Pāriet uz galveno saturu
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
 ALŪKSNES DRAUDZE.
  • Sākums
    • LELB privātuma politika
  • Jaunumi
  • Ceļiniekiem
  • Galerija
  • Kontakti
    • ZIEDOJUMI
    • Noderīgi
  • Bibliotēka
    • Citāti/ Apceres
      • Tēvreize
    • Sprediķi
    • Mēs ticam
    • Baušļi
    • Svētdarbības
    • Grēksūdze
    • Lūgšanas
  • LELB UN Prāvesta iecirknis
  • Kalendārs

Sprediķis_Debesbr_diena

15. maijs 2026

Daniela 7:13-14, Ap. Darbi 1:1-11, Jāņa ev. 17:24-26

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus ir kronēts par Debesu Valstības Ķēniņu, par Debesu Valstības Kungu. Ka Viņam ir visa vara, ka visi laicīgi valdnieki ir tikai vietnieki. Jēzus ir arī tiesnesis un Pestītājs. Vecās Derības lasījums, ir pravietojums, par šodienas notikumiem. Debesu Valstība ir starptautiska Valstība, kas atrodas visur, kur Jēzus ir Kungs cilvēka sirdī.

Kas ir galvenais mērķis ar šo Valstību? Lai tās pilsoņi, tu un es, dzīvotu kopā ar Karali Jēzu un būtu pēc iespējas līdzīgāki Viņam. Otrais lasījums māca sīkāk par šo Valstību. Kā Jēzus valda par Savu Valstību? Īsumā caur Savu baznīcu un caur žēlastības līdzekļiem, caur to, ka pilsoņi, tu un es, lasām Bībeli, lūdzam, saņem Svēto Vakarēdienu un stiprinājamies kopīgos Dievkalpojumos. Tās galvenās tiesības, ko Trīsvienīgais Dievs ir piešķīris visiem cilvēkiem, neatkarīgi no rases un dzimuma, ir tiesības kļūt par Dieva bērniem, par Karaļa dēliem un meitām, par Debesu Valstības mantiniekiem. Tie mācekļi skatās uz debesīm. Tīri burtiski, nav iespējams, to darīt nepārtraukti, bet.. Lietas būtība ir, ka Jēzus reiz nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvos un mirušos.

Pārnestā nozīmē vienmēr ir jāskatās uz Debesīm, jābūt gatavam, ka Jēzus nāks atpakaļ. Un saistībā ar to vienmēr būt paklausīgam un uzticamam Dieva priekšā, īpaši mazās lietās. Ir rakstīts, ka Jēzus ēda kopā ar mācekļiem. Tā ir, bet tulkojums nav precīzs, burtiski ir rakstīts, ka viņi ēda sāli kopā. Kāpēc tā ir būtiska detaļa? Tāpēc, ka tajā laikā sālim bija zelta vērtība. Mūsdienās ir ledusskapis un ir iespējams saglabāt pārtiku arī bez sāls. Bet tajā laikā nevarēja saglabāt pārtiku bez sāls, sāls bija ārkārtīgi būtiska un vērtīga. Tāpat visa garīgā pārtika, ko Trīsvienīgais Dievs dod saviem pilsoņiem, ir būtiska un vērtīga, nepieciešama garīgai dzīvībai. Un Dieva garīgā pārtika nebojāsies, ir ar mūžīgu termiņu. Kā Karaļa bērniem, ir jādzīvo zemes virsū? Būtu daudz ko pieminēt, bet līdzībā ar vienu sienu izsistu. Tīri burtiski būtu neērti, īpaši ziemā, bet līdzībā tā jābūt. Proti, vienmēr ar atvērtu kontaktu ar Karali, vienmēr ar netraucētu skatu uz Debesīm.

Ir vairāki mērķi ar Jēzus karaļvalsti, ne tikai, lai mums būtu attiecības ar Karali. Mērķis ir arī, lai miermīlīgi, bez vardarbības iekārot visu pasauli. Proti, padarīt visus cilvēkus no visām tautām, ciltīm un valodām, par Trīsvienīgā Dieva bērniem. Tavs un mans aicinājums ir pirmkārt, lai rūpētos par savu pilsonību, uzturēt to caur Bībeles lasīšanu, caur lūgšanu un Svētā Vakarēdiena baudīšanu draudzes kopībā. Otrkārt, cik tas ir mūsu spēkos, pārliecināt savus radus, draugus, kaimiņus un darba biedrus, lai pievienoties, šai  starptautiskai Valstībai. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka Viņš grib, lai mēs, tu un es, būtu tur, kur Viņš ir, proti, kopā ar Viņu. Gandrīz vienmēr evaņģēlijos, ar retiem izņēmumiem, Jēzus dara, kā Viņa Tēvs grib. Protams nav domstarpības starp Tēvu nu Dēlu, viņi grib to pašu, bet tomēr, Jēzus gana bieži uzsver, ka Viņš dara Tēva, nevis Savu gribu. Tomēr, te Viņš saka, ka Viņš grib, un nepiemin neko, par Tēva gribu. Tātad, kaut kas ļoti svarīgi un būtiski, sirdslieta Viņam.

Jēzum sirdslieta ir, lai tu būtu baznīcas kopībā un lietotu pieminētos žēlastības līdzekļus, Vārdu, lūgšanu un sakramentu. Ar citiem vārdiem, lai tu uzturētu savu pilsonību pie kronēta Debesu Valstības Karaļa. Jēzus arī vēlas, lai mēs redzētu Viņa godību. Kā to dabūt gatavu? Jēzus godība galvenokārt izpaužas caur Lielās Piektdienas un Lieldienas notikumiem, caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Bet ne tikai. Ar ticības acīm varam redzēt, Viņa godību, katrā Dievkalpojumā, katrā lūgšanas svētbrīdī mājās, visā, kas notiek. Ja vien ticības acīm ir atvērtas un nav aptumšotas no neizsūdzētiem grēkiem. Es lūdzu pirms katra Dievkalpojuma, lai Dieva godība tiktu redzēta tajā. Bet kāds var iebilst, ka notiek gana daudz grēcīgi darbi, kur ir Dieva godība tajā. Dieva godība neparādās grēcīgos darbos, tā ir taisnība, bet Jēzus vienmēr ir uz troņa, valda. Dieva godība parādās tikumiskos, negrēcīgos darbos, kas arī notiek. Tomēr, tas nenozīmē, ka grēcīgi netikumiski darbi būtu ārpus no Dieva kontroles. Trīsvienīgais Dievs un sātans nav divi līdzvērtīgi bokseri, kam cīņas veiksme mainās.

Mārtiņš Luters runā, par Dieva paša darbiem un par Dieva svešiem darbiem. Tie svešie darbi, grēcīgi darbi, piemēram karš Ukrainā nav no Dieva iedrošināti, Dievs to nevēlas. Visus svešos, grēcīgos darbus, izraisa sātans, bet. Arī tie svešie darbi, ir zem Dieva kontroles un gala rezultātā noved pie Viņa mērķiem. Ebreju tauta un Pilāts rīkojas netaisnīgi Lielajā Piektdienā, bet. Gala rezultātā Dieva griba notika. Tam bija jānotiek, lai Jēzus varētu mirt un augšāmceltos. Tieši tāpat ir tas princips visos laikos un visās vietās. Tev un man nesaprotamā veidā Trīsvienīgais Dievs vada cilvēces vēsturi uz Sev vēlamo mērķi. Un arī svešie, grēcīgi darbi, iekļaujas Dieva plānā, kaut Dievs neizraisa tos. Tāpēc kristietis var justies mierīgs, kaut ir karš Ukrainā un tie droni lido Rēzeknē.

Es varu teikt godīgi, ja es nebūtu kristietis, es uztrauktos par lielo pasaules politiku. Bet es neuztraucos, jo, gala rezultātā viss ir zem Debesu Valstības Karaļa kontroles. Jēzus arī saka, ka Tēvs Viņu mīl. Tā ir taisnība, bet nav visa taisnība. Ir arī taisnība, ka Trīsvienīgais Dievs un Karalis Jēzus mīl tevi un mani, ikvienu cilvēku. Kāpēc viss notiek tā kā notiek, kāpēc nenotiek savādāk? Mēs nezinām atbildi uz šo jautājumu, vismaz ne līdz galam. Bet vienu mēs zinām. Karaļa Jēzus mērķi ar visu, kas notiek ir mīlestība. Ir jālūdz, lai mēs spētu ticēt, ka karalis Jēzus valda par visu, ka arī vismazākais sīkums ir zem Viņa kontroles. Un lai mēs spētu ticēt, ka vienalga kas notiek vai nenotiek, gan baltās, gan nebaltās dienās, Jēzus mīl mani un tevi un Viņam ir mīlestības pilns mērķis ar manu un tavu dzīvi.

Šodienas bauslis: Ir jāapliecina Jēzu kā Ķēniņš, Tiesnesis un Pestītājs.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus valda un Viņam ir mīlestības pilns mērķis priekš tevis un manis.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Galvenais mērķis ar Debesu Valstību ir, lai visi pilsoņi būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum.

2.      Jēzus sēž uz troņa Debesu Valstībā un mērķis ir, lai miermīlīgā veidā iekarotu visu pasauli.

3.      Jēzus ļoti vēlas, lai mēs esam kopā ar Viņu. 

Sprediķis_Cantate

30. apr. 2026

Jesaja 57:15-16, 1 Jāņa 3:18-24, Jāņa ev. 17:9-17

Šodienas galvenā tēma ir par augšanu ticībā. Kā augt ticībā? Kā pārbaudīt, vai mana ticība ir īsta? Vecās Derības lasījumā, ir pieminēts būtisks priekšnosacījums. Trīsvienīgais Dievs ir pie tiem, kam ir sagrauzts un pazemīgs gars. Ar citiem vārdiem, pie tiem, kam ir grēka apziņa. Augšana ticībā notiek, kad cilvēks redz savus trūkumus, kad viņš ir pavisam atkarīgs no Jēzus krusta nāves un Trīsvienīgā Dieva palīdzības.

Otrais lasījums māca par vēl vienu nosacījumu, kas iet roku rokā ar pirmo nosacījumu. Arī jātic grēku piedošanai, ka visi grēki, arī pavisam riebīgi tādi, var tikt piedoti, ja tu tos nožēlo. Un, ka Dievs tevi mīl, kaut tu esi grēcinieks. Dievs mūs mīl, arī, kad paša sirds pazudina. Ar Dieva palīgu ir jātic, ka arī veci grēki ir piedoti, lai tie nemaisās pa kājām. To var izteikt ar divām līdzībām. Viena ir, ka veci piedoti grēki ir iemesti aizmirstības jūrā. Un tajā jūrā ir aizliegts zvejot. Gan mums pašiem, gan citiem. Otrā līdzība ir par atkritumiem. Laikam visi zina, ka ir bezpajumtnieki, kuri rakājas pa atkritumiem un izvelk šo un to, ko viņi ēd. Saistībā ar veciem grēkiem, sātans ir bezpajumtnieks. Viņam patīk rakāties pa grēka atkritumiem, izvilkt it kā gardumus, kas īstenībā nemaz nav gardumi un pasniegt tev. Proti, likt tev šaubīties, vai tie grēki ir piedoti un vēl labāk, pārliecināt tevi, ka tie nebūtu piedoti.

Es protams esmu pārliecināts, ka neviens no klātesošajiem neēstu atkritumus, ko bezpajumtnieki izvelk, bet.. Pārnestā nozīmē ir diemžēl kristieši, kuri tā dara. Katru reizi, kad tu šaubies, vai tavi grēki ir piedoti, katru reiz, kad tu izvelc vecus grēkus no skapja un šaubies, vai tie ir piedoti, tu ēd to pavisam riebīgo pārtiku, ko sātans izvelk no miskastēm. Ar Dieva palīgu, tev ir jātic, ka tavi grēki ir piedoti un, ka nav jārakājas pa grēka miskastēm, nav jāzvejo aizmirstības jūrā. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā augt ticībā. Jēzus saka, ka Viņš lūdz ne tikai par tiem, kuri bija ticīgi tajā laikā, bet arī par tiem, kuri nāks pie ticības. Proti, par tevi un mani, par kristiešiem visos laikos un visās vietās. Varētu likties grūti augt ticībā. Jā un nē. Cik tas ir atkarīgs no mums pašiem, nav tikai grūti, bet neiespējams. Grēkam ir liela vara mūsos, kas traucē pamatīgi, bet. Nav atkarīgs no mums pašiem, lai augtu ticībā.

Jēzus lūdz pašreiz par tevi un par mani, lai mēs varētu augt ticībā. Nekas nav atkarīgs no mūsu spēkiem, viss ir atkarīgs no Trīsvienīgā Dieva palīdzības un no Trīsvienīgā Dieva spēkiem. Tev un man vajag tikai atvērties Dieva palīdzībai, lai augtu ticībā. Jēzus arī saka attiecībā uz Savu Tēvu, ka viss mans ir Tavs, un viss Tavs ir Mans. Nē tāpat vien, bet no žēlastības tas pats attiecas uz attiecībām starp cilvēku un Dievu. Bērni nereti apmainās ar mantām, ar rotaļlietām. Maina rotaļu mašīnīti pret sarūsējošu skrūvi, ko pēc tam maina pret nazi. Nereti rodas nelielas domstarpības, kura prece ir visvērtīgākā, kam tā mainīšana bija izdevīga un kam nav. Bet starp cilvēku un Dievu var un vajag notikt pavisam izdevīgo mainīšanu, kas noteikti ir izdevīga abām pusēm. Mainīt veselu konteineru ar vecām smirdīgām sapuvušām lietām pret veselu konteineru ar jaunām spīdīgām lietām noteikti būtu tev izdevīgi, vai nē. Pārnestā nozīmē, tas ir tieši kas notiek, kad tu nožēlo un izsūdz savus grēkus.

Tu dod Jēzum savus smirdīgus grēkus, pašam nav jābrauka uz izgāztuvi un nekam nav jāutilizē. Un vietā Viņš dod tev Savu taisnību, Savu godību un svētumu, Dievbērnības statusu, Debesu Valstības mantojumu tiesības utt. No mūsu puses neaptverami izdevīga mainīšana. Vienīgais bet ir, ka liekas netaisnīgi dot otram riebīgas preces un saņemt ko pavisam vērtīgi pretī. Saistībā ar jebkuru citu cilvēku tā būtu krāpšana un pavisam netaisnīgi, jā, bet. Arī Dievam šī mainīšana ir izdevīga, jo, Viņš mīl tevi un mani ar mīlestību, kas ir neaptverami augstāka un lielāka, nekā mēs varam aptvert. Ja tu būtu gatavs apmainīt veselu konteineru ar brāķiem pret veselu konteineru ar pavisam vērtīgām precēm, tev gan būtu mīlestība uz to otru. Un tas ir tieši ko Jēzus darīja, kad Viņš nomira Golgātā pie krusta, priekš tevis un manis. Maini savus atkritumus pret Trīsvienīgā Dieva taisnību, izdevīgāka mainīšana nav iespējama. Un ar to tu nedari Jēzum pāri, bet tieši otrādi iepriecini Viņu.

Jēzus arī saka, svētī tos patiesībā. Tas vārds svēti te ir nedaudz nepareizi tulkots no grieķu valodas. Vārds iesvētīt vai turpini svētīt būtu pareizāks tulkojums. Te ir runa par nepārtrauktu procesu, kas nav pabeigta reiz pa visām reizēm. Mēs parasti sakām, ka cilvēks iesvētās tikai vienu reizi. Un tā ir taisnība, saistībā ar to mācību procesu, kas noved pie iesvētībām pēc mūsu baznīcas kārtības. Visiem klātesošajiem, iesvētības pēc baznīcas noteikumiem ir pabeigts process. Bet te ir runa par nepārtrauktu procesu. Paskaidrojums nav, ka vajag apturēt iesvētības mūsu baznīcā, tur visam jābūt, tā kā ir bez pārmaiņām. Tomēr, paskaidrojums ir, ka iesvētības vārdā tiešā nozīmē nebeidzas ar iesvētībām pie altāra.

Bet, ka iesvētības vārda tiešā nozīmē sākas ar iesvētībām pie altāra. Un, ka tam ir jāturpina nepārtraukti līdz kapa malai. Katru dienu tev vajag iesvētīt sevi no jauna, sūdzot grēkus arī mājās darbadienās, lūdzot un lasot Bībeli arī mājās darbadienās. Un protams, arī iesvētīt sevi no jauna piedaloties Dievkalpojumos Trešdienās un Svētdienās un Bībeles stundās. Tu audz ticībā, kad tu nepārtraukti katru dienu iesvētī sevi no jauna.

Šodienas bauslis: Ir jāaug ticībā, iesvētot sevi katru dienu no jauna.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs tevi mīl daudz vairāk nekā tu vari aptvert un tieši tāpēc Viņš grib palīdzēt tev augt ticībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tu audz ticībā, kad tu redzi un nožēlo grēkus.

2.      Tu audz ticībā, kad tu tici, ka tavi grēki ir piedoti un tu nezvejo aizmirstības jūrā un neēd sātana atkritumus. 

3.      Tu audz ticībā, kad tu paļaujies uz Dieva spēkiem, nevis

uz saviem.

Sprediķis_Jubilate

30. apr. 2026

2.Mozus 13:20-22, 1.Tesaloniķiešiem 5:9-11, Jāņa ev.13:31-35

Šodienas galvenā tēma ir ceļš uz dzīvību, par ceļu uz Debesu Valstību. Lietas būtība ir par to, kā Trīsvienīgais Dievs mūs vada uz galveno mērķi, Debesu Valstības godību. Vecās Derības lasījumā Dievs vadīja tautu caur mākoņu un uguns stabu. Šodien tā vadība nenotiek tikpat vienkārši un skaidri.

Kas ir atbilstoši šiem abiem stabiem priekš mums šodien? Būtu daudz ko pieminēt, bet biktstēvs un garīgais vadītājs ir viens būtisks aspekts. Katram kristietim vajag garīgo vadītāju un biktstēvu, kas ir ordinēts mācītājs. Pie kā viņš regulāri iet uz individuālo grēksūdzi un kam lūdz padomu būtiskos, izšķirošos lēmumos. Un kam klausa, arī, ja saka, kas nav pa prātam. Ja tev tāds garīgais vadītājs ir, un tu klausi viņam, tu seko Dieva gribai. Ja tev tāds vadītājs nav jeb neklausi, kad saka, kas nav pa prātam, tad tu seko savai patvaļībai, kas tevi nenovedīs uz Debesu Valstību. Otrais lasījums māca, par galveno mērķi, par ko vajag trāpīt. Par pestīšanu, par Debesu Valstības godību. Dzīvot kopā ar Jēzu un citiem kristiešiem draudzes, baznīcas kopībā. Un baudīt mūžīgo svētlaimi pēc fiziskās nāves, tie ir galvenie mērķi.

Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu. Kā rīkoties, lai tu sadzirdētu Trīsvienīgā Dieva balsi šeit zemes virsū un sekotu Dieva vadībai uz Debesu Valstību? Ir rakstīts, ka Jūda bija aizgājis. Tas ir ļoti būtiski, Jūdam jābūt aizgājušam no tevis. Tev jābūt bez sakariem ar viņu. Tīri burtiski Jūdas vairs nav pasaulē, bet, viņa cilvēka tips nemaz nav miris. Visos laikos un visās vietās Jūda cilvēka tips ir plaši pārstāvēts baznīcas kopībā. Dažreiz tie Jūdas tipi tikai atkrīt no draudzes, kas ir pietiekami slikti. Dažreiz tie aktīvi darbojas lai maksimāli traucētu un liktu sprunguļus ritenī draudzes darbībai. Visu laiku sātans mēģina tevi apmuļķot, lai tu paliktu par Jūdas tipu. Ir jāapzinājās šī bīstamība un jāstāv stingri pretī ticībā. Ir rakstīts, ka Jēzus taps paaugstināts, pagodināts arī būtu iespējams tulkojums. Lai mēs varētu sekot Dieva vadībai, mums ir jāuztver vārdi paaugstināts vai pagodināts pareizajā veidā. Nevis pēc pasaules standartiem, bet pēc Trīsvienīgā Dieva standartiem.

Cilvēks, kam ir augsts amats, lielie ienākumi, luksīga mašīna un māja ir paaugstināts pēc pasaules standartiem. Bet ne pēc Dieva standartiem. Jēzus tika pavisam burtiski paaugstināts Golgātā pie krusta. Tomēr, tā nebija patīkama paaugstināšana, bet pavisam sāpīga un mokpilna paaugstināšana. Jēzus tika paaugstināts un pagodināts caur Savu nāvi un augšāmcelšanas. Kas notika ar Jēzu ir īsta paaugstināšana un pagodināšana. Kā, kad Jēzus tiek paaugstināts un pagodināts caur mani? Nav grēks, ja kristīgam cilvēkam ir augsts amats, lielie ienākumi, luksīga mašīna un māja. Ja viņš prot to saņemt ar pazemību, Jēzus tiek pagodināts viņā. Bet ne visiem kristiešiem tā ir. Daudziem kristiešiem ir nelieli ienākumi, veca mašīna vai nekāda mašīna, ne sevišķi luksīga dzīves vieta utt. Tomēr, ja viņš prot to saņemt, pieņemt ar pazemību, bez kurnēšanas, ar prieku, tad Jēzus tiek pagodināts un paaugstināts viņā. Kurnēšana, skaudība un neapmierinātība ir ļoti lieli šķēršļi pa ceļu uz Debesu Valstību.

Ja tu esi aizņemts ar savu kurnēšanu, tu nesadzirdi Dieva balsi sirdī un nevari sekot Kungam Jēzum Kristum. Tomēr, ja pieņem gan lielus, gan mazus ienākumus, gan luksīgu, gan ne pārāk spīdošo dzīves vietu ar prieku, pateicībā Dievam, tad Jēzus ir paaugstināts un pagodināts tevī. Un tev ir daudz vieglāk sadzirdēt Dieva balsi un sekot tam. Jēzus arī saka, ka Viņa mācekļi meklēs Viņu. Tīri fiziski Jēzus vairs nav pie mums, bet garīgā aspektā ir iespējams Viņu meklēt un atrast. Un Jēzus ir atrodams kristīgās baznīcas kopībā, Bībelē, lūgšanā, Dievkalpojumos, Svētajā Vakarēdienā un draudzes kopībā. Bībelē un kristīgā mācībā ir aprakstītas galvenās pieturvietas pa ceļu uz Debesu Valstību. Bet kā var zināt, sadzirdēt Dieva vadību saistībā ar to, kas nav rakstīts Bībelē un kristīgā mācībā, kā piemēram, kur man ir jādzīvo, ar ko jāstrādā, ar ko apprecēties utt. Te būtu atkal daudz ko pieminēt. Viens būtisks aspekts ir tas garīgais vadītājs ko es pieminēju.

Bet ļoti daudz ir arī atkarīgs no pareizas attieksmes un no tā, lai tu esi sapratis tos galvenos noteikumos, nosacījumus saistībā ar dzīvi. Dzīvei jābūt svētceļojumam, svēts ceļojums no šūpuļa uz kapu, caur šīs pasaules tuksnešiem uz Debesu Valstību. Svēts ceļojums notiek ar lūgšanām. Svētceļojums notiek zem krusta, ar ilgām un ar virzienu uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Pirmkārt, zem krusta, nebrīnies un nesāc kurnēt, kad tev ir visādās ciešanas un nopietnas grūtības. Ja tu rēķinies ar visādām grūtībām un ciešanām un nekurni par to, tev ir daudz lielāka iespēja sadzirdēt Dieva balsi. Svētceļojums otrkārt notiek ilgās pēc debesu lietām. Ja tava galvenā iekšējā motivācija, ilgas ir, lieli ienākumi, luksīga mašīna un māja utt, tu nesadzirdēsi Dieva balsi. Ja tava galvenā iekšēja motivācija ir dziļākas attiecības ar Jēzu Kristu, tev ir daudz lielākas iespējas sadzirdēt Dieva balsi. Svētceļojums treškārt notiek virzienā uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Cilvēks var sastādīt daudzus mērķus savai dzīvei. Bet ja jebkas cits kā vien Debesu Valstības svētlaime ir galvenais mērķis, tev būs grūti sadzirdēt Dieva balsi. Ja Debesu Valstības svētlaime tev ir galvenais mērķis, tev būs daudz vieglāk sadzirdēt Dieva balsi un uzzināt, kur Dievs vēlas lai tu dzīvo, ar ko strādāt, ar ko apprecēties utt.

Šodienas bauslis: Tev ir jāilgojas pēc Debesu Valstības svētlaimes un tev ir jāturas pa gabalu no Jūdas.

Šodienas evaņģēlijs: Ir svēts ceļš caur šīs pasaules tuksnešiem uz Debesu Valstības svētlaimi.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lai sadzirdētu Dieva balsi, tev vajag biktstēvu un garīgo vadītāju.

2.      Lai sadzirdētu Dieva balsi, tev jābūt galvenajam mērķim, lai pestītu savu dvēseli.

3.      Lai sadzirdētu Dieva balsi, tev ir jāuztver vārdi paaugstināšana un pagodināšana pēc Dieva standartiem, nevis pēc pasaules standartiem.

Sprediķis_Misericordia Domini

17. apr. 2026

4 Mozus 27:15-17, Ap. Darbi 20:28-31, Mateja ev. 9:36-38

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus ir Labais Gans. Vecās Derības lasījums māca, ka gani ir vajadzīgi Trīsvienīgā Dieva tautai. Bez ganiem kristieši ir bezpalīdzīgi un nevar pretoties vilkam, sātanam. Bez ganiem, kas sargā, sātans apēd Dieva bērnus.

Otrais lasījums māca par gana atbildību. Īstais Gans ir Jēzus Pats, un visi garīdznieki ir vietnieki, palīg-gani. Nav neviens, kam ir lielāka atbildība nekā garīdzniekam, bīskapam un mācītājam. Ārstiem ir arī lielā atbildība, bet mazāka par garīdzniekiem. Ja ārsts kļūdās, cilvēka laicīgā dzīve ir pagalam, kas nav labi, bet. Ja vien cilvēks ir ticīgs, tā nav katastrofa. Bet ja mācītājs kļūdās vai slinko, cilvēka pestīšana ir pagalam, kas ir pamatīgi krietni nopietnāka. Tomēr, nevar visu vainu un atbildību uzlikt uz garīdzniekiem. Katram kristietim ir atbildība, lai pats rūpētos par savu dvēseli un uzmanītos no sātana. Katram kristietim ir atbildība, lai sargātu savu muti, ausis, sirdi, acis, rokas un kājas, lai sātanam nebūtu pieeja pie tevis. Evaņģēlijs māca, kāds ir Labais Gans, augšāmceltais Kristus, un kādi mēs esam. Jēzum ir līdzjūtība ar savām avīm. Tas ir ļoti būtiski. Jēzus ir dzīvojis sājā pasaulē, Viņš zina, ko tas nozīmē, būt par cilvēku. Jebkurā situācijā, Viņš var tevi saprast un Viņam ir vienmēr līdzjūtība ar tevi.

Tas ir ļoti būtiski un ko tas nozīmē tev un man. Ka tev un man arī jābūt līdzjūtībai viens ar otru. Nereti, drīzāk bieži ir tā, ka mēs nevaram atrisināt kādu problēmu citam cilvēkam. Bet ir divas lietas, ko mēs vienmēr varam. Varam aizlūgt par otru un varam izrādīt līdzjūtību. Ir rakstīts, ka tie cilvēki bija novārdzināti. Tulkojums nav gluži pareizs no grieķu valodas. Novārdzināti un bezpalīdzīgi būtu labāks tulkojums. Tādi mēs visi esam bez Jēzus. Lūkas evaņģēlijā 10. nodaļā ir stāsts par žēlsirdīgo samarieti. Cilvēks ir pamatīgi sasists un tuvu nāvei. Žēlsirdīgais Samarietis viņu paņem uz aizved uz viesnīcu un aprūpē viņu, un viņš izdzīvo. Līdzībā šis cilvēks nozīmē tevi un mani, ikviens cilvēks. Tiešā vai pārnestā nozīmē, vairāk vai mazāk, mēs visi esam dabūjuši pa muti dzīves laikā, visiem ir vairāk vai mazāk nopietnas brūces un rētas.

Un Žēlsirdīgais Samarietis ir protams Jēzus un tā viesnīca, kas kalpo par slimnīcu ir kristīgā baznīca. Ļoti daudziem cilvēkiem nav pareiza diagnoze par sevi. Viņiem liekas, ka viss ir kārtībā ar viņiem un, ka viņiem nekādu ganu nevajag. Bet tā nav. Es biju tālākizglītībā, šajā nedēļā un tur mums mācīja par dvēseles pataloģiju. Grēks un grēka sekas mūsos nav sīka vienība, bet liela un nopietna pataloģija. Pareiza diagnoze par sevi ir, ka man ir nopietna grēka pataloģija un, ka man gan vajag ganu, ārstu un slimnīcu. Augšāmceltais Kristus, nāves uzvarētājs, ir vienlaicīgi Gans un Ārsts, un kristīgā baznīca ir pēc būtības slimnīca, kur mēs visi ārstējamies no tām brūcēm, un rētām kuras ir iegūtas dzīves laikā. Paši par sevi esam novārdzināti un bezpalīdzīgi un pavisam atkarīgi no Labā Gana un Viņa slimnīcas.

Jebkurā slimnīcā vajag pacientus, nav jēga ar lielo slimnīcu, kas ir tukša, kur neviens neārstējas. Vajag arī darbiniekus, medicīnas personālu, kas prot aprūpēt. Abi vajadzīgi. Jēzus saka, ka vajag lūgt par strādniekiem pļaujā. Parasti cilvēki to uztver kā lūgšanu par vairākiem mācītājiem. Un tā ir patiesība, bet nav visa patiesība. Laji, ierindas draudzes locekļi ir arī strādnieki šajā pļaujā. Piesaistīt jaunus cilvēkus draudzei ir uzdevums ne tikai mācītājiem, bet ikvienam. Mācītājiem ir jāstiprina draudzes locekļi, lai viņi var liecināt par Labo Ganu savā ikdienā, saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem. Tā nedaudz, mēreni labi, mēs pazīstam daudzus, bet parasti cilvēks pazīst aptuveni 50 citus tā tuvāk, sīkāk, labāk, personiskāk. Vīrieši parasti nedaudz mazāk, sievietes parasti nedaudz vairāk. Ir aptuveni 30 cilvēki, kuri nāk uz Dievkalpojumiem pie mums. Ja visi 30 nopietni liecinām tiem 50, kurus mēs pazīstam tuvāk, mēs varam sasniegt 1500.

Nav reāli uzstādīt mērķis pārāk augsts. Man ir pilnīgi skaidrs, ka nav viegli pierunāt, pārliecināt cilvēkus lai ticētu. Bet ja mēs uzstādām mērķi, ka 1% atsauksies, kas ir pieticīgs un reāls mērķis, tad būs 15 cilvēki klāt draudzei. Tas ir 50% vairāk nekā pašreiz un nozīmē, ka būtu aptuveni 45 Dievkalpojumos turpmāk. Es lieku visiem ļoti nopietni pie sirds, lai pozitīva ziņā apstrādātu tos 50, kurus tu pazīsti tuvāk, sīkāk. Ar ļoti pieticīgo mērķi, lai 1% atsauksies. Kā to darīt? Man ir skaidrs, ka nav viegli. Bet galvenais, lai tava liecība ir personiska. Lai tu stāsti, kāpēc tu tici. Sātans ir apmaldinājis ļoti daudzus, lai ticētu, ka ar viņiem viss ir kārtībā, ka viņiem nekāda dvēseles pataloģija nav. Bet vajag ar Dieva palīgu likt cilvēkiem redzēt un saprast, ka viņi ir dabūjuši pa muti dzīves laikā, ka bez Jēzus mēs visi esam novārdzināti un bezpalīdzīgi. Un, ka ir pavisam laba slimnīca ar pavisam labu galveno ārstu, augšāmcelto Kristu. Bet nav jēga ar slimnīcu bez slimniekiem.

Šajā pilsētā ir aptuveni pieci ar pus, seši tūkstoši, kam ir nopietna dvēseles grēka pataloģija, bet to neredz, neaptver. Tavs un mans uzdevums ir, lai ārstētos, pie Laba Gana un cik tas ir tavos un manos spēkos, pārliecinātu citus, ka ir grēka pataloģija. Bet arī pavisam labs virsārsts un pavisam laba slimnīca.

Šodienas bauslis: Tev ir jāredz, ka tev ir nopietna dvēseles pataloģija un cik tas ir tavos spēkos, mēģināt liecināt saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem.

Šodienas evaņģēlijs: Žēlsirdīgais Samarietis, augšāmceltais Kristus, aprūpē sasistās avis Savā slimnīcā, kas ir kristīga baznīca.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Mācītājam ir uzdevums, lai parādītu tev ceļu uz Debesu Valstību, bet tev ir arī atbildība, lai rūpētos par savu dvēseli.

2.      Jēzum ir līdzjūtība ar tevi un mani, un ar Dieva palīgu mums jābūt līdzjūtīgiem ar citiem.

3.      Ir jābūt pareizai diagnozei par sevi, ka ir nopietna dvēseles pataloģija un, ka viens pats bez Jēzus esmu novārdzināts un bezpalīdzīgs.

Sprediķis_Baltajā svētdienā

14. apr. 2026
IMG-20260410-WA0014_1_.jpg

Jeremija 18:1-6, 1 Pētera 1:3-9, Jāņa ev. 21:15-19

Šodienas galvenā tēma ir Lieldienas liecinieki. Te ir divi aspekti. Viens ir, ka ir uzticami liecinieki par Kristus augšāmcelšanas. Otrs ir, ka tev un man ir aicinājums Trīsvienīgā Dieva spēkā liecināt par šo notikumu. Kā to darīt, ka dabūt spēku tam? Par to māca šodienas lasījumi. Vecās Derības lasījums, māca par podnieku, ka Dievs grib mūs veidot pēc sava tēla un līdzības.

Viens aspekts ir, ka esam atvērti un paklausīgi Dieva priekšā. Otrs ir, ka esam radīti pēc Trīsvienīgā Dieva tēla un līdzības. Tas nozīmē, ka cilvēks var saprast sevi līdz galam un atrast savu īsto es tikai, kad viņam ir ticības attiecības ar savu radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Visa radība atjaunojas caur Kristus augšāmcelšanas un tāpat cilvēka dabu un personību. Ja tu dzīvo kopā ar augšāmcelto Kristu pa īstam, tu esi liecība par Viņu. Otrais lasījums māca par liecības pamatojumu, kāpēc ir pavisam laba liecība. Mēs esam dzimuši no jauna caur Kristus augšāmcelšanās. Ir Debesu Valstības prieks, Dievs aizsargā un palīdz, cerība nes, debešķīgais mantojums gaida. Ir tāds teiciens, ka cerība ir muļķu mierinājums. Saistībā ar laicīgām lietām, ne vienmēr, bet dažreiz tā ir. Tomēr, saistībā ar kristīgo ticību, tā nav. Cerība par augšāmcelšanās un mūžīgo svētlaimi ir pavisam droša, drīzāk pārliecība nekā cerība.

Evaņģēlijā, mēs dzirdējām par Pēteri, kas bija noliedzis savu Kungu. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš ir atstādināts no amata, izgāzies, ar slikto reputāciju. Un šeit Jēzus viņu atjauno amatā, paceļ augšā, atjauno labu reputāciju. Tā ir, bet kas ir noticis iepriekš. Tikko iepriekš Jēzus un mācekļi ir ēduši kopā. Šeit bija runa par parasto ēdienreizi, bet tas attiecas arī un īpaši uz garīgās pārtikas ēšanu kopā ar Jēzu. Mēs nezinām īsti kādas domas Pēterim bija galvā, kad šie notikumi norisinājās, bet Jēzus zināja, Viņam ir garīgs rentgens. Pēteris sirds bija mainījusies, viņam bija grēku nožēla un apziņa par savu vājību. Citādi Jēzus nebūtu atjaunojis viņu amatā. Kā Pēteris sirds ir mainījusies, kā cilvēka sirds vispār var mainīties? Tikai caur to, ka viņš ēd garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, tikai caur Dievbijību, tikai caur kristīgo dzīvi draudzes kopībā.

Tas pats princips attiecas arī uz tevi un mani. Tikai, kad mēs ēdam garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, mēs varam liecināt par Viņu pa īstam. Acīmredzot galvenais ko Jēzus gribēja no Pētera un no manis un tevis ir, lai mēs mīlam Viņu. Mūsu mīlestība Jēzum nekad nebūs pilnīga, bet, ar Dieva palīgu ir jāmīl Jēzu cik mēs varam, jo vairāk jo labāk. Kā mēs varam nonākt, kur Pēteris bija? Kāpēc Pēteris noliedza Jēzu, kas bija cēlonis? Viņš bija novērtējis sevi, savus spēkus pa augsto. Viņš bija bravurīgs, redzēja savu vājumu un grēcīgo dabu nemaz vai pa maz. Pēterim īsta mīlestība Jēzum veidojās, kad viņš redzēja savu vājumu un grēcīgumu. Ir tieši tas pats princips šodien tev un man. Īsta mīlestība un pozitīva atkarība no Jēzus veidojas tikai, kad mēs redzam savu vājumu un grēcīgumu. Vislabāk tu liecini par Jēzu, kad tev ir pozitīva atkarība no Viņa. Kad tu apzinies savu vājumu un Viņa stiprumu. Kad tu redzi savus grēkus un Viņa krusta nāvi un augšāmcelšanos tev ir dārgas un nenovērtējamas. Īsta ticība Jēzum Kristum rodas tikai, kad ticība saviem spēkiem sabrūk.

Kā var pārbaudīt sevi, vai man ir īsta ticība Jēzum? Būtu daudz ko pieminēt, bet viena lieta ir saistīta ar ganībām. Jēzus saka Pēterim, lai vēstu Jēzus avis ganībās. Atbilstoši mūsu apstākļiem Pēteris ir garīdznieks, bīskaps. Tīri burtiski vest avis ganībās ir uzdevums tikai garīdzniekiem, bet. Katram kristietim ir uzdevums, mācītāja vadībā un pēc viņa norādījumiem pašam meklēt un ilgoties pēc ganības. Labs sacīkšu zirgs, rauj pavadu un grib skriet tā, ka jātniekam ir jātur to ciet, lai neaizskrietu pārāk agri. Tieši tādam pašam, ir jābūt kristietim. Pašam ir jāgrib iet uz ganībām, kaut mācītājam, protams ir aicinājums, uz to mudināt. Katram kristīgam cilvēkam ir aicinājums doties, Trīsvienīgā Dieva zāļainās ganībās. Un, cik tas ir mūsu spēkos, ne ganīt citus, bet mudināt uz šim ganībām, paradīt šo ceļu citiem. Ja tu cītīgi ganies Trīsvienīgā Dieva ganībās, pašam būs prieks sirdī un tā liecība citiem nāks dabiski, pati par sevi.

Šodienas bauslis: Vajag nolikt bravurību un apzināties savu vājumu un grēcīgumu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus nes, palīdz, atjauno un stiprina, kad mēs apzināmies savu vājumu un grēcīgumu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tu vari atrast savu īsto es, savu personību un aicinājumu tikai, kad tev ir ticības attiecības ar savu radītāju, Jēzu Kristu.

2.      Saistībā ar mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību kristīgā cerība ir ļoti stipra, drīzāk ir labāk to nosaukt par pārliecību.

3.      Īsta ticība rodas, kad tu ēd garīgo pārtiku kopā ar augšāmcelto Kristu, mīli viņu cik iespējams un brīvprātīgi, ar degsmi, dodies Viņa ganībās.


Sprediķis_Lieldienās

7. apr. 2026

Jesaja 25:8-9, 1 Korintiešiem 15:12-21, Lūkas 24:1-12

Kristus ir augšāmcelies 3x. Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Kristus ir augšāmcelies! Vecās Derības lasījums, ir viens no neskaitāmiem pravietojumiem par šo notikumu. Tur māca, ka vajag priecāties, par Kristus augšāmcelšanos.

Kad es biju students, ar mani kopā studēja mācītāja meita. Viņa stāstīja, ka viņas bērnībā, tajā iecirknī, gandrīz visas mācītāju ģimenes turējās kopā. Bija viena ģimene, kurai nedarīja neviens pāri, bet turēta uz Jūs. Es jautāju viņai kāpēc un viņa atbildēja: Tāpēc, ka viņi bija pārāk priecīgi. Tas tika uzskatīts par aizdomīgu. Bet šajā gadījumā es teiktu, ka vairākums maldījās un minoritātei bija taisnība. Prieks, pat līksmība, ir pareizs noskaņojums kristīgā ticībā. Jo, Kristus ir augšāmcelies, nāve ir uzvarēta.

Otrais lasījums māca par to, ka Kristus ir augšāmcelies. Nav līdzība, nav pārnestā nozīmē, Viņš nav augšāmcelies tikai mūsu sirdīs, kaut Viņam protams vajag būt augšāmceltam arī tur. Īsts vēsturisks notikums, patiešām augšāmcelies! Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par šo notikumu. Sievietes devās uz kapu rītausmā, pie pirmās gaismas, cik ātri vien iespējams. Tā ir pareiza attieksme. Šajā gadījumā viņas vēl nezināja, ka Krists ir augšāmcelies. Bet princips ir tas pats tev un man, pēc iespējas ātrāk ir jādodas pie augšāmceltā Kristus. Viņām arī bija tās zāles gatavas, ar ko bija domāts, lai svaidītu līķi. Nesanāca svaidīt līķi, jo Viņš bija augšāmcelies, bet.. Svaidīt līķi nozīmē to godināt un apliecināt Jēzu par Kungu. Tīri burtiski nav aktuāli, tev un man, ar zālēm priekš līķa svaidīšanas, bet. Tev un man, arī jābūt gatavībā lai pielūgtu, godinātu un paaugstinātu augšāmcelto Kristu. Jau rītausmā, pēc iespējas ātrāk. Ir rakstīts, ka tās sievietes no sākuma nezināja, kam ticēt. Tas ir saprotams tajā brīdī, ar laiku un diezgan ātri, ātrāk par apustuļiem, viņām bija skaidrība, viņas zināja, kam ticēt. Tomēr, šodien viss ir skaidrs, tev un man, ir jāzina kam ticēt, ka Kristus ir augšāmcelies! Kādi ir argumenti tam, kādas ir sekas tam? Ir tikai divi varianti, vai nu Kristus augšāmcelšanas ir totāls melis vai totāla patiesība. Kad vēsturnieki un policisti mēģina noskaidrot, kā kaut kas ir noticis, tad galvenais likums ir skaidrs. Vienkāršāka versija ir ticamāka versija. Dažreiz kaut kas notiek sarežģītā veidā, bet pārsvarā ir kā es teicu.

Pirmajā vēstulē Korintiešiem 15:6 ir rakstīts, ka vairāk kā 500 brāļi bija pārliecināti, ka Kristus ir augšāmcelies. Ja nu bija meli, kā pārliecināt 500 gabalus par meliem? Tas būtu pavisam sarežģīti, vai ne? Ir daudz vairāk ticams, vienkāršāks, ka viņi tam ticēja brīvprātīgi, tāpēc, ka viņi zināja, ka tā ir patiesība. Kristus augšāmcelšanās arī nozīmēja, ka Dievkalpojuma un atpūtas diena tika mainīta no sestdienas uz Svētdienu, tāpēc, ka Kristus augšāmcēlās Svētdienā. Cilvēks ir tāds pats visos laikos un visās vietās. Vai cilvēkiem patīk pārmaiņas, šodien saistībā ar paradumiem? Nē. Pat bērni ir konservatīvi saistībā ar paradumiem un visi kam ir pār par 30 ir pavisam konservatīvi saistībā ar paradumiem. Secinājums ir vienkāršs. Ļoti daudziem, kuri bija ebreji pēc tautības, bet kristieši pēc ticības, bija jāmaina savus paradumus un jāsvin Dievkalpojumu Svētdienā, sestdienas vietā. Bet ir droši vēsturiski avoti, ka viņi to darīja bez kurnēšanas, brīvprātīgi, ar prieku. Tas būtu iespējams tikai ar pavisam nopietnu pamatojumu. Un tāds arī bija. Ļoti daudzi bija pārliecināti, ka Jēzus ir augšāmcelies Svētdienā un tāpēc brīvprātīgi piekrita mainīt Dievkalpojumu dienu.  Tie ir daži no argumentiem, kāpēc Kristus augšāmcelšanas ir īsts vēsturisks patiess notikums.

Kādas ir sekas no tā tev un man? Kristus augšāmcelšanās patiesīgums ir taisnība, tāpēc, ka tas vienkāršāk paskaidro, kas notika. Tad kristietim ir jādzīvo pēc iespējas vienkāršāk un ne jālauž galvu vairāk kā ir vajadzīgs. Arī kristiešiem ir jānoslogo galva, saistībā ar laicīgām izvēlēm, ko ēst pusdienās, vai pirkt igauņu vai latviešu pienu, vai dzīvot laukos vai pilsētā utt., bet. Saistībā ar ticības lietām nav jānoslogo galva. Nevajag apspriest vai iet uz baznīcu svētdien vai nē, tur viss ir skaidrs! Ja kaimiņš tev traucē, nevajag apspriest ko darīt ar viņu. Ir jāmīl viņu tik un tā utt. Ticības lietās nevajag apspriest un tādā veidā tu būtiski samazina galvas noslodzi un tev būs daudz vieglāka dzīve, mazāk ko lauzt galvu. Kā vajadzētu attiekties uz Kristus augšāmcelšanos? Es teiktu, ka ir trīs galvenie soļi. Pirmais, vajag to atcerēties. Otrais, vajag to apzināties, par to meditēt, pozitīvā ziņā, kā gotiņas to apgremot 7 reizes. Trešais, lai pielūgtu augšāmcelto Kristu. Sekas ir arī, ka mēs varam saņemt augšāmcelto Kristus miesu Svētajā Vakarēdienā. Tā pati miesa, kas augšāmcēlās, pirms 2000 gadiem, tu saņēmi Svētajā Vakarēdienā. Kādas ir vēl sekas.

Krievu rakstnieks Ivans Turgeņevs ir rakstījis grāmatu ar nosaukumu Tēvi un Dēli. Tur ir neliela kapsēta Krievijas nostūrī netālu no sādžas. Tomēr, šī kapsēta ir totāli aizmirsta, cilvēku rokas neskarta un dzīvnieku nomīdīta. Tur ir kapa kopiņa, kas der tikai kā estrāde priekš putnu koncertiem. Ja būtu tikai materiālās vērtības, ja Kristus nebūtu augšāmcelies, tad šī kapsēta būtu traģēdija. Ja ir tikai materiālās vērtības, ja dzīves vienīga jēga ir pēc iespējas vairāk baudas zemes virsū un pēc tam vairāk nav, tad nāve ir traģēdija. Un ja tava kapa vieta pie tam izskatās, kā es teicu, tad ir papildus sāls brūcēs. Tomēr, Jēzus ir augšāmcelies, nāve ir uzvarēta, ir Debesu Valstības svētlaime. Ar visu cieņu pret putnu koncertiem ir krietni varenāks koncerts, kas notiek nepārtraukti Debesu Valstībā. Es ceru, ka tava un mana kapa vieta pēc simts gadiem neizskatīsies kā šī kapsēta Krievijā. Es ceru, ka tava un mana kapa kopiņa pēc simts gadiem neder tikai kā estrāde priekš putnu koncertiem, bet. Arī ja tā būs, tas ir sīkums, tam nav nekādas nozīmes. Jo, ja vien ticam augšāmcelšanai, tava un mana dvēsele atradīsies, kur ir neaptverami labāk. Tad mēs mūžīgi piedalīsimies un baudām pavisam vareno koncertu Debesu Valstībā, kas totāli izkonkurē pat lakstīgalas. Dzīve bez augšāmceltā Kristus ir dzīve ar maziem burtiem. Dzīve kopā ar augšāmcelto Kristu ir DZĪVE ar lieliem burtiem. Kristus augšāmcelšanas maina visus nosacījumus krietni uz labāko pusi.

Šodienas bauslis: Vajag atcerēties un apzināties Kristus augšāmcelšanas un pielūgt augšāmcelto Kristu.

Šodienas evaņģēlijs: Nāve ir uzvarēta, kristīgam cilvēkam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums, lai priecāties.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Vajag nākt pēc iespējas ātrāk pie augšāmceltā Kristus.

2.      Visam jābūt sagatavotam, lai tu vari pielūgt augšāmcelto Kristu.

3.      Ir jāzina kam ticēt, ka Kristus ir augšāmcelies!

Alūksnes iecirkņa prāvesta uzruna 2026.gada Lieldienās

7. apr. 2026

“ Un nedēļas pirmajā dienā rīta agrumā, saulei lecot, tās nāca pie kapa un sarunājās savā starpā: “ Kas mums novels akmeni no kapa ieejas? ”  Pacēlušas acis, tās redzēja – akmens jau novelts. Bet tas bija ļoti liels.” /Mk.16:2-4/

Apustulis Jānis mums pavēsta, ka netālu no tās vietas, kur Jēzus Kristus tika sists krustā, bija dārzs un šajā dārzā bija jauna kapa vieta, kurā vēl neviens nebija glabāts. Tas piederēja Jāzepam no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet slepenībā, jo baidījās no jūdiem. Tieši šajā kapā guldīja Jēzu un aizvēla priekšā akmeni.

Sievietes, kuras pirmajā nedēļas dienā, agri no rīta, kad vēl bija tumsa steidzās pie šī kapa uztrauca tikai viens jautājums: “ Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Bet, kad viņas nonāca līdz šai vietai, viņas redzēja, ka akmens ir novelts. “Bet eņģelis uzrunāja sievas sacīdams: Nebīstieties!.... Viņš ir augšāmcēlies,  Viņa nav šeit…..”/Mk.16:6/

Akmeni, kuru kapam priekšā aizvēla cilvēki, nost novēla pats Dievs. Nāve mēģināja noturēt Jēzu kapā, taču tā to nespēja, jo Kristus uzvarēja nāvi un dzīvs Augšāmcēlās no kapa.

Šis akmens kļuva par liecinieku tam, ka Kungs Augšāmcēlās. Tukšais kaps un nost noveltais akmens liecina par to, ka nu kapam piekļuve ir arī cilvēkam. Tā mēs kļūstam par Jēzus Kristus Augšāmcelšanās lieciniekiem.

Tanī pat laikā, kad sievietes bija pie kapa, Pēteris un pārējie mācekļi atradās Augšistabā aiz aizslēgtām durvīm. Pēteris, kuram pats Kungs deva vārdu Petros- jeb akmens, atradās paša izveidotā kapā, kuram priekša aizvelts akmens- aizslēgtas durvis. Bet Kungs ienāca  arī šajā istabā, un sacīja: “Miers ar jums!” Arī šis akmens tika novelts un durvis atvērtas Evaņģēlija vēstij.

Cik daudz kristiešu šodien, joprojām atrodas kapos ar priekšā aizveltiem akmeņiem. Jēzus Kristus Augšāmcelšanās diena ir brīdis, kad Dievs saka, visiem, visiem mums “ Miers ar jums!” Viņš ir Augšāmcēlies! Viņš ir dzīvs!

Brāļi un māsas, iepriecināsim cits citu ar šo Galveno Lieldienu vēsti, sakot viens otram: “ Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!” Āmen!

Dieva svētītas mūsu Kunga Lieldienas Jums un visiem Jūsu tuvajiem!

Alūksnes iecirkņa prāvests Vilnis


Arhibīskapa vēstījums 2026. gada Lieldienās

7. apr. 2026
1000060220.jpg
Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies!
Kristus mīļotie, šie svētki sākas tumsā. Marija Magdalēna dodas uz Jēzus kapu rīta agrumā, kad vēl bija tumsa. Tumsa nebija tikai ārpusē - viņa to pazina arī sevī. Reiz tieši viņu Jēzus bija atbrīvojis no septiņiem dēmoniem. Tagad viņas tumsa, visticamāk, bija baiļu, neziņas, bezspēcības, varbūt pat bezcerības sajaukums.

Tumsa nav jāizdomā arī šodien. Mums apkārt ir tik daudz sāpju un konfliktu. Kara šausmas mūs vairs nesatrauc tikai no Ukrainas. Ja vēl mūsu pašu zemē būtu miers un saticība, tomēr arī tā trūkst. Tad vēl tumsa, kuru iespējams esam atpazinuši sevī. Nē – tumsa nav jāmeklē. Tās pietiek.

Tieši tādēļ ir tik svarīgi atcerēties, ka Lieldienu svētki sākas tumsā. Citādi tiem būtu maz sakara ar mūsu dzīvi. Pieredze rāda, ka Kristus augšāmcelšanās kļūst nozīmīga tur, kur cilvēki spēj redzēt un atzīt tumsu. Marija Magdalēna ir viena no tiem, kura to piedzīvo. Ir tik iedrošinoši lasīt, ka sekodama savām ilgām pēc Kunga, viņa nonāca pie kapa un tumsā redzēja. Redzēja, ka akmens bija novelts. Tumsa nespēj apslēpt Dieva darbu!

Protams, ne tumsa un arī ne mūsu ilgas rada Lieldienas - tās rodas Kristus dēļ. Jo Viņa ilgas sastapt Magdalēnu un katru no mums pārsniedz jebkādas mūsu ilgas. Arī Viņu tās veda ceļā - Krusta ceļā, tās veda arī tumsā - nāves tumsā. Ne krusts, ne kaps Viņu neapstādināja, jo Dievs katram grib dot iespēju sastapt Viņu tāpat, kā Marija Magdalēna sastapa Kristu - klusi, tuvumā, dzirdot savu vārdu tieši tā, kā to spēj izteikt tikai Kristus. Pagriezusies, viņa ieraudzīja to, pēc kā ilgojās. Tas bija viņas “Rabuni” - Skolotājs, un tomēr citāds.

Kristus augšāmcelšanās arī mums palīdz Dievu iepazīt kā tādu, kurš saka izšķirošo vārdu. Lieldienu notikums atklāj Kristu, kuram ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Pēc tam, kad augsto priesteru, Hēroda un Poncija Pilāta personā ir runājuši šīs pasaules varenie, dzīvības un cerības vārdus, runā Kristus. Laikā, kad šķiet, ka pasauli atkal sadala un pārvalda lielvaras, kad otršķirīgas kļūst vienošanās, kurām bija jākalpo mieram - tieši tad īpaši dārga kļūst iespēja pazīt augšāmcelto Kristu un dzirdēt Viņa vārdus.

Katru svētdienu mēs Baznīcā apliecinām ticību Kristum: “kurš mūsu pestīšanas labad nāca no debesīm,…tapa cilvēks; par mums sists krustā Poncija Pilāta laikā, cietis un guldīts kapā, trešajā dienā augšāmcēlās saskaņā ar Rakstiem.” Tas, kas bija Dieva mīlestības plānā, tas tagad ir kļuvis par īstenību. Kristus ir izdarījis visu līdz galam, lai Viņa Baznīca var dziedāt: “Priecājies, zeme, Kunga spožumā, jo ir izklīdusi grēka tumsa.”

Nebūsim pārsteigti par tumsu - sastapsim to kopā ar augšāmcelto Kristu. Uzticēsimies Viņa uzvarai un liecināsim par Evaņģēliju ar atjaunotu pārliecību.

Priecīgas, svētītas Lieldienas!

Sirsnībā jūsu –

+ Rinalds,

Rīgas arhibīskaps

Sprediķis_Lielajā Piektdienā

27. marts 2026

Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16; 5:7-10, Jāņa ev. 18-19

Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, Jēzus krusts Golgāta pie krusta. Visas lietas var redzēt no divām pusēm, un tas attiecas arī un īpaši uz Jēzus krustu un šodienas notikumiem. No Jēzus puses raugoties šī ir mokpilna sāpju diena, pavisam ekstremāli nepatīkami viss.

No mūsu puses raugoties šī ir priecīga un pavisam būtiska diena, jo, tava un mana grēka vaina tika salīdzināta un grēki piedoti. No tavas un manas puses raugoties viss ir pavisam pozitīvi. Reiz bija mazs bērns, kas iegāja baznīcā kopā ar māti. Uz altāra bija krusts un bērns teica, re mamma, tur ir pluszīme uz altāra. Mēs varam smaidīt par bērnu un paskaidrot tam bērnam, ka ir neliels pārpratums, bet. Nereti bērna mutē patiesība un arī šoreiz. No mūsu puses raugoties Jēzus krusts un šīs dienas notikumi ir liels plus, kas izpirka, noņēma tavu un manu grēka vainu Trīsvienīgā Dieva priekšā. Kādas ir sekas no tā? Būtu gana daudz ko pieminēt, pieminēju galveno, ka grēka parāds ir izdzēsts. Bet ir arī tā, ka tavs un mans Dievbērnības statuss ir atjaunots. Pirms Lielās Piektdienas un Lieldienām Jēzus nosauc Savus apustuļus par draugiem. Tas ir pozitīvi un apzīmē tuvas attiecības.

Bet pēc Lielās Piektdienas un Lieldienām Viņš nosauc tos par brāļiem, vēl tuvāk un personiskāk. Caur šodienas notikumiem tavs un mans Dievbērnības statuss ir atjaunots un Jēzus nosauc ikvienu patiesi ticīgo par Savu brāli un māsu. Kādas vēl ir sekas no šodienas notikumiem? Ir rakstīts 5. Mozus 21:23, ka nolādēts ir ikviens kas ir pakārts uz koka. Krusta sišana tika uztverts kā lāsts un bija lāsts, līdz kamēr Jēzus to mainīja, salīdzinot grēkus un uzvarot nāvi caur Savu augšāmcelšanas. Lāsts ir pārveidots par svētību, kā ir rakstīts 5.Mozus 23:6: Dievs pārvērta tev lāstu par svētību, tādēļ, ka Tas kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja, mīl. Jēzus tika krustā sists tāpēc, ka Dievs mīl ikvienu un gribēja, grib, izpirkt ikvienu no grēka lāsta. Tici šim piedāvājumam un tev lāsts, mūžīgā pazudināšana, ir pārvērsts par svētību, par mūžīgo svētlaimi.

Vienīgais šķērslis ir augstprātība, neticība, neatsaucība no tavas puses. Tikai kad tu redzi savu grēcīgumu un trīci no bailēm Svētā, mūžīgā, nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā grēku nožēlā, tu vari priecāties par Viņa mīlestību un žēlastību pret tevi. Tikai, kad tu baidies no mūžīgas pazudināšanas ellē, tu vari priecāties par mūžīgo pestīšanu un svētlaimi. Jēzus krusts ir absolūti nepieciešams pestīšanai. Es teicu pirms dažām nedēļām, ka tu netiksi pestīts tādēļ, ka tu dod savu sirdi Jēzum. Tā ir, bet. Tik un tā ir jādod savu sirdi Jēzum un jātic tam, ko Viņš ir panācis priekš tevis šodien. No Jēzus puses šī nebija nekāda plusdiena, bet mokpilna diena. Vislielākā pateicība, ko tu vari izteikt Jēzum ir, lai ticētu tam, ko Viņš ir darījis priekš tevis un dot Viņam savu sirdi, ticībā Jēzus krustam un pateicībā. Ja tu netici tam, ko Jēzus paveica šodien, Viņš mira un mocījās pavisam veltīgi saistībā ar tevi. Ja tu tici tam ko Jēzus paveica šodien, Viņš nemocījās un nemira veltīgi.

Šodienas bauslis: Tev ir jāapzinās, ka Jēzus krusts ir absolūti nepieciešams manai un tavai pestīšanai.

Šodienas evaņģēlijs: Caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanas, mans un tavs Dievbērnības statuss ir atjaunots.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Priekš tevis un manis Jēzus krusts ir pluszīme.

2.      Ja vien tici pa īstam, tu esi Jēzus brālis un māsa.

3.      Caur Jēzus krustu lāsts ir palicis par svētību.

Sprediķis_Pūpolsvētdinā

25. marts 2026
1000058448-1.jpg


1.Mozus 14:18-20, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16

Šodien ir Pūpolsvētdiena un galvenā tēma ir Ceļš uz krustu, Jēzus ceļš uz Savu krustu. Vecās Derības lasījums, māca par Melhi-Sedeku. Vārds nozīmē taisno ķēniņu. Šeit ir viens no neskaitāmiem pravietojumiem Vecajā Derībā par Jēzu. Melhi-Sedeks ir zīme, priekšzīme par Jēzu. Ābrams apliecina Viņu par ķēniņu, dodot desmito tiesu. Tāpat tev un man ir jāapliecina Jēzu par ķēniņu.

Otrais lasījums māca par Jēzu, kas un kāds Viņš ir. Viņš ir ķēniņš un pazemīgs ķēniņš, kas atsakās no saviem labumiem, lai kalpotu citiem. Tavs un mans aicinājums ir, lai ļautu Ķēniņam Jēzum pārveidot tavu un manu sirdi, lai mums būtu mīkstas sirdis, lai tu un es būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum. Kā es varu zināt, vai man ir mīksta sirds, vai esmu līdzīgs Jēzum, kā pārbaudīt sevi? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens būtisks rādītājs ir, vai esi gatavs izturēt krustu un ciešanas Jēzus dēļ. Ar citiem vārdiem, vai tu gribi būt kopā ar Jēzu, ne tikai Lieldienās, bet arī Lielajā Piektdienā. Katru gadu ir tas pats, nāk maz tauta Lielajā Piektdienā un krietni vairāk Lieldienās. Kāpēc? Tāpēc, ka daudziem krustā sišana liekas nepatīkami un biedējoši. Augšāmcelšanās, uzvara, liekas daudz jaukāk.

Visiem ir skaidrs, ka cilvēks nevar dzīvot no rozīnēm un baltmaizes vien. Vajag arī rupjmaizi. Ir tas pats garīgā aspektā. Ir atļauts un ļoti piemērots priecāties Lieldienās, bet. Tu vari priecāties pa īstam, pareizajā veidā tikai, kad tu esi iepriekš nosvinējis arī Lielo Piektdienu. Nobriedis kristietis, kas ir vismaz kaut cik līdzīgs Jēzum, ēd gan rupjmaizi, gan baltmaizi un rozīnes. Proti, nāk uz baznīcu gan Lielajā Piektdienā, gan Lieldienās. Proti, negrib tikai baltas vieglas dienas, bet ir gatavs arī ciest Kristus dēļ. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka daži nāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī lai redzētu Lācaru. Ir grūti spriest, vai viņiem bija Dievbijīgas sirdis, varbūt bija, varbūt nebija. Nav aizliegts nākt cita iemesla dēļ arī, bet galvenajam iemeslam kāpēc cilvēks nāk uz baznīcu ir jābūt, lai godinātu un pielūgtu Jēzu. Es teicu, ka tev un man ir jāapliecina Jēzu par Ķēniņu. Tā ir, bet var arī izteikt to pašu ar citiem vārdiem. Jēzum ir jāiejāj arī tavā un manā sirdī, tev un man ir jāļauj Jēzum iejāt arī savās sirdīs.

Kad Jēzus ir iejājis tavā sirdī, tu nāc uz baznīcu pirmkārt Viņa dēļ, kaut protams ir arī citi iemesli. Kad Jēzus ir tavā sirdī, tu atrodi īsto prieku, brīvību, gandarījumu un mieru. Tas nenozīmē, ka viss būs viegli, drīzāk otrādi. Arī kristietim ir jāēd rupjmaize. Bet kad Jēzus ir sirdī, tu atrodi prieku, mieru, brīvību un gandarījumu sirdī arī grūtībās. Ar līdzību Trīsvienīgais Dievs nedod tev tikai rozīnes, bet Viņš dod pa rozīnēm arī, kad tev ir jāēd rupjmaizi. Svēttapšana ir, lai aizmirstu sevi un brīvāk kalpotu citiem. Svēttapšana ir, lai ar prieku ēstu arī rupjmaizi un ne tikai dzīties pēc rozīnēm. Marijai bija jāatver savu trauku ar dārgu eļļu, lai svaidītu Jēzus kājas un, lai tā labā smarža varētu iznākt, parādīties. Tev un man ir jāatver savu siržu trauks, lai ielaistu Jēzu. Tad svēttapšanas labā smarža parādās. Marija veltīja veselu gada algu, lai svaidītu Jēzu. Viņa nedomāja, kas viņai būs. Šāda mīlestība Jēzum, kas neskaita, nesver un neapsver savu labumu, ir daudz vērtīgāka nekā savtīga pasaulīga gudrība, kas meklē savu labumu. Šāda nesavtīga mīlestība ir zīme, par Debesu Valstību un ļoti spēcīga zīme neticīgajiem.

Ir arī rakstīts, ka tauta izgāja, nāca pretim, lai godinātu un pielūgtu Jēzu. Daži bija priecīgi, bet farizeji bija pavisam skābi un neapmierināti šajā dienā. Tā ir visos laikos un visās vietās. Kad baznīca godina Jēzu, tas sadusmo Viņas ienaidniekus un iepriecina Viņas Kungu un Ķēniņu. Tu saskumdini Jēzu, ja nesvini gan Lielo Piektdienu, gan Lieldienas baznīcas kopībā. 99,99% no klāt esošie šajā brīdī domā, ka Jēzus ies uz to, lai vadītu dumpi pret romiešiem un, ka Viņš būs laicīgs ķēniņš Izraēlā. Visticamāk Marija ir vienīga, kas saprot, ka tā nav, ka Viņš ies uz savu krustu. Gandrīz neviens nesaprot Jēzu šajā dienā, daudzi Viņu ienīst un izsmej, Viņš ir patiesi pielūgts un godināts no ļoti nedaudziem. Kā panākt, lai es Viņu saprastu, pielūgtu un godinātu pa īstam? Ja tu neapliecini Jēzu par karali, ja tu neesi atvēris savu sirdi Viņam, ja Viņš nav iejājis tavā sirdī, ja tu gribi tikai rozīnes un baidies no rupjmaizes, tad tu esi tikai parastais ēzelis. Bet ar Jēzu sirdī, tu esi Trīsvienīgā Dieva bērns un Debesu Valstības mantinieks.

Šodienas bauslis: Ir jāiet kopā ar Jēzu uz Viņa krustu, nedrīkst baidīties no rupjmaizes.

Šodienas evaņģēlijs: Īsts prieks, miers, gandarījums un brīvība tiek dota caur ticību Jēzum.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ir jāapliecina Jēzu par karali un dotu desmito tiesu Viņam.

2.      Ir jāapliecina Jēzu par karali un ļaut Viņam pārveidot tavu sirdi caur svēto dzīvi.

3.      Ir jāapliecina Jēzu par karali un pielūgt un godinātu Viņu baznīcas kopībā.

Sprediķis_Zaļajā ceturtdienā

20. marts 2026

2 Mozus 12:21-28; 1. Kor.11:20-32; Jāņa ev. 13:1-15

Šodien ir Zaļā Ceturtdiena, un galvenā tēma ir Jauna Derība, kas ir slēgta Kristus asinīs. Šodienas lasījumi māca sīkāk par Dievgaldu, Kristus miesu un asinīm, kas un kā.

Vecās Derības lasījums māca par to, kas notika pirms Izraēla tauta izgāja no verdzības Ēģiptē. Visi Ēģiptes pirmdzimušie nomira, un pēc tam Izraēla tauta bija brīva. Te ir viens liels pravietojums, zīme, par Jēzu. Jēzus bija Marijas pirmdzimtais. Caur Viņa krusta nāve Trīsvienīgā Dieva tauta, mēs, tikām atbrīvoti no grēka nastas, caur Viņa augšāmcelšanas nāve tika uzvarēta. Ne tīri burtiski, bet garīgā aspektā, tas pats. kas notika ar Izraēla tautu notika ar Trīsvienīgā Dieva tautu Lielā Piektdienā un Lieldienās, un notiek ar tevi un mani šodien. Un notiek katru reizi, kad cilvēks paliek par kristieti un tic pa īstam. Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, mēs esam atbrīvoti no verdzības grēkā. Pēc tam Izraēla tauta staigāja 40 gadus tuksnesī un dzīvoja no mannas. Viss saistībā ar mannu bija pamatīgs brīnums. Mēs nezinām, cik liela tā tauta bija tuksnesī, varam tikai veikt aplēses.

Bet laikam minimums divi ar pus miljoniem un laikam tuvu trim miljoniem. Kā pabarot tik daudzus tuksnesī, kuri ir slikti nosacījumi lauksaimniecībai un kur viņi pie tam staigā apkārt un nevar nodarboties ar lauksaimniecību? Trīsvienīgais Dievs lika mannai līt no debesīm, tā viss atrisinājās. Ir tieši tas pats princips šodien. Manna ir pravietojums, zīmi par Svēto Vakarēdienu. Tev un man ir arī grūtības pietiek, līdzībā mēs arī staigājam tuksnesī. Svētais Vakarēdiens ir, ne vienīgais, bet viens būtisks veids, kā Trīsvienīgais Dievs uztur tevi un mani pie garīgās dzīvības šajā pasaules tuksnesī. Vecās Derības notikumi ir solījums un pravietojums, Jaunās Derības notikumi ir piepildījums, solījumu īstenošana. Otrais lasījums māca, ka cilvēks var saņemt Svēto Vakarēdienu nepareizajā veidā, necienīgi, pašam par sodu. Kā no tā izvairīties, kā saņemt pareizi? Ir 5 galvenie nosacījumi. 1. Cilvēkam jābūt kristītam un iesvētītam. 2. Cilvēkam jābūt ticīgam pa īstam. 3. Cilvēkam jānožēlo grēki. 4. Cilvēkam jātic, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis. 5. Ir jāizlīgst ar citiem pirms saņemšanas, ja ir bijuši asi vārdi, pāridarījumi utt.

Evaņģēlijā Jēzus zināja, ka Viņš drīz atstās pasauli, lai ietu pie Tēva. Tev un man ir arī jāatstāj pasauli, lai ietu pie Tēva. Ne tikai saistībā ar fizisko nāvi, bet jau tagad. Ne tādā veidā, ka mums ir jābēg prom uz mežu. Bet tādā veidā, ka tava un mana galvenā cerība, tieksme un ilgas ir, lai būtu kopā ar Jēzu. Un, lai mēs gaidām savu galveno labumu no Dieva, nē no šīs pasaules materiālām lietām. Kā es varu zināt, vai es esmu atstājis pasauli? Kā pārbaudīt sevi? Viens būtisks rādītājs ir, vai tu jūties totāli vājš un bezpalīdzīgs pats par sevi, vai tu esi ne diezgan, bet totāli atkarīgs no Dieva palīdzības. Ja tā ir, tu esi atstājis pasauli. Otrs rādītājs ir, vai tu esi pateicīgs pret Trīsvienīgo Dievu un apliecina, ka visi labumi gala rezultātā nāk no Viņa, kaut tie parasti iet caur cilvēkiem? Ja tā ir, tu esi atstājis pasauli. Trešais rādītājs ir, vai tev ir kalpošanas attieksme, ka tu gribi kalpot pirmkārt Dievam un otrkārt citiem cilvēkiem.

Šajā evaņģēlijā Jēzus kalpo ar kāju mazgāšanu. Tas bija nevis kalpa, bet verga darbs, jo, tās kājas bija pamatīgi netīras pēc putekļainiem ceļiem. Jēzus darīja pazemojošu darbu, kas bija zem Viņa goda, no pazemības. Te ir bauslība, tev un man ir jākalpo citiem tajā pašā veidā. Te ir arī evaņģēlijs, mūsu grēki ir kā tās netīras kājas, un patiesībā vēl trakāk. Bet Jēzus nomazgā nost tavus un manus grēkus, vienalga cik nesmuki un nepatīkami tie būtu. Ceturtais rādītājs, vai esi atstājis šo pasauli ir, vai tu esi redzējis un izjutis no visa sirds, ka nekas te nav paliekošs un nekas laicīgs nedod īsto gandarījumu sirdī. Es negribu sludināt totālo pesimismu saistībā ar šo pasauli, ir protams daudz pozitīvs un labs pasaulē, bet nē tikai. Ir arī pietiekami daudz kas sanāk šķībi, greizi nepareizi visiem zemes virsū. Īsts pilnīgs prieks un gandarījums sirdī ir tikai pie Dieva. Svētais Vakarēdiens tiek svinēts arī Debesu Valstībā un ir tāpēc zīme par Debesu Valstību un par ilgām pēc tās.

Ir arī rakstīts, ka Jēzus mīlēja savējos, proti, kristīgo tautu. Tas ir tieši tavs un mans uzdevums, mīlēt viens otru. Mēs lasām Bībeli, nekristieši lasa kristiešus, proti, vēro, kā mēs uzvedamies. Ja esam kašķīgi savā starpā, viņiem nepatīk, ko viņi lasa. Ja esam mīļi un rūpīgi viens pret otru, tā lasāmviela paliek daudz pievilcīgāka. Te viss notiek, kad viņi ir sapulcējušies uz vakariņām, uz ēdienreizi. Katrs Dievkalpojums ir garīgā ēdienreize, uz ko tev un man ir jāsapulcējas. Saistībā ar parasto ēdienu, mācītājam nav jābūt pavāram. Bet saistībā ar garīgo pārtiku, mācītājs ir pavārs, viņam ir jāgatavo garīga pārtika pārējiem. Dievs pats ir protams šefpavārs, bet kā instruments Dieva rokā, mācītājs ir arī pavārs. Ja tev ir ielūgti viesi un tu pavada daudzas stundas pie plīts ar lielām pūlēm un tie ielūgti viesi neierodas, nedodot nekādu ziņu, kā tu justies. Laikam pamatīgi skumīga un sarūgtināta, vai nē.

Tieši tā arī mācītājs jūtas, kad ielūgti viesi neierodas uz Dievkalpojumiem, kaut viņš ir pūlējis pie garīgās plīts. Un tas  nekas, ka mācītājs ir skumīgs. Bet kā Jēzus jūtas, kad Viņš ir cietis un miris Golgāta pie krusta, kad gandrīz visiem ir vienalga un neierodas uz Dievkalpojumiem, un nav interese par Svēto Vakarēdienu? Viņš ir protams skumīgs un tāpēc tavs uzdevums ir, lai ierastos uz visām ēdienreizēm draudzē, uz visiem Dievkalpojumiem, visām lūgšanām, Bībeles stundām utt. Un Dievgalds nav vienīgā ēdienreize šajā garīgā svētku maltītē, bet viena visbūtiskākā. Cilvēks nevarēja stiepties uz augšu pie Dieva. Tāpēc Trīsvienīgais Dievs caur Jēzu stiepjas uz leju pie mums, lai būtu mums tuvu. Un nekur zemes virsū Dievs nav tev un man tuvāk, nekā kad mēs saņemam Svēto Vakarēdienu. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc vajag saņemt Svēto Vakarēdienu pēc iespējas biežāk.

Šodienas bauslis: Ar Dieva palīgu tev ir jātiecas pēc pazemības, mīlestības, kalpošanas un sadraudzības ar Dieva tautu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus mīl savējos un brīnumainā veidā uztur mūs šajā pasaules tuksnesī caur Svēto Vakarēdienu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Manna tuksnesī ir pravietojums, zīme, par Svēto Vakarēdienu.

2.      Jau tagad ir jāatstāj pasaule, lai ietu pie Tēva.

3.      Ir jāierodas uz garīgām ēdienreizēm, citādi tu saskumdini šefpavāru, Trīsvienīgo Dievu! 

Sprediķis - Judica – Mūsu Kunga ciešanu 1. svētdiena

19. marts 2026

Jesaja 1:16-18, 1 Jāņa 1:8-2:2, Jāņa ev. 3:11-15

Šodienas galvenā tēma ir salīdzinātājs, ka Jēzus ir salīdzinājis, piedevis tavus un manus grēkus Golgātā pie krusta. Principā tā pati tēma, kā Lielajā Piektdienā. Kāpēc divas tik līdzīgas tēmas tik tuvu viens otram? Tāpēc, ka ir svarīga tēma, Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās ir centrs, visbūtiskākais visā kristīgajā ticībā.

Vecās Derības lasījums māca, ka visi grēki var tikt piedoti, arī ja tie būtu sarkani kā asinis. Arī māca, kā ir jādzīvo kā kristietim, ir jāuzlabo savs dzīves veids un vairs nedarīt netaisnīgas lietas. Jautājums ir tikai kurā secībā, kas ir pirmais un kas ir sekas. Kristīgā ticība ir pirmkārt ticība, nevis morāliska sistēma. Ir ticība, kam ir morāliskas sekas, kad esi saņēmis mīlestību no Trīsvienīgā Dieva, tad vajag dot mīlestību tālāk citiem, bet. Morāliski perfekti, mēs neesam un nekad nebūsim, tāpēc Jēzus krusts un grēku piedošana ir galu galā izšķirošais. SIA cilvēkam ir jāiet bankrotā, proti, tev ir jāsaprot, ka tu nekad nevari pelnīt, nopelnīt Debesu Valstību ar saviem darbiem. Tieši tāpēc, Trīsvienīga Dieva mīlestība izpaužas, atklājas Jēzus krusta nāvē, kas ir visbagātākā un siltāka un dedzīgāka mīlestība visā esamībā, kas jebkad ir parādījies starp cilvēku bērniem. Nogalināts no nāves Jēzus nogalināja nāvi Savā nāvē un augšāmcelšanās. Pateicība un ticība ir pareiza attieksme šo faktu priekšā.

Otrais lasījums māca, ka krāpjam, maldinām sevi, ja neapliecinām savu grēcīgumu. Mūsdienās ir pilns ar krāpniekiem digitālajā pasaulē un visiem ir skaidrs, ka tie ir bīstami un, ka vajag uzmanīties no viņiem. Tomēr, saistībā ar šādiem krāpniekiem tie ir diezgan neliels procents no visiem cilvēkiem, kaut viņi ir čakli. Bet saistībā ar grēka krāpšanu, tie krāpnieki ir gana daudzi. Apmēram 98% no visiem cilvēkiem ir krāpnieki šajā jomā. Bet viņi nekrāpj citus, bet sevi. Dzīvo ilūzijā, ka viņi nav grēcinieki un, ka Jēzus krusts nav vajadzīgs. Šī ir visnopietnākā iespējamā krāpšana ir krāpt sevi un varbūt arī citus, ka cilvēks nav grēcīgs un, ka Jēzus krusts nav vajadzīgs. Te vajag pirmkārt apliecināt par sevi, ka esmu grēcinieks, un, ka Jēzus krusts man ir ļoti vajadzīgs. Otrkārt, cik tas ir tavos spēkos, paskaidrot un pārliecināt radus, draugus, kaimiņus un darbabiedrus par to pašu.

Un paskaidrot, ka visi grēki var tikt piedoti, Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Arī tuksnesī smuki aug, ja vien laista ar ūdeni. Tāpat smuki aug garīgā dzīve tavā sirdī, kad laista ar grēku apziņas un nožēlas asarām. Evaņģēlijā Jēzus saka, mēs runājam, ko zinām. Kuri ir mēs, kāpēc runa daudzskaitli? Mēs veidojam Trīsvienīgais Dievs, trīs personas un tie apustuļi. Un runā ko viņi zina, proti, fakti, nav varbūtības vai ko paši izdomāja. Jēzus arī liecina par ko tie paši mēs esam redzējuši. Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanas vēl nav notikušas zemes virsū, bet Jēzus protams zina kas notiks, ar savām acīm Viņš to jau ir redzējis. Te Jēzus domā par Savu nāvi un augšāmcelšanos. Un salīdzina to ar vara čūsku tuksnesī. Izraēla tauta bija kurnējusi un bija nepaklausīga, indīgās čūskas paradījās un sakoda tautu, un daudzi nomira no tiem kodieniem. Mozus taisīja čūsku no vara, kas bija bez indes, uzlika uz staba, un visi, kuri skatījās uz augšu uz to čūsku palika dzīvi.

Ēdenes dārzā čūska iekoda ne tikai Ādamam un Ievai, bet arī viņu pēcnācējiem, visu cilvēci, ar lēnu iedarbības indi. Parasti šai indei vajag aptuveni 80 gadus, lai nobeigtu cilvēku. Grēka dēļ palikām mirstīgi. Arī kristiešiem miesa ir pagalam pēc aptuveni 80 gadiem, bet. Tie, kuri skatās uz augšu, uz Jēzu pie krusta, kas ir bez indes, bez grēka, viņi paliek dzīvi un izglābj savas dvēseles. Tomēr, vajag apzināties savu grēcīgumu. Tikai Jēzus dēļ, nevis savu darbu dēļ, esam pestīti. Parasti saka kristīgās aprindās, ka ir jādod savu sirdi Jēzum, tu nevari tikt pestīts, ja nedod savu sirdi Jēzum. Tā ir totāla patiesība, bet, tu netiksi pestīts tamdēļ. Trīsvienīgā Dieva priekšā tava sirds ir kā sarūsējoša, netīra metāla bundža, uz atkritumu kaudzes. Vai tu gribētu ar tādu pīties, vai gribētu tādu paņemt un iztīrīt? Diez vai. Bet tieši tāda ir Jēzus mīlestība, ka Viņš mūs mīl kaut esam nesmukas sarūsējušas metāla bundžas uz atkritumu kaudzes.

Karš, cīņa par cilvēku, par cilvēka dvēseli notiek visu laiku. Trīsvienīgā Dieva un sātana armijas visu laiku karo par tavu dvēseli. Dievs velk uz Debesu Valstību un sātans dzen uz elli. Un tev pašam ir jāizlemj, kam tu gribi sekot. Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā, un Viņš nav patvaļīgs tiesnesis. Tiesas rādītāji ir pavisam skaidri un vienkārši paskaidroti Mateja evaņģēlijā 25. nodaļā. Tie, kuri tic un ļauj Dieva mīlestībai pārveidot savas sirdis, tiks pestīti. Tie, kuri netic un paliek pie sātana ietekmes, tiks ellē. Tādēļ vajag ļaut Dieva mīlestībai mainīt, pārveidot, mīkstināt tavu sirdi. Tas notiek caur svēttapšanu, caur Dievbijību, caur lūgšanu un svēto dzīvi baznīcas kopībā. Kristīga baznīca ir pēc būtības slimnīca, kur Dievs bez maksas pārveido tavu un manu sirdi. Lai mēs būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum.

Lai tev un man būtu mainītas sirdis, piepildītas ar Trīsvienīgā Dieva mīlestību. Jēzus arī saka, ka tie cilvēki neņem pretī Trīsvienīgā Dieva un kristīgas baznīcas liecību. Ar citiem vārdiem, viņi paliek par krāpniekiem, turpina krāpt sevi un citus. Turpina dzīvot ilūzijā, ka cilvēks ir labs, un, ka Jēzus krusts nav vajadzīgs. Tavs un mans aicinājums ir, lai izbeigtu ar krāpšanām, ne maldināt nedz sevi, nedz citus. Un vietā ņemt pretī Jēzus liecību, ka cilvēks ir grēcīgs, jā, bet arī, ka Jēzus mīl šo grēcīgu cilvēku un grib pestīt ikvienu.

Šodienas bauslis:SIA cilvēkam ir jāiet bankrotā, un jāpaļaujas uz Jēzus krustu, nevis uz saviem darbiem.

Šodienas evaņģēlijs: Ārstēšana Trīsvienīgā Dieva slimnīcā ir pa velti, pat sirds maiņas operācijas notiek pa brīvu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Mīlestības augstākā pakāpe var redzēt pie Jēzus nāves un augšāmcelšanās.

2.      Neapkrāp sevi, apliecini bez aplinkiem, ka esi grēcinieks, kam Jēzus krusts ir ļoti vajadzīgs.

3.    Dievs un sātans cīnās par tavu dvēseli. Ir jāseko Jēzum uz Debesu Valstību, nevis sātanam uz elli.

Sprediķis - Laetare – Gavēņa laika 4. svētdiena

13. marts 2026

5 Mozus 8:2-3, 1. Korintiešiem 10:16-17, Jāņa ev. 6:51-65

Šodienas galvenā tēma ir Dzīvības maize vai Dzīvā maize. Jēzus un kristīgā ticība, kristīgā mācība vispār un īpaši Svētais Vakarēdiens ir Dzīvības maize. Tā ir, tā galvenā problēma ir, ka visi cilvēki netic tam. Kā darīt, lai cilvēks to pamanītu, kā attiekties uz šo faktu? Vecās Derības lasījums, māca par Izraēlas tautas staigāšanu, 40 gadus tuksnesī. Kāpēc tas notika?

Lai tauta sāktu ēst, ne tikai miesisko pārtiku, bet arī un vispirms garīgo pārtiku. Kad ir visādas grūtības un cilvēkam pārnestā nozīmē ir jāstaigā tuksnesī, cilvēks bieži domā, ka Dievs viņu soda, ir dusmīgs uz viņu. Bet Trīsvienīgais Dievs vienmēr rīkojas no mīlestības, mērķis vienmēr ir labs. Lai cilvēks ēstu arī garīgo pārtiku vispār un īpaši Svēto Vakarēdienu. Otrais lasījums māca, par īsto klātbūtni, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis, nav nekāda līdzība vai pārnestā nozīmē. Martiņam Luteram, reiz bija saruna, konflikts ar tiem, kuri tic, ka Jēzus nav īsti klāt sakramentā. Luters mēģināja viņus pārliecināt par īstu klātbūtni, bet viņi runāja pretī. Viņi sēdēja pie koka galda un Luters paņēma savu nazi un iegrieza kokā vārdu est - latiņu valodā, latviski - ir. Svētais vakarēdiens IR Kristus miesa un asinis!

Tā objektīvi ir, un tas nozīmē, ka cilvēks, kas netic arī saņem Kristus miesu un asinis, bet par sodu, necienīgajā veidā. Tāpēc kristīgam cilvēkam ir jāpārbauda sevi, pirms Dievkalpojuma, lai viņš tic pa īstam, lai nožēlo grēkus, lai nav nesaskaņas ar citiem utt. Tāpēc jābūt klusumam, pirms Dievkalpojuma, lai cilvēks var to darīt bez traucējumiem. Caur kopīgo sakramenta saņemšanu mums ir kopība, pirmkārt ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu, otrkārt viens ar otru. Caur to, ka mēs visi saņemam vienu un to pašu Kristus miesu, un asinis, mēs veidojam vienu kopīgo Kristus miesu pasaulē. Jēzus ne tikai dod ko tev un man vajag. Viņš ir, ko tev un man vajag. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka maize ko Viņš dod ir Viņa miesa, un, ka ir jādzer Viņa asinis. Un tie klātesošie apvainojās ne pa jokam, viņi tam netic un tas liekas viņiem galīgi absurds un nepieņemams. Visos laikos un visās vietās diezgan daudzi apvainojas par Jēzus vārdiem.

Ir daudz par ko viņi apvainojas, bet galvenais ir trīs lietas, mācība par iedzimto grēku, par Jēzus krustu un par Dievgaldu. Cilvēkiem nepatīk dzirdēt, ka viņi ir grēcīgi, viņiem nepatīk dzirdēt par Jēzus krustu, ka tas ir nepieciešams glābšanai. Un viņiem liekas neticami un absurds, ka cilvēks var ēst un dzert Kristus miesu un asinis. Kā no tā izvairīties, kā neapvainoties? Galvenais ir, lai paliktu pie Jēzus, neiet prom, arī ja kaut kas liekas grūti saprotams, varbūt pat nepieņemams. Paliec pie Jēzus un Viņš lēnā garā paskaidro, ko tu nesaproti. Paliec pie Jēzus, un Viņš lēnā garā palīdz tev pieņemt, kas likās nepieņemami. Paliec pie Jēzus un tu lēnā garā redzi, ka tas, kas likās bargi un pārmērīgi stingri īstenībā ir mīlestības izpausme. Steidzies pie Jēzus, nevis bēdz prom no Viņa, kad tev ir tieksme apvainoties par Viņa vārdiem. Tad tu lēnā garā redzi, ka tas, pie kā tu reiz apvainojies, Jēzus krusts un Dievgalds, īstenībā ir kaut kas pavisam dārgs un vērtīgs.

Jēzus arī saka, ka Viņš dod Savu miesu, lai pasaulē dzīvotu. Tas nozīmē, ka Jēzus miesa Dievgaldā ir Dzīva maize. Ko tas nozīme, kā dzīva? Te ir divi aspekti. Pirmā un galvenā ir ko es teicu, ka Jēzus, kas ir dzīvs un paša dzīvība, ir reāli klāt sakramentā. Otrais aspekts ir, ka garīgā pārtika vispār, visa kristīgā mācība un Dievgalds ir nebeidzama maize, kas nekad nepietrūkst, un nekad neizbeigsies. Līdz pastarai dienai kaut kur zemes virsū būs kristīgā baznīca, kurā garīgā pārtika tiks pasniegta un nekad nebeigsies. Tie ebreji šajā evaņģēlijā strīdējās par to, kā Jēzus var dot Savu miesu ko ēst. Ir divi mazi vārdi latviešu valodā, ka un kā. Ir atļauts uzdot jautājumu – kā, saistībā ar kristīgo mācību vispār un saistībā ar Dievgaldu. Prātīgās robežās tam ir sava vieta. Visa kristīgā dogmatika ir mēģinājums paskaidrot, kā, kādā veidā, Trīsvienīgais Dievs ir atklājies.

Ja cilvēks lieto vārdu – kā, ticībā, ar patieso velmi iedziļināties Trīsvienīgā Dieva atklāsmē, tad viss ir labi. Tomēr, nereti, drīzāk bieži, cilvēks lieto vārdu – kā, nepareizajā veidā, neticībā, drīzāk kā apgalvojums, ka tā nevar būt. Ja notiek ar pareizo attieksmi, drīkst lietot vārdu – kā, saistībā ar Dievgaldu. Tomēr, galvenais vārds saistībā ar Dievgaldu un ar visu kristīgo mācību ir - ka. Ka tā ir, ir pirmais un galvenais. Ja vien tic, ka tā ir, tad drīkst pēc tam uzdot jautājumu – kā, un iedziļināties. Tomēr, ir tā, ka pa daļai, līdz kaut kādai robežai, cilvēks var saprast un aptvert Trīsvienīgā Dieva atklāsmi. Tomēr, līdz galam cilvēks nevar saprast un aptvert Dieva atklāsmi. Lai parādītu, ka Dievs ir priekšnieks un cilvēks padotais. Ja tu uzdod jautājumu, kā Dievgalds var būt Kristus miesa un asinis, tad galvenā atbilde ir: tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs ir visuvarens un var darīt, kas tev un man ir totāli neiespējams un tikai pa daļai aptverams. Drīkst uzdot jautājumu, kā Altāra sakraments var būt Kristus miesa un asinis.

Bet pirmkārt vajag ticēt, ka tā ir. Un ticēt, ka saņemt Altāra sakramentu, vismaz katru Svētdienu, ir būtiska un neatņemama daļa no kristīgās dzīves. Šis ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc kristietis nevar būt kristietis atšķirts no draudzes. Tikai draudzes, baznīcas kopībā, mēs varam saņemt Altāra sakramentu un dzīvot normālu kristīgo dzīvi kopā, ar ticības brāļiem un māsām.

Šodienas bauslis: Nedrīkst apvainoties par Jēzus vārdiem un iet prom. Ja ir kārdinājums apvainoties, paliec pie Jēzus un Viņš palīdz neapvainoties un pieņemt, aptvert.

Šodienas evaņģēlijs: Kristīgā mācība un Dievgalds ir dzīva maize, jo Jēzus ir dzīvs un garīgā pārtika nekad nebeigsies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Visādas grūtības ir, lai mēs mācāmies ēst arī garīgo pārtiku un Dievgaldu.

2.      Dievgalds ir Kristus miesa un asinis un tāpēc cilvēkam ir jāpārbauda sevi pirms viņš saņems. Vajag saņemt ticībā un grēku nožēlā.

3.      Vārdam – kā, ir sava vieta, bet galvenais ir vārds – ka, ticēt, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis! 

Sprediķis -Gavēņa laika 3.svētdiena

10. marts 2026

Jeremija 26:8-15, 1 Jāņa 3:7-8, Jāņa ev. 12:35-43

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus un Trīsvienīgā Dieva armija uzvar sātana armiju. Tas ir ļoti labi, bet, tas man nelīdz, ja es tam neticu. Vajag tam ticēt, ņemt pie sirds un stiprināties šajā uzvarā caur ticību un svēto dzīvi. Kas apdraud šo pārliecību, kas varētu likt cilvēkam šaubīties par šo uzvaru? Ar citiem vārdiem, kas apdraud tavu un manu ticību?

Vecās Derības lasījumā dzirdējām, par pravieti Jeremiju, kuram draudēja ar nāvessodu. Viņš izspruka no nāvessoda, bet, viegla dzīve viņam nebija. Nevar noliegt, ka nereti izskatās pavisam otrādi šeit zemes virsū, it kā sātana armija būtu uzvarējusi Trīsvienīgā Dieva armiju. Nevar noliegt, ka sātana ļaunie darbi notiek plašos apjomos. Tomēr, Jēzus un Trīsvienīgais Dievs ir pie stūres, uz troņa, nevis sātans. Kāpēc liekas nereti savādāk? Galvenais iemesls ir, ka Dievs ir devis cilvēkam brīvu gribu, ko viņš pavisam bieži izmanto nepareizajā veidā. Cilvēks brīvprātīgi izvēlas rīkoties nepareizi, Dievs varētu viņu apturēt jebkurā brīdī. Bet Viņš to nedara, jo, ļauj cilvēkam rīkoties nepareizi. Dievs vēlas lai mēs brīvprātīgi nākam pie Viņa, Viņš nepiespiež, kaut varētu. Tas ir galvenais paskaidrojums, kāpēc notiek ļauni darbi, kāpēc nereti liekas, ka sātans ir pie stūres. Dievs arī pieļauj, ka tu un es nonākam visādās grūtās situācijās, lai mēs mācāmies, ka paši netiekam galā, ka vajag Trīsvienīgā Dieva palīdzību.

Otrajā lasījumā ir rakstīts, ka Jēzus ir iznīcinājis sātana darbus. Varētu likties, ka nav pareizi, kas te ir rakstīts. Sātana darbi taču notiek plašos apjomos. Ir taisnība, ka sātana darbi notiek plašos apjomos te zemes virsū, jā, bet. Caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanās sekas no sātana darbi ir iznīcināti. Caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanos, tavi un mani grēki var tikt piedoti. Ja vien mēs ticam Jēzus un Dieva armijas uzvarai un dzīvojam tajā caur ticību un svēto dzīvi, sātanam nav vairs vara pār mums. Sekas no Viņa darbiem ir iznīcināti saistībā ar tiem, kuri tic. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka gaisma, proti Viņš pats, ir pie mums tikai mazu brīdi, ka vajag staigāt tajā gaismā kamēr vēl ir. Šodien, tagad, ir īstais brīdis, lai ticētu Dieva armijas uzvarai un dzīvot tajā.

“Gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ”. Dzīve ir īsa, tu nekad nevari zināt, kad būs jāatstāj šo pasauli. Šodien, tagad, ir vienmēr īstais brīdis, lai ticētu. Jēzus arī saka, ka ir tie, kuri staigā tumsā. Kas ir raksturīgi viņiem, kā no tā izvairīties? Bez Svētā Gara gaismas sirdī, visi staigā tumsā, tātad, vajag, lai Svētais Gars mājo sirdī. Kā var zināt, vai tā ir? Svētais Gars parāda tev un man grēkus, lai tie varētu tikt piedoti. Tātad, ja cilvēkam ir Svētais Gars sirdī, viņš redz savus grēkus. Ja tev liekas, ka tev ir maz vai nekādi grēki, tu nedzer pa daudz un nepārkāp laulību, tev liekas, ka esi labs cilvēks, tad tev nav Svētais Gars sirdī. Ir labi, ja nedzer un nepārkāp laulību, bet esi grēcinieks tik un tā. Ja tā ir ar tevi, ka redz maz vai nekādus grēkus sevī, tev vajag spoguļot sevi vārdos no 5. Mozus grāmatas 6. nodaļā un 5. pantā: Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. Vai tu to proti? Ne tuvu tam, neviens to neprot pilnībā. Kaut kādā mērā, mēs protam mīlēt Dievu, bet ne tuvu tam pilnībā. Šie vārdi ir visstingrākais bauslis visā Bībelē, šo vārdu priekšā, mēs visi esam pamatīgi grēcinieki.

Saistībā ar romantisko mīlestību ir jēdziens rozā brilles, un, ka rozā brilles plīst. Visi zina, ko tas nozīmē, ka tu ieraugi, ka tam otram mīļotam cilvēkam ir arī savas vainas, nav tik perfekts, cik likās no sākuma. Saistībā ar ticības dzīvi un mīlestību uz Dievu rozā brillēm arī jāplīst, bet. Ne saistībā ar Jēzu, jo, Viņš ir tiešām perfekts bez grēka. Tām rozā brillēm ir jāplīst saistībā ar sevi. Tev un man ir jāredz, ka nemaz neesam tik perfekti, cik mums reiz likās, ka ir daudz vairāk grēki nekā reiz likās. Ja rozā brilles nav plīsušas saistībā ar tevi, tu staigā tumsā un tev nav Svētais Gars sirdī, vai vismaz pārāk nelielā mērā. Ja rozā brilles ir plīsušas saistībā ar tevi, ja redzi mudž ar grēkiem sevī, tad Svētais Gars ir tavā sirdī un tu staigā gaismā. Tad Dieva armijas uzvara ir tava uzvara. Gaismā Jēzus krusts paliek svarīgs, dārgs un vērtīgs.

Es nezinu, vai kāds no klātesošajiem, tīri burtiski baidās no tumsas un negrib iet ārā vakaros. Bet laikam visi varētu piekrist, ka ir patīkamāk dienas gaismā. Tas pats princips attiecas pastiprinātā režīmā arī uz garīgo tumsu un gaismu. Garīgā ziņā ir jābaidās no tumsas. Šis svētdienas nosaukums latiņu valodā ir oculi meum, kas tulkots latviski nozīmē manas acis. Runa ir par garīgām acīm, par garīgo redzi, par spēju redzēt, ka Trīsvienīgā Dieva armiju ir uzvarējusi un, ka Jēzus ir pie stūres un uz troņa. Ticībā un grēku nožēlā šī uzvara paliek par tavu uzvaru. Caur svēto dzīvi un svēttapšanu garīgais bunkurs tavā sirdī tiek pastiprināts, lai tu vari Dieva spēkā pretoties un novērst sātana uzbrukumus. Jēzus arī saka, ka tas, kas staigā tumsā, nezina kurp viņš iet. Ja tu tici pa īstam, ja rozā brilles ir plīsušas, saistībā ar tevi, tad tu zini, kurp tu ej. Pie Jēzus krusta. Ja tu tici pa īstam, Jēzus krusts tev ir dārgs, vērtīgs un absolūti nepieciešams. Ja tu tici pa īstam, tu ej pie Jēzus krusta te zemes virsū. Un šis ceļš pie krusta novedīs tālāk pie Debesu Valstības, pie īstas dzīvības. Īsta dzīvība ir dzīve zemes virsū ticībā Jēzus krustam, kas novedīs pie ĪSTAS DZĪVĪBAS  ar lieliem burtiem Debesu Valstībā.

Šodienas bauslis: Rozā brillēm jābūt plīsušām saistībā ar tevi, proti, tev ir jāredz sava grēcīga daba. Tikai tad Dieva armijas uzvara paliek par tavu uzvaru.

Šodienas evaņģēlijs: Kas iet pie krusta, pretim krustam, iet vienlaicīgi pie īstas dzīvības Debesu Valstībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Galvenais iemesls, kāpēc notiek ļauni darbi ir, ka cilvēks izmanto savu brīvu gribu nepareizajā veidā.

2.      Sekas no sātana darbiem ir iznīcināti tiem, kuri tic pa īstam.

3.      Kristīgam cilvēkam ir jābaidās no tumsas garīgajā aspektā, proti, no dzīves bez Jēzus.


Sprediķis -Gavēņa laika 1.svētdiena

20. febr. 2026


Miha 7:7-9, Ebrejiem 5:7-10, Marka ev. 14:32-42

Šodienas galvenā tēma ir par pārbaudījumiem un kārdinājumiem. Kā sātans mūs kārdina? Vecās Derības lasījumā ir rakstīts, ka vajag celties augšā atkal, kad krīt. Tas attiecas uz visiem grēkiem un arī gavēšanas disciplīnu. Mēs esam ar grēcīgu dabu, tu un es nevaram pilnīgi bez grēkiem, tas nav iespējams.

Kad tu grēko vispār un kad gavēnis neizdodas, tad sātans ir klāt ar saviem meliem un saka, ka viss ir cauri. Tomēr, tā nav. Patiesība ir, ka vajag nožēlot grēkus, ticēt grēku piedošanai Jēzus Kristus asinīs, celties un turpināt ar svētu dzīvi. Otrais lasījums māca par paklausību Trīsvienīgā Dieva priekšā. Pat Jēzum, kas ir bez grēka, bija jāmācas paklausību sava Tēva priekšā. Cik daudz vairāk, mums grēcīgiem un mirstīgiem. Ir jāklausa garīgai vadībai un jāturas pie tās kristīgās mācības, kas ir dota Bībelē un Svētā Tradīcijā. Nedrīkst izdomāt paštaisītas maldu mācības. Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par šo tēmu. Jēzus un apustuļi atnāca uz Ģetzemani. Šie notikumi evaņģēlijā norisinājās vēlu vakarā Zaļajā Ceturtdienā vai agri naktī uz Lielo Piektdienu. Ir aptuveni no astoņām līdz vienpadsmit stundām palikušas, līdz Jēzus tiek krustā sists. Un aptuveni no četrpadsmit līdz septiņpadsmit stundām palikušas, līdz Viņš mirst pie krusta. Tātad, Viņa krusta nāve vairs nav aiz kalniem, bet ir klāt.

Ir pilnīgi saprotams, ka Jēzus ir noskumis - līdz nāvei, burtiski te ir rakstīts Grieķu valodā, ka Viņš ir noskumis caur cauri, visā savā būtībā. Ījabs sēdēja uz savas pelnu kaudzes, Ījabam bija palicis tikai pats Dievs, cits nebija. Jēzum tā situācija ir līdzīga, bet tomēr krietni trakāk. Jo, Ījabs bija zaudējis visu materiālo, uz sava pelnu kaudzes, bet neviens nesita vai spīdzināja viņu. Jēzum nepietika zaudēt visu, izņemot sadraudzību ar Savu Tēvu, Viņš arī tika sists, spīdzināts un nogalināts. Pēteris, Jēkabs un Jānis totāli nepameta Viņu, bet viņi gulēja un Jēzus nevarēja paļauties uz viņiem. Jēzus ir totāli pamests, sadraudzība ar Savu Tēvu ir vienīgais, kas ir palicis. Kā Ījabs Viņš sēž uz pelnu kaudzes un ir krietni vēl trakāk.

Tomēr Viņš ņēma līdz Pēteri un vēl trīs. Atbilstoši mūsu apstākļiem šie trīs ir garīdznieki, bīskapi, bet vienlaicīgi simbols par visu kristīgo tautu. Ne tikai garīdzniekiem, bet visiem kristiešiem ir jāseko Jēzum līdzi, kur Viņš iet. Ko tas konkrēti nozīmē tev un man? Tev un man ir Dievs un dzīves vietu, pārtiku, apģērbu, nereti mašīnas utt. Pietiekami daudz materiāli un vairāk par Dievu mums visiem ir. Dievs un... . Saprotiet mani pareizi, prātīgās robežās tas ir gan atļauts, gan vajadzīgs. Bez dzīves vietas, pārtikas un apģērba, mēs mirsim, un nevaram kalpot nedz Dievam, nedz cilvēkiem. Tomēr, aicinājums tev un man vienmēr un īpaši gavēņa laikā ir, lai tie –“ un”, būtu pēc iespējas mazāk. Lai tu un es būtu gatavi sēdēt uz pelnu kaudzes, kur mums ir tikai attiecības ar Debesu Tēvu, un neko citu. Visā Bībelē ir tikai viens cilvēks, kas burtiski ir sēdējis uz pelnu kaudzes, Ījabs un tikai viens kas pārnestā nozīmē, un krietni trakāk, to ir darījis, Jēzus. Kāpēc tik maz? Tāpēc, ka ārkārtīgi maz, tiek ar to galā, ārkārtīgi maz, prot to izturēt. Tā ir īpaša uzticība, ko Trīsvienīgais Dievs piešķir tikai īpaši izredzētiem, ļoti nelielam daudzumam, kas prot to izturēt.

Ar gavēni ir tā, ka vajag sākt ar kaut ko mazu un lēnā garā paaugstināt latiņu pakāpeniski. Ir tieši tas pats princips ar šo lietu. Nevajag lūgt vai tēmēt uz to, lai tu un es sēdētu uz pelnu kaudzes uzreiz, mēs netiktu ar to galā. Tomēr, ir jālūdz, lai tie –“ un”, būtu lēnā garā arvien mazāk. Lai tu arvien lielākā mērā, spētu apmierināties tikai ar attiecībām ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu Kristu. Un, lai tu arvien mazāk būtu atkarīgs no materiālām lietām, lai tie –“ un”,  būtu mazāk. Ar citiem vārdiem, vajag darīt to, kas tev un man liekas nepatīkami, un bīstami. Mācīties sēdēt uz pelnu kaudzes. Ceļš uz šo mērķi iet caur to, ka tu dari, ko negribi, kas liekas nepatīkami. Es esmu teicis daudzas reizes, ka kristīgam cilvēkam vajag iet uz individuālo grēksūdzi pie mācītāja četras reizes gadā, vienu reizi katrā gadalaikā. Nav tik traki, ka neviens no klātesošajiem to nedara, bet ļoti nedaudz. Kāpēc tik maz?

Laikam daudzi iemesli, bet viens būtisks ir, ka cilvēks negrib to darīt, jo, liekas nepatīkami. Un tieši tamdēļ tev tas ir jādara! Iet uz individuālo grēksūdzi ir viens labs veids, lai samazinātu tos –“ un”, un iemācīties lēnā garā sēdēt uz pelnu kaudzes. Mārtiņš Luters gāja uz individuālo grēksūdzi visu mūžu un viņš saka tā, ka sātans sen būtu viņu nožņaudzis, ja viņš to nedarītu. Te ir arī mācība, kā attiekties uz citiem cilvēkiem. Tie trīs apustuļi neuzmeta Jēzu totāli, bet līdz galam, Viņš  nevarēja paļauties uz viņiem. Jo vecāks tu paliec, jo vairāk tu paliec sarūgtināts uz cilvēkiem, jo vairāk izrādās ir tie cilvēki, kam tu nevari uzticēties līdz galam, kuri taisa nopietnus nedarbus. Jēzus pārmācīja Pēteri pēc tam, jā, bet.. Viņš saglabāja attiecības ar viņu, piedeva viņam un mīlēja viņu tik un tā. Tieši tāds, ir arī tavs un mans aicinājums. Dažreiz drīkst un vajag pārmācīt citus, bet tomēr ir jāmīl, jāpiedod, un jāpaliek sadraudzībā ar viņiem tik, un tā.

Jēzus arī saka tiem trim, lai viņi paliek kopā ar Jēzu. Palikt kopā ar Jēzu, tas ir galvenais. Šis evaņģēlijs ir stāsts par vienu lielu sātana uzbrukumu. Sātans grib baidīt Jēzu, lai Viņš kāptu leja no krusta, izspruktu no krusta. Sātans klūp virsū tiem trim apustuļiem, lai viņi gulētu, lai Jēzus justos atstāts un zaudētu dūšu. Jēzus noraidīja sātana kārdinājumu, bet pat Viņš, kas ir bez grēka, bija noskumis caur cauri. Un tie trīs iekrita pamatīgi un gulēja saldi. Kā tu un es, kas esam pavisam vāji, varam pretoties sātana kārdinājumiem, ja Pēteris neprata un arī Jēzum bija grūti? Ir tikai viens veids, palikt kopā ar Jēzu. Bez Jēzus ir simts procenti droši, ka mēs netiksim galā, ka iekrītam sātana slazdos un kārdinājumos. Tomēr, uzvara ir droša, ja mēs paliekam Viņā, kas jau ir uzvarējis, kas ir Lauva no Jūdas cilts un, kas ir miris un augšāmcelies.

Šodienas bauslis: Ir jāmācas pakāpeniski sēdēt uz pelnu kaudzes, iztikt tikai ar pašu Dievu. Labs veids lai to darītu ir, lai ietu uz individuālo grēksūdzi.

Šodienas evaņģēlijs: Uzvara ir droša Viņā, kas jau ir uzvarējis.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kad esi kritis grēkā, celies, proti, tici grēku piedošanai.

2.      Mums visiem ir Dievs. Ar Dieva palīgu lēnā garā ir jāpanāk, lai tie –“ un”,  būtu mazāk un pats Dievs arvien lielāks.

3.      Ir grūti sēdēt uz pelnu kaudzes, ļoti maz tiek ar to galā. Tā ir īpašā privilēģija, ko Dievs piešķir ļoti nelielam skaitam. Bet visiem ir jātiecas pēc tā.

Sprediķis - Pelnu Trešdienā

17. febr. 2026

Sprediķis

Joēla 2:12-19, Jēkaba 2:14-17, Mateja ev. 6:16-21

Šodien ir Pelnu Trešdiena un Gavēņa laika sākums. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka vajag krāt mantu debesīm. Vārds manta nav gluži pareizi tulkots no grieķu valodas, dārgumi vai vērtslietas būtu pareizāks tulkojums. Vai mans teiktais būs vērtslietas es nezinu, bet gribētu dalīties ar četrām domām, ko tu vari paturēt prātā un kas cerams būs palīdzošas gavēņa laikā.

Kāpēc tik daudz cilvēki noraida Trīsvienīgo Dievu, kāpēc 98% no Alūksnes iedzīvotājiem nepiedalās kristīgā Dievkalpojumā Svētdienās? Iemesli ir daudzi, bet viens parastais ir, ka viņi grib būt neatkarīgi, negrib padoties zem Dieva. Padoties zem Dieva viņiem liekas bīstams, kā pašiznīcināšana. Bet ir tieši otrādi, 98% no visiem cilvēkiem nodarbojas ar pašiznīcināšanu. Saistībā ar garīgo, īsto dzīvi, diemžēl, pašiznīcināšanās instinkts ir ļoti labi attīstīts pie cilvēkiem. Saistībā ar fizisko dzīvi pašsaglabāšanās instinkts ir ļoti labi attīstīts. Ja vēders ir tukšs un bada nāve draud, vislielākais sliņķis paliek čakls, meklējot pārtiku. Ja cilvēks iekrīt upē vai ezerā, viņš peld ar visiem spēkiem, lai izglābtos, jā, bet. Galvenais nav, lai glābtu miesu, galvenais ir, lai glābtu dvēseli. Tāpēc īsta pašsaglabāšanās ir, lai padoties zem Trīsvienīgā Dieva, lai ticētu pa īstam. Gavēt un ņemt visu ar ticību nopietni, ir īsta pašsaglabāšanās.

Ko var vēl ņemt līdzi gavēņa laikā? Dažreiz tu redzi pa gabalu, ka piemēram ābols ir sapuvis. Dažreiz ābols izskatās smuks, bet ja iekož vai iegriež, tu pamani, ka puvumi ir. Ir tieši tas pats princips ar cilvēku. Ar dažiem cilvēkiem tu redz pa gabalu, ka viņi ir sapuvuši, ar dažiem to nevar pamanīt pa gabalu, bet. Visiem ir vairāk vai mazāk puvumi, grēki sevī. Gavēnis nav laiks, lai vērtējoši salīdzināt sevi ar citiem un domāt, ka esmu labāks vai vismaz mazāk sapuvis nekā citi. Gavēnis ir laiks, lai netiesātu citus, lai nesalīdzinātu sevi ar citiem. Bet vietā skatīties uz saviem puvumiem, kas vienmēr ir kad griež dziļāk, kaut tev izdodas tos apslēpt.

Vēl viena domā, kas cerams varētu būt palīdzoša. Svētajos Rakstos tikumi bieži tiek salīdzināti, apzīmēti ar labām smaržām. Ja tu tici pa īstam, nožēlo un apkaro grēkus cik vari ar Dieva palīgu, un atvainojies citiem, kad ir bijuši pāridarījumi, tad tu esi smaržīgs un tīkams Trīsvienīgā Dieva priekšā. Ja netic, nenožēlo grēkus, neatvainojies citiem utt, tad tu esi smirdīgs Dieva priekšā. Mums visiem ir skaidrs, ka nav patīkami ar smirdīgiem cilvēkiem. Tāpēc, esi smaržīgs Dieva priekšā!

Ir viegli uztvert gavēni, kā smagu un grūtu uzdevumu. Tas nav totāli nepareizi, bet tālu no visas patiesības. Ir protams dažreiz grūti ar stingrību, atsacīšanu utt. Tomēr, galvenokārt ir jāuztver gavēni, kā pozitīva iespēja. Tīri burtiski gavēnis ir ceļš uz pavasari. Pašreiz ir stingra ziema, Lieldienās Deo Volente, ja Dievs gribēs, visticamāk būs pavasaris. Un tieši tas pats princips attiecas uz gavēni. Ja gavē rūpīgi un nopietni, būs pavasaris dvēselē. Es teicu Svētdienā, ka tev un man ir jādomā par sevi, it kā mēs būtu garīgā laulībā ar Jēzu. Stingrība un nopietnība varbūt neskan vilinoši, bet medusmēnesis laikam visiem skan vilinoši un jauki. Un gavēnis nav tikai medusmēnesis, bet medusmēnesis pusotru mēnesi. Ir jāuztver gavēnis kā medusmēnesi, un pat sešas nedēļās kopā ar Jēzu pastiprinātā režīmā. Gavēnis ir krusta ceļš uz Lieldienas prieku.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka viss ir ar kājām gaisā salīdzinot ar pasaules vērtībām. Nepadoties zem Dieva ir īstās pašiznīcināšanas.

Šodienas evaņģēlijs: Gavēt un padoties zem Dieva ir īstās pašsaglabāšanās.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Gavēnis ir, lai apzinātu, ka tev un man ir grēka puvumi sevī, kaut izskatās smuki pa gabalu.

2.      Gavēnis ir, lai apzinātu, ka bez grēka nožēlas esam smirdīgi Dieva priekšā. Ar grēka nožēlu esam smaržīgi Dieva priekšā.

3.      Gavēnis ir garīgs medusmēnesis kopā ar Jēzu.

Sprediķis- svētdienā pirms Gavēņa laika

17. febr. 2026

Sprediķis

Augstā dziesma 8:6-7, 1. Timotejam 2:4-6, Marka ev. 10:32-45

Šodienas galvenā tēma ir Dieva mīlestības ceļš, par to, kāda ir Dieva mīlestība. Drīz būs gavēnis un jautājums ir arī, kā rīkoties gavēnī, kas ir svarīgs gavēņa laikā. Vecās Derības lasījums, ir pravietojums, par Jēzus mīlestību. Mīlestība ir spēcīgāka par nāvi. Jēzus mīlestība uz tevi un mani ir lielāka par Viņa bailēm no spīdzināšanas un krusta nāves. Tātad, īsta mīlestība ir nesavtīga mīlestība, kas meklē labumu otram. Kā Jēzus pie krusta.

Ir latviešu filma “Ezera sonāte”, ko laikam visi ir redzējuši. Tur ir Laura, kam vīrs ir nekārtīgs un atrodas cietumā. Tur ir arī Rudolfs, kas mīl viņu un, kas pēc pasaules standartiem viņai būtu daudz izdevīgāks. Tomēr, Laura turas pie sava dzērāja vīra un noraida Rudolfu. Kāpēc? Ir grūti zināt līdz galam, bet laikam apziņa par laulības solījumiem ir vismaz viens no iemesliem. Tajā filmā ir arī tā vīra māsa - Vija, kas pārmet Rudolfam, kad viņš dodas prom, ka viņš padodas pārāk viegli, viņam vajadzētu cīnīties vairāk par Lauru. Bet Rudolfs atbild, kāpēc viņš dodas prom un saka par Lauru: viņa nebūtu laimīga ar mani. Te ir īsta nesavtīga mīlestība. Kādas ir saistības ar šodienas tēmu? Laura mīl savu vīru, kaut viņš ir nekārtīgs un turas pie saviem solījumiem. Tieši tāpat Trīsvienīgais Dievs mīl tevi un mani un turas pie saviem solījumiem, kaut esam grēcinieki.

Te pasaulē cilvēku priekšā visi klātesošie nav laulībā, bet visi ir vai vismaz vajadzētu būt, garīgā laulībā ar Trīsvienīgo Dievu. Kad tu tiki iesvētīts, tu devi solījumus, kad tu tiki iesvētīts, tu devies Garīgā laulībā ar Jēzu Kristu. Tev un man ir jādara kā Laurai, jāievēro savi iesvētības, Garīgas laulības solījumi. Tā būtiskā atšķirība ir, ka mums visiem ir kārtīgs Garīgais Līgavainis – Jēzus Kristus, kas nav dzērājs un ir pavisam bez grēka. Trīsvienīgā Dieva nesavtīgās mīlestības augstākā pakāpe izpaužās Golgātā pie krusta, kad Jēzus mira par tevi un mani. Šī ir tēma otrajā lasījumā un jautājums ir, kāpēc Jēzum bija jācieš un jāmirst. Atbilde ir, ka Viņš mīl tevi un mani un grib izpirkt mūs no grēka. Tāpēc Viņš bija gatavs dot, atdot Savu dzīvību par atpirkšanas maksu. Šādā veidā Jēzus ir devis tev un man priekšzīmi, priekšstatu, par svētu nesavtīgu dzīvi.

Evaņģēlijā Jēzus un apustuļi ir ceļā uz Jeruzālemi. Tīri burtiski nav nepieciešams ceļot uz Jeruzālemi, bet pārnestā nozīmē šis ir aicinājums visiem kristiešiem. Jeruzāleme ir simbols par Debesu Valstību, uz kurieni mums visiem vajadzētu būt ceļā. Kādiem tev un man būtu jābūt, lai mēs būtu uz šī ceļa? Būtu daudz ko pieminēt, bet dažas lietas ir pieminētas šajā evaņģēlijā. Jēzus stāsta, ka Viņš tiks spīdzināts līdz nāvei pavisam drīz. Un kāda ir Jēkaba, Jāņa un viņu mātes reakcija? Viņi neizsaka līdzjūtību, viņi nežēlo Jēzu par to, kas notiks. Viņi totāli ignorē, ko Viņš saka un grib, lai viņiem būs goda vietas Debesu Valstībā. Līdzjūtība, iejūtība ir nulle. Nav slikti ar teorētisko inteliģenci, bet tie, kuri ceļo uz Jeruzālemi pirmkārt vajag emocionālo inteliģenci. Un emocionāla inteliģence izpaužas līdzjūtībā, iejūtībā, spējā uz līdzjūtību. Ir jālūdz, lai Trīsvienīgais Dievs dotu tev un man līdzjūtību, lai mums nerūpētu tikai savu ādu.

Jēzus atbilde uz šo lūgumu par pirmajām vietām ir, lai paskaidrotu, ka visas vērtības ir ar kājām gaisā cilvēku un Dieva priekšā. Ļoti drīz būs gavēņa laiks. Ir laiks pārdomāt par savām vērtībām un prioritātēm, pārbaudīt sevi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Spēja uz līdzjūtību un apziņa par atšķirīgām vērtībām ir nepieciešams gavēņa laikā. Nav grēks, ja tev ir nauda, vara, statuss un slava cilvēku priekšā. Ja Dievs tā ir piešķīris tev, pateicies Viņam par to. Tas grēks, kas novedīs tevi no Jeruzālemes ceļa ir, ja šīs lietas tev ir galvenā prioritāte, galvenais dzenulis. Ja sātans tevi dzen caur taviem untumiem, kārēm, ambīcijām u.t.t., tad tev ir izteikta īsta nebrīvība. Tad esi sātana valgos. Ja tu Trīsvienīgā Dieva spēkā proti atbrīvoties no personiskiem untumiem, kārēm, ambīcijām u.t.t., ja tu gribi to, ko Dievs grib, tad tev ir izteikta īsta brīvība, tad tu esi uz Jeruzālemes ceļā. Ar citiem vārdiem, ir jāmeklē Dieva godu, nevis savu godu. Cilvēku priekšā, tas ir liels, kas ir veiksmīgs, bagāts, varens slavens utt. Dieva priekšā tas ir liels, kas ir pazemīgs.

Kā ir jāceļo uz Jeruzālemes ceļa. Atbilde ir šajā evaņģēlijā. Jēzus gāja pa priekšu. Ja tu gribi apsteigt Jēzu un pats iet pirmais, tu iekritīs grāvī. Kā konkrēti ļaut Jēzum iet pirmais? Viens būtisks aspekts ir, lai apzināties, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls blakus. Cits būtisks aspekts ir, lai pirms visiem izšķirošiem lēmumiem vienmēr lūgt un meklēt Dieva gribu, un konsultēties ar savu Garīgo vadītāju. Ir arī rakstīts, ka tie apustuļi bija pilni ar bailēm. Nav viegli staigāt uz Jeruzālemes ceļa, tieši otrādi, dažreiz ir grūti gan. Kā darīt, kad ir grūti, kad ir bailes un nopietns uztraukums? Galvenais ir, lai atklāti un bez liekulības teikt Jēzum, kā ir, Viņš tik un tā lasa tavu sirdi kā atvērtu grāmatu. Saki pa taisno Viņam, ka esi vājš un bezpalīdzīgs, kā mazs bērns, kaut tev ir sirmi mati.

Apliecini savu totālo vājību, kas Dievam ir pavisam tīkams. Tad Jēzus līdzjūtība un vēlēšanās palīdzēt mostas pilnā jaudā un Viņš sūtīs veselu leģionu ar eņģeļiem, lai tev palīdzētu. Uz Jeruzālemes ceļa, viss notiek lielā vājībā no mūsu puses. Uz Jeruzālemes ceļa, tu un es nenesam Jēzu, bet Viņš nes mūs. Uz Jeruzālemes ceļā visas mūsu ciešanas un grūtības tiek paskaidrotas un pārvērstas par svētībām.

Šodienas bauslis: Ir jātur savi iesvētības solījumi, ir jāpaliek Garīgā laulībā ar Jēzu. Nav jāpamet Viņu, kad cits “brūtgāns, Rūdolfs parādās.”

Šodienas evaņģēlijs: Ciešanas kopā ar Jēzu un Jēzus dēļ novedīs uz Jeruzālemi, uz Debesu Valstību.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ceļā uz Jeruzālemi ir jāapzinās, ka īsta mīlestība ir nesavtīga mīlestība.

2.      Ceļā uz Jeruzālemi ir jāapzinās, ka līdzjūtība ir svarīga un, ka visas vērtības ir atšķirīgas cilvēku un Dieva priekšā.

3.      Ceļā uz Jeruzālemi ir jāmeklē Dieva godu, nevis savu godu.

Sprediķis - 2. svētdiena pirms Gavēņa laika

12. febr. 2026

Jeremija 23:25-29, Ebrejiem 4:12-13, Jāņa ev. 8:46-51

Šodienas galvenā tēma ir Bībele, Dieva Vārds, ka Bībele ir Dzīvais Vārds. Vecās Derības lasījumā, iet runa par sapņiem, ka viltus pravieši balstās uz saviem sapņiem. Tie sapņi ir simbols par visādām maldu mācībām, ko cilvēki paši izdoma savās sirdīs, kas ir paštaisītas. Tā ir nepareiza rīcība, kristīgam cilvēkam ir jāturas pie Bībeles mācības un ne pie savām pašām vēlmēm un izgudrojumiem.

Bībeles patiesības paliek, kad cilvēku sapņi izgaist. Ir daudzas patiesības Bībelē pie kā jāturas. Bet galvenā mācība ir, ka Jēzus ir Dieva Dēls un ikviens kas neapliecina to skaidri, ir viltus pravietis. Otrais lasījums arī māca par Trīsvienīgā Dieva varenību un spēku. Dieva Vārds ir vienlaicīgi zobens, gaisma un dzīvība, dzīvība dodošs Vārds. Kā mirstīgs, grēcīgs, nesvēts, nepastāvīgs cilvēks var pastāvēt svētā nemirstīgā mūžīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā? Ir tikai viens veids, caur grēku piedošanu un ticību, no žēlastības. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka neviens nevar pierādīt, ka Viņš būtu grēkojis. Tā tiešām ir, Jēzus ir bez grēka un Dieva Dēls. Viņš ir bez slimībām, kuras pie visiem izraisās no iedzimta grēka. Ko toties var pierādīt? Ka cilvēks ir grēcīgs, pietiek skatīties ziņās vai skatīties apkārt lai pamanītu, neērtu bet pavisam skaidru patiesību. Ka cilvēks ir grēcīgs. Viņam ir akla vienaldzība attiecībā uz citiem un spējīgs izraisīt neaprakstāmas ciešanas citiem, lai vairotu savu naudu un aizstāvēt savas interesēs.

Tātad vajag zāles pret šo iedzimto grēku. Šīs zāles ir kristīgā ticība vispār un saistībā ar šodienas tēmu, Bībele ir zāles pret iedzimto grēku. Vai tu zini, kur Bībeles tika pārdotas Glikā laikā? Aptiekā! J Tas varētu skanēt jocīgi, bet tā bija. Un īstenībā nemaz nav jocīgi, bet pavisam loģiski. Bībele, Dieva vārds ir tiešām ļoti labas zāles pret iedzimto grēku. Saistībā ar garīgo saslimšanu, ar maldu mācību,  ir daudzas iespējamas slimības, bet visparastākās un nopietnākas ir augstprātība, lepnums un nespēja ticēt grēku piedošanai. Nereti cilvēks uztver, ka viņš nav grēcinieks un pats par sevi tīrs un smuks Trīsvienīgā Dieva priekšā. Dažreiz, kaut retāk, cilvēks krīt otrajā grāvī. Nespēj ticēt, ka tie grēki var tikt piedoti un, ka Dievs viņu mīl kaut viņš ir kārtīgs grēka gabals. Caur Bībeles lasīšanu un lietošanu cilvēks ārstējas no abām šīm slimībām. Viņš var uzzināt, ka ir grēcinieks un, ka Dievs piedod grēkus un mīl viņu, kaut ir grēcīgs.

Tā problēma ir, ka cilvēki reti dzer šīs labas zāles ko sauc par Dieva Vārdu, reti lasa Bībeli. Kāpēc? Ir daudzi iemesli, bet viens parastais aizbildinājums ir, ka viņi nesaprot Bībeli. Un tad sātans viņus apmuļķo, ka nav vērts lasīt Bībeli, jo, neko nesaprot. Bet tās ir muļķības, maldu mācības. Tieši tāpēc notiek Bībeles stundas draudzē un cilvēks var arī pieņemšanas laikā pajautāt mācītājam, ko viņš nesaprot Bībelē. Ja vien nav slinkums lai piepūlētos un pajautātu mācītājam, cilvēks var saprast ko Bībele māca. Un arī ja nesaprot, tik un tā nav pa tukšo lasīt Bībeli. Skolā mums mācīja, kā barībvielas tiek uzņemtas organismā, tas notiek caur zarnām kaut kādā veidā. Bet man ir ļoti miglaini priekšstati, tieši kā notiek. Īsti nesapratu skolas laikā un daudz ir aizmirsts. BET, un tas ir būtisks bet, 61 gadus manas zarnas ir uzņēmušas barībvielas, kaut es nesaprotu, kā notiek. Ir tieši tas pats princips ar Bībeli, ar garīgām barībvielām. Kaut tu nesaproti kā, Svētais Gars darbojas tavā dvēselē, kad tu lasi Bībeli.

Ka nebūtu vērts lasīt Bībeli, ja nesaprot, ir sātana meli. Vienīga būtiska piebilde ir, ka Bībelei ir jālasa baznīcas sadraudzībā. Kas ar to ir domāts? Ka individuālam kristīgam cilvēkam nav tiesības tulkot un saprast Bībeli pa savam, atšķirīgi nekā visa baznīca to saprot un uztver. Bībele ir ticības pamatdokuments, bet Bībelei ir jāsaprot saskaņā ar baznīcas tradīciju, tā kā kristīgā baznīca vienmēr un visur to ir sapratusi. Priekš mums Luteriskās baznīcas apliecības raksti ir norma, kas izšķir, ka saprot un nesaprot Bībeli strīdīgos jautājumos. Jēzus arī saka, ka vajag ticēt, ka Viņš runā patiesību. Tieši tā ir. Kāpēc daži tic un daži netic? Būtu daudz ko pieminēt, bet iemesls nav, ka dažiem ir reliģiskās dotības un dažiem nav, aptuveni tāpat ka dažiem matemātika padodas un dažiem nē. Tā nav. Kā tad ir, kāpēc daži tic un daži nē? Patiesības un siržu attieksmes dēļ.

Dažiem ir mīkstas sirdis un ļauj Svētajam Garam dot pārliecību, ka Jēzus vārdi ir patiesība. Dažiem ir cietas sirdis un nepārliecinājās, ka Jēzus vārdi ir patiesība, viņi turas pie saviem meliem. Un kristīgā ticība vispār un Bībele ir neizsmeļama patiesība, vienlaicīgi pavisam vienkārša un pavisam dziļa. Bībele ir vienlaicīgi tik vienkārša, ka bērns var to saprast un tik dziļa un neizsmeļama, ka neviens nevar to saprast līdz galam. Un Bībele var saprast daudzos veidos bez pretrunām, ir daudz-slāņaina. Esot tā, ka māc. Ilgonis Alpe ir sludinājis Bībeli vienā veidā, Māc. Atis Grīnbergs otrā veidā un es trešā veidā. Un kurš paskaidroja pareizajā veidā? Visi trīs, jo Bībele ir neizsmeļama un daudz-slāņaina. Viena Bībeles vieta var saprast atšķirīgos veidos bez pretrunām, jo, te ir gan tieša, gan pārnestā nozīme. Ir protams arī maldīgi izskaidrojumi, bet, atšķirīgi skaidrojumi nevajag būt pretrunas, jo, Bībele ir neizsmeļama. Tāpat kā Dievs pats savā būtībā ir neizsmeļams.

Ir iespējams izlobīt daudzas mācības no vienas Bībeles vietas. Jēzus arī saka, ka, kas ir no Dieva, dzird Dieva Vārdus. Kā var pareizi dzirdēt Dieva Vārdus? Kāds var iebilst, ka nav viegli parastam draudzes loceklim bez teoloģiskās izglītības, lai zinātu, kā dzirdēt Dieva Vārdu, kas ir pareiza mācība. Taisnība, bet. Tieši tāpēc Trīsvienīgais Dievs ir iedibinājis Savu Svēto kristīgo un katolisko baznīcu zemes virsū. Nav tā, ka Dievs, Bībele un garīdznieku amats būtu totāli atšķirti viens no otra. Ir svēta tradīcija, kas tiek mācīta un paskaidrota draudzes kopībā no mācītājiem. Šajā baznīcas kopībā Svētie Raksti tiek mācīti, lai ierindas draudzes locekļi zina, pie kā turēties. Trīsvienīgais Dievs ir apvienojis Svētos rakstus, Svēto Garu, garīdzniekus un savus mācekļus vienā Dievišķā kopībā, kas sātanam un elles vārtiem nebūs uzvarēt.

Šodienas bauslis: Ir jālasa Bībele un jākonsultējas ar mācītāju, ja nesaproti.

Šodienas evaņģēlijs: Dieva Vārds, Bībele darbojas tavās dvēselēs dzīlēs, arī ja tu nesaproti, ko tu lasi.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Grēku piedošana un ticība ir vienīgais veids, lai cilvēks var pastāvēt svētā nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā.

2.      Vecos laikos Bībele tika pārdota aptiekā, jo, tā ir zāles pret maldu mācību un nepareizas izpratnes par kristīgo ticību.

3.      Ir jātic ar Dieva palīgu, ka Jēzus un Bībeles vārdi ir patiesība!

Sprediķis Zvaigznes dienā

6. janv. 2026

Jesaja 60:1-6, Efeziešiem 3:2-6, Mateja Ev. 2:1-12

Zvaigznes diena iekrīt otrdien, bet mēs to svinam šodien. Galvenā tēma ir Kunga godība, ka Kunga godība parādās, atklājas Jēzu Kristū, Viņa personā, vārdos un darbos. Vecās Derības lasījums, ir pirmkārt pravietojums par šodienas notikumiem, viss tika prognozēts aptuveni 700 gadus pirms notika. Bet te ir otrkārt arī apraksts, paskaidrojums, kas notiek ar visiem, kuri ņem savu ticību nopietni.

 Visi ticīgi staros no prieka un redzēs Kunga godību, pa daļai jau zemes virsū un pilnībā Debesu Valstībā. Ir rakstīts, ka tava sirds atvērsies, bet tas nav gluži pareizs tulkojums. Tīri burtiski te ir rakstīts, ka tava sirds paplašināsies. Sirds paplašinājās, kad Trīsvienīgā Dieva mīlestība mājo tajā. Otrajā lasījumā galvenā doma ir, ka kristīgā ticība ir adresēta visiem, domāta visiem. Neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, naudas daudzums utt. Tāpēc kristīgai baznīcai vienmēr vajag iet misijā - stāstīt labo vēsti par Jēzu Kristu visiem cilvēkiem, cik tas ir mūsu spēkos. Šodien galvenais jautājums ir šis: kā rīkoties, lai tu un es redzētu, piedzīvotu Kunga godību? Atbilde atrodama evaņģēlijā. Tie gudrie Kaspars, Melhiors un Baltazars redzēja zvaigzni, kas parādījās saistībā ar Jēzus dzimšanu, kas bija simbols, zīme par Jēzu. Šodien tā zvaigzne vairs neparādās. Kas ir tā zvaigzne šodien, kur varam uzzināt par Jēzu šodien?

Bībelē un kristīgajā mācībā, tradīcijā, varam uzzināt par Jēzu šodien. Tie gudrie netika līdz Jēzum tikai ar zvaigznes palīdzību, viņiem vajadzēja konsultēties ar Svētajiem Rakstiem, ar Bībeli, lai atrastu Jēzu. Ir tas pats šodien, Bībelē un kristīgajā mācībā, tu atrodi Jēzu. Mēs varam arī pamanīt, ka nevis liela majoritāte, bet visi 100% no Jeruzālemes iedzīvotājiem gulēja grēkā, nebija pamanījuši neko saistībā ar Jēzus dzimšanu. Visi bija pārsteigti. Pilnīgi tik traki nav pie mums šodien, ir daži, kuri ir pamanījuši pa īstam, ka Jēzus ir dzimis un arī miris, un augšāmcelies. Bet tie ir pavisam neliela minoritāte. Visos laikos un visās vietās liela majoritāte, ne reti visi, guļ grēkā. Tāpēc, lai redzētu Jēzus godību, vajag mosties no grēka. Tie gudrie mēroja 1300 km, lai tiktu pie Jēzus.

Šodien tev un man ir krietni tuvāk, tev un man ir jāpateicas Trīsvienīgajam Dievam, ka ticība ir izplatīta pie mums, ka nevajag ceļot 1300 km. Tomēr, ko varam no tā mācīties, kā šis attālums attiecas uz tevi un mani? Pirmkārt, ka ne vienmēr mēs atrodam Jēzus godību ātri un viegli. Dažreiz cilvēkam ir jāiet caur lielām grūtībām, pirms viņa acis atveras un viņš redz Dieva godību. Neder padoties ātri un viegli saistībā ar ticību, ir jāmeklē līdz atrod. Un galvenais veids, lai atrastu Jēzu pa īstam ir, lai veltītu laiku Viņam. Cilvēki saka, ka viņiem nav laika meklēt Dievu. Bet tās ir sliktas atrunas, iegansti, drīzāk meli. Cilvēkam ir laiks visam tam, ko viņš uzskata par svarīgu. Ja tev ir svarīgi meklēt un atrast Jēzu, tu atrodi laiku tam. Nodarbojoties ar Dievbijību, lasot Bībeli, lūgties, nākt uz Dievkalpojumiem utt. Un pateicies Dievam, ka tev nav jāceļo 1300 km, lai tiktu pie Jēzus. Tie gudrie uzdāvināja Jēzum zeltu, vīraku un mirres. Tev un man ir jādara tāpat. Tīri burtiski nē, bet pēc būtības. Zelts bija dāvana karaļiem tajā laikā.

Apliecini Jēzu par karali, un esi uzdāvinājis Viņam zeltu. Vīraks ir simbols par lūgšanu. Lūgšanas ceļas augšā pie Dieva kā vīraka dūmi. Pielūdz Jēzu draudzes kopībā, un esi uzdāvinājis Viņam vīraku. Ar mirrēm svaidīja līķus tajā laikā, lai smaržotu labāk. Padodies zem Jēzus, pārnestā nozīmē nogalina savu gribu un liec savu gribu zem Dieva gribas. Apliecini, ka Jēzus ir miris un augšāmcelies, un tu esi uzdāvinājis Viņam mirres. Kā vēl rīkoties, lai redzētu Jēzus godību? Tie gudrie atnāca, lai Jēzus pielūgtu. Nereti cilvēks nāk pie Dieva, lai Dievs atrisinātu visas problēmas. Tas nav galīgi nepareizi, tam ir sava vieta. Noteikti drīkst lūgt, lai Dievs palīdzētu tev tikt galā ar visām problēmām, bet.. Tas nedrīkst būt nedz pirmais, nedz galvenais iemesls, kāpēc tu nāc pie Dieva. Pirmajam un galvenajam iemeslam jābūt, lai pielūgtu Jēzu. Ja tu pirmkārt meklē Jēzu, lai Viņu pielūgtu, tad lēnā garā tās problēmas sakārtojas.

Ir arī rakstīts, ka Hērods izbijās, uztraucās ļoti. Kas notiek, kad cilvēks atrod Jēzu un redz Viņa godību? Viņš sāk uztraukties, bet, uztraucas pavisam savādāk nekā visi citi. Lielais vairums šodien uztraucas, baidās no slimībām, no nabadzības, no krievu armijas, no tā, ka viņu bērniem grūti ietu. Ir atkal tas pats princips, tas nav kategoriski aizliegts, tas ir vairāk vai mazāk neizbēgams, bet. Tas ko pieminēju nedrīkst būt galvenais vai vienīgais, par ko tu uztraucies. Kristīgs cilvēks, kas ir atradis Jēzu un redzējis Viņa godību, pirmkārt baidās un uztraucas par saviem grēkiem, par savu grēcīgo dabu. Redzot Jēzus godību un svētumu, cilvēks arī redz savu nesvētumu, savu grēcīgumu. Šādā veidā var pārbaudīt sevi. Ja esi redzējis Jēzus godību, tu arī esi redzējis savu grēcīgumu. Un sācies uztraukties par savu dvēseli un esi teicis kā Pāvils: es nožēlojamais cilvēks, kas atpestīs mani no nākamas dusmības. Un atbilde ir: Jēzus Kristus.

Uztraucies pirmkārt par savu grēcīgo dabu un tici otrkārt, ka Jēzus ir miris un augšāmcelies, lai tavi grēki būtu piedoti, lai tava dvēsele tiktu pestīta. Tad visi citi uztraukumi un bailes kaut kā sakārtojas un iegūst pareizās proporcijas. Tad Dievs palīdzes tev tikt pāri bailēm un uztraukumiem par nabadzību, par slimību, par krievu armiju, par bērniem utt. Tad Dievs dod tev pārliecību par piedotiem grēkiem un prieku sirdī. Kaut apkārt ir pilns ar grūtībām un par ko uztraukties un baidīties. Ir rakstīts, ka tie gudrie devās mājās pa citu ceļu. Lielāka daļa cilvēki atrodas uz nepareizo uztraukumu un baiļu ceļa. Neuztraucas par savu grēcīgo dabu bet par savu ādu. Tomēr, tie kuri ir redzējuši Jēzus godību atrodas un pareiza uztraukuma ceļa. Viņi uztraucas par saviem grēkiem un vienlaicīgi priecājas, ka tie grēki ir piedoti, ka nāve ir uzvarēta.

Šodienas bauslis: Ir jāvelta laiks Dievam, ir jāmeklē līdz atrod, ir jāpriecājas, ka Jēzus nav 1300 km attālumā.

Šodienas evaņģēlijs: Visi grēki var tikt piedoti, visi uztraukumi var iegūt pareizās proporcijas, visi varētu sajust īstu prieku sirdī.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Šodien Bībele un kristīgā mācība ved mūs pie Jēzus.

2.      Pirmkārt ir jānāk, lai pielūgtu Jēzu. Tikai otrkārt, lai kaut ko dabūtu no Viņa.

3.      Pirmkārt ir jāuztraucas par savu grēcīgo dabu, tikai otrkārt par visu ko citu. 

Arhibīskapa vēstījums 2025. gada Ziemsvētkos

31. dec. 2025
1000053737.jpg
1000053738.jpg
Dieva mīļotie,
Esiet sirsnīgi sveicināti skaistajos Kristus dzimšanas svētkos. Toreiz Betlēmē piepildījās sens
Jesajas pravietojums par Miera princi, kura vara pletīsies un miers nebeigsies. (Jes. 9:5–6)
Karš Ukrainā, asās viedokļu sadursmes mūsu pašu zemē, pieaugošā steiga un virspusējība.
Šādā pasaulē vēsts par Miera princi var skanēt kā romantisks sapnis.
Tomēr arī šodien šī vēsts aizvien ir spēkā. Kristus dzimšanas un arī augšāmcelšanās svētki
nav realitātes izņēmums vai paralēla pasaule. Šie svētki ir ceļa karte, spēks un gudrība pa to
iet pretim citādai, atjaunotai dzīves un realitātes pieredzei.
Bērns mūsu problēmu priekšā neizklausās pēc daudzsološa risinājuma. Taču tieši tā Dievs
sevi izvēlas atklāt, lai mēs pārāk daudz cerību neliktu uz šajā pasaulē ierastiem risinājumiem,
kas mums nesniedz iekšēju mieru.
Dieva neparastais risinājums dāvā tikpat neierastu mieru. Tas nenozīmē, ka apkārt esošie
nemieri un strīdi ir rimuši, ka cilvēkus vairs nenomāc bezdarbs un slimības vai ka ziņu
raidījumos skan tikai labas vēstis. Dieva miers cilvēkā atjauno iekšēju veselumu, saskaņu
attiecībās, taisnību, drošību un svētību. Tas neizgaist ciešanu un pārbaudījumu brīžos, jo tas
nesakņojas apstākļos vai diplomātijā, bet gan personā – Kristū. Tādēļ Svētais Augustīns saka:
Kristus ir mūsu miers!
Grēks nāvīgi ir ievainojis mūs visus. To aizmirstot vai ignorējot, miers mūsos neatjaunojas.
Ļausim Miera princim darīt to, kāpēc Viņš dzima. Apustulis Pēteris raksta: Viņš mūsu grēkus
savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta, lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot atjaunotu dzīvi;
ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pēt. 2:24) Tā … starp mums … un Dievu ir iestājies
miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu – raksta apustulis Pāvils. (Rom. 5:1)
Ja savu dzīvi negribam redzēt kā kaujas lauku, uzticēsimies Kristum, mūsu Mieram, kurš mūs
pašus aicina kļūt par miera nesējiem. Sirdi, kurā ir Viņa miers, var salīdzināt ar kuģi, kas jūrā
atstāj viļņu ceļu. Jo tālāk kuģis dodas, jo plašāks kļūst tā atstātais ceļš. Tā klātesamība ir
jūtama mūsu domās un darbos, attiecībās ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, draudzēs un visā
Latvijā.
Ja ir kaut kas, no kā vajadzētu izvairīties Ziemsvētkos, tad tā ir dāvanas atdošana dāvinātājam.
Attiecībās ar Dievu mēdz tā notikt. Tāpēc neuztrauksimies, ja sirdsmiera daudziem no mums
trūkst vairāk nekā ierasts. Iespējams, tieši tā mēs kļūstam gatavāki saņemt Viņu – Kristu,
mūsu mieru.
Iemesli nemieram šajā pasaulē būs vienmēr. Kristus dzimšanas svētki vēsta: Miera princis ir
dzimis. Viņš ir ar mums. Un, lūk, sirdsmiers kļūst iespējams.
Lai Kristus miers piepilda Jūsu sirdis un mājas un paliek tajās arī jaunajā Kunga žēlastības
gadā!
Sirsnībā,
+Rinalds
Rīgas arhibīskap
Ielādēt vēl

Jaunākie ieraksti

  • Sprediķis_Debesbr_diena
    15. maijs 2026
  • Sprediķis_Cantate
    30. apr. 2026
  • Sprediķis_Jubilate
    30. apr. 2026
  • Sprediķis_Misericordia Domini
    17. apr. 2026
  • Sprediķis_Baltajā svētdienā
    14. apr. 2026
  • Sprediķis_Lieldienās
    7. apr. 2026
  • Alūksnes iecirkņa prāvesta uzruna 2026.gada Lieldienās
    7. apr. 2026

Aktuāli

JAUNĀKĀS GRĀMATAS DRAUDZES BIBLIOTEKĀ