Ceļiniek,
Labākais veids kā iepazīt - braukt ciemos :)

Ja esi Alūksnē, tad noteikti apskati arhitekta Kristofa Hāberlanda brīnišķīgo dievnamu un skaisto Alūksni no zvanu torņa   Baznīcas zvanu torņa telpās aplūko izstādi par citām arhitekta būvētām baznīcām Latvijā un Igaunijā.

Baznīca atvērta no Jūnija - Septembrim,  no Otrdienas - Sestdienai, no plkst.10-17.00

Grupām, lūdzu pieteikties pie Māras -  26166178 vai 22491768

No Oktobra - Maijam, Baznīcu varat aplūkot sazinoties ar Māru - 26166178 vai 22491768


Iegriezies arī E.Glika Bībeles muzejā!

Muzeja darba laiks no Maija - Novembrim, no Otrdienas - sestdienai, no plkst. 10.00-17.00

Citā laikā sazvanieties ar Muzeja darbinieci Solveigu - 25627589



Nepabrauc garām arī E.Glika stādītiem ozoliem, Pils ielā 15!


Baznīcas vēsture

ALŪKSNES BAZNĪCA būvēta pēc Alūksnes muižas īpašnieka Otto Hermaņa fon Fītinghofa ierosmes. Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Baznīca būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīca glabā izcilu retumu — Ernsta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu. 

      Baznīcas torņa augstums 55,5 metri. No 1786. gada torņa smailē uzstādīts gailis, ko vietējie ļaudis izmanto arī kā laika apstākļu prognozētāju. Tornī augšup ved platas ozolkoka kāpnes, kas nav raksturīgas nevienai citai baznīcai. Iespējams, kāpnes uzceltas gleznainās apkārtnes dēļ, lai barons to varētu izrādīt viesiem.

          2015. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu ir realizēts projekts torņa fasādes restaurācijai.

Pirmā baznīcas ēka celta 1688.g.,

  tika nopostīta 1702.g. Šeit par mācītāju 1680.g., pēc latviešu valodas studijām Hamburgā, strādājis E.Gliks, kurš arī tulkojis Bībeli latviešu valodā un dibinājis pirmo skolu Alūksnes zemnieku bērniem, kā arī sagatavojis skolotājus pārējiem novadiem.

Tagadējā baznīcas ēka celta 1781.-1788.g., 

līdzekļus baznīcas celtniecībai atvēlējis barons Otto Hermanis fon Fītinghofs, baznīca būvēta pēc Kristofa Hāberlanda projekta.   1788.g. 23.februārī baznīca pabeigta un iesvētīta. Baznīcas priekšnieks B.T.Fītinghofs baznīcai dāvāja gleznas, bet 1849.g. draudzes patrons barons A. Fītinghofs dāvināja baznīcas altārim divus lielus svečturus, kuri simbolizēja Veco un Jauno Derību. Baronese Katarina fon Fītinghofa baznīcai veltīja sudraba vīna kannu.

1882.g. draudzes konvents nolēmis būvēt jaunas ērģeles un ap ērģelēm balkonu. Ērģeles būvējusi A.Martina firma Rīgā.  1885.g. 13.oktobrī jaunās ērģeles tika iesvētītas.

     1888.g. svinēta baznīcas 100 gadu jubileja, tad arī baznīcas patrons barons A. Fītinghofs dāvinājis baznīcai vienu lielo kroņlukturi, bet otru dāvinājuši vairāki draudzes locekļi kopīgi.

No 1889.g. baznīca lepojas ar skaisto akmens sētu. Savukārt, 1923.g. baznīcā iemirdzējās elektriskais apgaismojums, bet 1935.g. uzstādīta piemiņas plāksne I pasaules karā un atbrīvošanas cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.

1991.g. bijušajā degvielas uzpildes stacijā iepretim baznīcai tika ierīkots tobrīd republikā vienīgais Bībeles muzejs nosaukts E.Glika vārdā. Baznīcā atrodas viena no vērtīgākajām grāmatām - E.Glika Bībeles tulkojums.

 1990.g. draudzei tika atdota agrāk piederējusī Mācītājmuižas daļa, kurā šobrīd atrodas draudzes pastorāts un Svētdienas skolas telpas.

1993.g. baznīcas galvenās ieejas velvēs uzstādītas mākslinieka A.Zelča veidotās Aristoteļa un Platona skulptūras, kas ir kopijas agrāk nopostītajām.

Dieva acs

Bībelē acs ir visaptverošu zināšanu, modrības un Dieva sargājošās klātbūtnes simbols. Kristietības mākslā acs, ko ietver saules stari, nozīmē Dievu. Acs trijstūrī – Dievu Tēvu Trīsvienībā.

Svētais Gars

Svētais Gars ir Dieva gars kristietībā. Svētais Gars ir Trīsvienības trešā persona, kas pastāv līdzās Dievam Tēvam un Dievam Dēlam.

Tiek uzskatīts, ka Svētais Gars ir klātesošs procesā, kad cilvēks pievēršas kristīgai ticībai, tas paliek cilvēkā un palīdz tam dzīvot tikumīgu dzīvi. Kristīšanas brīdī Svētais Gars nāk caur ūdeni.

Saskaņā ar Jauno Derību, Jēzus Kristus ir dzimis Jaunavai Marijai no Svētā Gara. Jēzus kristīšanas brīdī Svētais Gars nolaidās uz viņa baloža izskatā un palika kopā ar viņu.

Vasarsvētku dienā Svētais Gars parādās, kā uguns. Tādēļ virs kanceles ir Svētā Gara simbols.

Svētais Marks

Svētais apustulis un evaņģēlists Marks bija tuvākais apustuļu Pētera un Pāvila līdzstrādnieks. Viņš ir piedalījies vairākos misijas braucienos pa Mazāziju (tagadējo Turciju) un Romu. No Romas devies uz Ēģipti, kur kļuvis par Aleksandrijas draudzes bīskapu.

Marka evaņģēlijs tapis pirmā gadsimta 60-tajos gados, tas sarakstīts sengrieķu valodā. Tas ir īsākais no Evaņģēlijiem un tā galvenā vēsts — Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, un Viņa varai ir pakļauts viss.

Svētais Marks atveidots kopā ar savu simbolu – lauvu. Marka evaņģēlijs sākas ar Jānis Kristītāju, kurš bija saucēja balss tuksnesī – tādēļ Sv.Marka simbols ir lauva.

Svētais Lūka

Svētais apustulis un evaņģēlists Lūka, no Antiohijas Sīrijā, ārsts no izglītotām grieķu aprindām. Izdzirdējis par Kristu, Lūka ieradās Palestīnā un šeit dedzīgi pieņēma glābjošo mācību no Paša Kunga. 12 apustuļu skaitā svētais Lūka tika Kunga sūtīts pirmajā sludināšanā par Debesu Valstību vēl Glābēja zemes dzīves laikā.

Svētais Lūka atveidots kopā ar savu simbolu – vērsi. Lūkas evaņģēlijs sākas ar Jēzus piedzimšanu, kas notika kūtī, tādēļ Sv.Lūkam ir simbols – vērsis.

Lūgšanu altāris

Vieta dievnamā, kur ikvienam ir iespēja iedegt svecīti un sirdī un domās pateikties un lūgt to Kungu.

Augusta Martina būvētās ērģeles.

Iesvētītas 1885.gada 13.oktobrī.

A. Martins uzbūvējis ērģeles 65 luterāņu baznīcām un 2 katoļu baznīcām. Palikušas piecas lielākās un labākās A. Martina ērģeles: Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes un Svētās Trīsvienības baznīcā; Sesavā, Alūksnē, Cesvainē (pārvestas no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas). Daudzas A. Martina ērģeles izpostītas abos pasaules karos un padomju okupācijas laikā.

Kroņlukturi

1888.g. svinēta baznīcas 100 gadu jubileja, tad arī baznīcas patrons Barons A. Fītinghofs dāvinājis baznīcai vienu lielo kroņlukturi, bet otru dāvinājuši vairāki draudzes locekļi kopīgi.

Piemieņas plāksne Ernstam Glikam.

Atklāta 2005.gadā.

Dzimis 1652. gada 10.novembrī Vetīnē Vācijā. 1683. gadā kļuvis par Marienburgas cietokšņa mācītāju. 1685.gadā iztulkojis Jauno Derību, 1689.gadā -  Veco Derību.

Dibinājis pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos.   Lielā Ziemeļu kara laikā, pēc Alūksnes ieņemšanas 1702. gadā, E. Gliku kopā ar ģimeni izveda uz Maskavu. Miris trimdā Maskavā 1705. gada 5. maijā.

Piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.

Atklāta1935.gada 22.septembrī.

Piemiņas plāksni, uz kuras bronzas cilnis – vainags, pēc arhitekta Paula Kampes meta baltā marmorā izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā. Tā izmaksājusi 700 latu. 135 kritušo vārdi plāksnē nav iekalti, taču apkopoti īpašā albumā, pievienojot viņu fotogrāfijas un īsas biogrāfijas. Kritušo draudzes locekļu vārdi, kā arī to nāves datums un apstākļi 1935. gada 26. septembrī publicēti laikrakstā “Malienas Ziņas”.

Apkures krāsns

Apkure baznīcā ierīkota 20.gs. trīsdesmitajos gados. Tika uzstādītas 4 apkures krāsnis, kuras atradās baznīcas grīdā. Diemžēl, šāda apkures sistēma izrādījusies ugunsnedroša, tāpēc izmantota tikai dažus gadus.