viņu nav jābūt gudrai, bet personiskai.
2. Bija pār par 500 lieciniekiem augšāmcelšanai un šodien ir trīs, Bībele, Svētā tradīcija un Svētais Gars.
3. Dievkalpojumā bailes pazūd, Dievkalpojumā Jēzus nāk, Dievkalpojumā Jēzus dod mieru sirdī.
Sprediķis Kristus Augšāmcelšanās svētkos
Jesaja 25:8-9, 1. Korintiešiem 15:53-57, Marka ev. 16:1-8
Kristus ir augšāmcelies! 3x. Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Jēzus IR augšāmcelies. Ko tas nozīmē mums, kādas tam ir sekas? Par to māca šodienas lasījumi. Pirmais lasījums māca, ka nāve ir izdeldēta un, ka Dievs nožāvēs visas asaras no mūsu vaigiem. Vairāk vai mazāk visiem nākas raudāt šajā grēcīgajā un nepilnīgajā pasaulē. Tomēr, Kristus augšāmcelšanas radikāli maina visus nosacījumus.
Ja Jēzus nebūtu augšāmcelies, tad būtu tikai šī pasaule ko redzam ar savām acīm un tad visas neveiksmes būtu traģēdija. Tad būtu tikai cēliens numur viens zemes virsū un viss, bet tiem, kuri tic Trīsvienīgajam Dievam un Jēzus augšāmcelšanai neveiksmes nav traģēdija. Jo, būs turpinājums, un krietni labāks turpinājums Debesu Valstībā. Ir maz ticams, ka viss tev sanāks galīgi garām šajā pasaulē, bet arī ja tā ir, nu un? Būs pavisam brīnišķīgs turpinājums, kompensācija Debesu Valstībā.
Otrajā lasījumā, Pāvils uzdod retorisku jautājumu, Kur elle, tavs dzelonis? Tomēr, vārds dzelonis nav gluži pareizi tulkots no grieķu valodas. Tīri burtiski te ir rakstīts atskabarga. Atskabarga ir kā makšķernieka āķa gals, kas dara, lai zivis netiek vaļā. Tā doma ir skaidra. Priekš nekristiešiem nāve ir atskabarga, viņi ir kā zivis uz āķa, rauj un rauj, bet netiek vaļā no nāves ellē. Turpretī priekš kristiešiem, nāvei nav atskabarga, bet ir kā adata, no kurienes tu tiec viegli vaļā caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, un ticību tam.
Evaņģēlijā ir rakstīts, ka tās sievietes nāca pie kapa agri no rīta, saulei lecot. Ar citiem vārdiem, pēc iespējas ātrāk. Tā ir pareiza attieksme. Pēc iespējas ātrāk, šodien, ir jātic, jo tu nezini, kas notiks pēc piecām minūtēm. Tev varētu būt insults vai sirdstrieka šodien. Šodien, pēc iespējas ātrāk ir jāsagatavojas nāvei, jo, tu nezini, kad tā klauvēs pie durvīm. Šis arī nozīmē, ka vienmēr ir jādod Jēzum pirmo vietu. Pēc iespējas ātrāk un pirmais ir jātic un jānāk pie augšāmceltā Jēzus. Ir arī rakstīts, ka tās sievietes uztraucās par to, kas palīdzēs viņām novelt akmeni no kapa? Tev un man ir arī savas problēmas, par ko uztraucamies, kā tikt ar to galā? Šajā gadījumā Dievs pats risināja to problēmu. Vai nu kādi eņģeļi novēla to akmeni vai Jēzus pats izejot no kapa.
Mēs varam arī lūgt, lai Trīsvienīgais Dievs palīdzētu tev un man ar mūsu problēmām. Un vienā vai otrā veidā Dievs arī palīdz. Tomēr, vislielākā problēma ir, ka cilvēks ir mirstīgs. Vairāki spēcīgi vīri var novelt akmeni, bet neviens parastais cilvēks nevar atcelt faktu, ka cilvēks ir mirstīgs, bet Jēzus ir risinājis cilvēces lielāko un neatrisināmo problēmu. Viņš ir šodien augšāmcelies no mirušajiem un devis visiem cilvēkiem iespēju izsprukt no elles un baudīt mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā. Caur ticību augšāmceltam Jēzum Kristum un caur svēto dzīvi baznīcas kopībā. Tās sievietes redzēja un dzirdēja, ka Jēzus ir augšāmcelies. Ne uzreiz, bet nedaudz vēlāk viņas arī tam ticēja. Tā ir pareiza reakcija saistībā ar Kristus augšāmcelšanu. Redzēt, dzirdēt un ticēt. Kristus ir augšāmcelies, tas ir visbūtiskākais moments kristīgajā ticībā.
Pēc baznīcas terminoloģijas lieto vārdu Jēzu, kad runā par Viņa cilvēcisko aspektu un par Viņa ciešanām un pazemojuma stāvokli. Jēzus, nevis Kristus tika krustā sists aizvakar, bet vārdu Kristus lieto, kad runā par Viņa godību, spēku un augšāmcelšanos. Kristus, nevis Jēzus ir augšāmcelies šodien! Jēzus krustā sišana ir arī būtisks, viss ir būtiski kristīgajā ticībā, bet augšāmcelšanas ir galvenais. Tāpēc sauc kristīgā baznīca, nevis jēzuītiskā baznīca. Jezuīti ir mūku ordenis Romas katoļu baznīcā. Bet mēs neesam Jēzuīti, bet kristieši, jo, Kristus augšāmcelšanās ir visbūtiskākais kristīgajā ticībā. Kā stiprināties šājā ticībā, kā būt pārliecinātam, ka Jēzus ir augšāmcelies? Parasti ir tā, ka tu ej vai nu uz augšu vai uz leju, nevar abos virzienos vienlaicīgi, bet ar kristīgo ticību ir otrādi. Ejot dziļumā, tu ej uz augšu. Ejot ticības dziļumos caur svēto dzīvi, tu tuvojies augšāmceltam Kristum un Debesu Valstības godībai. Tas sātanam nav pa prātam un tāpēc kristīgā dzīve ir nemitīga cīņa starp sātana un Trīsvienīgā Dieva ietekmi tavā sirdī. Ir jāapzinās, ka savā spēkā es netieku galā ar sātana uzbrukumiem, bet Trīsvienīgā Dieva un Jēzus augšāmcelšanās spēkā sātanam ir jāatkāpjas.
Jēzum nāve Lielajā Piektdienā bija ceļš uz dzīvību un augšāmcelšanos. Tāpat mums arī jāmirst, ne burtiski, bet garīgā aspektā. Padoties Trīsvienīgajam Dievam, apliecināt Jēzu par Karali un paļauties uz Jēzus augšāmcelšanās spēku. Nevis uz saviem spēkiem. Kā kristīgam cilvēkam būtu jājūtas šodien? Priecīgam! Sirdij būtu jābūt kā biķerim, kas plūst pāri no prieka par Jēzus augšāmcelšanos. Ja tā ir tev, tad ir labi. Ja nē, lūdz, lai tā būtu. Kā saules stari iet cauri loga stiklu un apgaismo visu istabu, tāpat lai Kristus augšāmcelšanās spēks un prieks ieiet tavā sirdī un to apgaismo, iesilda un iepriecina. Lai aukstums, vienaldzība un neticība vispār pazustu, un īpaši saistībā ar Kristus augšāmcelšanos. Tagad visi politiķi runā par t.s ģeopolitisko situāciju. Proti, par Putinu un par karu Ukrainā. Daudzi uztraucas, kas būs? Es nevaru prognozēt nākotni, es nezinu, kas notiks zemes virsū.
Bet zinu trīs lietas. Pirmkārt, Kristus ir augšāmcelies! Otrkārt, cilvēces vēsture nebeigsies ar Putina uzvaru, bet ar to, ka Kristus nāks atpakaļ lielā godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Treškārt, vienalga kas notiks, Trīsvienīgais Dievs ir pie stūres, viss ir zem Viņa kontroles. Ja vien ticam un turamies pie augšāmceltā Kristus, tev un man nav par ko baidīties. Arī ja viss sanāks galīgi garam te zemes virsū, mūs gaida otrs un krietni varenāks cēliens Debesu Valstības godībā.
Šodienas bauslis: Vienmēr jādod Jēzum pirmo vietu, ir jānāk pie Viņa pēc iespējas ātrāk.
Šodienas evaņģēlijs: Debesu Valstības godība gaida tos, kuri tic, jo, Jēzus ir augšāmcēlies.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Kristiešiem nāve nav atskabarga, jo, Kristus ir augšāmcēlies!
2. Mēs neesam jezuīti, bet kristieši, jo, Kristus ir augšāmcēlies!
3. Atveries, lai pārliecība par Kristus augšāmcelšanos apgaismotu tavu sirdi, kā saules stars apgaismo istabu.
Sprediķis Lielajā Piektdienā
Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16, 5:7-10, Jāņa ev. 18-19
Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, ka Jēzus ir miris pie krusta, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Tas ir pavisam labi, bet diemžēl ir daudzi šķērsli, kas traucē tev un man to pieņemt un attiecināt uz sevi. Kuri ir tie parastākie šķērsli, kā pārvārēt tos? Viens šķērslis ir augstprātība, cilvēks negrib apliecināt sevi par grēcinieku.
Un arī ja apliecina sevi par grēcinieku, viņš mēģina kaut kā mīkstināt šo faktu, salīdzinot sevi ar kaimiņu un nonākt pie secinājuma, ka kaimiņš ir lielāks grēcinieks, bet nedrīkst sevi vērtējoši salīdzināt ar citu cilvēku. Saistībā ar žēlsirdības darbiem, tu nedrīksti būt vienaldzīgs pret kaimiņu. Ja viņam nav ko ēst, dzert un ģērbties, tev ir jāpalīdz viņam. Bet saistībā ar grēkiem tev jābūt vienaldzīgam pret kaimiņu un pret visiem citiem. Nejauta savā sirdī, vai citi ir ļauni jeb labi, skaties uz saviem grēkiem, nevis uz citu. Ir romāns kas saucas "Kristīne Lavransa meita", rakstniece ir Sigrida Unsete, norvēģiete. Viss norisinājās Norvēģijā viduslaikos. Kristīnes māte krāpj savu vīru Lavransu, Lauris latviski, bet viņš piedod viņai un nav dusmīgs. Kristīne jautā savam tēvam, kā viņš varēja piedot savai sievai, kā viņš nebija dusmīgs, kas ir tas knifs, lai tiktu ar to galā.
Lauris atbild: es domāju par visām tām reizēm, kad es esmu nodevis Jēzu. Tā ir pareizā attieksme. Domā par saviem grēkiem, tad tev būs vieglāk piedot, saprast un būt žēlīgs pret citiem. Dažreiz ir cits šķērslis, kas traucē cilvēkam ticēt, ka viņa grēki ir piedoti. Ka cilvēkam viss liekas pārāk labi, lai būtu iespējams. Mēs dzīvojam ļaunā, grēcīgā un nežēlīgā pasaulē. Diemžēl daudziem ir pavisam slikta pieredze no citu pāridarījumiem, un viņi vienkārši nespēj ticēt, ka labums ir. Bet Trīsvienīgais Dievs dara daudzus brīnumus. Marijas pasludināšanas dienā notika bioloģiskais brīnums, Marija palika par grūtnieci bez vīra līdzdalības. Lieldienās notika atdzīvināšanas brīnums, Jēzus bija reāli miris un augšāmcēlās no mirušajiem. Lielajā Piektdienā notika juridiskais brīnums. Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā. Kas notika šodien atbilstoši mūsu juridiskai sistēmai? Ka tiesnesis uzņem sodu uz sevi notiesātā vietā.
Pirmkārt ir ārkārtīgi maz ticams, ka tiesnesis piedāvā pats tikt spīdzinātam līdz nāvei notiesāta vietā. Un arī ja viņš to piedāvā, juridiska sistēma to nepieļautu. Tiesnesis nedrīkst uzņemt sodu uz sevi notiesātā vietā., bet tas ir tieši, kas notika šodien. Mēs esam vainīgi pie daudziem grēkiem, esam nesvēti svētā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Tiesnesis Jēzus nomira, lai tu un es izspruktu no elles. Tiesnesis Jēzus uzņēma sodu uz Sevi tavā un manā vietā. Tā ir, ja tev tas liekas pārāk labi, lai būtu iespējams, tev ir jālūdz, lai Dievs palīdzētu tam ticēt. No Jēzus redzesloka ir melna, sāpju pilna diena šodien. Krustā sišana ir visnežēlīgākais spīdzināšanas veids, kas ir izdomāts cilvēces vēsturē, bet no mūsu redzesloka ir balta diena šodien. Ir noticis juridiskais brīnums, tiesnesis uzņem sodu uz Sevi tavā un manā vietā.
Šodienas bauslis: Nedrīkst vērtējoši salīdzināt sevi ar citiem, ir jāredz savi grēki.
Šodienas evaņģēlijs: Šodien notika juridiskais brīnums, Tiesnesis uzņēma sodu uz Sevi tavā un manā vietā.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Jēzus ir miris par taviem un maniem grēkiem.
2. Skaties uz saviem grēkiem, tad būs vieglāk piedot un saprast citus.
3. Cilvēki nereti ir nežēlīgi, bet Dievs ir žēlīgs, visi grēki var tikt piedoti.
Sprediķis Zaļajā Ceturtdienā
2. Mozus 12:21-28, 1. Korintiešiem 11:20-32, Jāņa ev. 13:1-15
Šodien ir Zaļā Ceturtdiena un galvenā tēma ir Jaunā Derība, noslēgta Kristus asinīs. Šodienas lasījumi māca, par Svēto Vakarēdienu jeb Dievgaldu, kas tas ir, kā pielietot, kādas sekas ir. Šodien svinam BIĶERA DZIMŠANAS DIENU! Proti, ka Svētais Vakarēdiens tika iestādīts šodien, ka Dievgalda biķeris tika lietots pirmo reizi.
Pirmais lasījums māca par to, kas notika Ēģiptē. Visi Ēģiptiešu pirmdzimušie nomira, bet Izraēla visi pirmdzimušie tika saudzēti, izdzīvoja, tāpēc, ka viņu palodzes un durvju stabi bija aptraipīti ar asinīm. Šeit ir pravietiska zīme par Kristus asinīm. Kristus asinis aizsargā pret nāvi. Fiziskā nāve trāpās pa visiem, bet garīgā nāve netrāpās pa visiem. Tie, kuri tic Trīsvienīgajam Dievam un bauda Kristus asinis ir aizsargāti, pasargāti no garīgās nāves, viņu dvēseles ir pestītas.
Otrais lasījums māca par to, ka cilvēks varētu baudīt Svēto Vakarēdienu nepareizajā veidā, pašam par sodu. Ir pieci galvenie nosacījumi, lai cilvēks varētu baudīt Sakramentu pareizajā veidā, pašam par svētību un stiprinājumu:
1. Cilvēkam jābūt kristītam un iesvētītam.
2. Cilvēkam jābūt ticīgam pa īstam.
3. Cilvēkam ir jānožēlo grēki.
4. Cilvēkam jātic, ka Dievgalds patiešām IR Kristus miesa un asinis.
5. Cik tas ir atkarīgs no mums, ir jāizlīgst un jāizrunā, ja ir bijuši pāridarījumi, asi vārdi utt.
Ja tu neatbilsti šiem nosacījumiem, tad labāk neiet pie Dievgalda. Ja tu atbilst šiem nosacījumiem, tu vari droši baudīt sakramentu, pašam par svētību un stiprinājumu. Evaņģēlijs māca sīkāk par Dievgaldu, kādas tam ir sekas, ko nozīmē. Ir rakstīts, ka Jēzus zināja, ka Viņa stunda bija nākusi. Zināja. Mēs parasti sakām, ka mēs ticam Dievam. No vienas puses ir tā, ka mēs nevaram zinātniski pierādīt Trīsvienīgā Dieva eksistencei. No otras puses es tomēr gribētu teikt, ka vārds ticēt ir pa vāju. Tu vari ticēt, ka viss sniegs būs nokusis līdz Lieldienām, arī mājas ziemeļu pusē un mežā, bet tu nevari zināt, nedrošība ir, varbūt būs jauns sniegs. Bet tu vari zināt, ka Trīsvienīgais Dievs ir, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Svētais Vakarēdiens IR Kristus miesa un asinis. Dievs dod pārliecību sirdī, ka tā ir. Un Svētais Vakarēdiens nav vienīgā, bet viena no tām zīmēm, ko Dievs dod, lai mēs zinātu, ka Viņš ir un rūpējas par mums. Ir arī rakstīts, ka Jēzus atstāja pasauli, lai ietu pie Tēva. Tīri burtiski tas nav vajadzīgs. Nav jāiet klosterī jeb slēpties mežā, bet pārnestā nozīmē tev un man ir jādara tāpat. Proti, vairs nepaļauties uz sevi jeb pasauli. Proti, vairs nemeklē prieku un drošību materiālās lietās. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki un materiālās lietas ir nedrošas un nestabilas. Tavs darbadevējs runā saldi šodien, bet varētu tevi atlaist pēc gada. Šodien tu esi spēcīgs un vesels, bet pēc gada vai vēl drīzāk tu varētu būt slims un nespēcīgs. Šodien tev ir spīdoša mašīna, bet ātrāk vai vēlāk tā būs nobružāta.
Kāpēc Dievs tiek raksturots kā Tēvs Bībelē? Tāpēc, ka Viņš dod drošību un stabilitāti saviem bērniem. Visiem miesiskiem tēviem vajadzētu darīt tāpat, bet diemžēl visi to nedara grēka dēļ. Debesu Tēvs dod perfektu drošību, stabilitāti un prieku. Uz Viņu tu vari paļauties, Viņš dod prieku sirdī arī, ja paliek bez darba un ja mašīna nespīd. Kā tu vari būt par to pārliecināts, kādi ir pierādījumi un pamatojumi tam? Ne vienīgais, bet viens būtisks pierādījums un zīme tam ir Svētais Vakarēdiens. Ir arī rakstīts, ka mācekļi pulcējās uz vakariņam, uz mielastu. Visi Trīsvienīgā Dieva žēlastības līdzekļi, visa garīgā pārtika ir nepieciešama un laba. Vajag gan lūgties, gan lasīt Bībeli, gan baudīt Svēto Vakarēdienu. Tomēr, ar visu cieņu pret lūgšanu un Bībeli ir tomēr tā, ka nekur zemes virsū tu neesi tik cieši savienots ar Jēzu kā Svētajā Vakarēdienā. Attiecībā uz kopību ar Dievu, Svētais Vakarēdiens ir augstākais punkts zemes virsū.
Svētais Vakarēdiens ir vispārliecinošākais pierādījums par Dieva mīlestību uz mums un augstākais punkts kristīgajā dzīvē. Šajā evaņģēlijā, Jēzus mazgā mācekļu kājas. Tas ir labi, bet galvenā jēga nebija, lai viņiem būtu tīras kājas. Šī ir ārēja zīme, par iekšējo garīgu tīrību. Kad tu apkaro un nožēlo savus grēkus, Jēzus mazgā nevis tavu miesu, bet tavu dvēseli arī šodien. Ir tā, ka viss kristīgā ticībā ir saistīts kopā, tur ir iekšēja loģika starp visām daļām kristīgā mācībā. Tomēr, no šodienas līdz Lieldienām šī saistība ir ļoti cieša. Principā ir viens garš Dievkalpojums no šodienas līdz Lieldienām. Līdzībā varam teikt, ka ir viena luga no šodienas līdz Lieldienām, tikai sadalīta pa trim cēlieniem. Kā pavadīt nākošas trīs dienas? Pirmkārt, ar pārliecību, ne tikai ticība, ka Jēzus ir Kungs. Otrkārt, atstājot pasauli, proti, meklējot prieku un drošību Dievā, nevis pasaulē. Treškārt, ēdot garīgo pārtiku pastiprinātā režīmā un ar pārliecību, ka Svētais Vakarēdiens ir vispārliecinošākais pierādījums par Dieva mīlestību uz tevi un mani.
Šodienas bauslis: Cilvēkam ir jāpārbauda sevi pirms viņš bauda Svēto Vakarēdienu.
Šodienas evaņģēlijs: Debesu Tēvs dod mums pārliecību, drošību un stabilitāti un Svētais Vakarēdiens ir redzams pierādījums tam.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Tas, kas bauda Svēto Vakarēdienu izsprūk no garīgās nāves.
2. Nekur citur cilvēks nav tik cieši savienots ar Jēzu, kā Svētajā Vakarēdienā.
3. Visa garīgā pārtika ir laba un nepieciešama, bet Svētais Vakarēdiens ir ticības augstākais punkts zemes virsū.
Palmarum (Pūpolu svētdiena) – Otrā Ciešanu laika
Sprediķis
Cakarijas 2:14-17, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16
Šodien ir Pūpolsvētdiena, un galvenā tēma ir Jēzus ceļš uz krustu. It kā uzsvars šodien ir Jēzus iejāšana Jeruzālemē, bet tikai it kā. Šī iejāšana ir tikai tranzītposms ceļā uz galveno tēmu, kas ir krusts. Mācība ir, ka mums arī jābūt gataviem iet uz Jēzus krustu, jābūt gataviem izturēt ciešanas un neērtības Kristus dēļ. Kā to panākt un kā uzlabot šo pasauli? Par to māca šodienas lasījumi.
Pirmajā lasījumā galvenais vārds ir klusu. Latviski šo nedēļu sauc par Kluso nedēļu. Zviedru valodā saucas - Mierīga nedēļa, mierīga tādā veidā, ka nedēļa ar pēc iespējas mazāk darbiem. Angļu valodā saka - Svētā nedēļa. Te ir lieliska mācība, kā pavadīt šo nedēļu. Pēc iespējas klusu, proti, runā pēc iespējas mazāk ar cilvēkiem un pēc iespējas vairāk ar Trīsvienīgo Dievu. Pēc iespējas mierīgi, proti, pēc iespējas vairāk atliec parastus darbus, lai pēc iespējas vairāk veltītu laiku Trīsvienīgajam Dievam. Pēc iespējas svēti, proti, nodod sevi pēc iespējas vairāk svētai dzīvei un Svētajam Trīsvienīgajam Dievam. Otrais lasījums māca, par Jēzu, kāds Viņš ir, un, ka tev un man būtu jābūt pēc iespējas līdzīgākiem Viņam. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Grēkā krišanā, šis tēls netika pilnīgi sabojāts, bet stipri traumēts.
Līdzībā vajag nodarboties ar garīgiem būvdarbiem savā dvēselē. Proti, caur svēto dzīvi un svēttapšanu atjaunot šo Dieva tēlu sevī. Te mums ir trīs nopietni pretinieki, sātans, pasaule un paša grēcīgā miesa. Tāpēc kristietis nekad nevar sūdzēties par garlaicību. Ja tu ņem šo uzdevumu nopietni, ja cīnies ar grēku un mēģini atjaunot šo Dieva tēlu sevī caur svēto dzīvi, tad tev VIENMĒR ir ko darīt, tad nekad nav garlaicīgi. Galvenais uzdevums ir, lai paliktu pēc iespējas līdzīgāks Jēzum. Atslēgas vārdi šā uzdevuma veikšanai ir pazemība, pacietība un paklausība. Pašreiz pie mums psiholoģiskas, morāliskas vajāšanas pret kristiešiem nav aiz stūra, bet jau klāt. Laikam visi zina, ka mūzikas akadēmijas rektors ir nonācis nepatikšanās un ir tie kuri prasa, lai viņš atkāptos no amata. Tikai Dievs var lasīt sirdis, es nezinu īsto iemeslu, kāpēc tiek prasīts viņa demisiju, bet iemesls noteikti varētu būt, ka viņš ir nopietns kristietis un iestājas par klasiskām ģimenes vērtībām.
Asiņainas vajāšanas pret mums laikam nav aiz stūra, bet varbūt arī nav aiz kalniem. Valdoša koalīcija ir nepārprotami iestājusies par agresīvo politiku pret mums. Tāpēc ir aktuāls jautājums, kā sagatavoties, lai tu spētu sekot Jēzum līdz krustam. Par to māca šodienas evaņģēlijs. Jēzus apmeklēja Lācaru un viņa māsas Martu un Mariju. Tīri burtiski tas nav iespējams mums, bet garīgā aspektā tas ir pilnīgi iespējams. Ir rakstīts, ka daudzi nāca pie ticības caur Lācara liecību. Liecināt par Jēzu bija viņa galvenā dotība. Marta kalpoja ar praktiskiem darbiem, diakonija bija viņas galvenā dotība. Marija sēdēja pie Jēzus kājām un pielūdza Viņu, liturģija un pielūgsme bija viņas galvenā dotība. Visos laikos un visās vietās kristīgai baznīcai ir jānodarbojas ar šīm trim galvenajām lietām - pielūgsme, diakonija un liecība par Jēzu. Ja tu izvērtē sevi, tad ir laikam tā, ka viena no šīm trim lietām ir tava galvenā dotība. Laikam viena no ir, kas tev pirmkārt patīk un padodas.
Tas ir normāli, ka viena lieta ir galvenais tev. Tomēr, katram ir jānodarbojas ar visām trim. Ja tu tikai pielūdzi, bet nekad nekalpo citiem un nekad neliecini par savu ticību, tu nodarbojies ar reliģisko savtīgumu, kas ir slikti. Ja tu kalpo ar praktiskiem darbiem, bet nekad nepielūdz, tad vairs nav kristīgā diakonija, bet cilvēciskā labdarība. Ja tu liecini par Jēzu, bet nekad nepielūdz Viņu, tad ātrāk vai vēlāk tava liecība būs šķība un maldīga. Tāpēc, lai stiprinātos ticībā un lai būtu spējīgam iet līdz Jēzus krustam, kristīgam cilvēkam ir jānodarbojas ar visām no šīm trim lietām. Pielūgsme, diakonija un liecība. Vienīgā būtiskā piebilde ir, ka parasti viena no ir tava galvenā dotība un interese. Apmeklējot Lācaru, Martu un Mariju tu stiprinies ticībā.
Ir arī rakstīts, ka šie trīs un laikam vēl vairāk sēdēja pie galda kopā ar Jēzu. Tas ir pēc būtības tas pats kā apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju, tikai izteikts ar citiem vārdiem. Sēdēt pie galda kopā ar Jēzu nozīmē ēst garīgo pārtiku kopā ar Viņu un tādējādi garīgi stiprināties. Šeit Jūdas uzdod sevi par taisnīgo un grib uzlabot pasauli, dodot trīs simts sudraba gabalus nabagiem. Īstais iemesls ir laikam, ka viņš gribēja nozagt attiecīgo naudu, bet pamatjautājums ir, kā uzlabot pasauli? Varētu likties, ka Jūdam ir taisnība, vajadzētu dot naudu nabagiem, lai pasaule paliktu taisnīgāka. Jūdam nebija galīgi nepareizi. Īpaši tagad gavēņa laikā žēlsirdības darbiem ir sava vieta, un tur noteikti iekļaujas, lai palīdzētu nabagiem. Tomēr, ne vienmēr tas līdz, jo pamatiemesls nabadzībai ir, ka cilvēkiem ir ļaunas, cietas sirdis un dara viens otram pāri. Tikai dodot naudu nabagiem ir, lai novērstu sekas, bet netikt līdz cēlonim. Kā tikt līdz cēlonim, kā mainīt cilvēku sirdis, lai viņi nedara viens otram pāri, lai nabadzību lēnā garā izskaustu?
Ir tikai viens veids, tas ir apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju, kāes to paskaidroju. Ja cilvēki apmeklē Lācaru, Martu un Mariju, viņu sirdis lēnā garā mainās uz labāku pusi un viņi vairs nedara viens otram pāri. Diemžēl ir maz ticams, ka visi to darīs, nekad nepietrūks cietsirdīgi, kuri dara citiem pāri un tāpēc nabagi nekad pietrūks un tāpēc žēlsirdības darbi ir vienmēr aktuāli. Tomēr, vajag apzināties, ka tikai gāzt naudu pāri nabagiem pa labi un pa kreisi sevišķi nelīdz. Tā nauda tikai nonāks nepareizās kabatās gala rezultātā. Mainīt sirdis, noņemt cēloni, apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju ir daudz iedarbīgāks veids, lai palīdzētu nabagiem.
Šodienas bauslis: Tev un man ir jābūt gataviem iet kopā ar Jēzu līdz krustam.
Šodienas evaņģēlijs: Kaut tikai nedaudz, ir tomēr iespējams uzlabot šo pasauli, apmeklējot Lācaru, Martu un Mariju.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Mēģini pavadīt šo nedēļu pēc iespējas klusi, mierīgi un svētīgi.
2. Īstam kristietim nekad nav garlaicīgi. Atjaunot Dieva tēlu un līdzību sevī caur svēto dzīvi ir nopietns darbs.
3. Morāliskās vajāšanas ir jau klāt, asiņainas varbūt nav aiz kalniem. Stiprinies ticībā, lai tu spētu turēties pie Jēzus arī pretvējā un nepatīkamos apstākļos.
Sprediķis Judica – Pirmā Ciešanu laika svētdiena
1.Mozus 22:1-14, Ebrejiem 7:24-27, Jāņa ev. 11:46-57
Šodienas galvenā tēma ir salīdzināšana, ka Jēzus ir miris Golgāta pie krusta, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Tā pati tēma kā Lielajā Piektdienā. Kāpēc vajag to pašu tēmu divas reizes un diezgan tuvu viena otrai? Divu iemeslu dēļ. Viens iemesls ir, lai uzsvērtu, ka ir svarīga tēma. Jēzus dzīvoja zemes virsū aptuveni 1716 nedēļas. Jānis velta 60% no sava evaņģēlija, lai stāstītu, kas notika Jēzus pēdējā nedēļā. Šī pēdējā nedēļa sastāv 0,0005% no Jēzus dzīves. Kāpēc veltīt tik nelielai daļai tik lielu uzmanību? Tāpēc, ka tā bija tā nedēļa, kad Jēzus tika krustā sists un augšāmcēlās. Otrais iemesls ir, ka šī ir lieta, kas cilvēkiem ļoti grūti pielec, saprotama. It kā teorētiski viegli, Jēzus nomira ar mūsu grēkiem, bet kaut vienkārši, cilvēkiem ir grūti to aptvert.
Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkam nepatīk dzirdēt, ka viņš ir grēcinieks, viņš grib būt par labu cilvēku. Jēzus krusta nāve nozīmē bankrots SIA cilvēkam. Un cilvēks negrib iet bankrotā, viņš grib palikt pie savas augstprātības, ka viņam Jēzu nevajag. Bet tavai un manai augstprātībai ir jāiet bankrotā, mums ir jāapliecina, ka ir cauri ar mums bez Jēzus krusta nāves. Vecās Derības lasījums, stāsta par Abrāhāmu un Īzaku, ka Īzaks gandrīz tika upurēts. Šeit ir zīme, pravietojums par Jēzus krusta nāvi vairāku iemeslu dēļ. Īzakam bija 30 gadi, kad šis notika? Jēzum bija 33 gadi, kad tika krustā sists, bet Viņš sāka Savu publisko kalpošanu, kad Viņam bija 30. Un tie trīs gadi kad Jēzus kalpoja publiski, bija sagatavošanas krusta nāvei un augšāmcelšanai. Tāpēc, pēc būtības Jēzum bija tas pats vecums, kad tika krustā sists. Kaut aptuveni 1200 gadus agrāk, šis notika tieši Jeruzālemē, tieši, kur Jēzus tika krustā sists. Daudzi šausminājās par šo stāstu, ka Īzaks gandrīz tika upurēts, bet galvenais šajā stāstā nav Īzaks, bet tas auns. Auns tika upurēts Īzaka vietā. Līdzībā tu un es esam Īzaks, kas izsprūk no nāves auna dēļ. Un līdzībā Jēzus ir tas auns, kas nomirst tavā un manā vietā. Lai šī piedošana attiektos uz tevi, tavai augstprātībai ir jāiet bankrotā. Tev ir jāapliecina, ka bez Jēzus tu atrodies dziļā dubļu bedrē, no kurienes tu netiec augšā. Šajā bedrē esam nosmērēti ar dubļiem, ar grēkiem, un paši nevaram nomazgāties. Tikai caur Jēzus krusta nāvi tiekam augšā no šīs bedres.
Tikai Jēzus krusta nāves dušā varam nomazgāties. Otrajā lasījumā salīdzināšanas būtība ir kodolīgi un skaidri izteikta. Jēzus ir tāds augstais priesteris, kas mums pienācās, ko mums vajag. Evaņģēlijā viss ir arī izteikts kodolīgi un skaidri. Kajafas saka, ka pārējie neko nesaprot. Viņš precīzi saka, kas attiecas uz gandrīz visiem, visos laikos un visās vietās. Gandrīz visi neko nesaprot, par Jēzus krusta nāvi, kāpēc notika, kāpēc ir nepieciešama. Pašreiz visi uztver Putinu, kā lielāko draudu. Saproti mani pareizi, Putins ir drauds, bet.. Visos laikos un visās vietās grēks ir lielākais drauds. Būtu pavisam nejauki krist krievu armijas nagos, jā, bet.. Krievu armija ir sīkums salīdzinot ar elli. Nedaudz pārfrāzējot Jēzus vārdus gribētu teikt šādi: ko tas līdz cilvēkam, ja izsprūk no krievu armijas, un vietā iekrīt ellē?
Augstie priesteri un farizeji uzdod šādu jautājumu, ko mēs darīsim. Ko mēs darīsim? Ir tikai viens ceļš. Ir jāapliecina un jāsaprot, ka paši par sevi atrodamies dubļainā bedrē, no kurienes mēs netiekam augšā un kurā esam neglābjami netīri ar grēka traipiem. Tas vārds, kas latviski tiek tulkots glābšana, tīri burtiski grieķu valodā nozīmē noņemt šķēršļus. Kas ir galvenais un vienīgais šķērslis, kas traucē tavai un manai glābšanai. Augstprātība, ka mēs negribam apliecināt, ka esam grēcinieki, nevis labi cilvēki. Ka mēs gribam paļauties uz saviem darbiem un nebūt ubagi, kuri ubago žēlastību no Trīsvienīgā Dieva. Mācītāji no visas pasaules var liecināt par vienu un to pašu. Ir draudzes loceklis, kas ir uz nāves gultas. Mācītājs atnāk un cilvēks saka viņam: gan es tikšu debesīs, jo, es esmu bijis labs cilvēks. Cilvēks ir bijis draudzē 60 gadus, un viņš kā Kajafas saka, nav sapratis neko. Mēs netiksim debesīs tāpēc, ka esam labi cilvēki. Mēs varētu tikt Debesīs caur ticību, tāpēc, ka Jēzus ir miris Golgātā pie krusta tavu un manu grēku dēļ.
Grēka krišanas būtība ir, ka veidojās neredzams, bet reāls garīgs mūris starp cilvēku un Trīsvienīgo Dievu. Mūris starp cilvēcisko un Dievišķo dabu. Jēzum bija un ir divas dabas, cilvēciskā bez grēka un Dievišķā daba. Kad Jēzus piedzima, cilvēciskā un Dievišķā daba apvienojas. Tas ir pestīšanas pirmais solis. Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanas ir otrais solis. Es varētu stāstīt visu dienu, ka esam pamatīgi grēcīgi. Bet caur to vien, tu nesaproti, ka esi grēcinieks. Ir tikai Viens, kas var pārliecināt un parādīt grēkus. Tas ir Svētais Gars. Tas ir iemesls, kāpēc ticība un svētā dzīve ir vienmēr saistīti kopā. Svētais Gars tiek dots caur lūgšanu, caur Bībeli, caur Dievkalpojumiem utt. Un Svētais Gars ir vienīgais, kas var pārliecināt tevi reāli, faktiski, praksē, par to, ko es esmu teicis teorētiski.
Vienalga, ko tu teiksi savam draudzes mācītājam uz savas nāves gultas, nesaki viņam, ka tu esi bijis labs cilvēks. Tev ir jāsaka viņam, ka tu esi liels grēcinieks, ka esi totāli atkarīgs no Jēzus nāves un augšāmcelšanās, ka tev vajag grēku piedošanu. Un vienīgais veids, lai nonāktu pie šādas atziņas ir, lai dzīvotu svētu dzīvi draudzes kopībā. Lai Svētais Gars mājotu tavā sirdī. Un Svētais Gars ienāk tavā sirdī tikai un vienīgi caur svēto dzīvi, caur ticības praksi un pielietošanu. Tāpēc ir tā, ka ticība un svētā dzīve ir vienmēr saistīti kopā, nevar atdalīt. Grēks, nevis Putins ir lielākais drauds. Tāpēc ir jādzīvo svētu dzīvi draudzes kopībā, lai Jēzus tev būtu nepieciešams Pestītājs.
Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka bez Jēzus tu atrodies dubļainā bedrē, no kurienes tu netiksi laukā ar saviem spēkiem.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir miris par taviem grēkiem. Lai tava dvēsele varētu tikt pestīta.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Pats par sevi cilvēks nesaprot, ka viņš ir grēcinieks, kam Jēzus ir vajadzīgs.
2. Tikai Svētais Gars var dot cilvēkam tādu pārliecību. Svētais Gars tiek dots caur svēto dzīvi draudzes kopībā.
Sprediķis Laetare – Ceturtā Gavēņa laika svētdiena
Šodienas galvenā tēma ir Dzīvības maize, ka Jēzus ir Dzīvības maize. Un, ka Trīsvienīgais Dievs dāsni nodrošina miesisko un garīgo pārtiku mums. Pirmais lasījums stāsta par maizes brīnumu jau Vecās Derības laikā. Tādā veidā šis lasījums ir pravietojums par šodienas evaņģēliju notikumiem. Šeit ir arī mācība par pareizo matemātiku, kā skaitīt.
Pravietis Elīsa rēķinājās ar Dieva svētību, ka īpaši reizināšana ļoti labi padodas Trīsvienīgajam Dievam. Pareiza matemātika ir, lai rēķināties ar Dieva svētību un apzināties, ka īpaši reizināšana Viņam pavisam labi padodas. Otrais lasījums māca sīkāk, tieši kā rēķināties, kādas ir svētības no Dieva matemātikas. Te ir runa par desmito tiesu un dāsnumu vispār. Ja tu dali savu maizi un savus resursus ar citiem Dieva mīlestības dēļ, tev nebūs uz pusi mazāk. Vietā tev būs dubultu vairāk, dažreiz tīri burtiski, dažreiz netieši caur kādu citu svētību, kas nāk līdzi. Pēc Dieva matemātikas ir šādi: Ja tu dali savus resursus ar citiem, tev gala rezultātā vienā vai otrā veidā būs dubultu vairāk. Nevis uz pusi mazāk. Evaņģēlijs arī māca par maizes brīnumu. Pieci tūkstoši vīri, laikam aptuveni tik daudzas sievietes un nezināms daudzums bērni tika pabaroti ar piecām maizēm un divām zivīm. Jēzus var darīt brīnumus tāpēc, ka Viņš ir Dieva Dēls un valda pār dabas likumiem. Tīri burtiski mums nav iespējams darīt to pašu.
Tomēr, te ir mācība tev un man, kā dzīvot un rīkoties, lai Dievs nodrošinātu arī mūs ar miesisko un garīgo maizi, lai kaut kas tamlīdzīgs notiktu ar mums. Jēzus uzkāpa kalnā. Bībelē tā ir vienmēr bilde par tuvošanas Dievam, kalns ir tuvāk debesīm. Tā mācība tev un man ir, ka vajag tuvoties Dievam caur kristīgo ticību un svēto dzīvi draudzes kopībā. Jēzus arī pacēla savas acis. Tev un man ir jādara tāpat. Ir jāredz tālāk par savu degungalu un apzināties, ka materiālas vērtības, redzamais, nav viss. Tieši otrādi. Arī eksistē neredzama, bet reāla garīga pasaule. Tajā Svētais Gars darbojas neredzami, bet reāli, tajā eņģeļi aizsargā un palīdz, tajā esam brāļi un māsas ar tiem kristiešiem, kuri dzīvoja zemes virsū pirms tūkstošs gadiem. Ir jāpaceļ acis, lai mēs redzētu, ka parastai matemātikai ir sava vieta. Bet, ka ir arī Trīsvienīgā Dieva matemātika, kas ir pavisam atšķirīga, un, ar ko arī un vispirms ir jārēķinās.
Ko vēl vajag redzēt ar paceltām acīm? Ka šajā evaņģēlijā nav runā tikai par miesisko pārtiku. Vai te ir runā par miesisko pārtiku, vai par garīgo pārtiku vispār vai par Svēto Vakarēdienu? Pareiza atbilde nav vai nu...vai bet gan, gan, gan. Trīsvienīgais Dievs nodrošina mūs ar visiem trim pārtikas veidiem. Viņš ir radījis pasauli tā, ka ir iespējams nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību un tādējādi nodrošināties ar miesisko pārtiku. Dievs dod garīgo pārtiku caur Bībeli un lūgšanu. Ir arī tā, ka šeit nenotika Svētā Vakarēdiena svinēšana, nebija Kristus miesu un asinis kas tika izdalītas. Bet viss, kas notika ir zīme vai pravietojums par Svēto Vakarēdienu. Svētā Vakarēdiena liturģijā ir četri galvenie momenti. Mācītājs paņem maizi, pateicas, lauž un izdala. Jēzus darīja tieši tāpat ar tām maizēm un zivīm. Paņēma, pateicās, lauza un izdalīja. Tāpēc ir tā, ka Svētais Vakarēdiens ir normāla un būtiska daļa no garīgas pārtikas.
Ir daudzi iemesli, kāpēc kristīgam cilvēkam ir jābūt draudzes kopībā un nevar izdzīvot kā kristietis viens pats, bet viens būtisks iemesls ir, ka Svētais Vakarēdiens tiek pasniegts tikai Dievkalpojumā, baznīcas un draudzes kopībā. Bez Svētā Vakarēdiena cilvēkam pietrūkst viena ļoti būtiska garīgas pārtikas kategorija. Ar paceltām acīm varam arī ievērot, ka te palika pārtika pāri. Kāda ir mācībā? Ka Trīsvienīgā Dieva garīgā pārtika nekad nemūžam nevar iztukšoties. Vienmēr un visur mums ir iespējams ēst garīgo pārtiku. Trīsvienīgajam Dievam ir vienmēr vairāk ko dot. Viens no Svētā Gara augļiem ir prieks. Tas nozīmē, ka Trīsvienīgais Dievs ir arī neizsmeļams prieka avots. Un šis pārdabiskais neizsmeļamais prieks tiek pasniegts caur garīgo pārtiku, caur Bībeli, lūgšanu un Svēto Vakarēdienu. Ir arī rakstīts, ka tauta paēda, viņiem bija sāta. Ar parasto pārtiku ir tā, ka cilvēks ir vai nu paēdis vai izsalcis. Bet, kā es teicu, ar Dieva matemātiku un likumiem ir atšķirīgi.
Ar garīgo pārtiku ir tā, ka tu esi vienlaicīgi paēdis un izsalcis. No vienas puses Dieva garīgā pārtika ir pavisam barojoša un veselīga. No otras puses ir tik garšīgi, ka tu gribi vēl. Ar parasto pārtiku rijība ir reāls risks. Bet tā nav ar Dieva garīgo pārtiku. Lietojot Dieva garīgo pārtiku, tu esi garīgi paēdis un viss bija tik saldi, un garšīgi, ka tu gribi vēl. Un, kā es teicu, saistībā ar garīgo pārtiku, rijība un pārdozēšana nevar būt. Miesisko pārtiku mēs parasti sadalām pa porcijām. Trīs galvenajās ēdienreizēs no rīta, pusdienās un vakariņās, un nereti kādu nelielu launagu starpā. Tāpat ir labi sadalīt garīgās pārtikas dozas pa porcijām. Šeit mācekļi salasīja, kas palika pāri, lai pārtika neietu bojā. Tas ir būtiski. Ir jāēd to, ko Dievs dod. Un ja nevar visu apēst uzreiz, tad ir jātaupa līdz rītam un jāēd rīt. Iedomājieties, ka tev ir ielūgti viesi un tu esi veltījis lielu naudu un pūles, lai gatavotu viņiem. Un tie viesi smādē, ko tu esi gatavojis un neēd neko, vai vismaz švaki. Kā tu justos? Laikam nebūt priecīgs, vai ne?
Tieši tā Trīsvienīgais Dievs jūtas, kad mēs smādē Viņu un to garīgo pārtiku, ko Viņš ir devis mums. Jēzus cieta neaptveramas sāpēs Lielajā Piektdienā, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Un 99% no visiem cilvēkiem līdzībā spļauj Viņam sejā un nemaz nenožēlo savus grēkus. Kā pateikties Trīsvienīgajam Dievam, kā cienīt, ko Jēzus ir darījis priekš mums? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens labs veids ir, lai nožēlotu grēki un dūšīgi ēst no tās garīgās pārtikas, ko Viņš mums ir devis.
Šodienas bauslis: Ir jābūt garīgam izsalkumam, jāēd dūšīgi no Dieva garīgās pārtikas.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgajam Dievam ir neizsmeļami garīgās pārtikas krājumi.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir jārēķinājas ar Dieva matemātiku, kas ir atšķirīga nekā parastā.
2. Ko tu dalies ar citiem nesanāks uz pusi mazāk, bet dubultu vairāk.
3. Ir jāuzkāpj kalnā un jāpaceļ savas acis, lai mēs spētu rēķināties ar Dieva atšķirīgo matemātiku.
Sprediķis Oculi – Trešā Gavēņa laika svētdiena
Jesaja 49:14-17, Efeziešiem 5:5-11, Lūkas 11:14-28
Šodienas galvenā tēma ir par saistību starp Jēzu un sātanu. Proti, ka Trīsvienīgais Dievs un Jēzus vienmēr uzvar sātanu. Vecās Derības lasījumā, ir aprakstīts ļaunums, kas notiek zemes virsū. Saproti mani pareizi, Dievs ir spēcīgāks par sātanu. Bet nevar noliegt, ka nereti izskatās, it kā būtu otrādi. Karš Ukrainā un korupcija pie mums ir tie spilgtāki piemēri. Pie mums trūkst naudas visur, budžets ir pārāk neliels.
Pat maz bērns saprot, ka tādos gadījumos vajag palielināt valsts ienākumus, kas ir pilnīgi iespējams. Vajag tikai apkarot korupciju, t.s ēnu ekonomiku. Bet stabila majoritāte no visiem Saeimas deputātiem ne par ko negrib to darīt. Labāk, lai tauta paliek bez veselības aprūpes un skolēni bez skolām. Tie konkrētie piemēri atšķiras, bet princips ir tas pats visur. Gana daudz ļaunums notiek visur, nereti izskatās, it kā sātans valda. Paskaidrojums ir cilvēka brīvā griba. Dievs varētu piespiest visiem rīkoties taisnīgi, bet.. Viņš grib, lai mēs brīvprātīgi nākam pie Viņa. Tā problēma ir, ka gana daudzi to nedara. Vietā viņi brīvprātīgi un ar lielu degsmi nodarbojas ar visādām netaisnībām. Dievs nāk, kur Viņu ņem pretī, bet sātans ir pietiekami bezkaunīgs, lai uzbāztos bez ielūguma. Katram cilvēkam ir atbildība Trīsvienīgā Dieva priekšā par saviem darbiem.
Par to māca otrais lasījums. Ir gaisma un tumsa, ir melns un balts. Būs pēdējā tiesa, būs atbildība Dieva priekšā. Tie, kuri brīvprātīgi izvēlas rīkoties netaisnīgi nonāks ellē. Tie, kuri brīvprātīgi izvēlas apkarot grēkus un sekot Jēzum būs mūžīgā dzīve Debesu Valstības godībā. Evaņģēlijā Jēzus izdzina mēmo ļaunu garu. Ar to mēmais sāka runāt. Ir daudzi cilvēki, kuri runā daudz, bet pēc būtības viņi neko nesaka. Viņu runāšana sastāv no trim galvenajām daļām, no kurnēšanas, citu aprunāšanas un sevis slavēšanas. Ja tev nav cits ko teikt, ka vien kurnēt, aprunāt citus un slavēt sevi, tad ir labāk klusēt, bet, kad šis ļaunais gars ir izdzīts caur ticību un Dievbijīgo dzīvi, tad tu vari sākt runāt pa īstam. Ko tad būtu jāsaka, kad šis ļaunais gars ir izdzīts? Vajadzētu caur ticību un svēto dzīvi redzēt un pateikt, ka nav par ko kurnēt.
Trīsvienīgais Dievs ir pie stūres. Viņš valda, Viņš ir labs un tāpēc ir tā, ka dzīve, esamības būtība ir laba. Tāpēc, ka radītājs un valdītājs, Trīsvienīgais Dievs ir labs. Tātad, kristīgam cilvēkam vajadzētu ar Dieva palīgu priecāties, ka dzīves, esamības būtība ir laba, tāpēc, ka Dievs ir pie stūres. Viņam nevajadzētu aprunāt citus, jo, ar to mēru tu mēro citiem, tev tiks atmērots. Viņam nevajadzētu slavēt sevi, bet Trīsvienīgo Dievu. Kad tā ir, tu esi sācis runāt pa īstam. Viss, kas bija iepriekš būtu labāk neizteikt nemaz. Šajā evaņģēlijā arī ir farizeji, kuri kārdina Jēzu. Šodien Latvijas un visas tautas rietumeiropā un ASV kārdina Dievu diezgan ne pa jokam. Kā? Visās šīs vietās bērni, cilvēki, tiek nogalināti milzīgu apjomos. Un tas tiek apslēpts zem izdaiļojošā svešvārda, aborts. Pasaule pamatoti šausminājās par kara noziegumiem pret bezpalīdzīgiem civiliedzīvotājiem Ukrainā, bet tie bērni, kuri tiek nogalināti abortos ir totāli bezpalīdzīgi, vēl vairāk bez aizsardzības.
Un tagad attiecīgas valstis grib pateikt, ka homoseksualitāte ir normāla un saskaņā ar dabas likumiem, kas nav taisnība. Ir tiešām brīnums un pierādījums par Dieva žēlsirdību un lēnprātību, ka attiecīgās valstis sen nav pārveidotas par sāli tuksnesi, kā notika ar Sodomu un Gomoru par līdzīgiem pārkāpumiem. Es neņemos prognozēt nākotni, tikai Dievs zina, kas notiks.. Bet varbūt Putins un krievu armija būs instruments Dievā rokās, lai pārmācītu mūs un Rietumeiropu, un ASV. Ja mēs nenogalinām bērnus, ja noraidām homoseksualitāti un stiprinām īstas ģimenes vērtības, mēs varam likt 0,1 % no IKP uz aizsardzību, un esam drošībā. Ja mēs turpinām kā pašreiz, mēs varam likt 20% no IKP uz aizsardzību, un neesam drošībā. Trīsvienīgā Dieva aizsardzība, nevis NATO ir izšķirošais galā rezultātā. Jēzus arī runā šodien par stipro un par vēl stiprāko. Trīsvienīgais Dievs ir stiprākais. Viņš vienmēr uzvar, Viņš vienmēr ir pie stūres. Vienīga būtiska piebilde ir, ka Dievs ne vienmēr uzvar pēc pasaules standartiem, tā kā mēs to vēlamies.
Ja tu skaties uz altāru, tu redzi attēlu ar Dieva Jēru, caururbts ar krustveidīgo šķēpu. Tā Jēzus uzvarēja Lielajā Piektdienā. Bet pēc pasaules standartiem Viņš zaudēja tajā dienā. Toties Lieldienās Viņš uzvarēja arī pēc pasaules standartiem. Princips ir tas pats šodien arī priekš mums. Dažreiz tev un man ir Lielā Piektdiena. Pēc pasaules standartiem neiet, bet arī tajās dienās Dievs ir pie stūres, arī tajās dienās ir uzvara tev, ja vien visu uztver ar pazemīgu un pareizu attieksmi. Dievs grib kaut ko mācīt, parādīt un paskaidrot. Pareizais jautājums, kad neiet ir šis: Kungs, ko tu gribi man mācīt un parādīt caur šo neveiksmi vai nelaimi. Dieva priekšā nekad nav īsta neveiksme, ja vien uztveram visu ar pareizo attieksmi. Un esam pārliecināti, ka Dievs ir pie stūres arī Lielajā Piektdienā.
Dažreiz mums ir veiksme arī pēc pasaules standartiem, dažreiz ir Lieldienās. Tajās dienās pateicies Dievam un nepaliec augstprātīgs. Īstais darītājs ir vienmēr Trīsvienīgais Dievs, nevis pats vai pati. Trīsvienīgais Dievs ir stiprāks par sātanu, bet tā nav garantija, ka krievu armija neiznīcinās mūs un visu Rietumeiropu. Tas varētu notikt. Bet iemesls nebūtu, ka sātans būtu spēcīgāks. Iemesls būtu, ka Dievam ir apnicis auklēties ar mums un ar mūsu grēkiem, īpaši ar abortiem un homoseksu. Ko darīt? Ir jādara tāpat, kā Ābrahams darīja, kad viņš uzzināja Dieva plānus saistībā ar Sodomu. Viņš lūdza par Sodomu, lai viņi atgrieztos un lai Dievs apžēlotos par viņiem. Tāpat mums ir jālūdz, lai Dievs apžēlotos par mums un par šo pavisam grēcīgo pasauli. Un ir ļoti nopietni jāapzinās, ka man pašam ir atbildība Dieva priekšā par savu dvēseli. Grēku piedošanā un ticībā ir pilnīga uzvara tev un man. Svēttapšanā šī uzvara tiek piestiprināta un tās aizsardzība plašāk uzbūvēta.
Šodienas bauslis: Katram cilvēkam ir brīva griba un atbildība Dieva priekšā par savu dvēseli.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs ir stiprākais, kas vienmēr uzvar galā rezultātā. Caur ticību un svēttapšanu Viņa uzvara ir tava un mana uzvara.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Gana daudzas netaisnības notiek vienmēr un visur, tāpēc, ka cilvēki lieto savu brīvi gribu nepareizi.
2. Tiesa un atbildība būs.
3. Dzīves un esamības būtība ir laba, jo, Trīsvienīgais Dievs, kas ir labs, valda.
Sprediķis. 2.Gavēņa laika svētdiena
1 Mozus 32:23-31, 2 Korintiešiem 6:1-10, Mateja ev. 15:21-28
Šodienas galvenā tēma ir ticības cīņa, vai ticība, kas cīnās. Pagājušajā Svētdienā, tēma bija par sātana uzbrukumu. Šodien ir par tavu un manu, baznīcas aizstāvēšanu un cīņu ar sātanu. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka Jēkabs cīnījās ar kādu vīru. Tas bija Trīsvienīgā Dieva eņģelis, tātad, pēc būtības viņš ir cīnījies ar pašu Dievu. Kāds ir iznākums? Jēkabs ir uzvarējis, bet viņa ciskas kauls ir izgriezies, kas nozīmē, ka viņš nevar stāvēt uz savām kājām.
Pēc pasaules standartiem Jēkabs nemaz nav uzvarējis. Bet pēc Dieva standartiem viņš ir uzvarējis. Kāpēc, kā? Viņš ir uzvarējis savu augstprātību, viņš ir mācījies turēties pie Dieva tīri burtiski un paļauties uz Dievu, nevis uz saviem spēkiem. Kad Jēkabam tas ciskas kauls izgriezās, un viņš nevarēja stāvēt, ko viņš darīja. Viņš protams turējās pie tā vīra, pie eņģeļa, pēc būtības pie paša Dieva. Ja viņš būtu palaidis savu satvērienu, viņš kristu pie zemes. Uzvara Dieva priekšā un uzvara cīņā ar sātanu ir, kas mēs mācāmies, ka paši netiekam galā. Uzvara ir, kad mēs līdzībā turamies pie Dieva un apzināmies, ka viss ir cauri, ka krītam pie zemes, ja palaidām savu satvērienu pie Dieva. Tikai turoties pie Trīsvienīgā Dieva pārnestā un šajā gadījumā burtiska nozīmē, mēs varam uzveikt sātanu.
Lai uzveiktu sātanu, mums arī vajag priecīgu prātu, spēju redzēt pozitīvo un priecāties Dievā. Par to māca otrais lasījums. Pāvils saka kā noskumuši, un vienmēr priecīgi. No vienas puses Jēzus nav apsolījis mums vieglu dzīvi, drīzāk tieši otrādi. No otras puses Viņš ir solījis būt klāt un palīdzēt grūtībās. Ir vienlaicīgi skumjas un prieks sirdī, ja tu turies pie Jēzus. Ir skumjas par savu grēcīgo dabu, ir skumjas par grūtībām darbā, par sarežģīto kaimiņu utt. Bet ir vienlaicīgi prieks, ko Dievs dod sirdī caur garīgo disciplīnu. Nereti sātans kārdina ar to, ka tev būtu vieglāk kaut kur citur, ka kādam citam ir vieglāk. Ja es dzīvotu Rīgā, nevis Alūksnē, ja es būtu cits cilvēks, ja kaimiņš nebūtu tik dumjš utt, tad viss būtu labi un viegli. Sātans saka, ka kaut kur citur, ja es būtu kāds cits, tad būtu vieglāk. Bet tā nav. Cilvēkam ir tā pati grēcīga daba visur.
Atceries, ka Sprīdītis gāja pasaulē laimi meklēt, bet gala rezultātā viņš saprata, ka laime ir turpat pie vietas, mājās. Tā ir liela gudrība. Ja tu atvēries Dievam pilnā jaudā, ja tu ļauj Viņam tevi iepriecināt un palīdzēt, tad ir labi tepat. Tad tev ir prieks sirdī, arī ja ir grūti darbā un kaimiņš ir sarežģīts. Lai uzveiktu sātanu, mums vajag atvērties Dieva stiprinājumam un iepriecinājumam, un apzināties, ka laime ir tepat, nevis kaut kur citur, un tikai kopā ar Dievu. Kāpēc cilvēkam būtu jābūt kristietis? Pirmais un galvenais iemesls ir, ka kristīgā ticība ir objektīva patiesība. Tomēr, ir arī subjektīvs iemesls. Vai nu sātans tevi apēdīs ar visiem ragiem un nagiem, jeb Dievs tevi svētīs, nav citi varianti. Tāpēc ir labāk pašam turēties pie Trīsvienīgā Dieva, tikai Viņš var dod īsto prieku sirdī un palīdz cīņā ar sātanu.
Evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus aizgāja un atkāpās. Lai uzveiktu sātanu, mums ir jādara tāpat. Ne vienmēr, bet dažreiz. Katru rītu un vakaru vajag atkāpties no pasaules, ar sveci un klusumā lūgties un lasīt Bībeli. Katru Svētdienu vajag atkāpties no pasaules steigas un piedalīties Dievkalpojumā. Mērķim vajadzētu būt, lai lūgtos un lasītu Bībeli vismaz stundu dienā. Var arī dziedāt, ja esi muzikāls. Tam nav jābūt viena rāvienā, var un drīzāk vajag sadalīt pa porcijām. Ja lūdz un lasi Bībeli divdesmit minūtes no rīta, divdesmit minūtes pēc darba un divdesmit minūtes vakarā, tad tā stunda ir rokā. Pensionāriem pavisam viegli, strādājošiem grūtāk, bet nav neiespējams. Ja lūdz stundu dienā, tava garīga aizsardzība ir laba. Nav tā, ka viss ir cauri, ja lūdz mazāk, bet..
Attiecīgi pasliktinājās tava garīgā aizsardzība un sātanam būs vieglāk tevi apmuļķot. Tā sieviete evaņģēlijā saka Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani. Kas notiek, ja tu atkāpies no pasaules un lūdz regulāri? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens aspekts ir, ka tu redz savus grēkus un apzinies savu vājumu. Un tad tu teiksi tāpat kā viņa, Kungs apžēlojies par mani. Šie ir īstas ticības vārdi. Ja tu saki no sirds, Kungs, apžēlojies par mani, tu esi uzveicis sātanu. Ja tu tā nesaki no sirds, tad sātans ir uzveicis tevi.
Ir rakstīts, ka no sākuma Jēzus viņai neatbildēja. Ja tu juties tāpat, ka Dievs neatbild tevi, tad iemesli varētu būt daudzi. Viens iemesls varētu būt, ka tev ir kāds nenožēlots grēks, kas stāv kā mūris starp tevi un Dievu. Pirmais solis šādā gadījumā ir, lai rūpīgi izmeklētu sirdsapziņu. Iemesls arī varētu būt, ka tev ir iekšēja steiga. Dievs varbūt runā uz tevi, bet steiga vai neuzmanības dēļ tu nesadzirdi, ko Viņš saka. Pareizas zāles ir, lai līdzībā bremzē un pavadīt vairāk laiku Dieva priekšā klusumā un bez steigas. Iemesls arī varētu būt, ka Trīsvienīgais Dievs tevi pārbauda. Viņš grib redzēt tavu reakciju, vai tev ir vienalga jeb nē. Ja vien tu vēlies sadzirdēt Dieva balsi, ātrāk vai vēlāk Viņš runās ar tevi atkal.
Visi vecāki var saprast, ka tā meitas apsēstība, bija krusts un šķērslis arī mātei, šai sievietei. Kad bērniem sāp sirdī, sāp sirdī arī vecākiem. Tāpat mums visiem ir kāds šķērslis, kas mums traucē garīgajā cīņā. Ir jādara tāpat kā šī sieviete darīja, jālūdz, lai Jēzus izdzītu attiecīgo šķērsli. Tev un man varētu būt piemēram slinkuma, remdenības, nešķīstības, dusmas vai vienaldzības ļaunais gars sirdī. Ir jālūdz, lai Jēzus izdzītu šos ļaunus garus no mūsu sirdīm. Lai varam pilnā jaudā pretoties sātanam.
Šodienas bauslis: Ir jāatkāpjas no pasaules katru dienu, lai tu varētu uzveikt sātanu.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs palīdz uzvarēt visādus šķēršļus garīgā cīņā.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Kad tu zaudē pārliecību par saviem spēkiem, tad tu esi uzvarējis Trīsvienīgā Dieva priekšā.
2. Dievs palīdz un dod prieku sirdī šeit un tagad, nevis kaut kur citur. Zāle ir vienmēr zaļa tajā vietā, kur Dievs tevi ir licis.
3. Tev ir īsta ticība, ja tu no sirds saki, Kungs, apžēlojies par mani.
Pelnu dienas sprediķis
Jesaja 58:4-8, Jēkab 2:14-17, Mateja ev. 6:16-21
Kad man bija 4 vai 5 gadi es biju vasarā pie vecāsmātes laukos. Aiz šķūņa bija skudru pūznis. Es gribēju izpētīt to pūzni, kas tur iekšā. Es paņēmu nelielu kociņu un sāku izrakt to pūzni, lai redzētu, kā izskatās iekšā. Man bija tikai šorti, bet vairāk drēbes nebija. Laikam visiem ir skaidrs, kā tas beidzās. Tās skudras mani koda, uzčurāja ne pa jokam un es skrēju pa galvu pa kaklu raudādams pie mātes un vecāsmātes.Es biju piesardzīgs ģenerālis jau tad, un atceros, ka izvērtēju riskus pirms tam. Man likās, ka nekas bīstams nevar būt, jo, tās skudras bija tik maziņas, daudz mazākas par mani. Ja būtu desmit, maksimums divdesmit skudras tajā pūznī, tad tā arī būtu, bet. Tur bija krietni vairāk skudras. Tur bija viens pūznis, bet neskaitāmas skudras. Kāpēc es šo stāstu, kāds ir sakars ar šodienas tēmu? Ja tu gavē un ņem savu ticību nopietni, tad tas nav sātanam pa pratām, un viņš dodas pretuzbrukumā. Un ar sātanu ir aptuveni tas pats princips kā ar tām skudrām. Ir viens galvenais sātans, jā, bet viņam ir neskaitāmi sīki velni kā palīgi. Ja tu cīnies Trīsvienīgā Dievā spēkā pret sātanu, tad tev līdzībā ir aizsargtērps, tad sātans un tie sīkie velni nevar tev uzčurāt, kost, ar savu ļauno indi.
Bet viens pats savā spēkā pret sātanu tavas izredzes ir tādas pašas kā viegli apģērbts cilvēks skudru pūznī, proti, nekādas. Ar sātanu ir divi grāvji un viens pareizs vidusceļš. Trīsvienīgais Dievs ir spēcīgāks par sātanu, Viņā spēkā ir iespējams uzveikt sātanu. Viens grāvis ir, lai ticētu, ka sātans ir spēcīgāks par Dievu, tā nav. Otrais grāvis ir, lai novērtētu sātanu pa zemu, lai bravurīgi neuztvert viņu kā drauds. Mana pieredze ir viennozīmīga. Daudzi kristieši iekrīt otrā grāvī, novērtē sātanu pa zemu. Dažreiz tik traki, ka viņi domā, ka viņš vispār neeksistē, pārsvarā, ka viņi uztver, ka sātans ir muļķis, no kā nevajag baidīties. Bet tā nav. Ja tu atrodies skudru pūznī ar vieglu apģērbu, tu nevari nepamanīt tās skudras. Bet diemžēl sātans ir tā apmuļķojis daudzus kristiešus, ka viņi to vispār nepamana, bet uztver, ka viss ir normāli. Tev liekas, ka mācītājs ir diezgan zaļš, un, ka nevajag viņam klausīt, kad saka, kas nav pa prātam. Tas tev liekas normāli, bet, tie ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī.
Tev liekas, ka cits cilvēks draudzē ir vientiesīgs, un, ka ir normāli nicināt viņu sirdī un dažreiz to arī izpaust skaļi. Tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Tev liekas, ka ir normāli diezgan bieži palikt mājās Svētdienās, un tikpat vērtīgi pastaigāties mežā un runāt ar savu draudzeni. Bet arī tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Ir viena būtiska atšķirība starp skudrām un sātanu. Skudras nedodas agresīva uzbrukumā, tās tikai aizstāvējās, bet sātans dodas agresīva uzbrukumā visu laiku. Tā līdzība ir, ka sātans un sīkās skudras kaujas tikpat spēcīgi. Visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība un palīdzība, citādi tie sīkie velni tev uzbrūk tikpat spēcīgi kā skudras. Kā sātans uzbrūk, kā aizstāvēties? Te būtu gana daudz ko pateikt, bet īsumā, sātans uzbrūk ar visādiem meliem. Un ir jāaizstāvas ar Bībeles vārdiem un ar atsauci uz Jēzus Vārdu un asinīm.
Kad sātans rāpo un lien pie sirds kā sīkas skudras, tev ir jādod viņam tā pa muti, lai viņš bēg prom pa galvu pa kaklu, kā es bēgu no tām skudrām. Ir jāsaka viņam šādi: tu neesi saimnieks manā sirdī un manā mājā, tev nav nekādas tiesības te. Bet no tevis vien viņš nebaidās, tāpēc ir jāsaka Jēzus Vārdā atkāpies, Jēzus asins spēkā atkāpies. Un citē kādu vārdu no Bībeles, principā viss der, bet īpaši noder kaut kas par Dieva mīlestību uz mums un par grēku piedošanu. Gavēņa būtība ir, lai rūdītu un savaldītu raksturu. Bet tas nenotiek bez sātana pretestības, viņam nepatīk zaudēt teritoriju. Tāpēc visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība, citādi tie sīkie velni ierāpo sirdī, tikpat čakli cik skudras uzrāpo visam, kas nāk priekšā. Gribētu pabeigt ar vienu aspektu, kā rūdīt raksturu. Kad es biju bēdzis no tām skudrām es sūdzējos mammai, ka tās ļaunās skudras bija uzbrukušas man pilnīgi netaisnīgi un agresīvi. Manā izpratnē es biju pilnīgi balts, un tās skudras pilnīgi melnas.
Bet māte bija ļoti psiholoģiska un gudra, un paskaidroja man lietas būtību. Ja kāds milzis atnāktu pie mums un sāktu raut mājas jumtu nost, vai es būtu priecīgs? Viņa man paskaidroja, ka es biju agresors, ka tās skudras tikai aizstāvējās, ka man nebija tiesības jaukt viņu māju nost. Viņa paskaidroja, ka pats biju vainīgs. Es domāju, ka es neesmu unikāls eksemplārs. Kad kaut kas sanāk greizi, mēs parasti esam pārliecināti, ka citi ir vainīgi. Dažreiz tā arī ir, bet retāk nekā mēs domājam. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vārījuši attiecīgo slikto putru. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vainīgi, nevis citi. Filmā “Likteņdzirnas” ir Beisiks, kurš redz cilvēkus, kuri iet svētceļojumā, bet viņš to nezin un saka: “Pikets, te laukos?” Un skan atbilde. “Piketā vainu meklē citos, bet Svētceļojumā - pie sevis!” Gavēnis un svētceļojumi ir par to, lai atrastu vainas pie sevis.
Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka vienam pašam, bez Dieva aizsardzības, tev nav nekādas izredzes cīņā ar sātanu. Nedrīkst novērtēt sātanu pa zemu.
Šodienas evaņģēlijs: Dieva spēkā sātanam būs jābēg no tevis kā es bēgu no tām skudrām.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir viens skudru pūznis, bet daudzas skudras. Tāpat ir viens sātans, bet gana daudzi sīki velni, kuri lien tāpat kā skudras.
2. Neievērot ko mācītājs saka, nicināšana pret vientiesīgiem, izpalikšana no Dievkalpojumiem utt ir sātana meli, kuri varbūt ir iesakņojušies tavā sirdī.
3. Nevar nepamanīt, ja esi skudru pūznī ar vieglu apģērbu, bet diemžēl daudzi kristieši nepamana, ka sātans ir pamatīgi viņus apmuļķojis.
Sprediķis 29.11
Miha 4:1-4, 2 Korintiešiem 8:1-15, Mateja ev. 12:15-21
Šodienas galvenā tēma ir atbildība par laicīgo sabiedrību. Tā galvenā doma ir, ka nedrīkstam totāli norobežoties no laicīgās sabiedrības. Ir jākalpo laicīgai sabiedrībai, īpaši saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem. Izšķirošais jautājums ir tikai, kā labāk kalpot viņiem. Par to māca šodienas lasījumi.
Vecās Derības lasījums māca, kā būtu, ja visi būtu ticīgi pa īstam. Tad tiešām kristīgā baznīca būtu uz kalna, būtu gaisma tumsā, ko visi redzētu. Tad būtu miers un harmonija visur un varētu pārtaisīt visus ieročus par darbarīkiem. Tā problēma ir, ka visi nav ticīgi un tāpēc ir vairāk vai mazāk ļaunums visur. Tomēr, ir jābūt šādai vīzijai: jo vairāk kristieši, jo mazāk ļaunums un trakums pasaulē. Otrais lasījums māca par ziedošanu, par desmito tiesu. Tomēr, ne tikai. Te ir arī mācība par motivāciju, kāpēc cilvēks ziedo draudzei. Jēzus atdeva sevi pilnīgi, totāli Golgātā pie krusta. Un darīja to no sirds, no mīlestības uz mums. Tāpat tev un man arī no sirds, bez nosacījumiem un atrunām, vajadzētu kalpot laicīgai sabiedrībai un īpaši saviem radiem, draugiem, kaimiņiem utt. Lai arī viņu dvēseles tiktu izglābti, lai viņi nenonāktu ellē. Tāpēc tev vajadzētu izdomāt konkrēto veidu, kā kalpot laicīgai sabiedrībai un saviem tuviniekiem. Lūgt par viņiem ir minimums, bet tomēr vajadzētu kaut ko vēl.
Laba taktika ir šāda: esi draugs, iegūsti draugu, ved savu draugu pie Jēzus. Varbūt kāds domā pie sevis aptuveni šādi, ka viss ir pareizi ko mācītājs saka, bet grūti, un varbūt pārāk grūti. Kā to īstenot? Par to māca Jēzus evaņģēlijā. Tur ir rakstīts, ka Dievam ir labs prāts, prieks, par Saviem ticīgajiem. Te ir atslēgas vārds, prieks. Kad tev ir prieks Trīsvienīgajā Dievā, kad esi ticības dziļumos, tad tā liecība un tā kalpošana citiem rodas dabiski, pats par sevi. Tad Dievs parādīs, kas ir jādara un kā. Tātad, labākais veids, lai kalpotu laicīgai sabiedrībai ir, lai pats ietu ticības dziļumos. Tad tu esi gaisma tumsā, tad esi pilsēta uz kalna. Ar citiem vārdiem, mūsu aicinājums ir, lai mēs būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum. Un tas notiek caur garīgiem vingrinājumiem, caur lūgšanu, caur Bībeles lasīšanu, caur sakramentu, Dievkalpojumiem utt.
Ir rakstīts te, ka Svētais Gars nāks pār Jēzu. Tas pats princips attiecas uz mums. Savā spēkā mēs neko nevaram darīt, savā spēkā tā kalpošana citiem sanāks pavisam nekā, bet. Svētā Garā spēkā mēs varam un mums vajag liecināt par Jēzu un kalpot laicīgai sabiedrībai. Ir rakstīts, ka Jēzus pasludinās tautām tiesu. Tas attiecas uz pēdējo tiesu, uz elli un Debesu Valstību. Tas attiecas uz to, ka katram cilvēkam ir individuāla atbildība Trīsvienīgā Dieva priekšā par saviem darbiem. Ir tā, ka Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā. Mums nav tiesības iejaukties šajā procesā. Tomēr, mums ir jāapzinās, ka tā ir, ka tev un man būs jāatbild par saviem darbiem pēdējā tiesā. Un tāpēc dzīvot pēc iespējas Dievbijīgi. Un šī Dievbijīga dzīve ir vienlaicīgi liecība pasaulei, neticīgajiem. Kā konkrēti to darīt? Būtu daudz ko pieminēt, atbilde noteikti nav izsmeļoša, bet došu dažus piemērus. Vispār jābūt godīgiem, žēlīgiem un taisnīgiem. Viens aspekts ir, ko es pieminēju, lai netiesātu citus Dieva priekšā. Šī lieta var izteikt negatīvi: tu nedrīksti tiesāt citus. Tā ir, bet. Var arī to izteikt pozitīvi: tev nevajag tiesāt citus.
Un kāpēc tev nevajag tiesāt citus. Tāpēc, ka Dievs tiks lieliski ar to galā, tev nevajag iet Viņam palīgā. Ja tu tiešām tici no visas sirds, ka Jēzus spriedīs taisnīgu tiesu ikvienam pēdējā tiesā, tad atkrīt visi iemesli tiesāt citus. Tāpēc, ka tu vari pilnīgi uzticēties, ka Jēzus tiks ar to galā pavisam lieliski, un Pats bez tavas palīdzības. Ir jālūdz, lai tu tiešām no sirds ticētu, ka Jēzus spriedīs taisnīgu tiesu ikvienam. Jo, ar to atkrīt ļoti daudz rūgtuma, dusmas un naids no tavas sirds. Tāpēc ir tā, ka piedošana un žēlīgums ir ļoti laba liecība pavisam nežēlīgajā pasaulē. Teiksim, ka slavena sieviete ir tikusi krāpta, ka vīram vai draugam ir cita, kas notiek. Uzreiz Kas jauns un Privāta dzīve ir klāt kā maitas ēdāji, lai izvilinātu visas detaļas. Un pēc tam puse Latvija iedziļinājās detaļās un ļauni smējās par šo dāmu. Vai viņa būs priecīgāka no tā? Diez vai. Vai šis notikums nav pietiekami sāpīgs viņai tik un tā? Es domāju, ka jā. Vai ir nepieciešams, ka puse Latvija ber vēl vairāk sāli viņas brūcēs? Es domāju, ka nē.
Bet tas notiek, tāpēc, ka šie žurnālu īpašnieki grib pelnīt naudu. Un tāpēc, ka puse Latvija ir nežēlīga un ar ļoti minimālu līdzjūtību. Tīri burtiski šos žurnālus un puse Latvija neēd maitas un mēslus, bet pēc būtības tas ir tieši, kas notiek. Ļoti liela daļa no tautas ēd maitas un mēslus, ar labu apetīti. Un ir tas pats jebkurā valstī visā pasaulē, tā nav tikai pie mums. Ļoti laba liecība pasaulē ir, lai nepirktu un nelasītu šādus žurnālus. Ļoti laba liecība pasaulē ir, lai nesmietu par attiecīgo dāmu kopā ar darbabiedriem. Ļoti laba liecība pasaulē ir, lai neēstu maitas un mēslus. Ja tu lasi šādus žurnālus ar kāri, tad tu nekalpo pasaulei bet skrej viņai līdzi.
Mums nav jālīdzinās tiem cilvēkiem, kuri figurē dzeltenai presei. Tad esam ceļā uz elli kopā ar pasauli. Tad mēs apmaldinām pasauli. Mums ir jālīdzinās Jēzum, cik iespējams grēcīgam cilvēkam. Tad mums ir īsta mīlestība Trīsvienīgajam Dievam un laicīgai sabiedrībai.
Šodienas bauslis: Nedrīkstam totāli norobežoties no laicīgas sabiedrības. Ir jākalpo laicīgiem cilvēkiem, īpaši vistuvākajiem.
Šodienas evaņģēlijs: Tev nevajag tiesāt citus, tu vari pilnīgi uzticēties, ka Jēzus Pats tiks ar to galā pēdējā tiesā.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ja visi būtu ticīgi pa īstam, tad būtu miers pasaulē. Tā ir tā vīzija uz kurieni mums ir jātiecas.
2. Jēzus atdeva Sevi pilnīgi, no sirds, bez nosacījumiem un atrunām Golgātā pie krusta. Tāpat mums jākalpo Dievam un laicīgai sabiedrībai no sirds, bez nosacījumiem un atrunām.
3. Ja tu ej ticības dziļumos, ja ir prieks Dievā, tad tava kalpošana un liecība notiks dabiski.
Sprediķis 15.oktobrī
Sprediķis
Jesaja 30:15-18, Ebrejiem 10:19-25, Jāņa ev. 6:66-69
Šodienas galvenā tēma ir ticības spēks un prieks. Var arī izteikt to pašu no citas puses, ka Jēzus spēj palīdzēt grūtībās. Kā iegūt ticības spēku un prieku, kā tikt pie Jēzus palīdzības? Vecās Derības lasījums māca, ka mierā un paļāvībā mēs atradīsim spēku. Darbiem ir sava vieta, bet darbi ir solis numur divi. Solis numur viens ir lūgšana. Papriekšu meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību, papriekš lūgties, un pēc tam strādāt, tā vajag.
Latīņu valodā ir teiciens Ora et Labora, kas nozīmē lūdz un strādā, un tādā secībā. Laicīgie cilvēki, kuri ir veiksmīgi un ļoti aktīvi strādā, nelūdzot papriekšu, uztver, ka viņi līdzībā ir mednieki. Viņi medī lielus ienākumus un panākumus, un it kā veiksmīgi pēc pasaules standartiem, bet viņi nesaprot, ka līdzībā viņi ir dzīvnieki, kuri tiek medīti. Aiz tā visa ir sātans, kas dzen viņus ar panākumu un veiksmes pātagu. Kad kaut, kas neveicas pēc pasaules standartiem, viņu visa pasaule sabrūk. Šodien mums visiem vajag pārbaudīt sevi un savi darbi dzīva Dieva priekšā ar šiem jautājumiem. Kas ir mans galvenais dzenulis? Vai Trīsvienīgais Dievs mani velk ar Savu mīlestību, vai sātans mani dzen ar savu it kā veiksmes pātagu? Vai es lūdzu papriekšu un strādāju pēc tam? Vai es ticu, ka Dievs mani mīl, arī, ja neveicas ar laicīgiem darbiem? Vai es līdzībā esmu mednieks vai medīts dzīvnieks?
Otrais lasījums māca, par grēku piedošanu, ka visi grēki var tikt piedoti, ja vien nožēlojam no sirds. Lai būtu ticības spēks un prieks, mums jābūt pārliecinātiem, ka mūsu grēki ir piedoti. Ja esi pār to pārliecināts, tad ir ļoti labi. Ja neesi par to pārliecināts, tad vajag konsultēties ar mācītāju, kā iegūt šo pārliecību. Otrā mācība šeit, lai iegūtu ticības spēku, ir par Dievkalpojumiem. Nedrīkstam atstāt savas sapulces, proti, nedrīkst izpalikt Svētdienās Dievkalpojumā bez nopietni pamatota iemesla. Ja cilvēks nenāk uz Dievkalpojumiem, tad ir skumīgi bet loģiski, ka viņš ir vājš ticībā. Tad viņš ir bez garīgām barībvielām, kas protams grauj garīgo veselību. Savā grāmatplauktā man ir grāmata par ģimeni, kas dzīvoja Krievijā, Pēterburgā, pirms diezgan precīzi simts gadiem. Visiem ir skaidrs, kādi apstākļi tur bija tajā laikā.
Viņi ir trūcīgi, lai taupītu naudu viņi staigā basām kājām no Aprīļa līdz Oktobrim. Viņi ir kristieši, bet kristiešu vajāšanas un komunistu terors ir reāls drauds. Tomēr, viņi ir priecīgi, nekurn, un nosauc sevi ar šādu nosaukumu: miljonāri ar basām kājām. Man tas liekas ļoti trāpīgi saistībā ar ticības spēku un prieku. Tīri burtiski, es ceru, ka neviens no klātesošiem nestaigā ar basām kājām, bet. Pēc pasaules standartiem, mēs nekas spīdoši neesam, tomēr. Mums ir ticības bagātība. Es nezinu precīzi, cik Trīsvienīgā Dieva sargeņģeļi ir, to laikam neviens cilvēks nevar pateikt, bet. Tie sargeņģeļi noteikti varētu būt miljonos. Tātad, kaut ar basām kājām, esam miljonāri saistībā ar sargeņģeļu daudzumu un ticības vērtību. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka daudzi mācekļi atkāpās, negribēja palikt pie Jēzus. Dažreiz liekas, ka Dieva Vārds ir nespēcīgs, bez iedarbības. Bībele, Dieva Vārds tiek sludināts lielos apjomos, un maz tic un atgriežas.
Bet Dieva Vārds vienmēr ir ar iedarbību. No tā vienmēr seko mīkstas vai apcietinātas sirdis. Šajā gadījumā daudzi mācekļi bija ar cietām sirdīm, un vairs negribēja sekot Jēzum. Arī šodien cilvēki apcietina savas sirdis un atkrīt no draudzes un no Jēzus. Tie iemesli ir daudzi, bet var raksturot trīs parastus. Pirmā ir, ka cilvēks apvainojas par pašu kristīgo mācību, kaut kas tajā nav pa prātam. Otrā ir, ka cilvēks kaut kā ir neapmierināts ar Dievu, un vaino Viņu. Vīrs vai sieva vai bērns nomirst avārijā vai slimībā, māja nodeg, veselība ir slikta. Trešā ir, ka cilvēks apvainojas uz kādu citu kristieti, uz mācītāju vai uz citu draudzes locekli. Kā no tā visa izvairīties, kā saglabāt ticības spēku un prieku? Saistībā ar pašu kristīgo mācību ir jālūdz par pazemību, par spēju padoties. Saistībā ar nelaimēm ir tā, ka dažreiz notiek, par ko cilvēks pats tiešām ir totāli nevainīgs, kaut kas totāli neprognozējams notiek. Piemēram kāda slimība. Tādos gadījumos ir jālūdz par pazemību, ticību un par atvērtām acīm.
Lai Dievs palīdzētu redzēt, kāpēc notiek, un lai mēs spētu ticēt, ka Dieva mērķis vienmēr ir mīlestība. Ja tev ir nāvējoša slimība, tu ātrāk nonāks Debesu Valstības svētlaimē, tu izsprūk no daudziem kārdinājumiem utt, kas galā rezultātā nemaz nav slikti. Tomēr, saistībā ar daudzām nelaimēm ir tā, ka cilvēks vaino Trīsvienīgo Dievu, bet neredz, ka attiecīga nelaime bija prognozējama. Vismaz bieži un lielā mērā, cilvēks ir pats izraisījis attiecīgo nelaimi ar savu pašu neprātu. Tātad, nav īsti taisnīgi vainot Dievu, ir vairāk pamatoti, lai vainotu sevi. Saistībā ar citu cilvēku apvainojumiem ir tā, ka vienmēr vajag izrunāt attiecīgo lietu ar attiecīgo cilvēku. Varbūt otrs ir darījis tev pāri tīšām, bet nē vienmēr. Nereti pāridarījums ir netīšām un balstās kaut kādā nesaprašanā un pārpratumā. Nav pamatots iemesls atstāt draudzi tāpēc, ka kāds tevi apvaino. Vienmēr vajag izrunāt attiecīgo lietu.
Pēteris saka Jēzum, Kungs, pie kā mēs iesim. Tā apakšēja domā ir, ka nav neviens cits. Un tā tiešām ir. Jēzus ir unikāls, vienīgā patiesība ir kristīgā ticība. Ticības spēks un prieks rodas, kad tas mums pielec. Pēteris arī saka, ka viņi ir ticējuši un atzinuši, ka Jēzus ir Dieva Svētais. Ticējuši un atzinuši, tādā secībā. Tā ir pareiza secība. Nereti cilvēki saka, ka viņi nevar ticēt, jo viņi nesaprot. Bet ja tu tici tikai kad tu saproti, tu nekad neticēsi. Ticība vienmēr nāk pirmā, pēc tam saprašana rodas. Tic, un tu sapratīsi. Ticības spēks un prieks, un Jēzus palīdzība ir klāt, kad ticam papriekšu un pakāpeniski pēc tam saprotam, kas notiek. Vajag ticībā satvert Jēzu, tad viss notiek.
Šodienas bauslis: Dieva Vārds nekad nav bez iedarbības, vienmēr izraisa ticību vai apcietināto sirdi.
Šodienas evaņģēlijs: Ticības spēks ir pavisam liels, Jēzus var palīdzēt grūtībās.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ora un Labora ir pareiza secība. Lūdz un strādā.
2. Ir jābūt pārliecinātam, par savu grēku piedošanu. Kad tā ir, esam miljonāri ar basām kājām.
3. Jēzus ir unikāls, nav varianti, nav neviens cits pie kā iet.
Sprediķis 08.10
5. Mozus 10:12-15, Ap. Darbi 26:24-29, Mateja ev. 13:44-46
Šodienas galvenā tēma ir ticības paklausība, ka mums vajag paklausīt Trīsvienīgajam Dievam. Vecās Derības lasījumā ir aprakstīts, ko Dievs prasa no mums. Ka mums vajag Viņu mīlēt un kalpot ar visu savu sirdi un dvēseli. Vai tas ir viegli izdarāms, vai tiekam ar to galā? Viennozīmīgi nē. Šis ir visstingrākais bauslis visā Bībelē.
Dieva mērķis nav, lai dotu mums mazvērtības kompleksu. Dieva mērķis ir, lai mēs saprastu, ka paši netiekam galā, ka mums vajag Trīsvienīgā Dieva palīdzību. Un vajag gan. Ticības paklausība sākas ar to, ka tu apliecini, ka pats netiec galā, ka tev vajag Dieva palīdzību un piedošanu. Otrais lasījums māca, par ticības paklausību no citas puses. Pāvils ir tikko runājis par Kristus augšāmcelšanos, un tiesnesis Fēsts saka, ka viņš ir traks. Ko varam no tā mācīties un secināt? Divas lietas. Pirmā. Ka spriežot pēc cilvēka dabiskā prāta, viss vai vismaz daudz kristīgā ticībā ir absurds, neticams, traki un neloģiski. Otrā lieta. Ka kristīgā ticība balstās uz atklāsmes no Dieva. Paši par sevi mēs nekad nezinātu, kāds Dievs ir. Viss ir ticis mums atklāts, paziņots, pasniegts no Dieva. Ir daudz kristīgā ticībā, kas neticīgam cilvēkam liekas neloģiski un nesaprotams, bet lielākie klupšanas akmeņi ir Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās.
Neticīgam cilvēkam liekas, ka viņš ir labs, ka Jēzus krusta nāve bija lieka un nesaprotama. Un augšāmcelšanās viņam liekas kā pilnīgas pasakas, tieši tāpat kā Fēstam šajā lasījumā. Kāda ir mācība mums? Ka mēs apliecinām, ka paši nekad nevaram izdomāt, kāds Dievs ir. Ka mēs nedrīkstam spriest, kādam Dievam jābūt pēc sava prāta. Mums ir jāpieņem tā atklāsme ko Trīsvienīgais Dievs ir devis, ticībā un paklausībā. Tev ir jālūdz, lai tu spētu redzēt, ka esi liels grēcinieks, ka pats par sevi esi nepieņemams Dieva priekšā. Ka Jēzus krusta nāve priekš tevis ir pavisam nepieciešama un tava vienīgā cerība. Tev ir jālūdz, lai tu spētu ticēt, ka Kristus patiešām IR augšāmcēlies. Tev ir jālūdz, lai tavs ceļš caur dzīvi būtu ceļš prom no saviem uzskatiem un standartiem. Lai Trīsvienīgā Dieva atklāsme un patiesība būtu tava pārliecība un tā patiesība, uz ko tu balsties.
Kā es teicu, ilgi Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir bijuši galvenie klupšanas akmeņi cilvēkiem. Mūsdienās ir vēl viens liels klupšanas akmens. Dzimummaiņas un homoseksualitāte. Dievs ir radījis cilvēku par vīrieti un sievieti. Abi ir labi. Dzimummaiņas tiek darītas nepaklausībā Trīsvienīgajam Dievam. Paklausība Dievam šajā aspektā nozīmē priecāties par to dzimumu, ko Dievs tev ir devis. Un protams palikt par vīrieti vai sievieti. Arī priekš seksualitātes esam radīti par vīrieti un sievieti. Normālas seksuālas attiecības ir atļautas laulībā un kaut kas skaists un pozitīvs, ja vien tiek lietots pareizi. Bet homoseksualitāte ir pretdabiska un kategorisks grēks. Kāpēc šī lieta ir palikusi aktuāla, un ļoti strauji, un ātri? Iemesls ir plaša nepaklausība Dievam. Iemesls ir, ka sekularizācija, jeb atkrišana no Dieva, ir sasniegusi ļoti augstus līmeņus. Cilvēkiem vairs nav kontakts ar savu radītāju, līdzībā viņi ir metuši rasējumu vai karti papīrgrozā. Un tad viņi nezina, kā viss ir veidots, kā būtu jābūt, viņi apmaldās un viss sanāk haosā.
Trīsvienīgā Dieva atklāsme, kristīgā mācība, ir rasējums vai karte visam kam. Bez tā nekādu sabiedrību nevar būvēt un neko nevar atrast. Cilvēki vairs neapjēdz pat tādu elementāru lietu kā dzimumidentitāte, jo, viņi ir pamatīgi nepaklausīgi Dieva priekšā. Un valdoša koalīcija Saeimā pūlas ar visiem spēkiem, lai šo lietu vēl pasliktinātu. Evaņģēlijā Jēzus runā par apslēpto mantu. Kas ir tā manta? Tā manta ir Debesu Valstība, kristīga atklāsme un ticība tam, un cilvēka dvēsele. No mūsu puses raugoties ir Debesu Valstība un kristīga ticība. No Trīsvienīga Dieva puses raugoties, tā manta ir cilvēka dvēsele. Jēzus ir miris pie krusta un augšāmcelies no mīlestības uz tevi. Tāpēc, ka Viņš grib izglābt tavu dvēseli. Trīsvienīgā Dieva acīs tā manta esi tu. Jēzus vēlas, lai tieši tu ticētu, padotos Dievam un izglābtu tavu dvēseli. Caur ticības paklausību.
Un sātans pūlas ar visiem spēkiem, lai ieborētu tavā galvā, ka paklausība ir kaut kas pavisam briesmīgi negatīvi. Bet tā nav. Ticības paklausība, padošanas Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, ir ceļš uz īsto brīvību un prieku. Tā manta ir apslēpta. Kas apslēpj Debesu Valstību mums? Būtu daudz ko pieminēt, bet saistībā ar šodienas tēmu nepaklausība Dieva priekšā, spītīga turēšanās pie saviem uzskatiem. Bet ir tā, ka arī priekš īstiem kristiešiem Debesu Valstība dažreiz liekas apslēpta. Tu ņem visu nopietni, bet Dievs liekas tālu prom. Tie ir tie saucamie sausuma periodi. Dažreiz ir pavasaris un vasara ticības dzīvē, un dažreiz ir ziema. Dažreiz liekas, ka ticības zelts ir palicis par smiltīm, viss ir sauss. Ko darīt tad? Ir jāturpina rakt kristīgas ticības tīrumā. Tā manta ir, tur šaubas nav. Vienīgais jautājums ir, cik ātri tu to atradīsi. Bet varu apsolīt vienu. Ja vien ņem visu nopietni, nožēlo grēkus utt, ātrāk vai vēlāk tā manta parādīsies. Proti, ātrāk vai vēlāk būs atkal pavasaris un vasara ticības dzīvē.
Dažreiz zelts paliek par smiltīm, sausuma periodi ierodas ticības dzīvē, jā, bet… Ātrāk vai vēlāk smiltis paliek par zeltu, proti, ticības prieks nāks atpakaļ. Un šī manta ir labāku par citu mantu, jo, tā ir neizsmeļama. Visa cita manta ātrāk vai vēlāk beigsies, bet Debesu Valstības manta nē. Trīsvienīgā Dieva atklāsme, kristīgā ticība ir neizsmeļama prieka un gandarījuma avots. Kas ir piedāvāta visiem.
Šodienas bauslis: Mums ir jāatkāpjas no saviem uzskatiem, kas mums pašiem liekas prātīgi, lai padotos Trīsvienīga Dieva atklāsmei, kristīgai ticībai.
Šodienas evaņģēlijs: Debesu Valstības manta tiek piedāvāta visiem, un ir neizsmeļama prieka un gandarījuma avots. Smiltis var palikt par zeltu.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Nav mūsu spēkos atbilst tiem standartiem ko Dievs mums uzliek. Tāpēc esam totāli atkarīgi no Dieva žēlastības, no piedošanas un Jēzus krusta nāves.
2. Kristīgā ticība balstās uz Dieva atklāsmi, nevis uz tā, kas mums pašiem liekas saprātīgi un pieņemams.
3. Paļaušanas uz savu prāta gudrību traucē mums atrast Debesu Valstības mantu.
Sprediķis 24.09.
Jesaja 51:12-16, Filipiešiem 1:20-26, Mateja ev. 9:18-26
Šodienas galvenā tēma ir nāve un dzīvība. Proti, ka Jēzus ir uzvarējis nāvi caur Savu krusta nāvi un augšāmcelšanos. Un, ka kristīgam cilvēkam tāpēc nevajadzētu baidīties no nāves. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par citām bailēm, ka nedrīkst baidīties no cilvēkiem, bet tās bailes tomēr ir saistītas ar bailēm no nāves. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs baidāmies, ka citi cilvēki varētu darīt mums pāri vai nogalināt.
Tomēr, ja mēs nebaidāmies no nāves, ja apzināmies, ka cilvēki arī ļoti pamatīgi darīja Jēzum pāri, tad viss nonāk citā gaismā. Tad nav ko baidīties no cilvēkiem, ka viņi varētu mūs nogalināt, jo nāve ir uzvarēta. Tad pāridarījumi no citiem cilvēkiem ticības dēļ ir sekošana Jēzum, veids, kā līdzināties un tuvoties Jēzum. Otrajā lasījumā šī doma ir vēl vairāk attīstīta un izteikta. Tur ir rakstīts, ka nāve pat ir ieguvums. No vienas puses ir tā, ka pašnāvība viennozīmīgi ir grēks. Ir jākalpo un jāpilda tas aicinājums ko Trīsvienīgais Dievs ir devis tev zemes virsū. No otras puses ir jāapzinās, ka te zemes virsū ir bēdas, asaras un ciešanas. Debesu Valstībā būs tikai un vienīgi totāls prieks un harmonija. Tāpēc, ar nosacījumu, ka cilvēks tic pa īstam, nāve ir ieguvums, un liels ieguvums.
Diemžēl visiem nav šī pārliecība. Kā dabūt šo pārliecību? Vajag, ne tīri burtiski, bet pārnestā nozīmē mirt jau tagad. Proti, padoties Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum. Parasti šāda pārliecība nerodas ātri un viegli pa piecām minūtēm. Tomēr, ja cilvēks padodas Jēzum Kristum un dzīvo ticības dzīvi pa īstam, tad lēnā garā šāda pārliecība rodas sirdī. Ņem ticības dzīvi nopietni, lūdz un lasi Bībeli katru dienu, piedalies Dievkalpojumos svētdienās utt, un lēnā garā šāda pārliecība radīsies arī tavā sirdī. Ka nāve ir uzvarēta, nav no kā baidīties, ka nāve pat ir ieguvums. Evaņģēlijā Jēzus arī māca par to pašu tēmu. Viens vecākais, sinagogas priekšnieks, metas Jēzum priekšā zemē un stāstīja savu problēmu, ka viņa meita ir mirusi. Visos laikos un visās vietās cilvēkiem ir gana daudzas problēmas, bet šī noteikti ir nopietnāka. Ka cilvēks ir mirstīgs, ātrāk vai vēlāk visi būs pagalam, mirstība ir simts %.
Kā es teicu, ir tikai viens veids kā risināt šo problēmu. Pārnestā nozīmē ir jāmirst jau tagad, proti, padoties Jēzum, bet ko tas konkrēti nozīmē. Būtu daudz ko pieminēt, bet došu dažus piemērus. Ja ir īsta garīga miršana, tad tā izpaužas pazemībā. Viens veids, kā būt pazemīgam ir, lai pēc iespējas mazāk aizstāvētos, kad citi uzbrūk. Dažreiz drīkst aizstāvēties. Ekstremālos apstākļos drīkst un vajag aizstāvēties. Ja kāds ļoti smagi tevi aprunā, vajag tomēr dažreiz aizstāvēties. Tomēr, viens pazemības aspekts ir, lai plašās robežās neaizstāvētos. Kāda tam ir nozīmē, ja citi tevi aprunā. Dievs zina patiesību, un tas ir vienīgais, kas skaitās. Jēzus arī tika aprunāts milzīgos apstākļos, un neaizstāvējās. Neaizstāvēties ir veids, kā mirt pārnestā nozīmē, līdzināties Jēzum un vingrināties pazemībā. Neaizstāvēties ir veids, kā vingrināties, nebaidīties no nāves. Ja ir īsta garīga miršana, tev ir vienalga, ko citi par tevi domā.
Ko tas vēl nozīmē, mirt pārnestā nozīmē? Ka jēdzieni nāve un dzīvība apgriežas ar kājām gaisā. Visi ir pieraduši, ka cilvēks piedzimst, dzīvo un mirst. Ka viss iet šādā secībā, no dzīvības uz nāvi, bet saistībā ar kristīgo ticību, viss ir otrādi. Viss iet no nāves uz dzīvību. Papriekš tev ir jāmirst pārnestā nozīmē, padoties Jēzum, lai tu vari dzīvot pa īstam. Pirmais šeit zemes virsū kopā ar Jēzu un pēc tam mūžībā kopā ar Jēzu. Ja ir īsta garīgā miršana, tava dzīve iet no miršanas uz dzīvību. Ko tas vēl nozīme, mirt pārnestā nozīmē? Kaut kāda cīņa vienmēr ir dzīvē, izšķirošais jautājums ir tikai, kas par cīņu. Ja neesi garīgi miris, tu cīnies par savu godu un par savu labumu. Ja esi garīgi miris, tu cīnies par Dieva godu. Kas nozīmē cīnīties pret savu grēcīgo dabu. Kristīga dzīve nozīmē cīņa pret grēku. Un tas ir izaicinājums gan.
Tas ir iemesls, kāpēc tie kristieši ir ļoti maz. Ir gana grūti cīnīties pret savu grēcīgo dabu, bet ir svētīgi cīnīties pret savu grēcīgo dabu. Kāpt Everesta kalnā būtu izaicinājums gan. Es ar to netiktu galā, es pat nemēģinātu. Tomēr, uzveikt Everesta kalnu ir iespējams, kaut pavisam grūti, bet pavisam līdz galam uzveikt savu grēcīgo dabu nav iespējams.
Grēka gēni paliek mūsos līdz kapa malai. Tomēr, nav varianti. Cīņa pret grēku ir neizbēgama daļa pa ceļam uz Debesu Valstību. Un visām lietām ir jāredz no pozitīvas puses. Ja tu pa īstam apkaro savus grēkus no visas sirds, es varu tev apsolīt vienu. Nekad nebūs garlaicīgi. Tev būs ko darīt gan, arī sirmā vecumā un līdz kapa malai. Pie īstas garīgas miršanas skaitās cīņa pret grēku. Viss ko es saku, kādam var likties grūti. Un tā arī ir, pašos spēkos netiksim galā, tas ir skaidrs, bet.. Šajā evaņģēlijā Jēzus uzlika rokas tai meitenei, un dzīve atgrieāss. Tāpat ir jālūdz, lai Jēzus uzliktu Savas varenās rokas uz tevi caur ticību un dotu spēku, mirt no sevis, lai augšāmceltos uz jauno dzīvi Dieva spēkā.
Jēzus sekoja šim sinagogas priekšniekam. Jēzus ir ar mums, tas ir pavisam labi, bet.. Mums arī jābūt ar Viņu, sekot Viņam. Pašreiz ir rudens. Kaut ir neparasti silts rudens, daba iet uz ziemas nāvi. Tīri burtiski daba nemirs ziemā, bet līdzībā gan. Esam pieraduši, ka rudens pazīmēs, dzeltenas lapas utt, ir nāves pazīmes, bet saistībā ar ticību ir tieši otrādi. Rudens pazīmes ir dzīvības pazīmes. Kad esi miris kopā ar Jēzu ticībā, kad dzīve iet uz fizisko nāvi, tad viss tuvojas ĪSTAI DZĪVEI ar lieliem burtiem. Kas ir Debesu Valstības godība.
Šodienas bauslis: Mums ir jāmirst jau tagad, proti, padoties Jēzum, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.
Šodienas evaņģēlijs: Nāve ir uzvarēta Jēzū Kristū, rudens pazīmes ir dzīvības pazīmes.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Nedrīkst baidīties no cilvēkiem, jo, viņi neko nevar mums izdarīt, ja ticam pa īstam.
2. Nāve ir ieguvums.
3. Mirt kopā ar Jēzu nozīmē vingrināties pazemībā.
Arhibīskapa vēstījums 2022. gada Ziemsvētkos
Puisis liek sacīt meitenei: lai viņa bez adatas uzšuj man kreklu bez vīlēm. Lai viņa to izmazgā sausā akā, kur nekad nav bijis ūdens, nedz lijis lietus. Lai viņa to izžāvē krūmā, kāds nav ziedējis kopš Ādama radīšanas – tad viņa būs mana patiesā mīlestība. Meitene atbild: lai viņš atrod tīrumu starp jūras ūdeni un krasta smiltīm. Lai viņš to uzar ar jēriņa ragu. Lai apsēj to visu ar vienu graudu. Lai nopļauj ar sirpi, kas taisīts no ādas, un sasien ar virvi, kas vīta no viršiem. Tad lai nāk pēc sava krekla. Tad viņš būs mana patiesā mīlestība.
Ja viņiem jautātu, kādēļ viņi no otra prasa neiespējamas lietas, viņi atbildētu – man taču kaut kā ir jāzina, vai es esmu viņa (vai viņas) patiesā mīlestība! Ak, jaunieši… Katrs cilvēks ar dzīves pieredzi zina, ka nereālas gaidas nes vilšanos. Prasīt pierādīt mīlestību ar varoņdarbiem ir savtīgi un cietsirdīgi. Nekļūt viņiem par ģimeni. Būtu brīnums, ja viņiem šādi kas izdotos.
Tad kādēļ šī dziesma mani uzrunāja Kristus dzimšanas svētkos? Tādēļ, ka Dievs paveica patiešām neiespējamas lietas. Salīdzinot ar tām, krekls bez adatas vai sirpis no ādas ir nieks. Cilvēkiem tas būtu neiespējami, bet ne Dievam. Visuma Radītājs pats cēlās no troņa, ienāca pasaulē, piedzima no jaunavas, atklāja cilvēkiem Dieva patieso Tēva sirdi, nodzīvoja mūsu vietā nevainojami svētu dzīvi, uzvarēja mūžseno ienaidnieku, augšāmcēlās no kapa un atprasīja nāvei mūsu dzīvības. Ar divpadsmit vienkāršiem vīriem viņš iesāka izcilāko kultūru pasaules vēsturē.
Ja mēs jautātu, kādēļ Tu, Kungs, to visu darīji, viņš varētu atbildēt: “Tādēļ, lai jūs zinātu, ka esat mana patiesā mīlestība.” Tas ir īsts Ziemsvētku brīnums.
Kā mēs atsauksimies? Vai mums ar viņu izdosies? Vai jau esam viņa bērni? Vai būsim viņam ģimene? Nebīstieties, ka Dieva darbiem tagad jāliek pretī kaut kas līdzvērtīgs. Lūk, Caķejs – mazais, blēdīgais vīriņš, kurš gribēja redzēt Jēzu. Viņā nebija nekā varonīga. Varbūt vienkārši ziņkārības dzīts, viņš uzkāpa kokā. Tik vien. Taču ar šo mazo dzirkstelīti pietika. Jēzus apstājās pie viņa, runāja ar viņu, nāca viņa namā un pilnīgi izmainīja viņa dzīvi.
Mīlestības pierādījumu nasta guļ uz viņa, caur ko mums miers nāk. Viņš pats to uzņēmās mūsu labad. Esi sveicināts, Miera Ķēniņ, mans Kungs un mans Dievs!
Kristus dzimšanas svētkos es novēlu mums laimīgas ilgas redzēt Jēzu. Tā lūkoties, lai viņš pienāk tuvu, ienāk mūsu mājās un sirdīs. Neprasot neiespējamo, lai viņš pats sevi dara par mūsu patieso mīlestību! Svētītus, dzīvības un mīlestības pilnus Ziemsvētkus!
Sirsnībā,
+ Jānis
Rīgas arhibīskaps
Sprediķis Kristus piedzimšanas svētkos
Jesaja 9:1-6, Ebrejiem 1:1-3, Lūkas 2:1-20
Šodien ir Jēzus īstā Dzimšanas diena, kas ir galvenā tēma. Jēzus ir piedzimis un, kādas tam ir sekas, ko tas nozīmē mums, tev un man. Pirmajā lasījumā dzirdējām par mieru. Nereti cilvēki domā, ka šis attiecas uz laicīgo mieru, ka visam vajadzētu būt mierīgi zemes virsū. Bet tā gluži nav. Pirmkārt šeit ir runā par mieru ar Trīsvienīgo Dievu. Bez ticības un grēku nožēlas ir neredzams, bet reāls mūris starp cilvēku un Dievu, nemiers viņu starpā.
Bet caur Jēzus dzimšanu, krusta nāvi un augšāmcelšanām šis mūris ir noņemts un ir miers, proti labas attiecības starp tiem, kuri tic un Trīsvienīgo Dievu. Otrkārt, ja ir miers vertikāli, tad vajadzētu būt arī horizontālais miers starp cilvēkiem. Par to es runāšu nedaudz vēlāk. Otrais lasījums māca par sekām no Jēzus dzimšanas. Nereti dzird par laicīgiem cilvēkiem, kuri meklē dzīves jēgu. Un viņi to neatrod. Un tas nav pārsteidzoši, bet pavisam loģiski. Jo, bez Jēzus un ticības Viņam, dzīvei nav jēga, ir vārdā visdziļākā nozīmē tukšā. Tā ir ko Jauna Derība mums māca un tā ir arī daudzu cilvēku pieredze. Dzīves jēga ir, lai būt kopā ticībā ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu Kristu. Kā bija Ēdenes dārzā pirms grēka krišanas.
Mēs dzirdējām, ka tagad Dievs runā uz mums caur Jēzu. Tā ir un ko Viņš saka. Jēzus saka daudz un mana atbilde nav izsmeļoša, bet gribētu pieminēt vienu aspektu. Šodien Jēzus grib pateikt mums, ka mēs visi slimojam ar grēka slimību. Tāpēc Viņam bija jānāk zemes virsū, un, tāpēc kristīgā baznīca pēc būtības ir slimnīca. Lai būtu veiksmīga ārstēšana, vajag pirmkārt pareizu diagnozi un otrkārt pareizas zāles. Pareiza diagnoze ir, ka slimojam ar grēka slimību. Un tāpēc Jēzus piedzima, lai parādītu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Jēzus ir Dieva būtības atveids. Katram cilvēkam būtu jābūt tādam, kā Jēzus. Bet mums visiem ir skaidrs, ka tā nav. Nav miers cilvēku starpā. Tāpēc, ka cilvēkiem nav Dieva miers savās sirdīs. Pašreiz krievu karavīru uzvedība Ukrainā ir aktuālākais piemērs, bet diemžēl nav vienīgais. Vairāk vai mazāk visur cilvēki uzvedas kā plēsīgi zvēri un ne kā cilvēki. Laikam visi ir dzirdējuši vārdu perverss un mēs to uztveram negatīvi. Pārsvarā saistām to ar seksuālām perversijām, nenormālības.
Bet tas vārds perverss nav saistīts tikai ar seksu. Tas attiecas uz visu, kas ir nenormāls, sakropļots, nav tā kā būtu jābūt. Diemžēl cilvēks, ikviens, ne tikai krievu karavīri, ir perversi, sakropļoti, bojāti, traumēti no grēka. Un pie Jēzus ir pareizas zāles, pie Jēzus ir pareiza ārstēšana. Jēzus vārdos un darbos varam mācīties, kādiem mums būtu jābūt, pēc kā tiekties. Un žēlastības līdzekļi, proti, Dieva Vārds, lūgšana, altāra sakraments un draudzes kopība, ir pēc būtības zāles, caur ko ārstējamies un tiecāmies tuvāk Jēzum. Mēs dzirdējām, ka Jēzus ir šķīstījis mūs no grēkiem. Caur Savu dzimšanu, nāvi un augšāmcelšanos Jēzus ir devis nosacījumus, lai varam šķīstīties no grēkiem. Līdzībā Jēzus ir devis mums tīrīšanas līdzekli, bet.. Mums vajag pašiem mazgāties. Proti, caur svēto dzīvi tīrīt savu sirdi, cik iespējams. Kā es teicu, tas notiek caur žēlastības līdzekļiem, bet ir iespējams atrast sīkāku norādījumu, kā to darīt.
Evaņģēlijā dzirdējām, ka tie gani gāja uz Betlēmi. Tīri burtiski tas mums sanāktu diezgan dārgi un sarežģīti, un burtiski tas mums nav obligāts, bet līdzībā mums jādara tāpat. Kur atrodas Betlēme? Betlēme atrodas uz mūsu altāra, altāris ir Betlēme. Katru Svētdienu Jēzus piedzimst, ir klāt no jauna altāra sakramentā, Dievgaldā. Ir rakstīts Jāņa evaņģēlijā 1. nodaļā un 14. pantā, ka Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Tīri burtiski grieķu valodā te ir rakstīts, ka Dievs uzcēla savu telti pie mums. Ja skaties uz biķeri uz altāra, kas ir ietērpts audumā, kas liturģiski sauc velum, tad izskatās kā telts, vai ne? Un šajā teltī ir biķeris un patens, kur drīz atradīsies Kristus asinis un miesa. Iet uz Betlēmi ne tikai, bet starp citu nozīmē, saņemt Dievgaldu. Mēs parasti domājam, ka saņemt sakramentu nozīmē grēku piedošanu.
Tā ir taisnība, bet ne tikai. Altāra sakraments ir arī stiprinājums cīņā pret grēku un viens no veidiem, ka šķīstīties no grēkiem. Apmeklēt altāri un tur lūgties ir viens veids, kā šķīstīties no grēkiem. Visa kristīgā dzīve var raksturot, kā sķīstīšana no grēkiem. Ko Jēzus ir darījis iespējamo caur Savu dzimšanu, miršanu un augšāmcelšanos. Pavisam tīri būsim tikai Debesu Valstībā, bet šķīstīšana sākas jau šeit un tagad. Jēzū Kristū mums ir pareiza diagnoze, slimojam ar grēka slimību. Jēzū Kristū mums ir pareizas zāles, žēlastības līdzekļi. Jēzū Kristū mums ir paraugs, pēc kā tiekties, kā ārstēties. Nosaukums Betlēme nozīmē maizes klēti un Jēzū mums ir stipra barojoša garīga rupjmaize, lai izturētu cīņā pret grēku.
Šodienas bauslis: Ir jāiet uz Betlēmi, lai kļūtu arvien līdzīgāks Jēzum.
Šodienas bauslis: Dzīvei ir jēga, nav tukšā, caur Jēzus dzimšanu, miršanu un augšāmcelšanos.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Caur Jēzu un ticībā Viņam mums ir miers ar Dievu, proti, attiecības ar Viņu.
2. Skatoties uz Jēzu mēs zinām, kādiem mums būtu jābūt.
3. Visa kristīga dzīve ir šķīstīšana no grēkiem.
Sprediķis Debesbraukšanas dienā
Psalms 110:1-4, Ap.d. 1:1-11, Lūkas ev. 24:49-53
Šodien ir Debesbraukšanas diena un galvenā tēma, ka Jēzus ir Kungs un Ķēniņš pār visu. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šodienas notikumiem, un viss perfekti sapasē ar Jēzus darbiem. Jēzus valda par naidniekiem, kas visapkārt un attiecīgi naidnieki ir sātans un viņa kalpi.
Nereti mēs uztveram, ka kāds cilvēks ir mūsu ienaidnieks. Noteikti varētu būt tā, ka cilvēks liek mums sprunguļus ritenī un traucē, bet.. Īstais ienaidnieks ir vienmēr sātans. Attiecīgais cilvēks ir sātana apkrāpts un vienmēr vajag apzināties, ka sātans ir īstais ienaidnieks, nevis cilvēks. Ir arī rakstīts, ka Dieva tauta dodas pie Viņa un tas ir , kas notiek šodien un visas svētdienās un svētku dienās. Ir arī rakstīts, ka Jēzus ir priesteris pēc Melhisedeka. Vārds Melhisedeks nozīmē taisnais Ķēniņš. Jēzus ir vienlaicīgi Ķēniņš, Priesteris un Pravietis, un taisns tāds. Otrais lasījums māca kā konkrēti viss notika šajā dienā. Tas ir labi, bet galvenais ir, ko tas nozīmē, kādas tam ir sekas. Galvenais ir, ka no šīs dienas Jēzus ir ieņēmis Savu Karaļa troni Debesīs un valda kā Ķēniņš, Priesteris un Pravietis par Savu kristīgo tautu un par visu no Debesu augstumiem. Tas nozīmē, ka šī ir uzvaras diena un lieli svētki kristīgajā baznīcā. Jēzum bija un ir Dievišķa un cilvēciska daba.
Tas nozīmē, ka no šīs dienas un uz priekšu cilvēciska daba atrodas uz Debesu Valstības Karaļa troņa. Tas ir apliecinājums un pierādījums tam, cik ļoti Trīsvienīgais Dievs mīl un ciena cilvēku, cik ļoti Viņš grib sadraudzību un kopību ar mums. Šis lasījums māca par glābšanu un par to, ka Jēzus valda un nāks atpakaļ godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Jēzus nāks atpakaļ no austrumiem un tāpēc baznīcas altāris atrodas austrumu pusē un kapos pēc iespējas liek mirušos ar seju pret austrumiem. Lai esam gatavi un nevajag pagriezties, kad Jēzus nāks atpakaļ. Tīri burtiski Jēzus nav piedalījies karā. Bet līdzībā gan. Caur Savu dzimšanu, krusta nāvi un augšāmcelšanos, Viņš ir uzvarējis garīgajā karā pret sātanu. Visos karos karavīri uzvarējošā pusē kaut ko iegūst. Jēzus ieguvums garīgajā karā pret sātanu esam mēs, mūsu dvēseles. Ka mūsu dvēseles var tikt pestītas ir galvenais ieguvums garīgajā karā ko Jēzus uzvarēja. Un šodien, pēc pabeigta garīgā kara, ar sātanu, Viņš atgriežas Debesu Valstībā, lai valdītu par Savu tautu un visu pasauli.
Kontinuitāte, pēctecība ir arī būtisks aspekts šodien. Caur šodienas notikumiem savienojas viss, kas noticis ar Trīsvienīgā Dieva tautu līdz šim ar visu, kas notiks vēlāk. Mēs un tie kristieši kas figurē šodienas lasījumos pieder pie vienas un tās pašas kristīgās baznīcas. Ar citiem vārdiem ir viena un tā pati kristīgā baznīca šodien, kas bija tad. Kad Jēzus devās uz Debesīm, tie klātesošie kristieši skatījās uz Debesīm. Principā ir pareizi skatīties uz Debesīm, izšķirošais jautājums ir tikai kā. Nav jāskatās uz Debesīm, it kā Jēzus būtu pazudis, tā nav. Bet ir jāskatās uz debesīm, proti, būt gatavam tam, ka Viņš nāks atpakaļ lai tiesātu dzīvos un mirušos. Ir arī jāskatās uz Debesīm tādā veidā, ka mēs pievēršam savu uzmanību un spēku ticības lietām, tam, kas ir augšā, ka mēs dzīvojam svētu dzīvi.
Evaņģēlijā Jēzus saka saviem mācekļiem, ka viņiem ir jāpaliek pilsētā, proti Jeruzālemē, līdz viņi tiks ietērpti spēkā no augšienes. Ir divi grāvji saistībā ar kalpošanu. Viens ir lai kalpotu pa maz, lai nodarbojamies ar garīgo slinkumu, lai neietu, kad Dievs aicina. Otrais grāvis ir, lai darītu pa daudz, lai uzņemties uz ko Dievs neaicina. Ir grūti paskaidrot šo sīki sprediķī, ja kādam ir jautājums, kad ir viens un kad ir otrs, tad ir jānāk uz individuālām konsultācijām. Vienīgais ko es varu pateikt vispārīgi ir, ka kristīgs cilvēks vienmēr var kalpot tikai Dieva spēkā, kad viņš ir ietērpts spēkā no augšienes. Kā to dabūt? Jēzus izveda Savus mācekļus līdz pat Betānijai. Betānija atrodas uz eļļas kalna un eļļa ir Svētā Gara simbols Bībelē. Secinājums ir vienkāršs un skaidrs. Lai mēs spētu kalpot Dievam, lai mēs zinātu ar ko kalpot un ar ko nekalpot, mums ir jābūt Svētā Gara piepildītiem. Garīgs padziļinājums ir atslēga visam kam. Kad tu iesi ticības dziļumos Jēzus vada un dod skaidrību, kas ir jādara un kas nav jādara.
Ir rakstīts, ka Jēzus attālinājās no mācekļiem, atstāja viņus. Tā ir taisnība, bet ir būtiski ievērot, ka tas attiecas tikai uz tīro fizisko klātbūtni. Šodien Jēzus vairs nav fiziski klāt pie mums, jā, bet. Garīgajā aspektā Jēzus ir joprojām pie un ar mums. Nekur Viņš nav mūs atstājis. Jēzus nav miris, bet dzīvs, Jēzus nav pazudis, bet klātesošs. Tā problēma ir, ka daudzi to neredz un nesaprot. Kā to redzēt un saprast? Tikai Svētais Gars var atvērt mums garīgās acis, lai mēs redzam un saprotam, ka Jēzus ir dzīvs. Tā ir, bet Svētais Gars nav atrodams visur. Pēdējā pantā šeit Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts, ka tie mācekļi bija pastāvīgi templī un Lūkas evaņģēlijs arī sākas templī. Atbilstoši mūsu apstākļiem templis ir baznīca. Secinājums ir atkal vienkāršs un skaidrs. Templī, baznīcā, kristīgas draudzes sadraudzībā, Svētais Gars tiek dots.
Baznīcas sadraudzībā, caur žēlastības līdzekļiem, proti, lūgšanā, Bībelē, Svētajā Vakarēdienā un brāļu un māsu sadraudzībā mums tiek dots Svētais Gars. Kas palīdz mums redzēt, ka Jēzus nav pazudis, nav miris, bet klātesošs un dzīvs. Tie mācekļi bija priecīgi un mēs varam arī priecāties par to, kas ir bijis, par Jēzus darbiem, pirmkārt par krusta nāvi un augšāmcelšanos. Mēs varam arī priecāties par to, kas ir, ka Jēzus ir klāt un valda no Debesīm. Mēs varam arī priecāties par to, kas būs. Ka Viņš nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvus un mirušos.
Šodienas bauslis: Mums ir jāvērš savu skatu un uzmanību uz to, kas ir augšā.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus nekur nav pazudis, bet dzīvo un valda šodien.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Vecajā Derībā ir pravietots, kas notika šodien.
2. Ir tā pati baznīca šodien, kā bija Jēzus laikā.
3. Mums ir jādodas uz Betāniju, proti, uz turieni, kur ir Svētais Gars.
Sprediķis Baltajā svētdienā
Sprediķis
Hozeja 6:1-3, 1 Jāņa 5:4-10, Jāņa ev. 21:1-14
Šodienas galvenā tēma ir Lieldienas liecinieki. Tam ir divi aspekti. Pirmā, ka ir uzticīgi liecinieki par augšāmcelšanās faktu, ka augšāmcelšanās fakts ir pamatīgi pierādīts. Otrā, ka mums Trīsvienīgā Dieva spēkā ir jāliecina par augšāmcelšanās faktu sabiedrībā, citiem. Šodienas lasījumi māca, kā to darīt.
Pirmajā lasījumā ir pieminēts par personiskām attiecībām ar Dievu, ar augšāmcelto Kristu. Veidot un uzturēt personiskas attiecības ar Jēzu ir pamats visam kam, arī liecībai par Viņa augšāmcelšanos. Varam izteikt to pašu ar citiem vārdiem. Vajag saglabāt krusta un augšāmcelšanās evaņģēliju savās sirdīs. Ja tā darām, automātiski viss cits sanāk pareizi. Otrajā lasījumā ir rakstīts, ka mūsu ticība ir uzvarējusi pasauli. Tas varētu skanēt maigi izsakoties jocīgi. Izskatās, ka drīzāk otrādi. Ka pasaule ir uzvarējusi baznīcu. Cik mēs te esam šodien, cik bijām krusta gājienā un dievkalpojumā Lielajā Piektdienā? Ārkārtīgi maz. Ja skatāmies tikai uz ārējiem apstākļiem, tad ir skaidrs, ka liekas, ka sātans valda un, ka baznīca ir uzveikta, nevis pasaule. Tomēr, tā nav. Tā problēma ir, ka cilvēki neatsaucās Jēzus uzvarai, ka 98% ir vienalga, ka Jēzus ir uzvarējis pasauli ar Savu krusta nāvi un augšāmcelšanos.
Tomēr, kaut 98% tam neatsaucas, Jēzus ir uzvarējis pasauli. Dieva priekšā debesīs īsts kristietis ir uzvarētājs. Kaut tā neizskatās no pasaules redzesloka. Ja mēs skatāmies tikai uz ārējiem apstākļiem, tad gan zaudējam dūšu, tad liekas, ka nav par ko būt drosmīgam un pārliecinātam. Tomēr, ja ticībā esam pārliecināti, ka Jēzus ir miris un augšāmcelies, un tādējādi uzvarējis pasauli un sātanu, tad ir pamats būt drosmīgam un pārliecinātam. Ir rakstīts 1. vēstulē Korintiešiem 15. nodaļā un 6. pantā, ka vairāk par 500 lieciniekiem redzēja augšāmcelto Kristu. Jebkurā tiesā pasaulē, tas būtu pavisam pārliecinošs pierādījums. Tāpēc varam būt pārliecināti un drosmīgi, kaut esam maz, jo Jēzus ir augšāmcelies un uzvarējis sātanu un pasauli. Ir daudzi piemēri par ticības pārliecību un drosmi, īpaši vajāšanas laikos. No tiem, kuri pretojas padomju varai, lauvas tiesa bija kristieši. Visi zināja, ka tas bija bīstami, ka varētu beigties ar spīdzināšanu, cietumu, Sibīriju un nāvi.
Bet viņi to darīja, jo bija pārliecināti par Jēzus augšāmcelšanos, bija pārliecināti, ka ir augstāks valdnieks par Brežņevu, bija pārliecināti, ka spīdzināšana un nāve nav beigas, bet sākums mūžīgai svētlaimei. Princips ir tas pats visās diktatūrās visā pasaulē. Lauvas tiesa no tiem, kuri pretojas ir kristieši, jo tikai pārliecība par Jēzus augšāmcelšanos var dot drosmi tādai darbībai. Lai arī mēs drosmīgi turamies pie savas ticības un apliecinām augšāmcelto Kristu, kaut 98% cilvēki mūs nesaprot. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus parādījās mācekļiem. Un šodien Viņš arī parādās mums. Kā? Īsumā caur kristīgo baznīcu, kas līdzībā ir attēlota šajā evaņģēlijā. Laiva un tīkli ir līdzībā kristīgā baznīca. Ir rakstīts, ka tīkli neplīsa, kaut bija daudzas zivtiņas. Kristīgā baznīca neplīst, jo ir būvēta uz stipra pamata, uz Jēzus augšāmcelšanās pamata. Līdz pastarai dienai būs kristīgā baznīca zemes virsū, kur cilvēki var glābt savas dvēseles un kas neplīsīs. Tās zivtiņas esam līdzībā mēs, esam noķerti baznīcas tīklos.
Kāpēc bija tieši 153 zivtiņas? Tajā laikā dabas pētnieki vai zoologi bija pārliecināti, ka ir 153 zivju sugas pasaulē. 153 bija visas zivju sugas. Proti, tas nozīmē, ka cilvēki no visām tautām, ciltīm un valodām tiks noķerti baznīcas tīklos. Mūsu uzdevums ir, lai noķertu zivtiņas Alūksnē, starp tiem, kurus mēs pazīstam. Un Jēzus parādās, kur ir tīkli un laiva, proti, kristīgās baznīcas kopībā. Ir arī rakstīts, ka tie mācekļi bija kopā. Tas ir ļoti būtisks. Vismaz katru svētdienu tām zivtiņām un tiem cilvēku zvejniekiem ir jābūt kopā, lai pirmkārt stiprināties Kungā un otrkārt stiprināt un iedrošināt viens otru. Nav viegli būt pavisam neliela minoritāte, tāpēc ir īpaši būtiski šādā veidā stiprināties un stiprināt citus. Es negribu pateikt, ka mūsu draudze totāli nīkuļo un ir totāla vārgule, tas būtu pārspīlēts, bet lielā mērā tā ir. Draudze varētu būt daudz spēcīgāka. Un galvenais iemesls šim vājumam ir, ka visi draudzes locekļi nesanāk kopā Svētdienās.
Mums ir daudzi draudzes locekļi, kuri uzskata, ka pietiek sanākt kopā reti vai nekad. Es tiešām priecājos par tiem 20 līdz 30, kas nāk kopā katru svētdienu. Bet, ja pārējie 120 arī sanāktu kopā katru svētdienu, gala rezultāts būtu daudz spēcīgāks. Te notika brīnums, visas zivju sugas tika noķertas, kad mācekļi bija kopā. Jo mazāk draudzes locekļi, kuri sanāk kopā svētdienās, jo mazāk brīnumi. Jo vairāk draudzes locekļi, kuri sanāk kopā svētdienās, jo lielāki brīnumi. Tie mācekļi gāja zvejot, makšķerēt. Cik es zinu, tīri burtiski ir maz kaislīgi makšķernieki draudzē, bet.. Līdzībā visi esam kaislīgi makšķernieki. Visi grib noķert labu dzīvesvietu, labu dzīvesdraugu, labi apmaksātu darbu, labi audzinātus bērnus utt. Un tas ir atļauts, bet.. Vajag arī un pirmkārt noķert personiskās attiecības ar augšāmcelto Kristu, pārliecību, ka Viņš ir augšāmcelies, dzīvs un valda.
Daudziem liekas grūti liecināt par savu ticību. Un tā arī ir. Bet vajag atrast labāko paņēmienu. Un kas tas būtu? Es nesen lasīju vienā kristīgā žurnālā no Zviedrijas, par kristīgu medmāsu. Viņa bija nolēmusi neliecināt par savu ticību ar vārdiem, tikai ar darbiem. Vienā jaukā dienā, viens slimnieks teica viņai šādus vārdus: tu dari savu darbu rūpīgāk par citām medmāsām, tu vienmēr esi pieklājīgāka un priecīgāka par pārējām. Es ilgi esmu domājis kāpēc un tagad esmu izdomājis kāpēc. Tev jābūt kristietei, nevar būt cits paskaidrojums. Trāpīts desmitniekā. Esi pārliecināts sirdī, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Nerunā par savu ticību, bet dari savu darbu rūpīgāk un kārtīgāk par kolēģiem. Esi pieklājīgāks un priecīgāks par kolēģiem. Ātrāk vai vēlāk trāpīsies arī tev desmitniekā.
Šodienas bauslis: Mums ir jāveido personiskas attiecības ar augšāmcelto Kristu.
Šodienas evaņģēlijs: Pasaule ir uzvarēta caur Jēzus augšāmcelšanām un ticība tam. Kaut tā neizskatās.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir pārliecinoši pierādījumi, ka Jēzus ir augšāmcelies.
2. Augšāmceltais Jēzus parādās kristīgās baznīcas kopībā.
3. Mums vajag pirmkārt nomakšķerēt personiskās attiecības ar augšāmcelto Kristu.
Sprediķis Kristus augšāmcelšanās svētkos
Jesaja 25:8-9, Ap. Darbi 13:32-35, Jāņa ev. 20:1-10
Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Jēzus IR augšāmcelies. Tas ir pirmais un galvenais šodien. Jēzus ir uzvarējis nāvi, atvēris ceļu uz Debesu Valstību un Viņš dzīvo un valda. Vecās Derības lasījumā ir pieminēts, ka Viņš ir uzvarējis nāvi. Šis pravietojums tika uzrakstīts aptuveni 700 gadus pirms tas notika. Šeit ir pravietojums par šodienas notikumu, par Jēzus augšāmcelšanās.
Otrajā lasījumā ir pieminēts par izpildi, par šī pravietojuma piepildījumu. Dieva vārds piepildījās un piepildīsies, Dieva solījumi bija un ir patiesi. Te tiek paskaidrots, ko Jēzus augšāmcelšanas nozīmē, kādas tam ir sekas. Būtu daudz ko pieminēt šajā sakarā, bet galvenais ir, ka ceļš ir atvērts uz Debesu Valstību tiem, kuri tic un nožēlo grēkus. Evaņģēlijā dzirdējām, ka Marija Magdalēna gāja uz kapu, kad vēl bija tumsa. Viņa vēl nav atradusi Jēzu, viņai vēl nav pārliecība, ka Viņš ir augšāmcelies, un viņa burtiski atrodas tumsā. Līdzībā tas pat attiecas uz visiem. Ja tu neesi atradis Jēzu, ja tev nav pārliecība, ka Viņš ir augšāmcelies, tu atrodies tumsā pārnestā nozīmē. Pašreiz daudzi šausminājas un ir pārsteigti, par tām zvērībām, kas ir notikuši Ukrainā. Un pamatoti, ļoti pamatoti šausminājas, bet nav īsti pamatots būt pārsteigtam.
Visos laikos un visās vietās cilvēks mēģina uzbūvēt gaisa pilis ap sevi, ka viņš ir labs un inteliģents, ka viss paliek labāk un attīstās pozitīvi uz augšu. Bet tā nav patiesība. Cilvēks ir ļauns un grēcīgs. Tā ir diemžēl patiesība. Un nav tikai Krievijā, bet visur. Ko Trīsvienīgais Dievs grib mums mācīt caur notikumiem Ukrainā? Būtu daudz ko pieminēt, bet viena būtiska lieta ir, ka bez Jēzus un Viņa augšāmcelšanas, mēs visi atrodamies tumsā. Nav tik traki, ka viss šajā pasaulē ir skumīgi, slikti un bezcerīgi, bet.. Visur, ātrāk vai vēlāk, vairāk vai mazāk, kaut kas sanāks greizi, jo, cilvēks ir ļauns un grēcīgs. Tāpēc, ja liekam savu cerību uz šo pasauli, mēs būsim sarūgtināti. Kaut kas tamlīdzīgs Ukrainas notikumiem ir noticis daudzas reizes iepriekš, un notiks daudzas reizes vēl, kamēr šī pasaule pastāvēs.
Tāpēc Trīsvienīgais Dievs grib mācīt mums likt savu cerību uz Jēzu, uz Viņa augšāmcelšanos un uz Debesu Valstības svētlaimi. Tur augšā būs labi, bet ne zemes virsū. Kā iegūt optimismu un pārliecību par gaišāko nākotni kopā ar Jēzu? Ir jādara kā Marija Magdalēna. Ir rakstīts, ka viņa skriešus devās, lai noskaidrotu visu par Jēzus augšāmcelšanos. Nav gluži pareizi tulkots te. Orģinālvalodā ir rakstīts, ka viņa tūlīt, nekavējoties skrēja. Tūlīt, nekavējoties ir jāpārliecinājas, ka Jēzus ir augšāmcelies, ka Viņš dzīvo un valda. Kāpēc nekavējoties? Tāpēc, ka daudz saistībā ar Jēzu ir negaidīts. Gandrīz visi bija pārsteigti un no sākuma šaubijās par Jēzus augšāmcelšanos. Gandrīz visiem šis bija negaidīts notikums. Tomēr, kaut gandrīz visiem negaidīts, Jēzus augšāmcelšanās bija īsts un patiess notikums. Tas pats princips attiecas uz mūsu nāvi un uz Jēzus otro atnākšanu. It kā visi zin, ka viņiem būs jāmirst. Bet maz ņem to nopietni un maz sagatavojas tam. Ne vienmēr, bet noteikti bieži, nāve nāk negaidīta.
Tāpat arī Jēzus otrā atnākšana, lai tiesātu dzīvos un mirušos nāks negaidīt, brīdī, kad mēs to negaidām. Tāpēc ir jādara kā Marija. Nekavējoties ir jāiegūst pārliecība, ka Jēzus ir augšāmcēlies, dzīvo un valda. Lai tu esi sagatavots fiziskai nāvei un Jēzus otrai atnākšanai. Marijas galvenā problēma bija, ka viņa nezināja, kur atrast Jēzu. Bet te mums ir daudz labāks izejpunkts, jo, mēs zinām, kur atrast Jēzu. Jēzus ir atrodams Bībelē, lūgšanā, altāra sakramentā un draudzes kopībā. Tās ir īstas vietas, kur atrast drošību, pārliecību, prieku un optimismu. Ir rakstīts, ka Jānis redzēja un ticēja. Un tā tam jābūt arī mums. Laikam kādam liekas, ka šis sprediķis ir pārāk drūms un pesimistisks, šodien taču ir prieka diena. Un ir taisnība, ka līdz šim tonis ir bijis diezgan pesimistisks, jā. Bez pārliecības par Jēzus augšāmcelšanos pesimismam ir stiprs pamatojums, un optimismam trūkst pamatojums, bet..
Kad mēs redzam un ticam, tad optimismam ir savs laiks. Ja mēs skatāmies nedaudz uz priekšu Bībelē varam pamanīt, ka beigās gan Marija, gan Jānis un Pēteris ir pavisam priecīgi un optimistiski. Kaut viņi bija drūmi un uztraukti no sākuma. Un pārliecība par Jēzus augšāmcelšanām bija tas, kas visu mainīja. Vārds dzīvība būtu galvenais, lai raksturotu visu saistībā ar Jēzus augšāmcelšanām. Mums ir pirmkārt dzīvs Kungs Jēzus Kristus, kas parādās un darbojas caur dzīvo kristīgo baznīcu. Un ja mums ir īsta ticība Jēzum un Viņa augšāmcelšanām, tad esam garīgi dzīvi cilvēki, kam ir dzīva cerība un dzīva ticība. Jēzus augšāmcelšanās un ticība tam pārveido dzīvi par pastāvīgiem svētkiem, maina un svēta visu. Nevaram izslēgt, ka kodolieroči tiks lietoti Ukrainā, bet.. Totāls atomkarš nebūs, jo, ir rakstīts Bībelē, ka šī planēta un cilvēces vēsture beigsies, kad Jēzus nāks atpakaļ. Ticībā Jēzus augšāmcelšanai, optimismam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums.
Šodienas bauslis: Bez pārliecības par Jēzus augšāmcelšanās atrodamies tumsā, un pesimismam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus IR augšāmcelies un ticībā tam, optimismam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Jēzus ir uzvarējis nāvi.
2. Jēzus ir atvēris ceļu uz Debesu Valstību.
3. Jēzus dzīvo un valda.
Sprediķis Lielajā piektdienā
Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16,5:7-10, Jāņa ev. 18-19
Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, Jēzus krusts uz Golgātas. Pašreiz visa pasaules uzmanība ir vērsta uz Ukrainu, uz karu tur. Ir protams ļoti traģiski, kas tur notiek, bet principā tas karš tur ir tikai pastiprinātā, saāsinātā režīmā, kas notiek vairāk vai mazāk visur. Visur notiek karš starp Trīsvienīgā Dieva un sātana armijām. Arī Latvijā, Alūksnē un visur cilvēki dara viens otram pāri.
Jautājums ir kāpēc? Un atbilde ir, tāpēc, ka cilvēks ir ļauns, grēcīgs un neinteliģents. Un visur, ne tikai Krievijā. Es neesmu Dievs, man nav garīgs rentgens, negribu izteikties pārāk noteikti. Bet man liekas, ka Vladimirs Putins cieš no lepnības, un diezgan augstas pakāpes lepnības. Viņam jau ir garšīgs ēdiens, alkohols, luksus preces, greznas pilis, sievietes, vara utt. neierobežotos apmēros, bet sātans ir apkrāpis viņu, ka ar to nepietiek. Viņam ir jākļūst par Krievijas caru un jāatjauno vareno Krievijas impēriju. Tāpēc notiek zvērības un mirst civiliedzīvotāji Ukrainā. Tas ir pavisam briesmīgi. Vienīgais ko piebilst ir, ka Putins nav vienīgais, kas cieš no lepnības. 99% no pasaules iedzīvotājiem cieš no lepnības, vairāk vai mazāk.
Kas ir lepnības cēlonis, sakne? Ka cilvēks neapliecina sevi par grēcinieku, ka viņš uzskata, ka Jēzus nāve pie krusta neattiecas uz viņu. Ka viņš uzskata, ka Jēzus krusta nāve priekš viņa ir nevajadzīga, jo, viņš taču ir labs cilvēks. Jēzus krusta priekšā viss paliek skaidrs par cilvēka attieksmi. Ja cilvēks apliecina sevi par grēcinieku un saka, ka Jēzus krusta nāve viņam ir vienīga cerība, tad viņš nav lepns. Toties, ja cilvēkam Jēzus krusts liekas absurds, nesaprotams un nevajadzīgs, tad viņš ir lepns. Ir jāpaļaujas uz Jēzus krustu, uz Dieva žēlastību, nevis uz to, ka es esmu labs cilvēks. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, kas nozīmē, ka cilvēks ir radīts ar radošu potenciālu. Cilvēks nav apmierināts stāvēt uz vietas, viņš grib kaut ko augt, pilnveidoties, attīstīt un radīt. Tas ir principā labi, tā tam jābūt, bet. Viss var tikt lietots pareizi un nepareizi. Lepns cilvēks neizbēgami lieto savu radošo potenciālu nepareizā veidā.
Putins pavisam acīmredzot nepareizā veidā. Bet 99% arī lieto šo potenciālu nepareizi. Daudzi pūlas, lai viņiem piederētu pēc iespējas vairāk, lai viņi būtu slaveni, lai viņiem būtu luksus preces ar ko zīmēties utt. Kā tad pareizi lietot savu radošo potenciālu? Solis numur viens ir, lai apliecinātu sevi par grēcinieku, apliecināt, ka Jēzus krusts man ir vienīgā cerība. Un pēc tam lietot savu radošo potenciālu pirmkārt, lai veidotu un padziļinātu attiecības ar savu Pestītāju. Ja tā ir tava pirmā prioritāte, tad automātiski tu lieto savu radošo potenciālu pareizi arī citās lietās. Ja tā nav pirmā prioritāte, tad automātiski viss sanāk vairāk vai mazāk šķībi arī citās lietās. Kāpēc ir vienmēr maz cilvēki baznīcā Lielajā Piektdienā? Cilvēki aizbildinājās, ka ir nepatīkami dzirdēt par asinīm un ciešanām, bet tas nav īstais iemesls. Īstais iemesls ir, ka cilvēks negrib apliecināt sevi par totālu un nopietnu grēcinieku. Lielā Piektdiena un Jēzus krusts nozīmē bankrots SIA cilvēks. Un 99% cilvēki negrib bankrotēt Trīsvienīgā Dieva priekšā, viņi negrib apliecināt savu totālo atkarību no Jēzus krusta. Viņi grib būt lepni un šķietami labi cilvēki.
Ko tad darīt? Vajag pacelt balto karogu Jēzus krusta priekšā un nespuroties pretī, apliecināt sevi par grēcinieku Dieva priekšā. Un pēc tam pirmkārt lietot savu radošu potenciālu, lai veidot un padziļināt attiecības ar Jēzu. Kā to darīt konkrēti? Lūdzu, piecelieties kājās un atkārtojiet un atdari pēc manis. Noliec roku pie pieres un saki Jēzum: Tava galva kļuva asiņaina no ērkšķiem manu grēku dēļ. Pēc tam noliec roku uz labās pēdas un saki: Tava laba pēda tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Noliec roku uz kreisas pēdas un saki: Arī tava kreisa pēda tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Pacel roku uz labā pleca un saki: Tava laba roka tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Noliec roku uz kreisa pleca un saki: Arī tava kreisā roka tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Tavā sāna tika iedurts ar šķēps, un tūlīt iznāca ūdens un asinis, lai mūsu dvēseles var tikt salīdzinātas un izglābtas.
Arī nevajag aizmirst to, kas to visu ir darīs iespējamo caur savu, jā vārdu. Tāpēc ir jāsaka Dievmātei Marijai šādus vārdus: Arī caur tavu dvēseli izgāja zobenu, lai visur zemes virsū no daudzām sirdīm iznāktu avotu ar grēku nožēlas un pateicības asarām.
Šodienas bauslība: Ir jāapliecina, ka esmu grēcinieks Trīsvienīgā Dieva priekšā, ka Jēzus krusts ir mana vienīga cerība.
Šodienas evaņģēlijs: Ir grēku piedošana un glābšana visiem, kuri tic un nožēlo grēkus.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Visur notiek karš starp Trīsvienīgo Dievu un sātanu.
2. Ir jāpaceļ balts karogs Jēzus krusta priekšā un jāapliecina sevi par grēcinieku.
3. Ir jālieto savu radošo potenciālu, lai veidotu un padziļinātu attiecības ar Dievu.