Sprediķis Judica – Pirmā Ciešanu laika svētdiena
1.Mozus 22:1-14, Ebrejiem 7:24-27, Jāņa ev. 11:46-57
Šodienas galvenā tēma ir salīdzināšana, ka Jēzus ir miris Golgāta pie krusta, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Tā pati tēma kā Lielajā Piektdienā. Kāpēc vajag to pašu tēmu divas reizes un diezgan tuvu viena otrai? Divu iemeslu dēļ. Viens iemesls ir, lai uzsvērtu, ka ir svarīga tēma. Jēzus dzīvoja zemes virsū aptuveni 1716 nedēļas. Jānis velta 60% no sava evaņģēlija, lai stāstītu, kas notika Jēzus pēdējā nedēļā. Šī pēdējā nedēļa sastāv 0,0005% no Jēzus dzīves. Kāpēc veltīt tik nelielai daļai tik lielu uzmanību? Tāpēc, ka tā bija tā nedēļa, kad Jēzus tika krustā sists un augšāmcēlās. Otrais iemesls ir, ka šī ir lieta, kas cilvēkiem ļoti grūti pielec, saprotama. It kā teorētiski viegli, Jēzus nomira ar mūsu grēkiem, bet kaut vienkārši, cilvēkiem ir grūti to aptvert.
Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkam nepatīk dzirdēt, ka viņš ir grēcinieks, viņš grib būt par labu cilvēku. Jēzus krusta nāve nozīmē bankrots SIA cilvēkam. Un cilvēks negrib iet bankrotā, viņš grib palikt pie savas augstprātības, ka viņam Jēzu nevajag. Bet tavai un manai augstprātībai ir jāiet bankrotā, mums ir jāapliecina, ka ir cauri ar mums bez Jēzus krusta nāves. Vecās Derības lasījums, stāsta par Abrāhāmu un Īzaku, ka Īzaks gandrīz tika upurēts. Šeit ir zīme, pravietojums par Jēzus krusta nāvi vairāku iemeslu dēļ. Īzakam bija 30 gadi, kad šis notika? Jēzum bija 33 gadi, kad tika krustā sists, bet Viņš sāka Savu publisko kalpošanu, kad Viņam bija 30. Un tie trīs gadi kad Jēzus kalpoja publiski, bija sagatavošanas krusta nāvei un augšāmcelšanai. Tāpēc, pēc būtības Jēzum bija tas pats vecums, kad tika krustā sists. Kaut aptuveni 1200 gadus agrāk, šis notika tieši Jeruzālemē, tieši, kur Jēzus tika krustā sists. Daudzi šausminājās par šo stāstu, ka Īzaks gandrīz tika upurēts, bet galvenais šajā stāstā nav Īzaks, bet tas auns. Auns tika upurēts Īzaka vietā. Līdzībā tu un es esam Īzaks, kas izsprūk no nāves auna dēļ. Un līdzībā Jēzus ir tas auns, kas nomirst tavā un manā vietā. Lai šī piedošana attiektos uz tevi, tavai augstprātībai ir jāiet bankrotā. Tev ir jāapliecina, ka bez Jēzus tu atrodies dziļā dubļu bedrē, no kurienes tu netiec augšā. Šajā bedrē esam nosmērēti ar dubļiem, ar grēkiem, un paši nevaram nomazgāties. Tikai caur Jēzus krusta nāvi tiekam augšā no šīs bedres.
Tikai Jēzus krusta nāves dušā varam nomazgāties. Otrajā lasījumā salīdzināšanas būtība ir kodolīgi un skaidri izteikta. Jēzus ir tāds augstais priesteris, kas mums pienācās, ko mums vajag. Evaņģēlijā viss ir arī izteikts kodolīgi un skaidri. Kajafas saka, ka pārējie neko nesaprot. Viņš precīzi saka, kas attiecas uz gandrīz visiem, visos laikos un visās vietās. Gandrīz visi neko nesaprot, par Jēzus krusta nāvi, kāpēc notika, kāpēc ir nepieciešama. Pašreiz visi uztver Putinu, kā lielāko draudu. Saproti mani pareizi, Putins ir drauds, bet.. Visos laikos un visās vietās grēks ir lielākais drauds. Būtu pavisam nejauki krist krievu armijas nagos, jā, bet.. Krievu armija ir sīkums salīdzinot ar elli. Nedaudz pārfrāzējot Jēzus vārdus gribētu teikt šādi: ko tas līdz cilvēkam, ja izsprūk no krievu armijas, un vietā iekrīt ellē?
Augstie priesteri un farizeji uzdod šādu jautājumu, ko mēs darīsim. Ko mēs darīsim? Ir tikai viens ceļš. Ir jāapliecina un jāsaprot, ka paši par sevi atrodamies dubļainā bedrē, no kurienes mēs netiekam augšā un kurā esam neglābjami netīri ar grēka traipiem. Tas vārds, kas latviski tiek tulkots glābšana, tīri burtiski grieķu valodā nozīmē noņemt šķēršļus. Kas ir galvenais un vienīgais šķērslis, kas traucē tavai un manai glābšanai. Augstprātība, ka mēs negribam apliecināt, ka esam grēcinieki, nevis labi cilvēki. Ka mēs gribam paļauties uz saviem darbiem un nebūt ubagi, kuri ubago žēlastību no Trīsvienīgā Dieva. Mācītāji no visas pasaules var liecināt par vienu un to pašu. Ir draudzes loceklis, kas ir uz nāves gultas. Mācītājs atnāk un cilvēks saka viņam: gan es tikšu debesīs, jo, es esmu bijis labs cilvēks. Cilvēks ir bijis draudzē 60 gadus, un viņš kā Kajafas saka, nav sapratis neko. Mēs netiksim debesīs tāpēc, ka esam labi cilvēki. Mēs varētu tikt Debesīs caur ticību, tāpēc, ka Jēzus ir miris Golgātā pie krusta tavu un manu grēku dēļ.
Grēka krišanas būtība ir, ka veidojās neredzams, bet reāls garīgs mūris starp cilvēku un Trīsvienīgo Dievu. Mūris starp cilvēcisko un Dievišķo dabu. Jēzum bija un ir divas dabas, cilvēciskā bez grēka un Dievišķā daba. Kad Jēzus piedzima, cilvēciskā un Dievišķā daba apvienojas. Tas ir pestīšanas pirmais solis. Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanas ir otrais solis. Es varētu stāstīt visu dienu, ka esam pamatīgi grēcīgi. Bet caur to vien, tu nesaproti, ka esi grēcinieks. Ir tikai Viens, kas var pārliecināt un parādīt grēkus. Tas ir Svētais Gars. Tas ir iemesls, kāpēc ticība un svētā dzīve ir vienmēr saistīti kopā. Svētais Gars tiek dots caur lūgšanu, caur Bībeli, caur Dievkalpojumiem utt. Un Svētais Gars ir vienīgais, kas var pārliecināt tevi reāli, faktiski, praksē, par to, ko es esmu teicis teorētiski.
Vienalga, ko tu teiksi savam draudzes mācītājam uz savas nāves gultas, nesaki viņam, ka tu esi bijis labs cilvēks. Tev ir jāsaka viņam, ka tu esi liels grēcinieks, ka esi totāli atkarīgs no Jēzus nāves un augšāmcelšanās, ka tev vajag grēku piedošanu. Un vienīgais veids, lai nonāktu pie šādas atziņas ir, lai dzīvotu svētu dzīvi draudzes kopībā. Lai Svētais Gars mājotu tavā sirdī. Un Svētais Gars ienāk tavā sirdī tikai un vienīgi caur svēto dzīvi, caur ticības praksi un pielietošanu. Tāpēc ir tā, ka ticība un svētā dzīve ir vienmēr saistīti kopā, nevar atdalīt. Grēks, nevis Putins ir lielākais drauds. Tāpēc ir jādzīvo svētu dzīvi draudzes kopībā, lai Jēzus tev būtu nepieciešams Pestītājs.
Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka bez Jēzus tu atrodies dubļainā bedrē, no kurienes tu netiksi laukā ar saviem spēkiem.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir miris par taviem grēkiem. Lai tava dvēsele varētu tikt pestīta.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Pats par sevi cilvēks nesaprot, ka viņš ir grēcinieks, kam Jēzus ir vajadzīgs.
2. Tikai Svētais Gars var dot cilvēkam tādu pārliecību. Svētais Gars tiek dots caur svēto dzīvi draudzes kopībā.
Sprediķis Laetare – Ceturtā Gavēņa laika svētdiena
Šodienas galvenā tēma ir Dzīvības maize, ka Jēzus ir Dzīvības maize. Un, ka Trīsvienīgais Dievs dāsni nodrošina miesisko un garīgo pārtiku mums. Pirmais lasījums stāsta par maizes brīnumu jau Vecās Derības laikā. Tādā veidā šis lasījums ir pravietojums par šodienas evaņģēliju notikumiem. Šeit ir arī mācība par pareizo matemātiku, kā skaitīt.
Pravietis Elīsa rēķinājās ar Dieva svētību, ka īpaši reizināšana ļoti labi padodas Trīsvienīgajam Dievam. Pareiza matemātika ir, lai rēķināties ar Dieva svētību un apzināties, ka īpaši reizināšana Viņam pavisam labi padodas. Otrais lasījums māca sīkāk, tieši kā rēķināties, kādas ir svētības no Dieva matemātikas. Te ir runa par desmito tiesu un dāsnumu vispār. Ja tu dali savu maizi un savus resursus ar citiem Dieva mīlestības dēļ, tev nebūs uz pusi mazāk. Vietā tev būs dubultu vairāk, dažreiz tīri burtiski, dažreiz netieši caur kādu citu svētību, kas nāk līdzi. Pēc Dieva matemātikas ir šādi: Ja tu dali savus resursus ar citiem, tev gala rezultātā vienā vai otrā veidā būs dubultu vairāk. Nevis uz pusi mazāk. Evaņģēlijs arī māca par maizes brīnumu. Pieci tūkstoši vīri, laikam aptuveni tik daudzas sievietes un nezināms daudzums bērni tika pabaroti ar piecām maizēm un divām zivīm. Jēzus var darīt brīnumus tāpēc, ka Viņš ir Dieva Dēls un valda pār dabas likumiem. Tīri burtiski mums nav iespējams darīt to pašu.
Tomēr, te ir mācība tev un man, kā dzīvot un rīkoties, lai Dievs nodrošinātu arī mūs ar miesisko un garīgo maizi, lai kaut kas tamlīdzīgs notiktu ar mums. Jēzus uzkāpa kalnā. Bībelē tā ir vienmēr bilde par tuvošanas Dievam, kalns ir tuvāk debesīm. Tā mācība tev un man ir, ka vajag tuvoties Dievam caur kristīgo ticību un svēto dzīvi draudzes kopībā. Jēzus arī pacēla savas acis. Tev un man ir jādara tāpat. Ir jāredz tālāk par savu degungalu un apzināties, ka materiālas vērtības, redzamais, nav viss. Tieši otrādi. Arī eksistē neredzama, bet reāla garīga pasaule. Tajā Svētais Gars darbojas neredzami, bet reāli, tajā eņģeļi aizsargā un palīdz, tajā esam brāļi un māsas ar tiem kristiešiem, kuri dzīvoja zemes virsū pirms tūkstošs gadiem. Ir jāpaceļ acis, lai mēs redzētu, ka parastai matemātikai ir sava vieta. Bet, ka ir arī Trīsvienīgā Dieva matemātika, kas ir pavisam atšķirīga, un, ar ko arī un vispirms ir jārēķinās.
Ko vēl vajag redzēt ar paceltām acīm? Ka šajā evaņģēlijā nav runā tikai par miesisko pārtiku. Vai te ir runā par miesisko pārtiku, vai par garīgo pārtiku vispār vai par Svēto Vakarēdienu? Pareiza atbilde nav vai nu...vai bet gan, gan, gan. Trīsvienīgais Dievs nodrošina mūs ar visiem trim pārtikas veidiem. Viņš ir radījis pasauli tā, ka ir iespējams nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību un tādējādi nodrošināties ar miesisko pārtiku. Dievs dod garīgo pārtiku caur Bībeli un lūgšanu. Ir arī tā, ka šeit nenotika Svētā Vakarēdiena svinēšana, nebija Kristus miesu un asinis kas tika izdalītas. Bet viss, kas notika ir zīme vai pravietojums par Svēto Vakarēdienu. Svētā Vakarēdiena liturģijā ir četri galvenie momenti. Mācītājs paņem maizi, pateicas, lauž un izdala. Jēzus darīja tieši tāpat ar tām maizēm un zivīm. Paņēma, pateicās, lauza un izdalīja. Tāpēc ir tā, ka Svētais Vakarēdiens ir normāla un būtiska daļa no garīgas pārtikas.
Ir daudzi iemesli, kāpēc kristīgam cilvēkam ir jābūt draudzes kopībā un nevar izdzīvot kā kristietis viens pats, bet viens būtisks iemesls ir, ka Svētais Vakarēdiens tiek pasniegts tikai Dievkalpojumā, baznīcas un draudzes kopībā. Bez Svētā Vakarēdiena cilvēkam pietrūkst viena ļoti būtiska garīgas pārtikas kategorija. Ar paceltām acīm varam arī ievērot, ka te palika pārtika pāri. Kāda ir mācībā? Ka Trīsvienīgā Dieva garīgā pārtika nekad nemūžam nevar iztukšoties. Vienmēr un visur mums ir iespējams ēst garīgo pārtiku. Trīsvienīgajam Dievam ir vienmēr vairāk ko dot. Viens no Svētā Gara augļiem ir prieks. Tas nozīmē, ka Trīsvienīgais Dievs ir arī neizsmeļams prieka avots. Un šis pārdabiskais neizsmeļamais prieks tiek pasniegts caur garīgo pārtiku, caur Bībeli, lūgšanu un Svēto Vakarēdienu. Ir arī rakstīts, ka tauta paēda, viņiem bija sāta. Ar parasto pārtiku ir tā, ka cilvēks ir vai nu paēdis vai izsalcis. Bet, kā es teicu, ar Dieva matemātiku un likumiem ir atšķirīgi.
Ar garīgo pārtiku ir tā, ka tu esi vienlaicīgi paēdis un izsalcis. No vienas puses Dieva garīgā pārtika ir pavisam barojoša un veselīga. No otras puses ir tik garšīgi, ka tu gribi vēl. Ar parasto pārtiku rijība ir reāls risks. Bet tā nav ar Dieva garīgo pārtiku. Lietojot Dieva garīgo pārtiku, tu esi garīgi paēdis un viss bija tik saldi, un garšīgi, ka tu gribi vēl. Un, kā es teicu, saistībā ar garīgo pārtiku, rijība un pārdozēšana nevar būt. Miesisko pārtiku mēs parasti sadalām pa porcijām. Trīs galvenajās ēdienreizēs no rīta, pusdienās un vakariņās, un nereti kādu nelielu launagu starpā. Tāpat ir labi sadalīt garīgās pārtikas dozas pa porcijām. Šeit mācekļi salasīja, kas palika pāri, lai pārtika neietu bojā. Tas ir būtiski. Ir jāēd to, ko Dievs dod. Un ja nevar visu apēst uzreiz, tad ir jātaupa līdz rītam un jāēd rīt. Iedomājieties, ka tev ir ielūgti viesi un tu esi veltījis lielu naudu un pūles, lai gatavotu viņiem. Un tie viesi smādē, ko tu esi gatavojis un neēd neko, vai vismaz švaki. Kā tu justos? Laikam nebūt priecīgs, vai ne?
Tieši tā Trīsvienīgais Dievs jūtas, kad mēs smādē Viņu un to garīgo pārtiku, ko Viņš ir devis mums. Jēzus cieta neaptveramas sāpēs Lielajā Piektdienā, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Un 99% no visiem cilvēkiem līdzībā spļauj Viņam sejā un nemaz nenožēlo savus grēkus. Kā pateikties Trīsvienīgajam Dievam, kā cienīt, ko Jēzus ir darījis priekš mums? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens labs veids ir, lai nožēlotu grēki un dūšīgi ēst no tās garīgās pārtikas, ko Viņš mums ir devis.
Šodienas bauslis: Ir jābūt garīgam izsalkumam, jāēd dūšīgi no Dieva garīgās pārtikas.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgajam Dievam ir neizsmeļami garīgās pārtikas krājumi.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir jārēķinājas ar Dieva matemātiku, kas ir atšķirīga nekā parastā.
2. Ko tu dalies ar citiem nesanāks uz pusi mazāk, bet dubultu vairāk.
3. Ir jāuzkāpj kalnā un jāpaceļ savas acis, lai mēs spētu rēķināties ar Dieva atšķirīgo matemātiku.
Sprediķis Oculi – Trešā Gavēņa laika svētdiena
Jesaja 49:14-17, Efeziešiem 5:5-11, Lūkas 11:14-28
Šodienas galvenā tēma ir par saistību starp Jēzu un sātanu. Proti, ka Trīsvienīgais Dievs un Jēzus vienmēr uzvar sātanu. Vecās Derības lasījumā, ir aprakstīts ļaunums, kas notiek zemes virsū. Saproti mani pareizi, Dievs ir spēcīgāks par sātanu. Bet nevar noliegt, ka nereti izskatās, it kā būtu otrādi. Karš Ukrainā un korupcija pie mums ir tie spilgtāki piemēri. Pie mums trūkst naudas visur, budžets ir pārāk neliels.
Pat maz bērns saprot, ka tādos gadījumos vajag palielināt valsts ienākumus, kas ir pilnīgi iespējams. Vajag tikai apkarot korupciju, t.s ēnu ekonomiku. Bet stabila majoritāte no visiem Saeimas deputātiem ne par ko negrib to darīt. Labāk, lai tauta paliek bez veselības aprūpes un skolēni bez skolām. Tie konkrētie piemēri atšķiras, bet princips ir tas pats visur. Gana daudz ļaunums notiek visur, nereti izskatās, it kā sātans valda. Paskaidrojums ir cilvēka brīvā griba. Dievs varētu piespiest visiem rīkoties taisnīgi, bet.. Viņš grib, lai mēs brīvprātīgi nākam pie Viņa. Tā problēma ir, ka gana daudzi to nedara. Vietā viņi brīvprātīgi un ar lielu degsmi nodarbojas ar visādām netaisnībām. Dievs nāk, kur Viņu ņem pretī, bet sātans ir pietiekami bezkaunīgs, lai uzbāztos bez ielūguma. Katram cilvēkam ir atbildība Trīsvienīgā Dieva priekšā par saviem darbiem.
Par to māca otrais lasījums. Ir gaisma un tumsa, ir melns un balts. Būs pēdējā tiesa, būs atbildība Dieva priekšā. Tie, kuri brīvprātīgi izvēlas rīkoties netaisnīgi nonāks ellē. Tie, kuri brīvprātīgi izvēlas apkarot grēkus un sekot Jēzum būs mūžīgā dzīve Debesu Valstības godībā. Evaņģēlijā Jēzus izdzina mēmo ļaunu garu. Ar to mēmais sāka runāt. Ir daudzi cilvēki, kuri runā daudz, bet pēc būtības viņi neko nesaka. Viņu runāšana sastāv no trim galvenajām daļām, no kurnēšanas, citu aprunāšanas un sevis slavēšanas. Ja tev nav cits ko teikt, ka vien kurnēt, aprunāt citus un slavēt sevi, tad ir labāk klusēt, bet, kad šis ļaunais gars ir izdzīts caur ticību un Dievbijīgo dzīvi, tad tu vari sākt runāt pa īstam. Ko tad būtu jāsaka, kad šis ļaunais gars ir izdzīts? Vajadzētu caur ticību un svēto dzīvi redzēt un pateikt, ka nav par ko kurnēt.
Trīsvienīgais Dievs ir pie stūres. Viņš valda, Viņš ir labs un tāpēc ir tā, ka dzīve, esamības būtība ir laba. Tāpēc, ka radītājs un valdītājs, Trīsvienīgais Dievs ir labs. Tātad, kristīgam cilvēkam vajadzētu ar Dieva palīgu priecāties, ka dzīves, esamības būtība ir laba, tāpēc, ka Dievs ir pie stūres. Viņam nevajadzētu aprunāt citus, jo, ar to mēru tu mēro citiem, tev tiks atmērots. Viņam nevajadzētu slavēt sevi, bet Trīsvienīgo Dievu. Kad tā ir, tu esi sācis runāt pa īstam. Viss, kas bija iepriekš būtu labāk neizteikt nemaz. Šajā evaņģēlijā arī ir farizeji, kuri kārdina Jēzu. Šodien Latvijas un visas tautas rietumeiropā un ASV kārdina Dievu diezgan ne pa jokam. Kā? Visās šīs vietās bērni, cilvēki, tiek nogalināti milzīgu apjomos. Un tas tiek apslēpts zem izdaiļojošā svešvārda, aborts. Pasaule pamatoti šausminājās par kara noziegumiem pret bezpalīdzīgiem civiliedzīvotājiem Ukrainā, bet tie bērni, kuri tiek nogalināti abortos ir totāli bezpalīdzīgi, vēl vairāk bez aizsardzības.
Un tagad attiecīgas valstis grib pateikt, ka homoseksualitāte ir normāla un saskaņā ar dabas likumiem, kas nav taisnība. Ir tiešām brīnums un pierādījums par Dieva žēlsirdību un lēnprātību, ka attiecīgās valstis sen nav pārveidotas par sāli tuksnesi, kā notika ar Sodomu un Gomoru par līdzīgiem pārkāpumiem. Es neņemos prognozēt nākotni, tikai Dievs zina, kas notiks.. Bet varbūt Putins un krievu armija būs instruments Dievā rokās, lai pārmācītu mūs un Rietumeiropu, un ASV. Ja mēs nenogalinām bērnus, ja noraidām homoseksualitāti un stiprinām īstas ģimenes vērtības, mēs varam likt 0,1 % no IKP uz aizsardzību, un esam drošībā. Ja mēs turpinām kā pašreiz, mēs varam likt 20% no IKP uz aizsardzību, un neesam drošībā. Trīsvienīgā Dieva aizsardzība, nevis NATO ir izšķirošais galā rezultātā. Jēzus arī runā šodien par stipro un par vēl stiprāko. Trīsvienīgais Dievs ir stiprākais. Viņš vienmēr uzvar, Viņš vienmēr ir pie stūres. Vienīga būtiska piebilde ir, ka Dievs ne vienmēr uzvar pēc pasaules standartiem, tā kā mēs to vēlamies.
Ja tu skaties uz altāru, tu redzi attēlu ar Dieva Jēru, caururbts ar krustveidīgo šķēpu. Tā Jēzus uzvarēja Lielajā Piektdienā. Bet pēc pasaules standartiem Viņš zaudēja tajā dienā. Toties Lieldienās Viņš uzvarēja arī pēc pasaules standartiem. Princips ir tas pats šodien arī priekš mums. Dažreiz tev un man ir Lielā Piektdiena. Pēc pasaules standartiem neiet, bet arī tajās dienās Dievs ir pie stūres, arī tajās dienās ir uzvara tev, ja vien visu uztver ar pazemīgu un pareizu attieksmi. Dievs grib kaut ko mācīt, parādīt un paskaidrot. Pareizais jautājums, kad neiet ir šis: Kungs, ko tu gribi man mācīt un parādīt caur šo neveiksmi vai nelaimi. Dieva priekšā nekad nav īsta neveiksme, ja vien uztveram visu ar pareizo attieksmi. Un esam pārliecināti, ka Dievs ir pie stūres arī Lielajā Piektdienā.
Dažreiz mums ir veiksme arī pēc pasaules standartiem, dažreiz ir Lieldienās. Tajās dienās pateicies Dievam un nepaliec augstprātīgs. Īstais darītājs ir vienmēr Trīsvienīgais Dievs, nevis pats vai pati. Trīsvienīgais Dievs ir stiprāks par sātanu, bet tā nav garantija, ka krievu armija neiznīcinās mūs un visu Rietumeiropu. Tas varētu notikt. Bet iemesls nebūtu, ka sātans būtu spēcīgāks. Iemesls būtu, ka Dievam ir apnicis auklēties ar mums un ar mūsu grēkiem, īpaši ar abortiem un homoseksu. Ko darīt? Ir jādara tāpat, kā Ābrahams darīja, kad viņš uzzināja Dieva plānus saistībā ar Sodomu. Viņš lūdza par Sodomu, lai viņi atgrieztos un lai Dievs apžēlotos par viņiem. Tāpat mums ir jālūdz, lai Dievs apžēlotos par mums un par šo pavisam grēcīgo pasauli. Un ir ļoti nopietni jāapzinās, ka man pašam ir atbildība Dieva priekšā par savu dvēseli. Grēku piedošanā un ticībā ir pilnīga uzvara tev un man. Svēttapšanā šī uzvara tiek piestiprināta un tās aizsardzība plašāk uzbūvēta.
Šodienas bauslis: Katram cilvēkam ir brīva griba un atbildība Dieva priekšā par savu dvēseli.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs ir stiprākais, kas vienmēr uzvar galā rezultātā. Caur ticību un svēttapšanu Viņa uzvara ir tava un mana uzvara.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Gana daudzas netaisnības notiek vienmēr un visur, tāpēc, ka cilvēki lieto savu brīvi gribu nepareizi.
2. Tiesa un atbildība būs.
3. Dzīves un esamības būtība ir laba, jo, Trīsvienīgais Dievs, kas ir labs, valda.
Sprediķis. 2.Gavēņa laika svētdiena
1 Mozus 32:23-31, 2 Korintiešiem 6:1-10, Mateja ev. 15:21-28
Šodienas galvenā tēma ir ticības cīņa, vai ticība, kas cīnās. Pagājušajā Svētdienā, tēma bija par sātana uzbrukumu. Šodien ir par tavu un manu, baznīcas aizstāvēšanu un cīņu ar sātanu. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka Jēkabs cīnījās ar kādu vīru. Tas bija Trīsvienīgā Dieva eņģelis, tātad, pēc būtības viņš ir cīnījies ar pašu Dievu. Kāds ir iznākums? Jēkabs ir uzvarējis, bet viņa ciskas kauls ir izgriezies, kas nozīmē, ka viņš nevar stāvēt uz savām kājām.
Pēc pasaules standartiem Jēkabs nemaz nav uzvarējis. Bet pēc Dieva standartiem viņš ir uzvarējis. Kāpēc, kā? Viņš ir uzvarējis savu augstprātību, viņš ir mācījies turēties pie Dieva tīri burtiski un paļauties uz Dievu, nevis uz saviem spēkiem. Kad Jēkabam tas ciskas kauls izgriezās, un viņš nevarēja stāvēt, ko viņš darīja. Viņš protams turējās pie tā vīra, pie eņģeļa, pēc būtības pie paša Dieva. Ja viņš būtu palaidis savu satvērienu, viņš kristu pie zemes. Uzvara Dieva priekšā un uzvara cīņā ar sātanu ir, kas mēs mācāmies, ka paši netiekam galā. Uzvara ir, kad mēs līdzībā turamies pie Dieva un apzināmies, ka viss ir cauri, ka krītam pie zemes, ja palaidām savu satvērienu pie Dieva. Tikai turoties pie Trīsvienīgā Dieva pārnestā un šajā gadījumā burtiska nozīmē, mēs varam uzveikt sātanu.
Lai uzveiktu sātanu, mums arī vajag priecīgu prātu, spēju redzēt pozitīvo un priecāties Dievā. Par to māca otrais lasījums. Pāvils saka kā noskumuši, un vienmēr priecīgi. No vienas puses Jēzus nav apsolījis mums vieglu dzīvi, drīzāk tieši otrādi. No otras puses Viņš ir solījis būt klāt un palīdzēt grūtībās. Ir vienlaicīgi skumjas un prieks sirdī, ja tu turies pie Jēzus. Ir skumjas par savu grēcīgo dabu, ir skumjas par grūtībām darbā, par sarežģīto kaimiņu utt. Bet ir vienlaicīgi prieks, ko Dievs dod sirdī caur garīgo disciplīnu. Nereti sātans kārdina ar to, ka tev būtu vieglāk kaut kur citur, ka kādam citam ir vieglāk. Ja es dzīvotu Rīgā, nevis Alūksnē, ja es būtu cits cilvēks, ja kaimiņš nebūtu tik dumjš utt, tad viss būtu labi un viegli. Sātans saka, ka kaut kur citur, ja es būtu kāds cits, tad būtu vieglāk. Bet tā nav. Cilvēkam ir tā pati grēcīga daba visur.
Atceries, ka Sprīdītis gāja pasaulē laimi meklēt, bet gala rezultātā viņš saprata, ka laime ir turpat pie vietas, mājās. Tā ir liela gudrība. Ja tu atvēries Dievam pilnā jaudā, ja tu ļauj Viņam tevi iepriecināt un palīdzēt, tad ir labi tepat. Tad tev ir prieks sirdī, arī ja ir grūti darbā un kaimiņš ir sarežģīts. Lai uzveiktu sātanu, mums vajag atvērties Dieva stiprinājumam un iepriecinājumam, un apzināties, ka laime ir tepat, nevis kaut kur citur, un tikai kopā ar Dievu. Kāpēc cilvēkam būtu jābūt kristietis? Pirmais un galvenais iemesls ir, ka kristīgā ticība ir objektīva patiesība. Tomēr, ir arī subjektīvs iemesls. Vai nu sātans tevi apēdīs ar visiem ragiem un nagiem, jeb Dievs tevi svētīs, nav citi varianti. Tāpēc ir labāk pašam turēties pie Trīsvienīgā Dieva, tikai Viņš var dod īsto prieku sirdī un palīdz cīņā ar sātanu.
Evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus aizgāja un atkāpās. Lai uzveiktu sātanu, mums ir jādara tāpat. Ne vienmēr, bet dažreiz. Katru rītu un vakaru vajag atkāpties no pasaules, ar sveci un klusumā lūgties un lasīt Bībeli. Katru Svētdienu vajag atkāpties no pasaules steigas un piedalīties Dievkalpojumā. Mērķim vajadzētu būt, lai lūgtos un lasītu Bībeli vismaz stundu dienā. Var arī dziedāt, ja esi muzikāls. Tam nav jābūt viena rāvienā, var un drīzāk vajag sadalīt pa porcijām. Ja lūdz un lasi Bībeli divdesmit minūtes no rīta, divdesmit minūtes pēc darba un divdesmit minūtes vakarā, tad tā stunda ir rokā. Pensionāriem pavisam viegli, strādājošiem grūtāk, bet nav neiespējams. Ja lūdz stundu dienā, tava garīga aizsardzība ir laba. Nav tā, ka viss ir cauri, ja lūdz mazāk, bet..
Attiecīgi pasliktinājās tava garīgā aizsardzība un sātanam būs vieglāk tevi apmuļķot. Tā sieviete evaņģēlijā saka Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani. Kas notiek, ja tu atkāpies no pasaules un lūdz regulāri? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens aspekts ir, ka tu redz savus grēkus un apzinies savu vājumu. Un tad tu teiksi tāpat kā viņa, Kungs apžēlojies par mani. Šie ir īstas ticības vārdi. Ja tu saki no sirds, Kungs, apžēlojies par mani, tu esi uzveicis sātanu. Ja tu tā nesaki no sirds, tad sātans ir uzveicis tevi.
Ir rakstīts, ka no sākuma Jēzus viņai neatbildēja. Ja tu juties tāpat, ka Dievs neatbild tevi, tad iemesli varētu būt daudzi. Viens iemesls varētu būt, ka tev ir kāds nenožēlots grēks, kas stāv kā mūris starp tevi un Dievu. Pirmais solis šādā gadījumā ir, lai rūpīgi izmeklētu sirdsapziņu. Iemesls arī varētu būt, ka tev ir iekšēja steiga. Dievs varbūt runā uz tevi, bet steiga vai neuzmanības dēļ tu nesadzirdi, ko Viņš saka. Pareizas zāles ir, lai līdzībā bremzē un pavadīt vairāk laiku Dieva priekšā klusumā un bez steigas. Iemesls arī varētu būt, ka Trīsvienīgais Dievs tevi pārbauda. Viņš grib redzēt tavu reakciju, vai tev ir vienalga jeb nē. Ja vien tu vēlies sadzirdēt Dieva balsi, ātrāk vai vēlāk Viņš runās ar tevi atkal.
Visi vecāki var saprast, ka tā meitas apsēstība, bija krusts un šķērslis arī mātei, šai sievietei. Kad bērniem sāp sirdī, sāp sirdī arī vecākiem. Tāpat mums visiem ir kāds šķērslis, kas mums traucē garīgajā cīņā. Ir jādara tāpat kā šī sieviete darīja, jālūdz, lai Jēzus izdzītu attiecīgo šķērsli. Tev un man varētu būt piemēram slinkuma, remdenības, nešķīstības, dusmas vai vienaldzības ļaunais gars sirdī. Ir jālūdz, lai Jēzus izdzītu šos ļaunus garus no mūsu sirdīm. Lai varam pilnā jaudā pretoties sātanam.
Šodienas bauslis: Ir jāatkāpjas no pasaules katru dienu, lai tu varētu uzveikt sātanu.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs palīdz uzvarēt visādus šķēršļus garīgā cīņā.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Kad tu zaudē pārliecību par saviem spēkiem, tad tu esi uzvarējis Trīsvienīgā Dieva priekšā.
2. Dievs palīdz un dod prieku sirdī šeit un tagad, nevis kaut kur citur. Zāle ir vienmēr zaļa tajā vietā, kur Dievs tevi ir licis.
3. Tev ir īsta ticība, ja tu no sirds saki, Kungs, apžēlojies par mani.
Pelnu dienas sprediķis
Jesaja 58:4-8, Jēkab 2:14-17, Mateja ev. 6:16-21
Kad man bija 4 vai 5 gadi es biju vasarā pie vecāsmātes laukos. Aiz šķūņa bija skudru pūznis. Es gribēju izpētīt to pūzni, kas tur iekšā. Es paņēmu nelielu kociņu un sāku izrakt to pūzni, lai redzētu, kā izskatās iekšā. Man bija tikai šorti, bet vairāk drēbes nebija. Laikam visiem ir skaidrs, kā tas beidzās. Tās skudras mani koda, uzčurāja ne pa jokam un es skrēju pa galvu pa kaklu raudādams pie mātes un vecāsmātes.Es biju piesardzīgs ģenerālis jau tad, un atceros, ka izvērtēju riskus pirms tam. Man likās, ka nekas bīstams nevar būt, jo, tās skudras bija tik maziņas, daudz mazākas par mani. Ja būtu desmit, maksimums divdesmit skudras tajā pūznī, tad tā arī būtu, bet. Tur bija krietni vairāk skudras. Tur bija viens pūznis, bet neskaitāmas skudras. Kāpēc es šo stāstu, kāds ir sakars ar šodienas tēmu? Ja tu gavē un ņem savu ticību nopietni, tad tas nav sātanam pa pratām, un viņš dodas pretuzbrukumā. Un ar sātanu ir aptuveni tas pats princips kā ar tām skudrām. Ir viens galvenais sātans, jā, bet viņam ir neskaitāmi sīki velni kā palīgi. Ja tu cīnies Trīsvienīgā Dievā spēkā pret sātanu, tad tev līdzībā ir aizsargtērps, tad sātans un tie sīkie velni nevar tev uzčurāt, kost, ar savu ļauno indi.
Bet viens pats savā spēkā pret sātanu tavas izredzes ir tādas pašas kā viegli apģērbts cilvēks skudru pūznī, proti, nekādas. Ar sātanu ir divi grāvji un viens pareizs vidusceļš. Trīsvienīgais Dievs ir spēcīgāks par sātanu, Viņā spēkā ir iespējams uzveikt sātanu. Viens grāvis ir, lai ticētu, ka sātans ir spēcīgāks par Dievu, tā nav. Otrais grāvis ir, lai novērtētu sātanu pa zemu, lai bravurīgi neuztvert viņu kā drauds. Mana pieredze ir viennozīmīga. Daudzi kristieši iekrīt otrā grāvī, novērtē sātanu pa zemu. Dažreiz tik traki, ka viņi domā, ka viņš vispār neeksistē, pārsvarā, ka viņi uztver, ka sātans ir muļķis, no kā nevajag baidīties. Bet tā nav. Ja tu atrodies skudru pūznī ar vieglu apģērbu, tu nevari nepamanīt tās skudras. Bet diemžēl sātans ir tā apmuļķojis daudzus kristiešus, ka viņi to vispār nepamana, bet uztver, ka viss ir normāli. Tev liekas, ka mācītājs ir diezgan zaļš, un, ka nevajag viņam klausīt, kad saka, kas nav pa prātam. Tas tev liekas normāli, bet, tie ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī.
Tev liekas, ka cits cilvēks draudzē ir vientiesīgs, un, ka ir normāli nicināt viņu sirdī un dažreiz to arī izpaust skaļi. Tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Tev liekas, ka ir normāli diezgan bieži palikt mājās Svētdienās, un tikpat vērtīgi pastaigāties mežā un runāt ar savu draudzeni. Bet arī tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Ir viena būtiska atšķirība starp skudrām un sātanu. Skudras nedodas agresīva uzbrukumā, tās tikai aizstāvējās, bet sātans dodas agresīva uzbrukumā visu laiku. Tā līdzība ir, ka sātans un sīkās skudras kaujas tikpat spēcīgi. Visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība un palīdzība, citādi tie sīkie velni tev uzbrūk tikpat spēcīgi kā skudras. Kā sātans uzbrūk, kā aizstāvēties? Te būtu gana daudz ko pateikt, bet īsumā, sātans uzbrūk ar visādiem meliem. Un ir jāaizstāvas ar Bībeles vārdiem un ar atsauci uz Jēzus Vārdu un asinīm.
Kad sātans rāpo un lien pie sirds kā sīkas skudras, tev ir jādod viņam tā pa muti, lai viņš bēg prom pa galvu pa kaklu, kā es bēgu no tām skudrām. Ir jāsaka viņam šādi: tu neesi saimnieks manā sirdī un manā mājā, tev nav nekādas tiesības te. Bet no tevis vien viņš nebaidās, tāpēc ir jāsaka Jēzus Vārdā atkāpies, Jēzus asins spēkā atkāpies. Un citē kādu vārdu no Bībeles, principā viss der, bet īpaši noder kaut kas par Dieva mīlestību uz mums un par grēku piedošanu. Gavēņa būtība ir, lai rūdītu un savaldītu raksturu. Bet tas nenotiek bez sātana pretestības, viņam nepatīk zaudēt teritoriju. Tāpēc visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība, citādi tie sīkie velni ierāpo sirdī, tikpat čakli cik skudras uzrāpo visam, kas nāk priekšā. Gribētu pabeigt ar vienu aspektu, kā rūdīt raksturu. Kad es biju bēdzis no tām skudrām es sūdzējos mammai, ka tās ļaunās skudras bija uzbrukušas man pilnīgi netaisnīgi un agresīvi. Manā izpratnē es biju pilnīgi balts, un tās skudras pilnīgi melnas.
Bet māte bija ļoti psiholoģiska un gudra, un paskaidroja man lietas būtību. Ja kāds milzis atnāktu pie mums un sāktu raut mājas jumtu nost, vai es būtu priecīgs? Viņa man paskaidroja, ka es biju agresors, ka tās skudras tikai aizstāvējās, ka man nebija tiesības jaukt viņu māju nost. Viņa paskaidroja, ka pats biju vainīgs. Es domāju, ka es neesmu unikāls eksemplārs. Kad kaut kas sanāk greizi, mēs parasti esam pārliecināti, ka citi ir vainīgi. Dažreiz tā arī ir, bet retāk nekā mēs domājam. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vārījuši attiecīgo slikto putru. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vainīgi, nevis citi. Filmā “Likteņdzirnas” ir Beisiks, kurš redz cilvēkus, kuri iet svētceļojumā, bet viņš to nezin un saka: “Pikets, te laukos?” Un skan atbilde. “Piketā vainu meklē citos, bet Svētceļojumā - pie sevis!” Gavēnis un svētceļojumi ir par to, lai atrastu vainas pie sevis.
Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka vienam pašam, bez Dieva aizsardzības, tev nav nekādas izredzes cīņā ar sātanu. Nedrīkst novērtēt sātanu pa zemu.
Šodienas evaņģēlijs: Dieva spēkā sātanam būs jābēg no tevis kā es bēgu no tām skudrām.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir viens skudru pūznis, bet daudzas skudras. Tāpat ir viens sātans, bet gana daudzi sīki velni, kuri lien tāpat kā skudras.
2. Neievērot ko mācītājs saka, nicināšana pret vientiesīgiem, izpalikšana no Dievkalpojumiem utt ir sātana meli, kuri varbūt ir iesakņojušies tavā sirdī.
3. Nevar nepamanīt, ja esi skudru pūznī ar vieglu apģērbu, bet diemžēl daudzi kristieši nepamana, ka sātans ir pamatīgi viņus apmuļķojis.
Sprediķis 29.11
Miha 4:1-4, 2 Korintiešiem 8:1-15, Mateja ev. 12:15-21
Šodienas galvenā tēma ir atbildība par laicīgo sabiedrību. Tā galvenā doma ir, ka nedrīkstam totāli norobežoties no laicīgās sabiedrības. Ir jākalpo laicīgai sabiedrībai, īpaši saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem. Izšķirošais jautājums ir tikai, kā labāk kalpot viņiem. Par to māca šodienas lasījumi.
Vecās Derības lasījums māca, kā būtu, ja visi būtu ticīgi pa īstam. Tad tiešām kristīgā baznīca būtu uz kalna, būtu gaisma tumsā, ko visi redzētu. Tad būtu miers un harmonija visur un varētu pārtaisīt visus ieročus par darbarīkiem. Tā problēma ir, ka visi nav ticīgi un tāpēc ir vairāk vai mazāk ļaunums visur. Tomēr, ir jābūt šādai vīzijai: jo vairāk kristieši, jo mazāk ļaunums un trakums pasaulē. Otrais lasījums māca par ziedošanu, par desmito tiesu. Tomēr, ne tikai. Te ir arī mācība par motivāciju, kāpēc cilvēks ziedo draudzei. Jēzus atdeva sevi pilnīgi, totāli Golgātā pie krusta. Un darīja to no sirds, no mīlestības uz mums. Tāpat tev un man arī no sirds, bez nosacījumiem un atrunām, vajadzētu kalpot laicīgai sabiedrībai un īpaši saviem radiem, draugiem, kaimiņiem utt. Lai arī viņu dvēseles tiktu izglābti, lai viņi nenonāktu ellē. Tāpēc tev vajadzētu izdomāt konkrēto veidu, kā kalpot laicīgai sabiedrībai un saviem tuviniekiem. Lūgt par viņiem ir minimums, bet tomēr vajadzētu kaut ko vēl.
Laba taktika ir šāda: esi draugs, iegūsti draugu, ved savu draugu pie Jēzus. Varbūt kāds domā pie sevis aptuveni šādi, ka viss ir pareizi ko mācītājs saka, bet grūti, un varbūt pārāk grūti. Kā to īstenot? Par to māca Jēzus evaņģēlijā. Tur ir rakstīts, ka Dievam ir labs prāts, prieks, par Saviem ticīgajiem. Te ir atslēgas vārds, prieks. Kad tev ir prieks Trīsvienīgajā Dievā, kad esi ticības dziļumos, tad tā liecība un tā kalpošana citiem rodas dabiski, pats par sevi. Tad Dievs parādīs, kas ir jādara un kā. Tātad, labākais veids, lai kalpotu laicīgai sabiedrībai ir, lai pats ietu ticības dziļumos. Tad tu esi gaisma tumsā, tad esi pilsēta uz kalna. Ar citiem vārdiem, mūsu aicinājums ir, lai mēs būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum. Un tas notiek caur garīgiem vingrinājumiem, caur lūgšanu, caur Bībeles lasīšanu, caur sakramentu, Dievkalpojumiem utt.
Ir rakstīts te, ka Svētais Gars nāks pār Jēzu. Tas pats princips attiecas uz mums. Savā spēkā mēs neko nevaram darīt, savā spēkā tā kalpošana citiem sanāks pavisam nekā, bet. Svētā Garā spēkā mēs varam un mums vajag liecināt par Jēzu un kalpot laicīgai sabiedrībai. Ir rakstīts, ka Jēzus pasludinās tautām tiesu. Tas attiecas uz pēdējo tiesu, uz elli un Debesu Valstību. Tas attiecas uz to, ka katram cilvēkam ir individuāla atbildība Trīsvienīgā Dieva priekšā par saviem darbiem. Ir tā, ka Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā. Mums nav tiesības iejaukties šajā procesā. Tomēr, mums ir jāapzinās, ka tā ir, ka tev un man būs jāatbild par saviem darbiem pēdējā tiesā. Un tāpēc dzīvot pēc iespējas Dievbijīgi. Un šī Dievbijīga dzīve ir vienlaicīgi liecība pasaulei, neticīgajiem. Kā konkrēti to darīt? Būtu daudz ko pieminēt, atbilde noteikti nav izsmeļoša, bet došu dažus piemērus. Vispār jābūt godīgiem, žēlīgiem un taisnīgiem. Viens aspekts ir, ko es pieminēju, lai netiesātu citus Dieva priekšā. Šī lieta var izteikt negatīvi: tu nedrīksti tiesāt citus. Tā ir, bet. Var arī to izteikt pozitīvi: tev nevajag tiesāt citus.
Un kāpēc tev nevajag tiesāt citus. Tāpēc, ka Dievs tiks lieliski ar to galā, tev nevajag iet Viņam palīgā. Ja tu tiešām tici no visas sirds, ka Jēzus spriedīs taisnīgu tiesu ikvienam pēdējā tiesā, tad atkrīt visi iemesli tiesāt citus. Tāpēc, ka tu vari pilnīgi uzticēties, ka Jēzus tiks ar to galā pavisam lieliski, un Pats bez tavas palīdzības. Ir jālūdz, lai tu tiešām no sirds ticētu, ka Jēzus spriedīs taisnīgu tiesu ikvienam. Jo, ar to atkrīt ļoti daudz rūgtuma, dusmas un naids no tavas sirds. Tāpēc ir tā, ka piedošana un žēlīgums ir ļoti laba liecība pavisam nežēlīgajā pasaulē. Teiksim, ka slavena sieviete ir tikusi krāpta, ka vīram vai draugam ir cita, kas notiek. Uzreiz Kas jauns un Privāta dzīve ir klāt kā maitas ēdāji, lai izvilinātu visas detaļas. Un pēc tam puse Latvija iedziļinājās detaļās un ļauni smējās par šo dāmu. Vai viņa būs priecīgāka no tā? Diez vai. Vai šis notikums nav pietiekami sāpīgs viņai tik un tā? Es domāju, ka jā. Vai ir nepieciešams, ka puse Latvija ber vēl vairāk sāli viņas brūcēs? Es domāju, ka nē.
Bet tas notiek, tāpēc, ka šie žurnālu īpašnieki grib pelnīt naudu. Un tāpēc, ka puse Latvija ir nežēlīga un ar ļoti minimālu līdzjūtību. Tīri burtiski šos žurnālus un puse Latvija neēd maitas un mēslus, bet pēc būtības tas ir tieši, kas notiek. Ļoti liela daļa no tautas ēd maitas un mēslus, ar labu apetīti. Un ir tas pats jebkurā valstī visā pasaulē, tā nav tikai pie mums. Ļoti laba liecība pasaulē ir, lai nepirktu un nelasītu šādus žurnālus. Ļoti laba liecība pasaulē ir, lai nesmietu par attiecīgo dāmu kopā ar darbabiedriem. Ļoti laba liecība pasaulē ir, lai neēstu maitas un mēslus. Ja tu lasi šādus žurnālus ar kāri, tad tu nekalpo pasaulei bet skrej viņai līdzi.
Mums nav jālīdzinās tiem cilvēkiem, kuri figurē dzeltenai presei. Tad esam ceļā uz elli kopā ar pasauli. Tad mēs apmaldinām pasauli. Mums ir jālīdzinās Jēzum, cik iespējams grēcīgam cilvēkam. Tad mums ir īsta mīlestība Trīsvienīgajam Dievam un laicīgai sabiedrībai.
Šodienas bauslis: Nedrīkstam totāli norobežoties no laicīgas sabiedrības. Ir jākalpo laicīgiem cilvēkiem, īpaši vistuvākajiem.
Šodienas evaņģēlijs: Tev nevajag tiesāt citus, tu vari pilnīgi uzticēties, ka Jēzus Pats tiks ar to galā pēdējā tiesā.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ja visi būtu ticīgi pa īstam, tad būtu miers pasaulē. Tā ir tā vīzija uz kurieni mums ir jātiecas.
2. Jēzus atdeva Sevi pilnīgi, no sirds, bez nosacījumiem un atrunām Golgātā pie krusta. Tāpat mums jākalpo Dievam un laicīgai sabiedrībai no sirds, bez nosacījumiem un atrunām.
3. Ja tu ej ticības dziļumos, ja ir prieks Dievā, tad tava kalpošana un liecība notiks dabiski.
Sprediķis 15.oktobrī
Sprediķis
Jesaja 30:15-18, Ebrejiem 10:19-25, Jāņa ev. 6:66-69
Šodienas galvenā tēma ir ticības spēks un prieks. Var arī izteikt to pašu no citas puses, ka Jēzus spēj palīdzēt grūtībās. Kā iegūt ticības spēku un prieku, kā tikt pie Jēzus palīdzības? Vecās Derības lasījums māca, ka mierā un paļāvībā mēs atradīsim spēku. Darbiem ir sava vieta, bet darbi ir solis numur divi. Solis numur viens ir lūgšana. Papriekšu meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību, papriekš lūgties, un pēc tam strādāt, tā vajag.
Latīņu valodā ir teiciens Ora et Labora, kas nozīmē lūdz un strādā, un tādā secībā. Laicīgie cilvēki, kuri ir veiksmīgi un ļoti aktīvi strādā, nelūdzot papriekšu, uztver, ka viņi līdzībā ir mednieki. Viņi medī lielus ienākumus un panākumus, un it kā veiksmīgi pēc pasaules standartiem, bet viņi nesaprot, ka līdzībā viņi ir dzīvnieki, kuri tiek medīti. Aiz tā visa ir sātans, kas dzen viņus ar panākumu un veiksmes pātagu. Kad kaut, kas neveicas pēc pasaules standartiem, viņu visa pasaule sabrūk. Šodien mums visiem vajag pārbaudīt sevi un savi darbi dzīva Dieva priekšā ar šiem jautājumiem. Kas ir mans galvenais dzenulis? Vai Trīsvienīgais Dievs mani velk ar Savu mīlestību, vai sātans mani dzen ar savu it kā veiksmes pātagu? Vai es lūdzu papriekšu un strādāju pēc tam? Vai es ticu, ka Dievs mani mīl, arī, ja neveicas ar laicīgiem darbiem? Vai es līdzībā esmu mednieks vai medīts dzīvnieks?
Otrais lasījums māca, par grēku piedošanu, ka visi grēki var tikt piedoti, ja vien nožēlojam no sirds. Lai būtu ticības spēks un prieks, mums jābūt pārliecinātiem, ka mūsu grēki ir piedoti. Ja esi pār to pārliecināts, tad ir ļoti labi. Ja neesi par to pārliecināts, tad vajag konsultēties ar mācītāju, kā iegūt šo pārliecību. Otrā mācība šeit, lai iegūtu ticības spēku, ir par Dievkalpojumiem. Nedrīkstam atstāt savas sapulces, proti, nedrīkst izpalikt Svētdienās Dievkalpojumā bez nopietni pamatota iemesla. Ja cilvēks nenāk uz Dievkalpojumiem, tad ir skumīgi bet loģiski, ka viņš ir vājš ticībā. Tad viņš ir bez garīgām barībvielām, kas protams grauj garīgo veselību. Savā grāmatplauktā man ir grāmata par ģimeni, kas dzīvoja Krievijā, Pēterburgā, pirms diezgan precīzi simts gadiem. Visiem ir skaidrs, kādi apstākļi tur bija tajā laikā.
Viņi ir trūcīgi, lai taupītu naudu viņi staigā basām kājām no Aprīļa līdz Oktobrim. Viņi ir kristieši, bet kristiešu vajāšanas un komunistu terors ir reāls drauds. Tomēr, viņi ir priecīgi, nekurn, un nosauc sevi ar šādu nosaukumu: miljonāri ar basām kājām. Man tas liekas ļoti trāpīgi saistībā ar ticības spēku un prieku. Tīri burtiski, es ceru, ka neviens no klātesošiem nestaigā ar basām kājām, bet. Pēc pasaules standartiem, mēs nekas spīdoši neesam, tomēr. Mums ir ticības bagātība. Es nezinu precīzi, cik Trīsvienīgā Dieva sargeņģeļi ir, to laikam neviens cilvēks nevar pateikt, bet. Tie sargeņģeļi noteikti varētu būt miljonos. Tātad, kaut ar basām kājām, esam miljonāri saistībā ar sargeņģeļu daudzumu un ticības vērtību. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka daudzi mācekļi atkāpās, negribēja palikt pie Jēzus. Dažreiz liekas, ka Dieva Vārds ir nespēcīgs, bez iedarbības. Bībele, Dieva Vārds tiek sludināts lielos apjomos, un maz tic un atgriežas.
Bet Dieva Vārds vienmēr ir ar iedarbību. No tā vienmēr seko mīkstas vai apcietinātas sirdis. Šajā gadījumā daudzi mācekļi bija ar cietām sirdīm, un vairs negribēja sekot Jēzum. Arī šodien cilvēki apcietina savas sirdis un atkrīt no draudzes un no Jēzus. Tie iemesli ir daudzi, bet var raksturot trīs parastus. Pirmā ir, ka cilvēks apvainojas par pašu kristīgo mācību, kaut kas tajā nav pa prātam. Otrā ir, ka cilvēks kaut kā ir neapmierināts ar Dievu, un vaino Viņu. Vīrs vai sieva vai bērns nomirst avārijā vai slimībā, māja nodeg, veselība ir slikta. Trešā ir, ka cilvēks apvainojas uz kādu citu kristieti, uz mācītāju vai uz citu draudzes locekli. Kā no tā visa izvairīties, kā saglabāt ticības spēku un prieku? Saistībā ar pašu kristīgo mācību ir jālūdz par pazemību, par spēju padoties. Saistībā ar nelaimēm ir tā, ka dažreiz notiek, par ko cilvēks pats tiešām ir totāli nevainīgs, kaut kas totāli neprognozējams notiek. Piemēram kāda slimība. Tādos gadījumos ir jālūdz par pazemību, ticību un par atvērtām acīm.
Lai Dievs palīdzētu redzēt, kāpēc notiek, un lai mēs spētu ticēt, ka Dieva mērķis vienmēr ir mīlestība. Ja tev ir nāvējoša slimība, tu ātrāk nonāks Debesu Valstības svētlaimē, tu izsprūk no daudziem kārdinājumiem utt, kas galā rezultātā nemaz nav slikti. Tomēr, saistībā ar daudzām nelaimēm ir tā, ka cilvēks vaino Trīsvienīgo Dievu, bet neredz, ka attiecīga nelaime bija prognozējama. Vismaz bieži un lielā mērā, cilvēks ir pats izraisījis attiecīgo nelaimi ar savu pašu neprātu. Tātad, nav īsti taisnīgi vainot Dievu, ir vairāk pamatoti, lai vainotu sevi. Saistībā ar citu cilvēku apvainojumiem ir tā, ka vienmēr vajag izrunāt attiecīgo lietu ar attiecīgo cilvēku. Varbūt otrs ir darījis tev pāri tīšām, bet nē vienmēr. Nereti pāridarījums ir netīšām un balstās kaut kādā nesaprašanā un pārpratumā. Nav pamatots iemesls atstāt draudzi tāpēc, ka kāds tevi apvaino. Vienmēr vajag izrunāt attiecīgo lietu.
Pēteris saka Jēzum, Kungs, pie kā mēs iesim. Tā apakšēja domā ir, ka nav neviens cits. Un tā tiešām ir. Jēzus ir unikāls, vienīgā patiesība ir kristīgā ticība. Ticības spēks un prieks rodas, kad tas mums pielec. Pēteris arī saka, ka viņi ir ticējuši un atzinuši, ka Jēzus ir Dieva Svētais. Ticējuši un atzinuši, tādā secībā. Tā ir pareiza secība. Nereti cilvēki saka, ka viņi nevar ticēt, jo viņi nesaprot. Bet ja tu tici tikai kad tu saproti, tu nekad neticēsi. Ticība vienmēr nāk pirmā, pēc tam saprašana rodas. Tic, un tu sapratīsi. Ticības spēks un prieks, un Jēzus palīdzība ir klāt, kad ticam papriekšu un pakāpeniski pēc tam saprotam, kas notiek. Vajag ticībā satvert Jēzu, tad viss notiek.
Šodienas bauslis: Dieva Vārds nekad nav bez iedarbības, vienmēr izraisa ticību vai apcietināto sirdi.
Šodienas evaņģēlijs: Ticības spēks ir pavisam liels, Jēzus var palīdzēt grūtībās.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ora un Labora ir pareiza secība. Lūdz un strādā.
2. Ir jābūt pārliecinātam, par savu grēku piedošanu. Kad tā ir, esam miljonāri ar basām kājām.
3. Jēzus ir unikāls, nav varianti, nav neviens cits pie kā iet.
Sprediķis 08.10
5. Mozus 10:12-15, Ap. Darbi 26:24-29, Mateja ev. 13:44-46
Šodienas galvenā tēma ir ticības paklausība, ka mums vajag paklausīt Trīsvienīgajam Dievam. Vecās Derības lasījumā ir aprakstīts, ko Dievs prasa no mums. Ka mums vajag Viņu mīlēt un kalpot ar visu savu sirdi un dvēseli. Vai tas ir viegli izdarāms, vai tiekam ar to galā? Viennozīmīgi nē. Šis ir visstingrākais bauslis visā Bībelē.
Dieva mērķis nav, lai dotu mums mazvērtības kompleksu. Dieva mērķis ir, lai mēs saprastu, ka paši netiekam galā, ka mums vajag Trīsvienīgā Dieva palīdzību. Un vajag gan. Ticības paklausība sākas ar to, ka tu apliecini, ka pats netiec galā, ka tev vajag Dieva palīdzību un piedošanu. Otrais lasījums māca, par ticības paklausību no citas puses. Pāvils ir tikko runājis par Kristus augšāmcelšanos, un tiesnesis Fēsts saka, ka viņš ir traks. Ko varam no tā mācīties un secināt? Divas lietas. Pirmā. Ka spriežot pēc cilvēka dabiskā prāta, viss vai vismaz daudz kristīgā ticībā ir absurds, neticams, traki un neloģiski. Otrā lieta. Ka kristīgā ticība balstās uz atklāsmes no Dieva. Paši par sevi mēs nekad nezinātu, kāds Dievs ir. Viss ir ticis mums atklāts, paziņots, pasniegts no Dieva. Ir daudz kristīgā ticībā, kas neticīgam cilvēkam liekas neloģiski un nesaprotams, bet lielākie klupšanas akmeņi ir Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās.
Neticīgam cilvēkam liekas, ka viņš ir labs, ka Jēzus krusta nāve bija lieka un nesaprotama. Un augšāmcelšanās viņam liekas kā pilnīgas pasakas, tieši tāpat kā Fēstam šajā lasījumā. Kāda ir mācība mums? Ka mēs apliecinām, ka paši nekad nevaram izdomāt, kāds Dievs ir. Ka mēs nedrīkstam spriest, kādam Dievam jābūt pēc sava prāta. Mums ir jāpieņem tā atklāsme ko Trīsvienīgais Dievs ir devis, ticībā un paklausībā. Tev ir jālūdz, lai tu spētu redzēt, ka esi liels grēcinieks, ka pats par sevi esi nepieņemams Dieva priekšā. Ka Jēzus krusta nāve priekš tevis ir pavisam nepieciešama un tava vienīgā cerība. Tev ir jālūdz, lai tu spētu ticēt, ka Kristus patiešām IR augšāmcēlies. Tev ir jālūdz, lai tavs ceļš caur dzīvi būtu ceļš prom no saviem uzskatiem un standartiem. Lai Trīsvienīgā Dieva atklāsme un patiesība būtu tava pārliecība un tā patiesība, uz ko tu balsties.
Kā es teicu, ilgi Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir bijuši galvenie klupšanas akmeņi cilvēkiem. Mūsdienās ir vēl viens liels klupšanas akmens. Dzimummaiņas un homoseksualitāte. Dievs ir radījis cilvēku par vīrieti un sievieti. Abi ir labi. Dzimummaiņas tiek darītas nepaklausībā Trīsvienīgajam Dievam. Paklausība Dievam šajā aspektā nozīmē priecāties par to dzimumu, ko Dievs tev ir devis. Un protams palikt par vīrieti vai sievieti. Arī priekš seksualitātes esam radīti par vīrieti un sievieti. Normālas seksuālas attiecības ir atļautas laulībā un kaut kas skaists un pozitīvs, ja vien tiek lietots pareizi. Bet homoseksualitāte ir pretdabiska un kategorisks grēks. Kāpēc šī lieta ir palikusi aktuāla, un ļoti strauji, un ātri? Iemesls ir plaša nepaklausība Dievam. Iemesls ir, ka sekularizācija, jeb atkrišana no Dieva, ir sasniegusi ļoti augstus līmeņus. Cilvēkiem vairs nav kontakts ar savu radītāju, līdzībā viņi ir metuši rasējumu vai karti papīrgrozā. Un tad viņi nezina, kā viss ir veidots, kā būtu jābūt, viņi apmaldās un viss sanāk haosā.
Trīsvienīgā Dieva atklāsme, kristīgā mācība, ir rasējums vai karte visam kam. Bez tā nekādu sabiedrību nevar būvēt un neko nevar atrast. Cilvēki vairs neapjēdz pat tādu elementāru lietu kā dzimumidentitāte, jo, viņi ir pamatīgi nepaklausīgi Dieva priekšā. Un valdoša koalīcija Saeimā pūlas ar visiem spēkiem, lai šo lietu vēl pasliktinātu. Evaņģēlijā Jēzus runā par apslēpto mantu. Kas ir tā manta? Tā manta ir Debesu Valstība, kristīga atklāsme un ticība tam, un cilvēka dvēsele. No mūsu puses raugoties ir Debesu Valstība un kristīga ticība. No Trīsvienīga Dieva puses raugoties, tā manta ir cilvēka dvēsele. Jēzus ir miris pie krusta un augšāmcelies no mīlestības uz tevi. Tāpēc, ka Viņš grib izglābt tavu dvēseli. Trīsvienīgā Dieva acīs tā manta esi tu. Jēzus vēlas, lai tieši tu ticētu, padotos Dievam un izglābtu tavu dvēseli. Caur ticības paklausību.
Un sātans pūlas ar visiem spēkiem, lai ieborētu tavā galvā, ka paklausība ir kaut kas pavisam briesmīgi negatīvi. Bet tā nav. Ticības paklausība, padošanas Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, ir ceļš uz īsto brīvību un prieku. Tā manta ir apslēpta. Kas apslēpj Debesu Valstību mums? Būtu daudz ko pieminēt, bet saistībā ar šodienas tēmu nepaklausība Dieva priekšā, spītīga turēšanās pie saviem uzskatiem. Bet ir tā, ka arī priekš īstiem kristiešiem Debesu Valstība dažreiz liekas apslēpta. Tu ņem visu nopietni, bet Dievs liekas tālu prom. Tie ir tie saucamie sausuma periodi. Dažreiz ir pavasaris un vasara ticības dzīvē, un dažreiz ir ziema. Dažreiz liekas, ka ticības zelts ir palicis par smiltīm, viss ir sauss. Ko darīt tad? Ir jāturpina rakt kristīgas ticības tīrumā. Tā manta ir, tur šaubas nav. Vienīgais jautājums ir, cik ātri tu to atradīsi. Bet varu apsolīt vienu. Ja vien ņem visu nopietni, nožēlo grēkus utt, ātrāk vai vēlāk tā manta parādīsies. Proti, ātrāk vai vēlāk būs atkal pavasaris un vasara ticības dzīvē.
Dažreiz zelts paliek par smiltīm, sausuma periodi ierodas ticības dzīvē, jā, bet… Ātrāk vai vēlāk smiltis paliek par zeltu, proti, ticības prieks nāks atpakaļ. Un šī manta ir labāku par citu mantu, jo, tā ir neizsmeļama. Visa cita manta ātrāk vai vēlāk beigsies, bet Debesu Valstības manta nē. Trīsvienīgā Dieva atklāsme, kristīgā ticība ir neizsmeļama prieka un gandarījuma avots. Kas ir piedāvāta visiem.
Šodienas bauslis: Mums ir jāatkāpjas no saviem uzskatiem, kas mums pašiem liekas prātīgi, lai padotos Trīsvienīga Dieva atklāsmei, kristīgai ticībai.
Šodienas evaņģēlijs: Debesu Valstības manta tiek piedāvāta visiem, un ir neizsmeļama prieka un gandarījuma avots. Smiltis var palikt par zeltu.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Nav mūsu spēkos atbilst tiem standartiem ko Dievs mums uzliek. Tāpēc esam totāli atkarīgi no Dieva žēlastības, no piedošanas un Jēzus krusta nāves.
2. Kristīgā ticība balstās uz Dieva atklāsmi, nevis uz tā, kas mums pašiem liekas saprātīgi un pieņemams.
3. Paļaušanas uz savu prāta gudrību traucē mums atrast Debesu Valstības mantu.
Sprediķis 24.09.
Jesaja 51:12-16, Filipiešiem 1:20-26, Mateja ev. 9:18-26
Šodienas galvenā tēma ir nāve un dzīvība. Proti, ka Jēzus ir uzvarējis nāvi caur Savu krusta nāvi un augšāmcelšanos. Un, ka kristīgam cilvēkam tāpēc nevajadzētu baidīties no nāves. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par citām bailēm, ka nedrīkst baidīties no cilvēkiem, bet tās bailes tomēr ir saistītas ar bailēm no nāves. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs baidāmies, ka citi cilvēki varētu darīt mums pāri vai nogalināt.
Tomēr, ja mēs nebaidāmies no nāves, ja apzināmies, ka cilvēki arī ļoti pamatīgi darīja Jēzum pāri, tad viss nonāk citā gaismā. Tad nav ko baidīties no cilvēkiem, ka viņi varētu mūs nogalināt, jo nāve ir uzvarēta. Tad pāridarījumi no citiem cilvēkiem ticības dēļ ir sekošana Jēzum, veids, kā līdzināties un tuvoties Jēzum. Otrajā lasījumā šī doma ir vēl vairāk attīstīta un izteikta. Tur ir rakstīts, ka nāve pat ir ieguvums. No vienas puses ir tā, ka pašnāvība viennozīmīgi ir grēks. Ir jākalpo un jāpilda tas aicinājums ko Trīsvienīgais Dievs ir devis tev zemes virsū. No otras puses ir jāapzinās, ka te zemes virsū ir bēdas, asaras un ciešanas. Debesu Valstībā būs tikai un vienīgi totāls prieks un harmonija. Tāpēc, ar nosacījumu, ka cilvēks tic pa īstam, nāve ir ieguvums, un liels ieguvums.
Diemžēl visiem nav šī pārliecība. Kā dabūt šo pārliecību? Vajag, ne tīri burtiski, bet pārnestā nozīmē mirt jau tagad. Proti, padoties Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum. Parasti šāda pārliecība nerodas ātri un viegli pa piecām minūtēm. Tomēr, ja cilvēks padodas Jēzum Kristum un dzīvo ticības dzīvi pa īstam, tad lēnā garā šāda pārliecība rodas sirdī. Ņem ticības dzīvi nopietni, lūdz un lasi Bībeli katru dienu, piedalies Dievkalpojumos svētdienās utt, un lēnā garā šāda pārliecība radīsies arī tavā sirdī. Ka nāve ir uzvarēta, nav no kā baidīties, ka nāve pat ir ieguvums. Evaņģēlijā Jēzus arī māca par to pašu tēmu. Viens vecākais, sinagogas priekšnieks, metas Jēzum priekšā zemē un stāstīja savu problēmu, ka viņa meita ir mirusi. Visos laikos un visās vietās cilvēkiem ir gana daudzas problēmas, bet šī noteikti ir nopietnāka. Ka cilvēks ir mirstīgs, ātrāk vai vēlāk visi būs pagalam, mirstība ir simts %.
Kā es teicu, ir tikai viens veids kā risināt šo problēmu. Pārnestā nozīmē ir jāmirst jau tagad, proti, padoties Jēzum, bet ko tas konkrēti nozīmē. Būtu daudz ko pieminēt, bet došu dažus piemērus. Ja ir īsta garīga miršana, tad tā izpaužas pazemībā. Viens veids, kā būt pazemīgam ir, lai pēc iespējas mazāk aizstāvētos, kad citi uzbrūk. Dažreiz drīkst aizstāvēties. Ekstremālos apstākļos drīkst un vajag aizstāvēties. Ja kāds ļoti smagi tevi aprunā, vajag tomēr dažreiz aizstāvēties. Tomēr, viens pazemības aspekts ir, lai plašās robežās neaizstāvētos. Kāda tam ir nozīmē, ja citi tevi aprunā. Dievs zina patiesību, un tas ir vienīgais, kas skaitās. Jēzus arī tika aprunāts milzīgos apstākļos, un neaizstāvējās. Neaizstāvēties ir veids, kā mirt pārnestā nozīmē, līdzināties Jēzum un vingrināties pazemībā. Neaizstāvēties ir veids, kā vingrināties, nebaidīties no nāves. Ja ir īsta garīga miršana, tev ir vienalga, ko citi par tevi domā.
Ko tas vēl nozīmē, mirt pārnestā nozīmē? Ka jēdzieni nāve un dzīvība apgriežas ar kājām gaisā. Visi ir pieraduši, ka cilvēks piedzimst, dzīvo un mirst. Ka viss iet šādā secībā, no dzīvības uz nāvi, bet saistībā ar kristīgo ticību, viss ir otrādi. Viss iet no nāves uz dzīvību. Papriekš tev ir jāmirst pārnestā nozīmē, padoties Jēzum, lai tu vari dzīvot pa īstam. Pirmais šeit zemes virsū kopā ar Jēzu un pēc tam mūžībā kopā ar Jēzu. Ja ir īsta garīgā miršana, tava dzīve iet no miršanas uz dzīvību. Ko tas vēl nozīme, mirt pārnestā nozīmē? Kaut kāda cīņa vienmēr ir dzīvē, izšķirošais jautājums ir tikai, kas par cīņu. Ja neesi garīgi miris, tu cīnies par savu godu un par savu labumu. Ja esi garīgi miris, tu cīnies par Dieva godu. Kas nozīmē cīnīties pret savu grēcīgo dabu. Kristīga dzīve nozīmē cīņa pret grēku. Un tas ir izaicinājums gan.
Tas ir iemesls, kāpēc tie kristieši ir ļoti maz. Ir gana grūti cīnīties pret savu grēcīgo dabu, bet ir svētīgi cīnīties pret savu grēcīgo dabu. Kāpt Everesta kalnā būtu izaicinājums gan. Es ar to netiktu galā, es pat nemēģinātu. Tomēr, uzveikt Everesta kalnu ir iespējams, kaut pavisam grūti, bet pavisam līdz galam uzveikt savu grēcīgo dabu nav iespējams.
Grēka gēni paliek mūsos līdz kapa malai. Tomēr, nav varianti. Cīņa pret grēku ir neizbēgama daļa pa ceļam uz Debesu Valstību. Un visām lietām ir jāredz no pozitīvas puses. Ja tu pa īstam apkaro savus grēkus no visas sirds, es varu tev apsolīt vienu. Nekad nebūs garlaicīgi. Tev būs ko darīt gan, arī sirmā vecumā un līdz kapa malai. Pie īstas garīgas miršanas skaitās cīņa pret grēku. Viss ko es saku, kādam var likties grūti. Un tā arī ir, pašos spēkos netiksim galā, tas ir skaidrs, bet.. Šajā evaņģēlijā Jēzus uzlika rokas tai meitenei, un dzīve atgrieāss. Tāpat ir jālūdz, lai Jēzus uzliktu Savas varenās rokas uz tevi caur ticību un dotu spēku, mirt no sevis, lai augšāmceltos uz jauno dzīvi Dieva spēkā.
Jēzus sekoja šim sinagogas priekšniekam. Jēzus ir ar mums, tas ir pavisam labi, bet.. Mums arī jābūt ar Viņu, sekot Viņam. Pašreiz ir rudens. Kaut ir neparasti silts rudens, daba iet uz ziemas nāvi. Tīri burtiski daba nemirs ziemā, bet līdzībā gan. Esam pieraduši, ka rudens pazīmēs, dzeltenas lapas utt, ir nāves pazīmes, bet saistībā ar ticību ir tieši otrādi. Rudens pazīmes ir dzīvības pazīmes. Kad esi miris kopā ar Jēzu ticībā, kad dzīve iet uz fizisko nāvi, tad viss tuvojas ĪSTAI DZĪVEI ar lieliem burtiem. Kas ir Debesu Valstības godība.
Šodienas bauslis: Mums ir jāmirst jau tagad, proti, padoties Jēzum, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.
Šodienas evaņģēlijs: Nāve ir uzvarēta Jēzū Kristū, rudens pazīmes ir dzīvības pazīmes.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Nedrīkst baidīties no cilvēkiem, jo, viņi neko nevar mums izdarīt, ja ticam pa īstam.
2. Nāve ir ieguvums.
3. Mirt kopā ar Jēzu nozīmē vingrināties pazemībā.
Arhibīskapa vēstījums 2022. gada Ziemsvētkos
Puisis liek sacīt meitenei: lai viņa bez adatas uzšuj man kreklu bez vīlēm. Lai viņa to izmazgā sausā akā, kur nekad nav bijis ūdens, nedz lijis lietus. Lai viņa to izžāvē krūmā, kāds nav ziedējis kopš Ādama radīšanas – tad viņa būs mana patiesā mīlestība. Meitene atbild: lai viņš atrod tīrumu starp jūras ūdeni un krasta smiltīm. Lai viņš to uzar ar jēriņa ragu. Lai apsēj to visu ar vienu graudu. Lai nopļauj ar sirpi, kas taisīts no ādas, un sasien ar virvi, kas vīta no viršiem. Tad lai nāk pēc sava krekla. Tad viņš būs mana patiesā mīlestība.
Ja viņiem jautātu, kādēļ viņi no otra prasa neiespējamas lietas, viņi atbildētu – man taču kaut kā ir jāzina, vai es esmu viņa (vai viņas) patiesā mīlestība! Ak, jaunieši… Katrs cilvēks ar dzīves pieredzi zina, ka nereālas gaidas nes vilšanos. Prasīt pierādīt mīlestību ar varoņdarbiem ir savtīgi un cietsirdīgi. Nekļūt viņiem par ģimeni. Būtu brīnums, ja viņiem šādi kas izdotos.
Tad kādēļ šī dziesma mani uzrunāja Kristus dzimšanas svētkos? Tādēļ, ka Dievs paveica patiešām neiespējamas lietas. Salīdzinot ar tām, krekls bez adatas vai sirpis no ādas ir nieks. Cilvēkiem tas būtu neiespējami, bet ne Dievam. Visuma Radītājs pats cēlās no troņa, ienāca pasaulē, piedzima no jaunavas, atklāja cilvēkiem Dieva patieso Tēva sirdi, nodzīvoja mūsu vietā nevainojami svētu dzīvi, uzvarēja mūžseno ienaidnieku, augšāmcēlās no kapa un atprasīja nāvei mūsu dzīvības. Ar divpadsmit vienkāršiem vīriem viņš iesāka izcilāko kultūru pasaules vēsturē.
Ja mēs jautātu, kādēļ Tu, Kungs, to visu darīji, viņš varētu atbildēt: “Tādēļ, lai jūs zinātu, ka esat mana patiesā mīlestība.” Tas ir īsts Ziemsvētku brīnums.
Kā mēs atsauksimies? Vai mums ar viņu izdosies? Vai jau esam viņa bērni? Vai būsim viņam ģimene? Nebīstieties, ka Dieva darbiem tagad jāliek pretī kaut kas līdzvērtīgs. Lūk, Caķejs – mazais, blēdīgais vīriņš, kurš gribēja redzēt Jēzu. Viņā nebija nekā varonīga. Varbūt vienkārši ziņkārības dzīts, viņš uzkāpa kokā. Tik vien. Taču ar šo mazo dzirkstelīti pietika. Jēzus apstājās pie viņa, runāja ar viņu, nāca viņa namā un pilnīgi izmainīja viņa dzīvi.
Mīlestības pierādījumu nasta guļ uz viņa, caur ko mums miers nāk. Viņš pats to uzņēmās mūsu labad. Esi sveicināts, Miera Ķēniņ, mans Kungs un mans Dievs!
Kristus dzimšanas svētkos es novēlu mums laimīgas ilgas redzēt Jēzu. Tā lūkoties, lai viņš pienāk tuvu, ienāk mūsu mājās un sirdīs. Neprasot neiespējamo, lai viņš pats sevi dara par mūsu patieso mīlestību! Svētītus, dzīvības un mīlestības pilnus Ziemsvētkus!
Sirsnībā,
+ Jānis
Rīgas arhibīskaps
Sprediķis Kristus piedzimšanas svētkos
Jesaja 9:1-6, Ebrejiem 1:1-3, Lūkas 2:1-20
Šodien ir Jēzus īstā Dzimšanas diena, kas ir galvenā tēma. Jēzus ir piedzimis un, kādas tam ir sekas, ko tas nozīmē mums, tev un man. Pirmajā lasījumā dzirdējām par mieru. Nereti cilvēki domā, ka šis attiecas uz laicīgo mieru, ka visam vajadzētu būt mierīgi zemes virsū. Bet tā gluži nav. Pirmkārt šeit ir runā par mieru ar Trīsvienīgo Dievu. Bez ticības un grēku nožēlas ir neredzams, bet reāls mūris starp cilvēku un Dievu, nemiers viņu starpā.
Bet caur Jēzus dzimšanu, krusta nāvi un augšāmcelšanām šis mūris ir noņemts un ir miers, proti labas attiecības starp tiem, kuri tic un Trīsvienīgo Dievu. Otrkārt, ja ir miers vertikāli, tad vajadzētu būt arī horizontālais miers starp cilvēkiem. Par to es runāšu nedaudz vēlāk. Otrais lasījums māca par sekām no Jēzus dzimšanas. Nereti dzird par laicīgiem cilvēkiem, kuri meklē dzīves jēgu. Un viņi to neatrod. Un tas nav pārsteidzoši, bet pavisam loģiski. Jo, bez Jēzus un ticības Viņam, dzīvei nav jēga, ir vārdā visdziļākā nozīmē tukšā. Tā ir ko Jauna Derība mums māca un tā ir arī daudzu cilvēku pieredze. Dzīves jēga ir, lai būt kopā ticībā ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu Kristu. Kā bija Ēdenes dārzā pirms grēka krišanas.
Mēs dzirdējām, ka tagad Dievs runā uz mums caur Jēzu. Tā ir un ko Viņš saka. Jēzus saka daudz un mana atbilde nav izsmeļoša, bet gribētu pieminēt vienu aspektu. Šodien Jēzus grib pateikt mums, ka mēs visi slimojam ar grēka slimību. Tāpēc Viņam bija jānāk zemes virsū, un, tāpēc kristīgā baznīca pēc būtības ir slimnīca. Lai būtu veiksmīga ārstēšana, vajag pirmkārt pareizu diagnozi un otrkārt pareizas zāles. Pareiza diagnoze ir, ka slimojam ar grēka slimību. Un tāpēc Jēzus piedzima, lai parādītu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Jēzus ir Dieva būtības atveids. Katram cilvēkam būtu jābūt tādam, kā Jēzus. Bet mums visiem ir skaidrs, ka tā nav. Nav miers cilvēku starpā. Tāpēc, ka cilvēkiem nav Dieva miers savās sirdīs. Pašreiz krievu karavīru uzvedība Ukrainā ir aktuālākais piemērs, bet diemžēl nav vienīgais. Vairāk vai mazāk visur cilvēki uzvedas kā plēsīgi zvēri un ne kā cilvēki. Laikam visi ir dzirdējuši vārdu perverss un mēs to uztveram negatīvi. Pārsvarā saistām to ar seksuālām perversijām, nenormālības.
Bet tas vārds perverss nav saistīts tikai ar seksu. Tas attiecas uz visu, kas ir nenormāls, sakropļots, nav tā kā būtu jābūt. Diemžēl cilvēks, ikviens, ne tikai krievu karavīri, ir perversi, sakropļoti, bojāti, traumēti no grēka. Un pie Jēzus ir pareizas zāles, pie Jēzus ir pareiza ārstēšana. Jēzus vārdos un darbos varam mācīties, kādiem mums būtu jābūt, pēc kā tiekties. Un žēlastības līdzekļi, proti, Dieva Vārds, lūgšana, altāra sakraments un draudzes kopība, ir pēc būtības zāles, caur ko ārstējamies un tiecāmies tuvāk Jēzum. Mēs dzirdējām, ka Jēzus ir šķīstījis mūs no grēkiem. Caur Savu dzimšanu, nāvi un augšāmcelšanos Jēzus ir devis nosacījumus, lai varam šķīstīties no grēkiem. Līdzībā Jēzus ir devis mums tīrīšanas līdzekli, bet.. Mums vajag pašiem mazgāties. Proti, caur svēto dzīvi tīrīt savu sirdi, cik iespējams. Kā es teicu, tas notiek caur žēlastības līdzekļiem, bet ir iespējams atrast sīkāku norādījumu, kā to darīt.
Evaņģēlijā dzirdējām, ka tie gani gāja uz Betlēmi. Tīri burtiski tas mums sanāktu diezgan dārgi un sarežģīti, un burtiski tas mums nav obligāts, bet līdzībā mums jādara tāpat. Kur atrodas Betlēme? Betlēme atrodas uz mūsu altāra, altāris ir Betlēme. Katru Svētdienu Jēzus piedzimst, ir klāt no jauna altāra sakramentā, Dievgaldā. Ir rakstīts Jāņa evaņģēlijā 1. nodaļā un 14. pantā, ka Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Tīri burtiski grieķu valodā te ir rakstīts, ka Dievs uzcēla savu telti pie mums. Ja skaties uz biķeri uz altāra, kas ir ietērpts audumā, kas liturģiski sauc velum, tad izskatās kā telts, vai ne? Un šajā teltī ir biķeris un patens, kur drīz atradīsies Kristus asinis un miesa. Iet uz Betlēmi ne tikai, bet starp citu nozīmē, saņemt Dievgaldu. Mēs parasti domājam, ka saņemt sakramentu nozīmē grēku piedošanu.
Tā ir taisnība, bet ne tikai. Altāra sakraments ir arī stiprinājums cīņā pret grēku un viens no veidiem, ka šķīstīties no grēkiem. Apmeklēt altāri un tur lūgties ir viens veids, kā šķīstīties no grēkiem. Visa kristīgā dzīve var raksturot, kā sķīstīšana no grēkiem. Ko Jēzus ir darījis iespējamo caur Savu dzimšanu, miršanu un augšāmcelšanos. Pavisam tīri būsim tikai Debesu Valstībā, bet šķīstīšana sākas jau šeit un tagad. Jēzū Kristū mums ir pareiza diagnoze, slimojam ar grēka slimību. Jēzū Kristū mums ir pareizas zāles, žēlastības līdzekļi. Jēzū Kristū mums ir paraugs, pēc kā tiekties, kā ārstēties. Nosaukums Betlēme nozīmē maizes klēti un Jēzū mums ir stipra barojoša garīga rupjmaize, lai izturētu cīņā pret grēku.
Šodienas bauslis: Ir jāiet uz Betlēmi, lai kļūtu arvien līdzīgāks Jēzum.
Šodienas bauslis: Dzīvei ir jēga, nav tukšā, caur Jēzus dzimšanu, miršanu un augšāmcelšanos.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Caur Jēzu un ticībā Viņam mums ir miers ar Dievu, proti, attiecības ar Viņu.
2. Skatoties uz Jēzu mēs zinām, kādiem mums būtu jābūt.
3. Visa kristīga dzīve ir šķīstīšana no grēkiem.
Sprediķis Debesbraukšanas dienā
Psalms 110:1-4, Ap.d. 1:1-11, Lūkas ev. 24:49-53
Šodien ir Debesbraukšanas diena un galvenā tēma, ka Jēzus ir Kungs un Ķēniņš pār visu. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šodienas notikumiem, un viss perfekti sapasē ar Jēzus darbiem. Jēzus valda par naidniekiem, kas visapkārt un attiecīgi naidnieki ir sātans un viņa kalpi.
Nereti mēs uztveram, ka kāds cilvēks ir mūsu ienaidnieks. Noteikti varētu būt tā, ka cilvēks liek mums sprunguļus ritenī un traucē, bet.. Īstais ienaidnieks ir vienmēr sātans. Attiecīgais cilvēks ir sātana apkrāpts un vienmēr vajag apzināties, ka sātans ir īstais ienaidnieks, nevis cilvēks. Ir arī rakstīts, ka Dieva tauta dodas pie Viņa un tas ir , kas notiek šodien un visas svētdienās un svētku dienās. Ir arī rakstīts, ka Jēzus ir priesteris pēc Melhisedeka. Vārds Melhisedeks nozīmē taisnais Ķēniņš. Jēzus ir vienlaicīgi Ķēniņš, Priesteris un Pravietis, un taisns tāds. Otrais lasījums māca kā konkrēti viss notika šajā dienā. Tas ir labi, bet galvenais ir, ko tas nozīmē, kādas tam ir sekas. Galvenais ir, ka no šīs dienas Jēzus ir ieņēmis Savu Karaļa troni Debesīs un valda kā Ķēniņš, Priesteris un Pravietis par Savu kristīgo tautu un par visu no Debesu augstumiem. Tas nozīmē, ka šī ir uzvaras diena un lieli svētki kristīgajā baznīcā. Jēzum bija un ir Dievišķa un cilvēciska daba.
Tas nozīmē, ka no šīs dienas un uz priekšu cilvēciska daba atrodas uz Debesu Valstības Karaļa troņa. Tas ir apliecinājums un pierādījums tam, cik ļoti Trīsvienīgais Dievs mīl un ciena cilvēku, cik ļoti Viņš grib sadraudzību un kopību ar mums. Šis lasījums māca par glābšanu un par to, ka Jēzus valda un nāks atpakaļ godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Jēzus nāks atpakaļ no austrumiem un tāpēc baznīcas altāris atrodas austrumu pusē un kapos pēc iespējas liek mirušos ar seju pret austrumiem. Lai esam gatavi un nevajag pagriezties, kad Jēzus nāks atpakaļ. Tīri burtiski Jēzus nav piedalījies karā. Bet līdzībā gan. Caur Savu dzimšanu, krusta nāvi un augšāmcelšanos, Viņš ir uzvarējis garīgajā karā pret sātanu. Visos karos karavīri uzvarējošā pusē kaut ko iegūst. Jēzus ieguvums garīgajā karā pret sātanu esam mēs, mūsu dvēseles. Ka mūsu dvēseles var tikt pestītas ir galvenais ieguvums garīgajā karā ko Jēzus uzvarēja. Un šodien, pēc pabeigta garīgā kara, ar sātanu, Viņš atgriežas Debesu Valstībā, lai valdītu par Savu tautu un visu pasauli.
Kontinuitāte, pēctecība ir arī būtisks aspekts šodien. Caur šodienas notikumiem savienojas viss, kas noticis ar Trīsvienīgā Dieva tautu līdz šim ar visu, kas notiks vēlāk. Mēs un tie kristieši kas figurē šodienas lasījumos pieder pie vienas un tās pašas kristīgās baznīcas. Ar citiem vārdiem ir viena un tā pati kristīgā baznīca šodien, kas bija tad. Kad Jēzus devās uz Debesīm, tie klātesošie kristieši skatījās uz Debesīm. Principā ir pareizi skatīties uz Debesīm, izšķirošais jautājums ir tikai kā. Nav jāskatās uz Debesīm, it kā Jēzus būtu pazudis, tā nav. Bet ir jāskatās uz debesīm, proti, būt gatavam tam, ka Viņš nāks atpakaļ lai tiesātu dzīvos un mirušos. Ir arī jāskatās uz Debesīm tādā veidā, ka mēs pievēršam savu uzmanību un spēku ticības lietām, tam, kas ir augšā, ka mēs dzīvojam svētu dzīvi.
Evaņģēlijā Jēzus saka saviem mācekļiem, ka viņiem ir jāpaliek pilsētā, proti Jeruzālemē, līdz viņi tiks ietērpti spēkā no augšienes. Ir divi grāvji saistībā ar kalpošanu. Viens ir lai kalpotu pa maz, lai nodarbojamies ar garīgo slinkumu, lai neietu, kad Dievs aicina. Otrais grāvis ir, lai darītu pa daudz, lai uzņemties uz ko Dievs neaicina. Ir grūti paskaidrot šo sīki sprediķī, ja kādam ir jautājums, kad ir viens un kad ir otrs, tad ir jānāk uz individuālām konsultācijām. Vienīgais ko es varu pateikt vispārīgi ir, ka kristīgs cilvēks vienmēr var kalpot tikai Dieva spēkā, kad viņš ir ietērpts spēkā no augšienes. Kā to dabūt? Jēzus izveda Savus mācekļus līdz pat Betānijai. Betānija atrodas uz eļļas kalna un eļļa ir Svētā Gara simbols Bībelē. Secinājums ir vienkāršs un skaidrs. Lai mēs spētu kalpot Dievam, lai mēs zinātu ar ko kalpot un ar ko nekalpot, mums ir jābūt Svētā Gara piepildītiem. Garīgs padziļinājums ir atslēga visam kam. Kad tu iesi ticības dziļumos Jēzus vada un dod skaidrību, kas ir jādara un kas nav jādara.
Ir rakstīts, ka Jēzus attālinājās no mācekļiem, atstāja viņus. Tā ir taisnība, bet ir būtiski ievērot, ka tas attiecas tikai uz tīro fizisko klātbūtni. Šodien Jēzus vairs nav fiziski klāt pie mums, jā, bet. Garīgajā aspektā Jēzus ir joprojām pie un ar mums. Nekur Viņš nav mūs atstājis. Jēzus nav miris, bet dzīvs, Jēzus nav pazudis, bet klātesošs. Tā problēma ir, ka daudzi to neredz un nesaprot. Kā to redzēt un saprast? Tikai Svētais Gars var atvērt mums garīgās acis, lai mēs redzam un saprotam, ka Jēzus ir dzīvs. Tā ir, bet Svētais Gars nav atrodams visur. Pēdējā pantā šeit Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts, ka tie mācekļi bija pastāvīgi templī un Lūkas evaņģēlijs arī sākas templī. Atbilstoši mūsu apstākļiem templis ir baznīca. Secinājums ir atkal vienkāršs un skaidrs. Templī, baznīcā, kristīgas draudzes sadraudzībā, Svētais Gars tiek dots.
Baznīcas sadraudzībā, caur žēlastības līdzekļiem, proti, lūgšanā, Bībelē, Svētajā Vakarēdienā un brāļu un māsu sadraudzībā mums tiek dots Svētais Gars. Kas palīdz mums redzēt, ka Jēzus nav pazudis, nav miris, bet klātesošs un dzīvs. Tie mācekļi bija priecīgi un mēs varam arī priecāties par to, kas ir bijis, par Jēzus darbiem, pirmkārt par krusta nāvi un augšāmcelšanos. Mēs varam arī priecāties par to, kas ir, ka Jēzus ir klāt un valda no Debesīm. Mēs varam arī priecāties par to, kas būs. Ka Viņš nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvus un mirušos.
Šodienas bauslis: Mums ir jāvērš savu skatu un uzmanību uz to, kas ir augšā.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus nekur nav pazudis, bet dzīvo un valda šodien.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Vecajā Derībā ir pravietots, kas notika šodien.
2. Ir tā pati baznīca šodien, kā bija Jēzus laikā.
3. Mums ir jādodas uz Betāniju, proti, uz turieni, kur ir Svētais Gars.
Sprediķis Baltajā svētdienā
Sprediķis
Hozeja 6:1-3, 1 Jāņa 5:4-10, Jāņa ev. 21:1-14
Šodienas galvenā tēma ir Lieldienas liecinieki. Tam ir divi aspekti. Pirmā, ka ir uzticīgi liecinieki par augšāmcelšanās faktu, ka augšāmcelšanās fakts ir pamatīgi pierādīts. Otrā, ka mums Trīsvienīgā Dieva spēkā ir jāliecina par augšāmcelšanās faktu sabiedrībā, citiem. Šodienas lasījumi māca, kā to darīt.
Pirmajā lasījumā ir pieminēts par personiskām attiecībām ar Dievu, ar augšāmcelto Kristu. Veidot un uzturēt personiskas attiecības ar Jēzu ir pamats visam kam, arī liecībai par Viņa augšāmcelšanos. Varam izteikt to pašu ar citiem vārdiem. Vajag saglabāt krusta un augšāmcelšanās evaņģēliju savās sirdīs. Ja tā darām, automātiski viss cits sanāk pareizi. Otrajā lasījumā ir rakstīts, ka mūsu ticība ir uzvarējusi pasauli. Tas varētu skanēt maigi izsakoties jocīgi. Izskatās, ka drīzāk otrādi. Ka pasaule ir uzvarējusi baznīcu. Cik mēs te esam šodien, cik bijām krusta gājienā un dievkalpojumā Lielajā Piektdienā? Ārkārtīgi maz. Ja skatāmies tikai uz ārējiem apstākļiem, tad ir skaidrs, ka liekas, ka sātans valda un, ka baznīca ir uzveikta, nevis pasaule. Tomēr, tā nav. Tā problēma ir, ka cilvēki neatsaucās Jēzus uzvarai, ka 98% ir vienalga, ka Jēzus ir uzvarējis pasauli ar Savu krusta nāvi un augšāmcelšanos.
Tomēr, kaut 98% tam neatsaucas, Jēzus ir uzvarējis pasauli. Dieva priekšā debesīs īsts kristietis ir uzvarētājs. Kaut tā neizskatās no pasaules redzesloka. Ja mēs skatāmies tikai uz ārējiem apstākļiem, tad gan zaudējam dūšu, tad liekas, ka nav par ko būt drosmīgam un pārliecinātam. Tomēr, ja ticībā esam pārliecināti, ka Jēzus ir miris un augšāmcelies, un tādējādi uzvarējis pasauli un sātanu, tad ir pamats būt drosmīgam un pārliecinātam. Ir rakstīts 1. vēstulē Korintiešiem 15. nodaļā un 6. pantā, ka vairāk par 500 lieciniekiem redzēja augšāmcelto Kristu. Jebkurā tiesā pasaulē, tas būtu pavisam pārliecinošs pierādījums. Tāpēc varam būt pārliecināti un drosmīgi, kaut esam maz, jo Jēzus ir augšāmcelies un uzvarējis sātanu un pasauli. Ir daudzi piemēri par ticības pārliecību un drosmi, īpaši vajāšanas laikos. No tiem, kuri pretojas padomju varai, lauvas tiesa bija kristieši. Visi zināja, ka tas bija bīstami, ka varētu beigties ar spīdzināšanu, cietumu, Sibīriju un nāvi.
Bet viņi to darīja, jo bija pārliecināti par Jēzus augšāmcelšanos, bija pārliecināti, ka ir augstāks valdnieks par Brežņevu, bija pārliecināti, ka spīdzināšana un nāve nav beigas, bet sākums mūžīgai svētlaimei. Princips ir tas pats visās diktatūrās visā pasaulē. Lauvas tiesa no tiem, kuri pretojas ir kristieši, jo tikai pārliecība par Jēzus augšāmcelšanos var dot drosmi tādai darbībai. Lai arī mēs drosmīgi turamies pie savas ticības un apliecinām augšāmcelto Kristu, kaut 98% cilvēki mūs nesaprot. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka Jēzus parādījās mācekļiem. Un šodien Viņš arī parādās mums. Kā? Īsumā caur kristīgo baznīcu, kas līdzībā ir attēlota šajā evaņģēlijā. Laiva un tīkli ir līdzībā kristīgā baznīca. Ir rakstīts, ka tīkli neplīsa, kaut bija daudzas zivtiņas. Kristīgā baznīca neplīst, jo ir būvēta uz stipra pamata, uz Jēzus augšāmcelšanās pamata. Līdz pastarai dienai būs kristīgā baznīca zemes virsū, kur cilvēki var glābt savas dvēseles un kas neplīsīs. Tās zivtiņas esam līdzībā mēs, esam noķerti baznīcas tīklos.
Kāpēc bija tieši 153 zivtiņas? Tajā laikā dabas pētnieki vai zoologi bija pārliecināti, ka ir 153 zivju sugas pasaulē. 153 bija visas zivju sugas. Proti, tas nozīmē, ka cilvēki no visām tautām, ciltīm un valodām tiks noķerti baznīcas tīklos. Mūsu uzdevums ir, lai noķertu zivtiņas Alūksnē, starp tiem, kurus mēs pazīstam. Un Jēzus parādās, kur ir tīkli un laiva, proti, kristīgās baznīcas kopībā. Ir arī rakstīts, ka tie mācekļi bija kopā. Tas ir ļoti būtisks. Vismaz katru svētdienu tām zivtiņām un tiem cilvēku zvejniekiem ir jābūt kopā, lai pirmkārt stiprināties Kungā un otrkārt stiprināt un iedrošināt viens otru. Nav viegli būt pavisam neliela minoritāte, tāpēc ir īpaši būtiski šādā veidā stiprināties un stiprināt citus. Es negribu pateikt, ka mūsu draudze totāli nīkuļo un ir totāla vārgule, tas būtu pārspīlēts, bet lielā mērā tā ir. Draudze varētu būt daudz spēcīgāka. Un galvenais iemesls šim vājumam ir, ka visi draudzes locekļi nesanāk kopā Svētdienās.
Mums ir daudzi draudzes locekļi, kuri uzskata, ka pietiek sanākt kopā reti vai nekad. Es tiešām priecājos par tiem 20 līdz 30, kas nāk kopā katru svētdienu. Bet, ja pārējie 120 arī sanāktu kopā katru svētdienu, gala rezultāts būtu daudz spēcīgāks. Te notika brīnums, visas zivju sugas tika noķertas, kad mācekļi bija kopā. Jo mazāk draudzes locekļi, kuri sanāk kopā svētdienās, jo mazāk brīnumi. Jo vairāk draudzes locekļi, kuri sanāk kopā svētdienās, jo lielāki brīnumi. Tie mācekļi gāja zvejot, makšķerēt. Cik es zinu, tīri burtiski ir maz kaislīgi makšķernieki draudzē, bet.. Līdzībā visi esam kaislīgi makšķernieki. Visi grib noķert labu dzīvesvietu, labu dzīvesdraugu, labi apmaksātu darbu, labi audzinātus bērnus utt. Un tas ir atļauts, bet.. Vajag arī un pirmkārt noķert personiskās attiecības ar augšāmcelto Kristu, pārliecību, ka Viņš ir augšāmcelies, dzīvs un valda.
Daudziem liekas grūti liecināt par savu ticību. Un tā arī ir. Bet vajag atrast labāko paņēmienu. Un kas tas būtu? Es nesen lasīju vienā kristīgā žurnālā no Zviedrijas, par kristīgu medmāsu. Viņa bija nolēmusi neliecināt par savu ticību ar vārdiem, tikai ar darbiem. Vienā jaukā dienā, viens slimnieks teica viņai šādus vārdus: tu dari savu darbu rūpīgāk par citām medmāsām, tu vienmēr esi pieklājīgāka un priecīgāka par pārējām. Es ilgi esmu domājis kāpēc un tagad esmu izdomājis kāpēc. Tev jābūt kristietei, nevar būt cits paskaidrojums. Trāpīts desmitniekā. Esi pārliecināts sirdī, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Nerunā par savu ticību, bet dari savu darbu rūpīgāk un kārtīgāk par kolēģiem. Esi pieklājīgāks un priecīgāks par kolēģiem. Ātrāk vai vēlāk trāpīsies arī tev desmitniekā.
Šodienas bauslis: Mums ir jāveido personiskas attiecības ar augšāmcelto Kristu.
Šodienas evaņģēlijs: Pasaule ir uzvarēta caur Jēzus augšāmcelšanām un ticība tam. Kaut tā neizskatās.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir pārliecinoši pierādījumi, ka Jēzus ir augšāmcelies.
2. Augšāmceltais Jēzus parādās kristīgās baznīcas kopībā.
3. Mums vajag pirmkārt nomakšķerēt personiskās attiecības ar augšāmcelto Kristu.
Sprediķis Kristus augšāmcelšanās svētkos
Jesaja 25:8-9, Ap. Darbi 13:32-35, Jāņa ev. 20:1-10
Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Jēzus IR augšāmcelies. Tas ir pirmais un galvenais šodien. Jēzus ir uzvarējis nāvi, atvēris ceļu uz Debesu Valstību un Viņš dzīvo un valda. Vecās Derības lasījumā ir pieminēts, ka Viņš ir uzvarējis nāvi. Šis pravietojums tika uzrakstīts aptuveni 700 gadus pirms tas notika. Šeit ir pravietojums par šodienas notikumu, par Jēzus augšāmcelšanās.
Otrajā lasījumā ir pieminēts par izpildi, par šī pravietojuma piepildījumu. Dieva vārds piepildījās un piepildīsies, Dieva solījumi bija un ir patiesi. Te tiek paskaidrots, ko Jēzus augšāmcelšanas nozīmē, kādas tam ir sekas. Būtu daudz ko pieminēt šajā sakarā, bet galvenais ir, ka ceļš ir atvērts uz Debesu Valstību tiem, kuri tic un nožēlo grēkus. Evaņģēlijā dzirdējām, ka Marija Magdalēna gāja uz kapu, kad vēl bija tumsa. Viņa vēl nav atradusi Jēzu, viņai vēl nav pārliecība, ka Viņš ir augšāmcelies, un viņa burtiski atrodas tumsā. Līdzībā tas pat attiecas uz visiem. Ja tu neesi atradis Jēzu, ja tev nav pārliecība, ka Viņš ir augšāmcelies, tu atrodies tumsā pārnestā nozīmē. Pašreiz daudzi šausminājas un ir pārsteigti, par tām zvērībām, kas ir notikuši Ukrainā. Un pamatoti, ļoti pamatoti šausminājas, bet nav īsti pamatots būt pārsteigtam.
Visos laikos un visās vietās cilvēks mēģina uzbūvēt gaisa pilis ap sevi, ka viņš ir labs un inteliģents, ka viss paliek labāk un attīstās pozitīvi uz augšu. Bet tā nav patiesība. Cilvēks ir ļauns un grēcīgs. Tā ir diemžēl patiesība. Un nav tikai Krievijā, bet visur. Ko Trīsvienīgais Dievs grib mums mācīt caur notikumiem Ukrainā? Būtu daudz ko pieminēt, bet viena būtiska lieta ir, ka bez Jēzus un Viņa augšāmcelšanas, mēs visi atrodamies tumsā. Nav tik traki, ka viss šajā pasaulē ir skumīgi, slikti un bezcerīgi, bet.. Visur, ātrāk vai vēlāk, vairāk vai mazāk, kaut kas sanāks greizi, jo, cilvēks ir ļauns un grēcīgs. Tāpēc, ja liekam savu cerību uz šo pasauli, mēs būsim sarūgtināti. Kaut kas tamlīdzīgs Ukrainas notikumiem ir noticis daudzas reizes iepriekš, un notiks daudzas reizes vēl, kamēr šī pasaule pastāvēs.
Tāpēc Trīsvienīgais Dievs grib mācīt mums likt savu cerību uz Jēzu, uz Viņa augšāmcelšanos un uz Debesu Valstības svētlaimi. Tur augšā būs labi, bet ne zemes virsū. Kā iegūt optimismu un pārliecību par gaišāko nākotni kopā ar Jēzu? Ir jādara kā Marija Magdalēna. Ir rakstīts, ka viņa skriešus devās, lai noskaidrotu visu par Jēzus augšāmcelšanos. Nav gluži pareizi tulkots te. Orģinālvalodā ir rakstīts, ka viņa tūlīt, nekavējoties skrēja. Tūlīt, nekavējoties ir jāpārliecinājas, ka Jēzus ir augšāmcelies, ka Viņš dzīvo un valda. Kāpēc nekavējoties? Tāpēc, ka daudz saistībā ar Jēzu ir negaidīts. Gandrīz visi bija pārsteigti un no sākuma šaubijās par Jēzus augšāmcelšanos. Gandrīz visiem šis bija negaidīts notikums. Tomēr, kaut gandrīz visiem negaidīts, Jēzus augšāmcelšanās bija īsts un patiess notikums. Tas pats princips attiecas uz mūsu nāvi un uz Jēzus otro atnākšanu. It kā visi zin, ka viņiem būs jāmirst. Bet maz ņem to nopietni un maz sagatavojas tam. Ne vienmēr, bet noteikti bieži, nāve nāk negaidīta.
Tāpat arī Jēzus otrā atnākšana, lai tiesātu dzīvos un mirušos nāks negaidīt, brīdī, kad mēs to negaidām. Tāpēc ir jādara kā Marija. Nekavējoties ir jāiegūst pārliecība, ka Jēzus ir augšāmcēlies, dzīvo un valda. Lai tu esi sagatavots fiziskai nāvei un Jēzus otrai atnākšanai. Marijas galvenā problēma bija, ka viņa nezināja, kur atrast Jēzu. Bet te mums ir daudz labāks izejpunkts, jo, mēs zinām, kur atrast Jēzu. Jēzus ir atrodams Bībelē, lūgšanā, altāra sakramentā un draudzes kopībā. Tās ir īstas vietas, kur atrast drošību, pārliecību, prieku un optimismu. Ir rakstīts, ka Jānis redzēja un ticēja. Un tā tam jābūt arī mums. Laikam kādam liekas, ka šis sprediķis ir pārāk drūms un pesimistisks, šodien taču ir prieka diena. Un ir taisnība, ka līdz šim tonis ir bijis diezgan pesimistisks, jā. Bez pārliecības par Jēzus augšāmcelšanos pesimismam ir stiprs pamatojums, un optimismam trūkst pamatojums, bet..
Kad mēs redzam un ticam, tad optimismam ir savs laiks. Ja mēs skatāmies nedaudz uz priekšu Bībelē varam pamanīt, ka beigās gan Marija, gan Jānis un Pēteris ir pavisam priecīgi un optimistiski. Kaut viņi bija drūmi un uztraukti no sākuma. Un pārliecība par Jēzus augšāmcelšanām bija tas, kas visu mainīja. Vārds dzīvība būtu galvenais, lai raksturotu visu saistībā ar Jēzus augšāmcelšanām. Mums ir pirmkārt dzīvs Kungs Jēzus Kristus, kas parādās un darbojas caur dzīvo kristīgo baznīcu. Un ja mums ir īsta ticība Jēzum un Viņa augšāmcelšanām, tad esam garīgi dzīvi cilvēki, kam ir dzīva cerība un dzīva ticība. Jēzus augšāmcelšanās un ticība tam pārveido dzīvi par pastāvīgiem svētkiem, maina un svēta visu. Nevaram izslēgt, ka kodolieroči tiks lietoti Ukrainā, bet.. Totāls atomkarš nebūs, jo, ir rakstīts Bībelē, ka šī planēta un cilvēces vēsture beigsies, kad Jēzus nāks atpakaļ. Ticībā Jēzus augšāmcelšanai, optimismam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums.
Šodienas bauslis: Bez pārliecības par Jēzus augšāmcelšanās atrodamies tumsā, un pesimismam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus IR augšāmcelies un ticībā tam, optimismam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Jēzus ir uzvarējis nāvi.
2. Jēzus ir atvēris ceļu uz Debesu Valstību.
3. Jēzus dzīvo un valda.
Sprediķis Lielajā piektdienā
Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16,5:7-10, Jāņa ev. 18-19
Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, Jēzus krusts uz Golgātas. Pašreiz visa pasaules uzmanība ir vērsta uz Ukrainu, uz karu tur. Ir protams ļoti traģiski, kas tur notiek, bet principā tas karš tur ir tikai pastiprinātā, saāsinātā režīmā, kas notiek vairāk vai mazāk visur. Visur notiek karš starp Trīsvienīgā Dieva un sātana armijām. Arī Latvijā, Alūksnē un visur cilvēki dara viens otram pāri.
Jautājums ir kāpēc? Un atbilde ir, tāpēc, ka cilvēks ir ļauns, grēcīgs un neinteliģents. Un visur, ne tikai Krievijā. Es neesmu Dievs, man nav garīgs rentgens, negribu izteikties pārāk noteikti. Bet man liekas, ka Vladimirs Putins cieš no lepnības, un diezgan augstas pakāpes lepnības. Viņam jau ir garšīgs ēdiens, alkohols, luksus preces, greznas pilis, sievietes, vara utt. neierobežotos apmēros, bet sātans ir apkrāpis viņu, ka ar to nepietiek. Viņam ir jākļūst par Krievijas caru un jāatjauno vareno Krievijas impēriju. Tāpēc notiek zvērības un mirst civiliedzīvotāji Ukrainā. Tas ir pavisam briesmīgi. Vienīgais ko piebilst ir, ka Putins nav vienīgais, kas cieš no lepnības. 99% no pasaules iedzīvotājiem cieš no lepnības, vairāk vai mazāk.
Kas ir lepnības cēlonis, sakne? Ka cilvēks neapliecina sevi par grēcinieku, ka viņš uzskata, ka Jēzus nāve pie krusta neattiecas uz viņu. Ka viņš uzskata, ka Jēzus krusta nāve priekš viņa ir nevajadzīga, jo, viņš taču ir labs cilvēks. Jēzus krusta priekšā viss paliek skaidrs par cilvēka attieksmi. Ja cilvēks apliecina sevi par grēcinieku un saka, ka Jēzus krusta nāve viņam ir vienīga cerība, tad viņš nav lepns. Toties, ja cilvēkam Jēzus krusts liekas absurds, nesaprotams un nevajadzīgs, tad viņš ir lepns. Ir jāpaļaujas uz Jēzus krustu, uz Dieva žēlastību, nevis uz to, ka es esmu labs cilvēks. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, kas nozīmē, ka cilvēks ir radīts ar radošu potenciālu. Cilvēks nav apmierināts stāvēt uz vietas, viņš grib kaut ko augt, pilnveidoties, attīstīt un radīt. Tas ir principā labi, tā tam jābūt, bet. Viss var tikt lietots pareizi un nepareizi. Lepns cilvēks neizbēgami lieto savu radošo potenciālu nepareizā veidā.
Putins pavisam acīmredzot nepareizā veidā. Bet 99% arī lieto šo potenciālu nepareizi. Daudzi pūlas, lai viņiem piederētu pēc iespējas vairāk, lai viņi būtu slaveni, lai viņiem būtu luksus preces ar ko zīmēties utt. Kā tad pareizi lietot savu radošo potenciālu? Solis numur viens ir, lai apliecinātu sevi par grēcinieku, apliecināt, ka Jēzus krusts man ir vienīgā cerība. Un pēc tam lietot savu radošo potenciālu pirmkārt, lai veidotu un padziļinātu attiecības ar savu Pestītāju. Ja tā ir tava pirmā prioritāte, tad automātiski tu lieto savu radošo potenciālu pareizi arī citās lietās. Ja tā nav pirmā prioritāte, tad automātiski viss sanāk vairāk vai mazāk šķībi arī citās lietās. Kāpēc ir vienmēr maz cilvēki baznīcā Lielajā Piektdienā? Cilvēki aizbildinājās, ka ir nepatīkami dzirdēt par asinīm un ciešanām, bet tas nav īstais iemesls. Īstais iemesls ir, ka cilvēks negrib apliecināt sevi par totālu un nopietnu grēcinieku. Lielā Piektdiena un Jēzus krusts nozīmē bankrots SIA cilvēks. Un 99% cilvēki negrib bankrotēt Trīsvienīgā Dieva priekšā, viņi negrib apliecināt savu totālo atkarību no Jēzus krusta. Viņi grib būt lepni un šķietami labi cilvēki.
Ko tad darīt? Vajag pacelt balto karogu Jēzus krusta priekšā un nespuroties pretī, apliecināt sevi par grēcinieku Dieva priekšā. Un pēc tam pirmkārt lietot savu radošu potenciālu, lai veidot un padziļināt attiecības ar Jēzu. Kā to darīt konkrēti? Lūdzu, piecelieties kājās un atkārtojiet un atdari pēc manis. Noliec roku pie pieres un saki Jēzum: Tava galva kļuva asiņaina no ērkšķiem manu grēku dēļ. Pēc tam noliec roku uz labās pēdas un saki: Tava laba pēda tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Noliec roku uz kreisas pēdas un saki: Arī tava kreisa pēda tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Pacel roku uz labā pleca un saki: Tava laba roka tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Noliec roku uz kreisa pleca un saki: Arī tava kreisā roka tika pienaglota ar asu naglu, manu grēku dēļ. Tavā sāna tika iedurts ar šķēps, un tūlīt iznāca ūdens un asinis, lai mūsu dvēseles var tikt salīdzinātas un izglābtas.
Arī nevajag aizmirst to, kas to visu ir darīs iespējamo caur savu, jā vārdu. Tāpēc ir jāsaka Dievmātei Marijai šādus vārdus: Arī caur tavu dvēseli izgāja zobenu, lai visur zemes virsū no daudzām sirdīm iznāktu avotu ar grēku nožēlas un pateicības asarām.
Šodienas bauslība: Ir jāapliecina, ka esmu grēcinieks Trīsvienīgā Dieva priekšā, ka Jēzus krusts ir mana vienīga cerība.
Šodienas evaņģēlijs: Ir grēku piedošana un glābšana visiem, kuri tic un nožēlo grēkus.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Visur notiek karš starp Trīsvienīgo Dievu un sātanu.
2. Ir jāpaceļ balts karogs Jēzus krusta priekšā un jāapliecina sevi par grēcinieku.
3. Ir jālieto savu radošo potenciālu, lai veidotu un padziļinātu attiecības ar Dievu.
Sprediķis Zaļajā ceturtdienā
2 Mozus 12:21-28, 1 Korintiešiem 11:20-32, Jāņa ev. 13:1-15
Šodien ir Zaļā Ceturtdiena un galvenā tēma ir Jaunā Derība, kas ir iedibināta Kristus asinīs. Šī dienas nosaukums ir biķera dzimšanas diena, jo, Dievgalds vai altāra sakraments tika iestādīts vai iedibināts šodien. Vecās Derības lasījums ir pravietojums vai zīme par Kristus asinīm un altāra sakramentu. Izraēla tauta bija vergi Ēģiptē, faraons negribēja atlaist viņus.
Tad nāca desmit mocības pār ēģiptiešiem un pēdēja bija pirmdzimušo nāve. Visi ēģiptiešu pirmdzimušie nomira un visi Izraēla pirmdzimušie izdzīvoja, jo, Jēra asinis aizsargāja viņus. Līdzībā Jēzus ir Dieva Jērs un Viņa asinis, altāra sakraments mūs aizsargā no garīgas nāves. Tiem, kuri tic, nožēlo grēki un bauda altāra sakramentu, ir drošs solījums par dvēseles pestīšanu, par mūžīgo svētlaimi. Otrais lasījums māca, kā cienīgi baudīt altāra sakramentu. Vajag būt kristītam un iesvētītam, vajag ticēt pa īstam, vajag nožēlot grēkus, vajag ticēt, ka sakraments IR Kristus asinis un miesa. Bet ir vēl viens nosacījums, kas tiek uzsvērts šodien. Vajag arī uzturēt korektas attiecības ar citiem un izlīgt, ja ir bijuši pāri darījumi, asi konflikti, apvainojumi utt. Kristus krustam ir divi stabi, vertikālais un horizontālais. Vajag saņemt piedošanu un izlīgumu vertikāli no Trīsvienīgā Dieva jā, bet.. Tas ir solis numur viens, ārkārtīgi būtisks solis, bet tomēr tikai solis numur viens.
Vajag arī soli numur divi, proti, izlīgt, izrunāt, risināt konfliktus utt. ar citiem cilvēkiem, cik tas ir mūsu spēkos. Ja ir bijis ass konflikts ar citu cilvēku un tu mēģini to risināt, bet tas otrais ir noraidošs, nu, tad nav ko darīt. Tad nav tava vaina un tu vari iet pie sakramenta, BET, cik tas ir mūsu spēkos, vajag izlīgt un uzturēt korektas attiecības ar citiem. Un, cik tas ir mūsu spēkos, darīt žēlsirdības darbus. Evaņģēlijā ir mācība, kā palikt jaunajā Derībā, kā palikt pie Jēzus, kādi ir vēl nosacījumi, lai cienīgi baudīt sakramentu. Jēzum bija laiks pāriet no šīs pasaules pie Tēva. Viņš to arī drīz izdarīja. Tīri burtiski mums ar to nav jāsteidzas, tīri burtiski mūsu aicinājums ir, lai dzīvotu un kalpotu pasaulē, bet.. Garīgā ziņā, caur ticību, mūsu aicinājums ir, lai darīt to pašu. Ja tu neesi pārgājis ticībā no šīs pasaules, tu neesi īsts kristietis, neesi Jaunajā Derībā un neesi cienīgs saņemt sakramentu.
Mums ir jādzīvo ar divām kājām zemes virsū, bet ar sirdi Debesīs pie Dieva. Tad ir kā vajag. Jēzus un tie apustuļi bija sapulcējušies uz mielastu. Tas ir tieši ko mēs arī esam darījuši un darām, un tieši tagad. Šajā Dievkalpojumā saņemam garīgo pārtiku Bībeles vārdos, lūgšanā un tīri burtiski caur sakramentu. Katru reiz kad tu lūdz un lasi Bībeli mājās, tev ir garīgs mielasts ar Jēzu. Cilvēks nedzīvo no maizes vien, viņam vajag divus veidus pārtiku. Miesisko un garīgo. Ēdenes dārzā Ieva un Ādams ēda aizliegto augli, un grēks ienāca pasaulē. Dievkalpojumā mēs ēdam Kristus miesu un asinis. Ar to grēks nepazūd bet, tiek piedots. Aizliegtais auglis bija mirstības ēdiens. Baznīcas tēvi māca, ka sakraments ir nemirstības zāles. Arī kristiešiem miesa ir mirstīga bet. Tiem, kuri bauda nemirstības ēdienu, sakramentu, dvēsele tiek izglābta un var dzīvot pie Dieva pēc fiziskās nāves.
Ir rakstīts, ka sātans bija ielicis sirdī Jūdam, lai nodotu Jēzu. Visa ļaunuma avots ir sātans. Mūsdienās sātana eksistence tiek uzskatīta par viduslaiku māņticību un viss ļaunums tiek paskaidrots ar cilvēciskiem faktoriem, ar slikto vidi utt. Pirmkārt jēdziens cilvēciskais faktors nav nekas cits kā izdaiļojums, īstais cēlonis ir iedzimtais grēks. Otrkārt ir protams taisnība, ka vide kaut kā ietekme, bet tik un tā sātans slēpjas aiz visa ļaunuma. Tāpēc ir jāapzinās, ka sātans visu laiku staigā apkārt un mēģina maisīties pa kājām un ietekmēt arī tevi uz visu ļaunu. Tāpēc vajag visu laiku dzīvot ļoti tuvu Trīsvienīgajam Dievam un nepārtraukti lūgt par palīdzību un aizsardzību. Ir rakstīts, ka Jēzus sāka mazgāt mācekļiem kājas. Tīri burtiski šis process tika pabeigts pirms gandrīz diviem tūkstošs gadiem, bet.. Pēc būtības Jēzus turpina darīt to pašu arī šodien. Šodien Jēzus mūs apkalpo Dievkalpojumā. Mācītājs ir tikai instruments Dieva rokā, īstais darītājs ir Jēzus pats.
Grēksūdzē un sakramentā Jēzus nemazgā mūsu kājas, bet mazgā mūs tīrus no grēka. Šodien notiek nedaudz atšķirīgā veidā bet pēc būtības Jēzus turpina mazgāt, tīrīt arī mūs šodien caur grēksūdzi, sakramentu, lūgšanu, Bībeles lietošanu utt. Un mūsu pareiza atbilde, atsauce ir, lai cik tas ir mūsu spēkos, kalpot Dievam un citiem cilvēkiem. Cik tas ir mūsu spēkos ir būtiska piebilde. Bet kaut kā visiem ir iespējams kaut nedaudz un lielā vājībā un nepilnībā kalpot Dievam un citiem. Ir daudz kas traucē cilvēkiem ticēt un dzīvot Jaunajā Derībā un saņemt sakramentu cienīgi. Bet viens nerets iemesls ir, ka viņi kaut ko nesaprot par Dieva darbiem, un, ir neapmierināti ar Dieva darbiem. Kāds tuvs cilvēks ir miris ar vēzi, pašiem ir kaut kāda slimība utt. Pēterim bija tieši tas pats, viņš nesaprata, kāpēc Jēzus taisījās mazgāt viņam kājas.
Un ko Jēzus atbildēja: Tagad nezini, ko Es daru, bet pēc tam sapratīsi. Neuztraucies un neapvainojies, ja tu kaut ko nesaproti par Dieva darbiem, kāpēc kaut kas notiek. Ja ir kas būtisks, Jēzus to ātrāk vai vēlāk paskaidros tev. Un ja nepaskaidros, tad tas nebija tev būtiski un lemts zināt, vismaz ne zemes virsū. Ir jādzīvo ticībā, ka Trīsvienīgais Dievs zina, ko dara un virza cilvēces vēsturi un tavu dzīvi uz noteikto labo mērķi. Nav jālauž galvu ar daudziem kāpēc. Ir jāēd miesiska un garīga pārtika Dievkalpojumā un mājās darbadienās un ticēt, ka Jēzus zina ko dara.
Šodienas bauslis: Ir jāsakārto attiecības ar citiem PIRMS tu ej pie Dievgalda.
Šodienas evaņģēlijs: Altāra sakraments ir nemirstības zāles.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Altāra sakraments aizsargā pret garīgo nāvi.
2. Krustam ir divi stabi, vertikālais un horizontālais. Jābūt sakārtotām attiecībām abos virzienos.
3. Neuztraucies, ja tu kaut ko nesaproti, bet dari kā Jēzus saka.
Sprediķis Palmu svētdienā
2 Mozus 13:6-9, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16
Šodien ir Pūpolsvētdiena un galvenā tēma ir ceļš uz krustu, Jēzus ceļš uz Golgātas krustu. Tomēr, ja mēs gribam sekot Jēzum, mums arī jābūt gataviem iet uz krustu. Kā, kādā veidā? Par to mums māca šodienas lasījumi.
Vecās Derības lasījums māca, par raudzēto un neraudzēto mīklu. Raudzēta mīkla ir aizliegta, kāpēc? Tāpēc, ka raudzēta mīkla ir grēka simbols. Ja tu padodies velnam un grēka darbiem, sātana ietekme un tavu grēku mērs aug kā mīkla pie siltas krāsns. Kā tauta saka, dod sātanam mazu pirkstiņu un viņš paņems visu roku. Mācība ir, ka vajag cik iespējams cīnīties pret grēku un līdzībā neļaut sātanam mājot pie siltas krāsniņas. Tas ir krusts, grūtība, cīņa, bet svētīta cīņa. Otrajā lasījumā mācība ir, ka mums jābūt pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum. Kam es gribu līdzināties? Daudzi lasa Kas jauns vai Privāta dzīve un grib līdzināties tur pieminētiem cilvēkiem un viņu dzīvesveidam. Bet tie nav labas priekšzīmes. Mums ir jālīdzinās Jēzum cik iespējams, caur lūgšanu, pazemību, žēlsirdības darbiem utt. Un tas nav viegli. Ir daudz vieglāk ļaut sātanam mājot pie siltas krāsniņas, bet tas ir būtiski sliktāk, jo tas beigsies ellē uz mūžīgiem laikiem.
Katru dienu cīnīties ar savu slikto raksturu, katru dienu pārvarēt garīgo slinkumu utt, ir krusts, ir grūtība, ir cīņa, bet.. Tā ir neizbēgama cīņa, ja gribam sekot Jēzum un līdzināties Viņam. Un neesam vieni šajā cīņā. Trīsvienīgais Dievs stāv klāt un palīdz mums caur Svēto Garu šajā cīņā. Kas lūdz palīdzību, tas dabūs palīdzību. Evaņģēlija notikumi norisinājās sešas dienas pirms Lieldienām, proti, šodien. Tīri burtiski, vēsturiski evaņģēlija notikumi norisinājās pirms diviem tūkstošs gadiem, bet.. Caur Svēto Garu, ticībā, viss notiek tagad, šodien. Šodien Jēzus nāk pie mums, lai pārbaudītu mūs, vai mēs gribam sekot Viņam, arī, kad ceļš iet uz krustu. Jēzus bija augšāmcēlis Lācaru no mirušajiem tīri burtiski. Tīri burtiski tas pats nav noticis ar mums, bet.. Līdzībā mums jābūt augšāmcēlušiem no garīgas nāves, no dzīves grēkā bez Jēzus. Evaņģēlijā redzam pozitīvus un negatīvus piemērus par šo. Jūdas Iskariots nav augšāmcelies no garīgās nāves, bet Marija, Marta un Lācars ir. Kā es varu pārbaudīt sevi, vai esmu kā Jūdas vai kā tās abas māsas un Lācars?
Marija nodarbojas ar pielūgsmi, viņa sēdēja pie Jēzus kājām, lai pielūgtu. Martai bija praktiskas dotības, viņa kalpoja ar diakonijas darbiem, taisīja ēst. Lācaram bija evaņģelizācijas dotības, viņš liecināja un daudzi sāka ticēt. Šādā veidā viņi ir simbols par visu kristīgo baznīcu, jo, te ir pieminēts galvenais, ar ko kristīgai baznīcai ir jānodarbojas. Ar pielūgsmi, ar diakoniju un ar liecību pasaulē par Jēzu. Daži no mums ir vairāk kā Marija, pielūgsme ir galvenais aicinājums, daži vairāk kā Marta, diakonija ir galvenais aicinājums, daži kā Lācars, dot liecību ir galvenā dotība. Parasti viens no, ir galvenā dotība, bet.. Ja tu vairāk vai mazāk nodarbojies ar visām šīm nodarbēm, tad esi augšāmcelies no garīgās nāves. Ja nē, tad ir jālūdz, lai tu Svētā Garā spēkā, ar Trīsvienīgā Dieva palīgu, vari augšāmcelties no garīgās nāves.
Marija, Marta un Lācars sarīkoja mielastu Jēzum un Marija svaidīja Viņa kājās. Kāpēc? Lai dotu godu Jēzum, jā, bet.. Laikam iemesls ir vēl dziļāk. Jēzus saka, ka ir saistība ar Viņa bērēm un tā arī ir. Marija zin, ka Jēzus ies uz savu krustu, viņa zin, ka Viņš mirs un tiks apglabāts. It kā pārējie arī zināja, jo, Jēzus to visu pateica atklāti daudzas reizes, bet.. Pārējie tam netic, neņem nopietni. Visticamāk Marija ir vienīgā šajā dienā, kas ir sapratusi un ticējusi, kas notiks. Kāpēc pārējie tam neticēja, neņēma nopietni? Visticamāk, tāpēc ka viņiem bija bailes no krusta, viņiem tas lika pavisam nepatīkami un viņi negribēja saprast. Un mēs esam tieši tādi paši. Visos laikos un visās vietās Marija ir unikāls eksemplārs kamēr bailīgi netrūkst. Kāpēc mēs baidāmies no krusta un ciešanām? Iemesli ir daudzi, bet pēc būtības viens. Mazticība un remdenībā. Mēs paši par sevi esam vāji un bezspēcīgi un tāpēc ir jāļauj Svētajam Garam mūs pildīt ar Savu spēku un drosmi. Un to mēs darām pārāk nelielos apjomos.
Bībeles un agrīnas baznīcas laikā krustā sišana vai vardarbīga nāve burtiski bija reāls drauds daudziem kristiešiem. Mēs varam priecāties, ka šodien mums tā nav, vai vismaz, ka risks ir pavisam neliels. Tomēr, ir divi krusti, kas mums neizbēgami ir jānes šodien. Viens ir nesaprašana no citiem. Ja tu dari kā Lācars un dod skaidru liecību par savu ticību un Jēzus darbiem, tad reakcija būs no darba biedriem, kaimiņiem, radiem utt. Labākā gadījumā viņi domā, ka tu esi jocīgs, labākā gadījumā tu izspruksi ar bojātu reputāciju. Sliktākā gadījumā viņi būs atklāti naidīgi. Vairāk vai mazāk nesaprašana no neticīgiem ir viens neizbēgams krusts. Ja tu ar to nekad neesi sastapies, tad tu neesi augšāmcelies no garīgās nāves.
Otrais krusts ir apziņa par grēkiem. Ir daudz vieglāk dzīvot ilūzijā, ka tu esi labs cilvēks vai tikai sīks neliels grēcinieks. Tomēr, Svētais Gars atklāj un parāda grēkus. Tas ir sāpīgs un nepatīkams process. Ja tu ņem savu ticību nopietni, tu redzi, ka tu nemaz neesi tik labs un nevainīgs, cik tev likās iepriekš. Tad parādās mudž ar grēkiem. Ja tu dzīvo ilūzijā, ka esi labs cilvēks, tu neesi augšāmcēlies no garīgās nāves. Ja redzi pilns ar grēkiem sevī, esi augšāmcēlies no garīgās nāves. Mums visiem ir bailes no tiem krustiem, ko es pieminēju. Ir tikai viens veids kā tās pārvarēt. Rīkot mielastu Jēzum. Proti, ēst garīgo pārtiku kopā ar Viņu. Katrs Dievkalpojums, katra lūgšanas reize, katru reizi, kad tu lasi Bībeli, ir pēc būtības garīgo maltīti ar Jēzu. Katru reizi kad tu ēd garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, Viņš paskaidros tev, ka šie krusti nav bīstami. Jo, aiz tiem, aiz tiem ērkšķiem uz ko ir jāstaigā šajā pasaulē, ir Debesu Valstības svētlaime.
Šodienas bauslis: Mums ir jātiecas, lai mēs būtu pēc iespējas līdzīgāki Jēzum.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus rīko mielastu Debesu Valstībā tiem, kuri ir ēduši garīgo pārtiku kopā ar Viņu zemes virsū.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir jānes savs krusts un jācīnās pret grēka raugu.
2. Ir jānes savs krusts un jāmēģina būt pēc iespējas līdzīgākam Jēzum.
3. Ir jānes savs krusts un jāmēģina Dieva spēkā pārvarēt bailes no tā.
Sprediķis Gavēņa laika 4.svētdiena
2 Mozus 16:11-15, 31,35, 1 Pēter 2:1-3, Jāņa ev. 6:24-36
Šodienas galvenā tēma ir par Dzīvības maizi, ka Jēzus ir dzīvības maize. Līdzībā varam teikt, ka no pelnu trešdienas līdz šodienai esam bijuši pie garīgās frontes, ierakumos. Šodien ir laiks iet nedaudz aiz frontes, ēst, stiprināties un atpūsties. Ir rakstīts 145. psalmā, ka Dievs dod barību īstajā laikā. Dievs zina, ka pēc vairāk kā trīs nedēļām pie frontes mums vajag nedaudz atelsot un stiprināties.
Vecās Derības lasījumā dzirdējām par mannu tuksnesī, ka Trīsvienīgais Dievs pabaroja savu tautu tuksnesī. Tīri burtiski mēs nedzīvojam tuksnesī, bet nereti mēs jūtamies, it kā tā būtu. Līdzībā ir tuksnesis arī pie mums, proti, visādas grūtības ar ko mēs paši netiekam galā. Tāpēc Dievs dod arī šodien miesisko un garīgo maizi tuksnesī. Garīgā maize ir lūgšana, Bībele, altāra sakraments un draudzes sadraudzība. Tomēr, šodien saistībā ar garīgo maizi uzsvars ir uz altāra sakramentu. Altāra sakraments vai Dievgalds ir būtisks veids, kā saņemt garīgo maizi tuksnesī, kā stiprināties garīgā cīņā. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc cilvēks nevar būt par kristieti ārpus no draudzes, jo, tur nav sakraments.
Otrajā lasījumā galvenie vārdi ir alkstiet un kļūtu pieauguši. Vajag ilgoties pēc sadraudzības ar To Kungu un caur garīgo praksi augt ticībā un svēttapšanā. Un kā mācītājs Jānis Bītāns mums mācīja, tam ir jānotiek sistemātiski un regulāri caur garīgo disciplīnu. Nevis kā pagadās. Ja notiek tikai kā pagadās, tad būs garīgs negadījums. Ja tu neilgojies pēc augšanas ticībā, ja tava garīgā dzīve notiek kā pagadās, tad ir garīgā krīze. Tad ir jālūdz, lai Svētais Gars ienāktu tavā tuksnesī un palīdzētu tev meklēt to Kungu sistemātiski, ar ilgām sirdī. Evaņģēlijā Jēzus runā par Dzīvības maizi un arī šeit ir uzsvars uz Dievgalda kā svarīga garīga pārtika. Tauta pamanīja, ka nedz Jēzus, nedz Viņa mācekļi nav pie viņiem. Vairāk vai mazāk visiem cilvēkiem būtu jāpamana to pašu. Saistībā ar neticīgajiem viņi ir vispār pazudušās avis. Saistībā ar mums, cerams nav tik traki, ka Jēzus ir pavisam pazudis, bet.. Kurš var likt roku pie sirds un pateikt, ka ir perfekts kristietis bez trūkumiem? Neviens. Mūsu grēcīgās dabas dēļ mums visiem vienmēr ir kāds trūkums, kāds aspekts, kur mēs maldāmies, kur mēs klūpam, kur neesam pietiekami pieauguši ticībā.
No vienas puses, tas ir vairāk vai mazāk neizbēgams mūsu grēcīgās dabas dēļ, bet.. No otras puses, cik tas ir mūsu spēkos, ir jālūdz un jāstrādā, lai Jēzus būtu pēc iespējas vairāk atrodams pie mums. Kā to darīt? Tauta iekāpa laivās, lai meklētu Jēzu. Laiva ir no seniem laikiem simbols par kristīgo baznīcu, Noas šķirsts ir galvenais piemērs tam. Secinājums ir vienkāršs. Laiva, kristīgās baznīcas sadraudzība, ir īsta vieta, kur meklēt Jēzu, kur augt ticībā. Kad es runāju ar tiem draudzes locekļiem, kuri reti vai nekad nenāk uz baznīcu, mans secinājums ir viennozīmīgs. Viņi ir pilni ar sātana meliem. Ar to es nesaku, ka viņi apzināti melo, tā nav, bet.. Viņi ir sātana apkrāpti, lai ticētu viņa meliem. Un iemesls ir skaidrs. Nenākot uz baznīcu, nestiprinoties ar garīgo pārtiku vispār un īpaši ar sakramentu, viņiem ir vāja garīgā aizsardzība un viņi iekrīt sātana melos ar visiem ragiem un nagiem.
Dažreiz es dzirdu sātana melus arī pie tiem, kuri bieži nāk uz baznīcu, bet krietni retāk un mazāk traki. Tāpēc vajag laivā, draudzes sadraudzībā meklēt Jēzu, garīgi pilnveidoties un mēģināt tikt galā ar saviem garīgiem trūkumiem. Tauta atrada Jēzu otrajā krastā, ezera otrajā pusē. Kāpēc, ko tas nozīmē? Ūdens ir bīstams, tur var slīkt. Tātad, lai atrastu Jēzu vajag kaut ko noslīcināt, nogalināt. Ko? Daudz, bet īsumā mūsu garīgo slinkumu un nevēlēšanās mainīties. Jo vecāks cilvēks paliek, jo grūtāk viņam mainīties. Padomā par taviem garīgiem trūkumiem, kuros aspektos tava ticība klibo visvairāk? Varbūt ne vienmēr, bet vismaz bieži, mūsu garīgās klibošanas ir saistīts ar kādu nevēlēšanas mainīties. Tāpēc vajag lūgt un strādāt, lai mēs ar Dieva palīgu spētu noslīkt, nogalināt, mūsu nevēlēšanas mainīties. Pa otru pusi no sliktu ieradumu noslīkšanas, mēs atradīsim Jēzu, augam ticībā.
Tauta domāja, ka Jēzus bija pazudis, bet reāli, objektīvi Viņš nebija pazudis. Ir tas pats princips šodien. Faktiski Jēzus nekur nepazūd, bet. Dažreiz subjektīvi mēs jūtamies it kā Jēzus būtu pazudis, dažreiz nevaram sajust Viņa klātbūtni. Tomēr, Jēzus nav reāli pazudis. Ja tu tā jūti, tad ir pārbaudījums. Tad Trīsvienīgais Dievs grib pārbaudīt tavu reakciju, vai tas tev uztrauc, jeb nē. Ja tu jūties it kā Jēzus būtu no tevis pazudis, tad ir jāsaka Dievam godīgi, ka tas tev uztrauc un jāturpina sistemātiski un mērķtiecīgi meklēt To Kungu. Ātrāk vai vēlāk garīgs prieks un klātbūtnes sajūta atgriezīsies. Jēzus šodien arī saka pavisam skarbus vārdus, pēc kā arī mums ir jāpārbauda savas sirdis. Tauta nemeklēja Viņu ticības dēļ, bet tāpēc, ka bija saņēmuši miesisko maizi nedaudz iepriekš. Viņi negribēja pašu Jēzu, viņi tikai gribēja to maizi ko Viņš deva. Lai viņi varētu slinkot un nevajadzētu strādāt. Mums ir jālūdz, lai mēs tādi nebūtu.
Es teicu, ka mums ir grūtu mainīties un šeit ir pieminēts tā lieta, kur mums parasti ir visgrūtāk mainīties. Tauta jautā, kas viņiem ir jādara Dieva darbos un Jēzus atbild, ka nekas nav jādara, ir jātic. Visur šajā pasaulē kaut ko ir jādara. Jau skolā ir labi jāmācas, darbā vajag labi strādāt utt. Esam pieraduši, ka vajag kaut ko pelnīt, nopelnīt, būt cienīgi kaut ko saņemt. Bet Trīsvienīgā Dieva priekšā ir pavisam otrādi. Trīsvienīgā Dieva priekšā mēs visi vienmēr esam necienīgi paši par sevi, nevaram neko nopelnīt, darbi ir sekas no ticības, bet nav ticības būtība vai pestīšanas pamats un iemesls. Jēzus krusta nāve un ticība tam ir pestīšanas iemesls, un pamats. Ticības darbi ir sekas no īstas ticības, bet nekad nav pestīšanas iemesls un pamats. Tu neko nevari darīt un neko nevajag darīt, lai pelnītu pestīšanu un mājvietu Debesīs. Vajag tikai ticēt tam, ko Jēzus ir darījis tevis dēļ Golgātā pie krusta.
Šodienas bauslis: Mums vajag ilgoties, augt ticībā un būt gataviem mainīties.
Šodienas evaņģēlijs: Dievkalpojumā varam atpūsties un stiprināties un Dievs dos miesisko un garīgo maizi tuksnesī, grūtībās.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Trīsvienīgais Dievs dod gan miesisko, gan garīgo maizi.
2. Mums vajag sistemātiski un mērķtiecīgi meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību, ne kā pagadās.
3. Ticības darbi ir sekas no īstas ticības, bet pestīšanas iemesls un pamats nav mūsu darbi, bet Jēzus krusta nāve un ticība tam.
Sprediķis Gavēņa laika 3.svētdiena
Caharija 3:1-5, 2 Korintiešiem 12:7-10, Lūkas 4:31-37
Šodienas galvenā tēma ir par Jēzu un sātanu. Par cīņu starp Jēzu un sātanu. Pirmā gavēņa svētdienā, tēma bija par sātana uzbrukumu. Otrā gavēņa svētdiena bija par ticības cīņu, par izturību cīņā ar sātanu. Šodien galvenā tēma ir, ka Jēzus uzvar sātanu. Ar citiem vārdiem, ka Jēzus aizsargā no sātana ietekmes.
Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka sātans ir virsprokurors. Viņš apsūdz mūs Trīsvienīgā Dieva priekšā. Bet caur Jēzus krusta nāvi mums ir tīri apģērbi, proti, piedoti grēki un sātanam vairs nav pamats mūs apsūdzēt. Kad mums ir piedoti grēki, sātans ir uzveikts. Otrais lasījums māca par ļoti parastu jautājumu, ko daudzi uzdod. Kāpēc ir ciešanas, ļaunums un grūtības, ja Dievs ir labs un visuvarens? Atbilde ir vienkārša, lai mēs netaptu iedomīgi, lai mēs nepaaugstinātos. Iemesls nav, ka Trīsvienīgais Dievs būtu nespēcīgs vai ļauns. Atbilde ir skaidra, bet diemžēl nav visiem pa prātam. Daudzi grib, lai Dievs mums nodrošinātu vieglu un patīkamu dzīvi, bez grūtībām, bet.. Tad mēs paliktu lepni un iedomīgi un nonāktu ellē. Tāpēc tā ir Dieva mīlestības izpausme, ka ir visādas grūtības un ciešanas, lai mēs nepaaugstinātos. Ir tieši kā Pāvils saka, kad esmu vājš, tad esmu stiprs. Jo Dieva spēks sāks darboties, kur mūsu spēki un iedomība beidzas. Ja Jēzus būtu apsolījis mums vieglu dzīvi, tad būtu pamats neapmierinātībai, bet. Viņš nav apsolījis mums vieglu dzīvi, tieši otrādi, visādas grūtības ir apsolītas. Lai mēs nepaliktu iedomīgi.
Evaņģēlijā dzirdējām, ka Jēzus mācīja sinagogā sabatā. Principā tas pats notiek tieši tagad. Atbilstoši mūsu apstākļiem sinagoga ir baznīca, sabats ir svētdiena. Vienīgi Jēzus nav fiziski klāt pie mums, bet. Garīgi neredzami Jēzus ir klāt un mācītājs kalpo kā Viņa vietnieks. Ja vien mācītājs māca saskaņā ar kristīgo mācību, tad pēc būtības ir tas pats šeit un tagad. Ir rakstīts, ka ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību. Tulkojums nav galīgi nepareizs, bet varētu arī tulkot pārliecinājās. Izbrīnījās un pārliecinājās būtu ideāls tulkojums. Tā būtu jābūt arī ar mums. Tāpēc ir jālūdz, lai tu un es pozitīvi brīnītos par Jēzus mācību un būtu pārliecināti, ka tā ir patiesība. Toties tiem ļauniem gariem nepatika Jēzus mācība. Tā ir visos laikos un visās vietās.
Tie ļauni gari saka, kāda tev ar mums daļa? Pēc būtības tulkojums ir pareizs, bet ļoti precīzi viņi saka kas mums ir kopīgs? Un zem rindām viņu domā ir, ka nekas kopīgs nav, ka Jēzum būtu jāliek viņus mierā, ka viņi negrib saskarsmi ar Jēzu. Un nekas nav mainījies pasaulē. Arī šodien ļaunie gari un laicīgie cilvēki nevēlas saskarsmi ar Jēzu, nevēlas dzirdēt, kas Viņam ir sakāms. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus saka, kas viņiem nav pa prātam. Cilvēki grib dzirdēt, ka viņi ir labi, bez grēka un, ka viss paliek materiāli labāk. Bet tas nav ko Jēzus un kristīgā ticība saka. Jēzus saka, ka cilvēks ir ļauns, grēcīgs un stulbs. Un nav tikai Hitlers un Putins, bet visi. Visiem ir grēka gēni sevī un pie nelabvēlīgiem apstākļiem jebkurš var palikt par totālu zvēru. Jēzus arī saka, ka materiāli viss nepaliek labāk, tieši otrādi. Nekas nav paliekošs un drošs šajā pasaulē.
Dēļ cilvēka ļaunuma un stulbuma vairāk vai mazāk nelaimes, un katastrofas notiek vienmēr, un visur. Tie ļaunie gari domā, ka Jēzus ir nācis, lai viņus pazudinātu, iznīcinātu, nogalinātu. Tīri burtiski tā nav, bet līdzībā gan. Jēzus ir nācis, lai iznīcinātu, pazudinātu visu mūsos, kas ir grēcīgs, lai nogalinātu mūsu iedomību un lepnumu. Tas ir vienīgais veids, kā uzveikt sātanu. Reiz mācītājam vaicāja? Mācītāj, kā mainīt pasauli, lai tā kļūst labāka? Mācītājs atbild: Katru dienu nogalini vienu vergu, nokauj vienu tiesnesi, nosit vienu rijīgo, nožņaudz vienu mantkārīgo, nošauj vienu lepno un nodur vienu nepateicīgo. Bet, kur lai es tik daudz atrodu? Sevī, mans draugs, tikai sevī. Pašreiz Putins ir ļoti ērts un noderīgs visiem farizejiem un tiem, kuri negrib apliecināt sevi par grēciniekiem. Putins ir tas ļaunais, kam ir jāmainās, nevis man. Saproti mani pareizi. Es nekādā gadījumā neaizstāvu Putinu un viņš ir protams ļauns, bet, viņš nav vienīgais grēcinieks zemes virsū. Katram ir potenciāls sevī, lai pie nelabvēlīgiem apstākļiem kļūst tāds pats.
Nenogalini ļaunumu sevī, dod tavām kaislēm brīvu vaļu, un tu un es būsim tādi paši. Tāpēc vajag katru dienu kļūt par slepkavu un cik iespējams nogalināt grēku sevī. Tas ir mūsu uzdevums karā starp Jēzu un sātanu. Es teicu, ka pasaule negrib dzirdēt, kas Jēzum ir sakāms. Un, ka iemesls ir, ka Jēzus saka nepatīkamas patiesības. Tomēr, Jēzus arī saka patīkamas patiesības. Ja cilvēki padodas Viņam un dzīvo kā Viņš māca, tad ļaunums, stulbums un sātana ietekme samazinājās. Jēzus ir stiprāks par sātanu. Ja vien cilvēki tic Jēzum un sadarbojas ar Viņu, sātanam būs pa muti. Ja esam pārliecināti, ka Jēzus ir stiprāks par sātanu, tad mums ir drosme redzēt īstenību, tāda kāda tā ir, bez izdaiļojošiem meliem. Cilvēks ir grēcīgs un stulbs, sātans ir reāls, ļauns un maisās pa kājām ne pa jokam, bet...
Jēzus ir stiprāks, sātans tiks uzveikts, ja vien mēs sadarbojamies ar Jēzu. Jēzus ir miris Golgātā pie krusta, lai mūsu grēki var tikt piedoti. Ir Debesu Valstība un mūžīga svētlaime, kur visas asaras no šīs grēcīgas pasaules tiks noslaucītas.
Šodienas bauslis: ir jāsaprot, ka grēks un ļaunums nav tikai citos bet arī manī.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir stiprāks par sātanu un vienmēr uzveic viņu.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Sātans tiek uzveikts, kad esam pārliecināti, par savu grēku piedošanu.
2. Sātans tiek uzveikts, kad paši esam vāji, jo, tad Dieva spēks darbojas mūsos.
3. Sātans tiek uzveikts, kad mēs, cik iespējams, nositam visu ļaunumu sevī.
Sprediķis Gavēņa laika 2.svētdiena
1. Ķēņiņu 19:1-8, 1. Korintiešiem 10:12-13, Lūkas ev. 7:36-50
Šodienas galvenā tēma ir ticības cīņa vai ticība, kas cīnās. Ta doma ir, ka nekad nav pavisam viegli būt par kristieti. Īpaši gavēņa laikā ticības grūtības un nopietnības pakāpe pieaug.
Vecās Derības lasījums māca par garīgās pārtikas nepieciešamību. Karaliene Izebele grib nogalināt pravieti Eliju, bet brīdina iepriekš. Kāpēc brīdina iepriekš, tā taču ir negudra taktika? Laikam iemesls ir, ka viņa nav gatava viņu nogalināt, bet gan grib viņu iebiedēt. Tāda ir sātana taktika, iebiedēt. No sākuma liekas, ka Izebeles taktika ir veiksmīga. Elija ir psihiski salauzts un taisās izdarīt netiešu pašnāvību, mirstot tuksnesī bez pārtikas, bet Dievs nogādā viņam pārtiku un ūdeni, un Elija izdzīvo, un iet stiprināts tālāk. Princips ir tas pats šodien. Sātans grib mūs iebiedēt un vienīgais veids kā pretoties ir, lai ēstu garīgo pārtiku. Proti, lasīt Bībeli, lūgt, saņemt sakramentu un stiprināties kopā ar ticības brāļiem un māsām. Otrajā lasījumā ir pavisam vērtīgs un svarīgs solījums saistībā ar kārdinājumiem un pārbaudījumiem. Nebūs grūtāk nekā mēs varam izturēt. Elijam bija grūti tuksnesī, jā, bet... Trīsvienīgais Dievs sūtīja palīdzību un viņš izdzīvoja. Tas pats princips attiecas uz mums.
Sātans zina, ka Dievs ir stiprāks par viņu un tāpēc viņš ir depresīvs, un gatavs uz jebko. Ukrainā krievu armija netiek galā ar Ukrainas karavīriem un tāpēc viņi šauj uz dzemdību namiem un slimnīcām. Līdzībā sātans dara tāpat. Kas līdzībā ir dzemdību nams un slimnīcas mums? Līdzībā tie ir ģimenes locekļi un vistuvākie draugi. Ja sātans nevar tevi uzveikt, viņš mēģina apkrāpt kādu tuvu un mīļu cilvēku, lai atriebtos un tevi sāpinātu. Uz to jābūt gatavam un jāsagatavojas caur pastiprinātām lūgšanām par vistuvākajiem, lai viņi spētu pretoties sātanam. Evaņģēlijā galvenā mācība ir par savu grēku piedošanu un par spēju piedot. Sātans mēģina tevi apkrāpt, lai tu vai nu nenožēlo savus grēkus, vai netici, ka tie ir piedoti, vai nepiedod kādam citam. Viss saistībā ar piedošanu ir būtisks moments ticības cīņā. Jēzus saka farizejam Sīmanim, ka Viņam ir, kas sakāms. Arī šodien Jēzum ir, kas sakāms tev un man. Ko Viņš grib pateikt un kur, kā varam to sadzirdēt.
Viņam ir daudz sakāms un to varam sadzirdēt, kad mēs paši esam klusi un mierīgi, bez steigas lūgšanā, Bībelē, caur citiem cilvēkiem, caur kādu ikdienišķu notikumu. Tomēr, galvenais ko Jēzus šodien grib mums pateikt ir viss saistībā ar piedošanu. Ka vajag nožēlot savus grēkus, vajag ticēt, ka tie ir piedoti, un, ka vajag piedot citiem. Jēzus saka, ka vienam naudas aizdevējam bija divi parādnieki. Līdzībā naudas aizdevējs ir Trīsvienīgais Dievs un viens no tiem parādniekiem esi tu. Ir viegli domāt, ka tikai Putinam, kaimiņam un cietumniekiem ir parāds Trīsvienīgajam Dievam. Ir taisnība, ka viņiem tāds parāds ir bet, diemžēl, arī tev un man ir tāds parāds. Galvenais ir, lai saprastu, apjēgt, ka MAN tāds grēka parāds ir. Jēzus arī saka, ka šie parādnieki nespēja samaksāt. Tas pats attiecas uz mums. Varbūt tu spēji samaksāt parādus šajā pasaulē, tas ir labi bet... .
Trīsvienīgā Dieva priekšā neviens nespēj pats samaksāt savu grēka parādu. Tāpēc Jēzum bija jāmirst Golgāta pie krusta, tāpēc Viņa asinīm bija jātiek izlietas mūsu grēku dēļ. Te vienam parādniekam bija parāds piecsimt denāriji un otram piecdesmit. Nereti šis tiek pārprast un cilvēki sāk vērtējoši salīdzināties ar citiem un domā, ka es esmu labāks par kādu citu, man ir mazāk grēka parāds, bet tas ir pārpratums. Galvenā jēga nav, ka ir atšķirīgas summas, galvenā jēga ir, ka neviens nespēja samaksāt. Jēzus krusta nāve ir tā samaksa. Lai uzvarētu ticības cīņā un spētu pretoties sātana uzbrukumiem tev ir jābūt pārliecinātam, ka pats nespēj samaksāt. Un, tikpat svarīgi, ka Jēzus ir samaksājis tevis dēļ pie krusta un, ka tavi grēki ir piedoti. Un sekas no tā ir, lai piedotu citiem, jo, tu neesi labāks par otru. Visi cilvēki atrodamies vienā līmenī Dieva priekšā. Jēzus arī saka, ka tas, kam ir visvairāk piedots, mīl visvairāk. Tā sieviete, kas visticamāk bija prostitūta, mīl visvairāk. Nevis tāpēc, ka viņa būtu lielāka grēciniece par to farizeju bet tāpēc, ka viņa visvairāk apzinās savus grēkus.
Apzināties un nožēlot savus grēkus ir dievišķās mīlestības sākums un māte visiem kristīgiem tikumiem. Ir tieša saistība taisnā līnijā starp grēku nožēlu, pārliecību par piedotiem grēkiem, pateicību, prieku un kristīgas tikumības. Romas impērija neveidojās vienā dienā un tāpat kristīgās tikumības nepiedzimst ātri un viegli. No sākuma ir parasti tā, ka mēs līdzībā esam sliktākā gadījumā vergi vai labāka gadījumā algoti darbinieki. Proti, ka mēs kalpojam Dievam vai nu no bailēm par sodu vai tāpēc, ka mēs savtīgi gribam kaut ko no Dieva. No vienas puses ir tā, ka Trīsvienīgais Dievs ir apsolījis algu, proti, svētības zemes virsū un mūžīgā svētlaime Debesu Valstībā, bet... . No otras puses ir tomēr tā, ka kāres pēc algas nedrīkst būt galvenais iemesls, kāpēc esam draudzē.
Kad tu esi BRĪVPRĀTĪGS darbinieks draudzē, kad domas par algu nav galvenā motivācija tev, tad tu esi patiešām brīvs un esi sasniedzis augstu mīlestības pakāpi. Kā to panākt? Tas nav viegli, bet galvenais knifs ir, lai bez prestiža apliecināt Dieva priekšā, ka es pats esmu vājš un grēcīgs, es pats netieku galā ar šo uzdevumu. Parasti mums ir slikta pieredze cilvēku priekšā, kad mēs apliecinām savu nespēju un savas vājības. Nereti kāds par mums smejas vai ņirgājas vai to izmanto pret mums. Bet Trīsvienīgā Dieva priekšā ir pavisam otrādi. Kad tu apliecini Dieva priekšā, ka pats netiekam galā, ka esi vājš, tad tu pamodini Dieva līdzjūtību un maigumu pilnā jaudā. Tad Dievam ir ļoti liela līdzjūtība ar tevi un ļoti grib tev palīdzēt un atbalstīt. Tā sieviete evaņģēlijā raudāja. Vai no grēku nožēlas vai no prieka? Laikam gan... gan. Nožēlo savus grēkus no sirds. Tad tu uzvarēsi ticības cīņā un Dievs dod tev īstu un pilnīgu prieku sirdī.
Šodienas bauslis: Ticība vienmēr ir cīņa, būt par kristieti nekad nebūs pavisam viegli.
Šodienas evaņģēlijs: Jo vairāk tu apliecini savu nespēju un vājību, jo vairāk Jēzus vēlas tev palīdzēt.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Lai uzvarētu ticības cīņā, vajag ēst garīgo pārtiku.
2. Lai uzvarētu ticības cīņā, ir jātic Dieva solījumam, ka nebūs grūtāk nekā mēs varam izturēt.
3. Lai uzvarētu ticības cīņā ir jānožēlo savi grēki, jātic, ka tie ir piedoti un ir jāpiedod citiem.