Arhibīskapa vēstījums 2018. gada Lieldienās

(publicēts: www.lelb.lv)

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Bībeles lappusēs par to uzzinām no aculiecinieku liecībām. Pirmā no tām ir Marijas Magdalēnas liecība. Marija tika uzskatīta par līdzzinātāju, tomēr devās apmeklēt ar nāvi sodīta valsts noziedznieka kapenes. Viņa zināja, ka tur jāsastop bruņota sardze un jāpārvar akmens, ko viņa nespēja ne pakustināt. Cik gan lielai bija jābūt šīs lieliskās sievietes mīlestībai uz Jēzu, kas deva tādu apņēmību! Marija nemeklēja sev labumu. Viņas nolūks bija atnest pēdējo godu mirušajam Jēzum. Viss, uz ko viņa cerēja, bija redzēt Jēzu kaut mirušu.

Augšāmcelšanās rīts Marijai bija pārsteigumu pilns un viņas necerētais ieguvums bija nevis tas, ko viņa atrada, bet tas, ko viņa neatrada. Viņa neatrada sargus, no kuriem baidījās, viņa neatrada akmeni, par kuru raizējās, un viņa neatrada Jēzus mirušās miesas, ko meklēja. Kaps, uz kuru viņa devās pārvarot baismas un raizes, kļuva par dzīvības aku viņai un cilvēcei. Viņa meklēja līķi, bet saņēma dzīvo Kristu. Kurš agri mostas, lai steigtos pie Jēzus, tas bieži atrod akmeņus noveltus no dzīvības avotiem. Kas nesavtīgi mīl Kristu, tas bieži saņem pārsteidzošas žēlastības.

Marijas Magdalēnas ceļš Lieldienu rītā atgādina mūsu dzīves ceļu. Tēlaini, taču godīgi runājot, mēs katrs ejam uz kapu. Varbūt mēs tāpat ar raizēm baiļojamies par to, kas var notikt ceļā un par to, kas sagaida galā. Varbūt kāds tuvs cilvēks ir nesen aizsaukts mūžībā un šobrīd uzzina to, kas notiek pēc nāves. Vai tas neliek “īstenības izteiksmē” apdomāt, ka agrāk vai vēlāk to nāksies uzzināt arī pašiem? Kā tas būs? Ja šī doma iztrūcina un zaudējums pilda ar bēdām, paraudzīsimies uz Mariju, kura gāja pirms mums. 

Ja tikai viņa būtu iedomājusies, ka Kristus ir augšāmcēlies! Ja tikai viņa būtu atcerējusies, ka viņš solīja trešajā dienā piecelties no kapa! Rīta gājums viņai būtu bijis līksms un priecīgu gaidu pilns. Viņa būtu tecējusi vēja spārniem nepacietībā redzēt visu ar savām acīm. Taču Jēzus teiktais viņai bija pagaisis no atmiņas un Marija gāja asaras liedama, līdz nāvei raizēdamās. Nepieļausim to pašu kļūdu! Ieslēgsim visus  Kristus vārdus sirdī, rūpīgi apdomādami. Viņš ir augšāmcēlies! Eņģeļu sardze nomainīja ienaidnieka sargus pie Kristus kapa un arī pie mūsējā. Dzīvojot ar dzīvo Kristu un pieminot viņa solījumus, kaps ir pa ceļam uz debesīm un gājums ir ne vairs tumsībā, bet dzīvības gaismā.

Līksmi sveicinu Lieldienās, jūs - augšāmceltā Kristus mīļotie! Lai mūsu Kunga uzvara pār nāvi kliedē raizes, aizdzen bailes un piešķir mūžības jēgu katrai dzīves dienai!

Sirsnībā,

+ Jānis

Rīgas arhibīskaps

« atpakaļ

Gavēnis?...

Bieži cilvēki neizprot gavēņa nozīmi, kā arī to kā gavēt un kā būtu jāpavada šis laiks līdz Lieldienām? Pārdomās par gavēņa nozīmi dalās un skaidro Alūksnes draudzes mācītājs M.Bengtsson.

Gavēnis nav pašmocība vai diēta. Ja cilvēks grib pazaudēt svaru, un viņš pazaudē svaru gavēņa laikā, tad tas ir labi, bet pozitīvs blakusefekts. Gavēnis ir rakstura rūdījums un padziļinājums ticībā Trīsvienīgajam Dievam. Galvenais mērķis ir, lai atbrīvotu laiku un resursus, lai padziļinātos ticībā. Gavēnis ir saistīts ar pārtiku. Visi kam ir no 18 līdz 60 gadiem, kam nav veselības problēmas un kas nav grūtniece, vajag atsacīties no gaļas. Visiem vajag atsacīties no saldumiem.

Gavēnis tomēr nav saistīts tikai ar pārtiku. Mūsdienās cilvēki velta visādiem tehniskiem līdzekļiem, datoriem, telefoniem u.t.t daudz laiku un spēku. Mūsdienās ir neiespējams totāli no tās atslēgties 40 dienās, bet... vajag veltīt tam mazāk laiku nekā parasti un pēc iespējas mazāk. Televizorā ir atļauts tikai ziņas un kristīgi raidījumi. Laulātiem pāriem vajag atsacīties no intīmām attiecībām. Katram cilvēkam pirmkārt ir jāgavē ar vājāko punktu savā raksturā. Kā uzzināt, kas ir vājākais punkts raksturā? Jautājiet savam dzīvesdraugam, bērniem, darbabiedriem, kaimiņiem utt. gan viņi zina ko atbildēt. Gavēņa laikā ir arī stipri ieteicams iet uz privāto grēksūdzi pie mācītāja. Ziedot vairāk nekā parasti trūcīgiem, draudzei vai citai labdarbībai ir arī ieteicams.

Laiks un spēks kas atbrīvojas vajag veltīt lūgšanai, Bībeles lasīšanai un citiem garīgiem vingrinājumiem.

Kopā būšana Zvaigznes dienā

Par tradīciju Alūksnes luteriskajā draudzē ir kļuvusi Zvaigznes dienas svinēšana.

Arī šajā gadā draudzes cilvēki 6.janvārī, lai pabūtu kopā, pulcējās Mācītājmuižā.

Svētki iesākās ar brīnišķīgu koncertu, kurā uzstājās svētdienas skolas skolēni, draudzes koris un skolotājas Linda un Dana. Pasākuma laikā uz ekrāna varējām vērot foto un kavēties atmiņās par 2017.gada notikumiem draudzē. Mācītājs Magnus un Gunta bija sagatavojuši viktorīnu, kuru ļāva mums padomāt un pārdomāt jautājumus par mūsu baznīcu, draudzes cilvēkiem, piemēram, valdes locekļu vaļaspriekiem, apbalvojuma „Uzticības vairogs” ieguvējiem. Uzvarētāji saņēma balvas!

Svētdienas skolas bērniem pārsteigumu bija sagādājis Svētais Nikolajs. Dāvanu maisā zem eglītes atradās konfekšu paciņas! Katrs pirms saldumu saņemšanas iepriecināja ar dzejolīti.

Prieks bija arī pieaugušajiem draudzes cilvēkiem – „Laimes akā” dāvana gaidīja ikkatru. Noslēgumā visi vienojāmies kopīga dziedāšanā.

Paldies par sirsnīgo atmosfēru visiem sadraudzības veidotājiem – mācītāja ģimenei, telpas noformētājai Liānai, čaklajām saimniecītēm par klātajiem galdiem, visiem, kuri rūpējās, lai Zvaigznes dienā mēs būtu mīlestības un sirsnības piepildīti.

(I.Gražanska)

Arhibīskapa vēstījums 2017. gada Ziemsvētkos

Visiem, kam mīļi Kristus piedzimšanas svētki – žēlastība jums un miers no Dieva, Kunga Jēzus un mūsu Tēva! Debesis un zeme, eņģeļi un cilvēki svinam to, ka Vārds tapa miesa un pasaulē piedzima Dievs, lai mājotu mūsu vidū. Ziemsvētkos pieminam slavas pilno Kristus dzimšanu, bet līdzās tai arī vienkāršos Bētlemes ganus, kas no eņgeļiem dzirdēja pirmo Ziemsvētku dziesmu: “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes cilvēkiem, uz ko Dievam labs prāts.”

Nav brīnums, ka Ziemsvētkos runā par eņģeļiem, bet tas, ka visa pasaule piemin dažus ganus no veciem laikiem ir tiešām pārsteidzoši. Ko tikai cilvēki nav darījuši, lai iemūžinātu savu vārdu! Vieni cēla dižas celtnes un citi tās nopostīja, lai tikai viņus pēc tūkstoš gadiem atcerētos. Ko tad paveica gani, ka viņus joprojām pieminam? Dzirdējuši eņģeļu dziesmu, viņi devās ceļā raudzīt, kas ir noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis. Tie steigšus nāca un atrada – un ar to iemūžināja savu vārdu līdz pasaules galam. Vēl šodien tas ir Dieva liktais ceļš, kā cilvēkam savu vārdu ierakstīt dzīvības grāmatā – nākt pie Kristus, lai izzinātu, ko Dievs viņā ir dāvinājis.

Ziemsvētku vēstī pārsteidz tas, ka eņģeļi vēsta liels prieku visiem ļaudīm. Kad Dievs saka “visiem”, tas tiešām nozīmē visiem. Kristus dzimšana ir prieks ne tikai tiem, kas var bezrūpīgi pastaigāties pa Adventa tirdziņu un svētvakarā pie eglītes dalīt bērniem dāvanas. Klusajā, svētajā naktī visapkārt ir daudz ļaužu, kuru sirds ne tuvu nav bezrūpīga. Viņus neiepriecina piparkūkas, karstvīns un balts sniedziņš uz skujiņām. Iemesli nemieram, bailēm un sāpēm ir tikpat daudzveidīgi,  kā pati dzīve. Grūti iedomāties vienu līdzekli visu priekam.

Kad dievišķais Vārds tapa miesa, Jēzus bērnā iemiesojās visa Dieva pilnība. Ziemsvētkos dzimušais Kristus ir bezgalīgi daudzveidīgs, kā jau visuma Radītājs. Nav nekā, kas nebūtu cēlies no viņa, vai kas viņā nesasniegtu piepildījumu. Dievs pasauli radīja tā, lai katrai būtnei atbilstu kāda būtne – vīrietim sieviete, sievietei vīrietis, lai kopā veidotu vienu veselu. Kristus atbilst visiem visā. Viņā katras slāpes rod savu atveldzi un katras raizes savu mierinājumu. Pat tam, kas ir nedziedināms, nelabojams un nenovēršams, Kristus dod izlīdzinājumu dzīvības svētlaimē pēc ļaunākās nāves. Bētlemē piedzima Dieva dziļākā atbilde uz visu, pēc kā cilvēks var jautāt un ilgoties. Tomēr tā neguļ virspusē, kur tikai svecītes un priecīgu Ziemsvētku vēlējumi. Kristīgā pasaule piemin Bētlemes ganus, lai viņi būtu par priekšzīmi un atgādinājumu: “Man ir jāiet arvien tuvāk un jāizzina arvien dziļāk, ko Dievs ar savu dzimšanu pasaulē gribēja man pavēstīt? Ko Dievs man ir dāvinājis Ziemsvētkos? To atrast ir lielais prieks, kas atbilst manai dvēselei.“

Arī Tu vari būt gans, kas ceļo uz Bētlemi un atrod, kā tas ir – miers virs zemes cilvēkam, uz kuru Dievam labs prāts. Tas būs ceļojums uz svēto Kristus baznīcu. Arī tavs vārds, ja vēl nav, var tikt iemūžināts dzīvības grāmatā.  Un tad tu vari būt Ziemsvētku eņgelis kurš vēstī tiem, kas mūsdienīgajā svētku kņadā paši nav pamanījuši: – jūsu prieks, jūsu mierinājums, jūsu Glābējs ir piedzimis! Steidzities un atrodiet!

Sirsnībā sveicinot -

+ Jānis,
Rīgas arhibīskaps

Gulbenes iecirkņa prāvesta uzruna Adventā!

Būt vai nebūt ēzelim?

Svētdien, būs pirmais Advents. Vārds Advents nozīmē atnākšanu un galvenā jēga ar Adventu ir, lai tīrītu savas dvēseles, lai Jēzus varētu piedzimt tīrā dvēselē Ziemassvētkos.

Kā tīrīt savas dvēseles? Šodienas lasījumi māca par vienu būtisko aspektu. Vajag iztīrīt, noslaucīt, bailes no cilvēkiem. Vecās Derības lasījums ir no Zaharijas grāmatas 9:9-10 „Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa. "Tad Es iznīcināšu Efraima kara ratus un Jeruzālemes kara zirgus, un kara stopam būs tapt salauztam, jo Viņš nesīs mieru tautu starpā, un Viņa vara sniegsies no vienas jūras līdz otrai jūrai un no Eifratas upes līdz pasaules galam.” Šis ir pravietojums par Jēzus iejāšanu Jeruzalemē, kas ir aprakstīts Mateja evaņģēlijā 21 nodaļā. Jēzus jāja uz ēzeļa, kas bija sasiets, bet tika atbrīvots. Man nav pieredze ar ēzeļiem, nezinu, vai tā ir, bet parasti saka, ka ēzeļi ir dumji, stulbi. Pieņemsim, ka tā ir.

Vai mums vajadzētu, jeb nevajadzētu būt kā ēzeļiem, dumjiem? Principā nē, bet... Atbilde ir atkarīga, no kuras puses mēs skatāmies. Trīsvienīgais Dievs piedāvā mums grēku piedošanu caur Jēzus krusta nāvi. Tad būtu dumji palikt savos grēkos un tos nenožēlot. Tāpat kā šis ēzelis tika atbrīvots, mums ir jābūt atbrīvotiem no grēkiem. Šādā veidā attiecīgais ēzelis ir labs piemērs mums. Nožēlot savus grēkus, atbrīvoties no tiem, ticēt un sekot Jēzum Kristum. Lūk, tā ir īsta gudrība. No Trīsvienīgā Dieva puses raugoties ir pavisam ieteicami būt kā šim attiecīgam ēzelim. Šis bija pavisam gudrs ēzelis.

Problēma ir, ka neticīgi cilvēki uztver to situāciju atšķirīgi. Neticīgi cilvēki uztver, ka nākt uz baznīcu un sekot Jēzum Kristum ir tīra stulbība, ar ko tikai ēzeļi nodarbojas. Ja tu seko Jēzum Kristum ,tad ir liels risks, ka reputācija būs pagalam. Tad ir liels risks, ka tu tiksi uztverts kā ēzelis, negatīvā nozīmē, neticīgu cilvēku acīs. Bet tas nav par ko uztraukties. Ja neticīgi cilvēki uztver tevi kā ēzeli, tad tu esi gudrs Dieva acīs. Šodien vajag no sevis iztīrīt bailes par cilvēku novērtējumiem. Novēlu Jums svētīgus Dvēseles tīrīšanas darbus Adventā!

Svētīgu Adventa laiku,

prāvests Magnus.

LELB Kapitula sēde Alūksnē

(G.Bengtsson, foto D.Plaude)

Reformācijai 500

„Te es stāvu un citādi nevaru. Dievs, palīdzi man! Āmen.”

 Mārtiņš Luters

Šogad aprit 500 gadi kopš Mārtiņš Luters 1517. Gadā pienagloja 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas. Šis notikums tradicionāli tiek uzskatīts par aizsākumu Reformācijai - plašām pārmaiņām baznīcā un sabiedrības dzīvē kopumā, kas no šī brīža pārņēma Eiropu, tostarp Latvijas teritoriju.

                     Vartburgas cietoksnis – vieta, kur Mārtiņš Luters iztulkoja Bībeli vācu valodā.

Piešķirts amata krusts

Š.g. 24.septembrī mēs tikām lutināti ar siltu, saulainu un vasarīgu laiku. Brīnišķo atvasaras dienu īpaši svinēja Apes konventa draudzes, jo tagad tām ir savs pilntiesīgs draudzes mācītājs.

Šajā svētdienā Apes baznīcā, kura svinēja savu 3 gadu jubileju, pulcējās kristieši no visām Gulbenes iecirkņa draudzēm, lai būtu klāt amata krusta piešķiršanas brīdī mācītājam Vilnim Sliņķim.

Ar šo lielo notikumu no sirds sveicam mācītāju Vilni Sliņķi ar 62.psalma vārdiem:

“Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs!” (Ps.62:8)

Lai tas Kungs pašķir un svētī Tavu kalpošanu!

Ciemos pie Ķemeru draudzes

 2.septembrī Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze devās ekskursijā uz Ķemeriem.

Izbraucām ar "Marienburg"

Alūksnes ev.lut.draudzes Dāmu komitejas vadītāja Aina Dmitrijeva

„Tas Kungs mans Gans, man dāvāts viss!”

No š.g. 17. līdz 19. jūlijam jau 22. gadu notika Apes Svētā Mateja draudzes organizētā Vasaras skoliņa, kurā tiek aicināti bērni un jaunieši  iepazīt Dievu un mācīties dzīvi veidot  kopā ar Viņu. Šogad vasara mūs nelutina ar labu laiku, tāpēc arī šajās trīs dienās caur lietus mākoņiem izspraucās spoža saulīte, naktis nebija no siltākajām, bet  mēs visi jutām, ka pāri visam par mums gādā un savu žēlastību izlej Tas Kungs!

Vasaras skoliņas tēma bija ”Labais Gans”. Svētbrīdī mācītājs Vilnis Sliņķis izskaidroja, kas ir tas, kas mūs sargā, palīdz, izglābj, tas ir Dieva Dēls- Jēzus Kristus!  Ejot uz nometnes vietu- „Lielanšu” pļavu, kopā meklējām 10 pazudušās aitiņas, kuras kopā ar mums laimīgi nonāca nometnes vietā. Bībeles nodarbībās, radošajās  nodarbībās un sporta nodarbībās bērni un jaunieši ar prieku mācījās un darbojās. Katrs dalībnieks radošajās nodarbībās pagatavoja savu aitiņu- magnētiņu, kuru var izmantot arī kā adatu spilventiņu kā arī  ziepes „kažociņā”. Ikvienam sanāca sava īpašā aitiņa- tikpat oriģināla cik pats vai paša pacietība.  

Nakts pārgājiens bija īpašs, jo mēs devāmies Labā Gana vadībā (mācītājs Vilnis Sliņķis), kurš mūs izveda cauri šķēršļiem,grūtībām un pārbaudījumiem, līdz nonācām pie aitu ganāmpulka un sapratām, ka tiešām aitas klausa tikai savu  ganu. Otrajā dienā devāmies ceļojumā  uz Balviem, kur apmeklējām Balvu katoļu un luterāņu baznīcas, Balvu novada muzeju, Balvu Seno amatu darbnīcu un izbaudījām braucienu ar plostu pa Balvu ezeru.

Tradicionāli otrais vakars ir izrāžu vakars. 1.grupa (bērni no 1-6 gadiem) mūs iepriecināja ar “Līdzību par pazudušo avi”, 2.grupa (bērni 7-8 gadiem) parādīja “Līdzību par pazudušo grasi”, 3.grupa (bērni 9-11 gadiem) iejutās  “Līdzībā par pazudušo dēlu”, 4. grupa (jaunieši no 12-18 gadiem) pārliecināja, ka dzīve jāveido, uzticoties Labajam Ganam. Neaizmirstami paliek vakari pie ugunskura, kur tiek dziedātas slavas dziesmas Dievam. Trešajā dienā izvērtējam, ar ko mēs esam kļuvuši bagātāki, ko savās sirdīs paturēsim un kā veidosim savas dzīves turpmāk!

53 dalībnieki- bērni un jaunieši saka, ka šīs trīs dienas ir īpašas Apē! Slava Dievam!

Lai šāds pasākums varētu notikt, darbojās brīnišķīga komanda– 33 cilvēku sastāvā! Tāpēc vēlos pateikt mīļu, sirsnīgu PALDIES! Pateicība mācītājam Vilnim Sliņķim, grupu skolotājiem- Laurai Popei, Unai Bērziņai, Baibai Lizumai, Zitai Uzkliņģei, Ilutai Apinei, Daigai Sliņķei, Inesei  Riekstai, Ilzei Celenbergai, Ditai Laicenai, Gitai Lonskai, sporta skolotājiem- Ervīnam Lūsim, Normundam Prazņicānam, radošo  nodarbību skolotājām- Sanitai Ausējai, Irinai Krastai, Lūgšanu grupai- Aldai Kalekaurei,  Irēnai Meisterei, mediķim- Jurijam Celenbergam, Saimniecēm un to palīgiem- Laumai Palkavniecei, Ilonai Miezītei, Marutai Jakovļevai, Ievai Palkavniecei, Gundaram Miezītim, Jolantai Miezītei, Ilmāram Palkavniekam, Aivai Zaķei  un Līgai Zaķei par materiālu sagatavošanu, Ligitai Ilgavizei sirsnīgs paldies par garšīgajām plātsmaizēm,  Zanei Teterei un Andim Popam- par satikšanos  nakts pārgājienā un svētīgiem vārdiem,  Dinai Meisterei – par atbalstu radošajās nodarbībās, Egilam Ābolkalnam– par aitu ganāmpulku, Mārtiņam Janušam- par pārtikas  ziedojumu! Īpašs paldies „Lielanšu” pļavas saimniekiem – Ilonai un Gundaram Miezīšiem! Lai Dievs Jūs 1000 kārtīgi svētī!

Nometnes vieta bija kā maza pilsēta, jo tajā bija apmēram 25 dzīvojamās teltis, 2 lielās nojumes, Saimnieču mājiņa,Lūgšanu telts. Visi sēdējām pie jauniem galdiem un soliem. Šis aprīkojums tika iegūts, pateicoties Eiropas Savienības Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) LEADER projektam „Apes Svētā Mateja evanģēliski luteriskās draudzes jaunās baznīcas telpu labiekārtošana un aprīkošana ar nepieciešamajiem resursiem dažādu aktivitāšu nodrošināšanai”, kā arī pateicība biedrībai “Apes Attīstības Atbalsta klubam” par atbalstu.

Novēlu, lai mēs ik dienas piedzīvotu to sajūtu, ka mūs nes Labais Gans savās rokās  un mēs varētu dziedāt:

Jēriņš maziņš esmu es, kuru Jēzus klēpī nes,

Pāri kalniem, pāri lejām, Viņa vadībā mēs ejam”.

Pateicībā un mīlestībā- Apes Svētā Mateja ev.lut. draudzes priekšniece Līvija Karro

Remontdarbi turpinās...

Ja vēlies finansiāli atbalstīt Alūksnes ev. luterisko draudzi, Tu vari to darīt ziedojot svētdienas dievkalpojumā vai arī veicot pārskaitījumu uz draudzes kontu (sīkāku informāciju meklē zem sadaļas Kontakti – Ziedojumi). 

Lux Sonus Baznīcu naktī Alūksnē!

Š.g. 2.jūnijā, projekta ,,Baznīcu nakts,, ietvaros, pie mums viesosies starpkonfesionāla kristīgo mūziķu apvienība ar nosaukumu ,,Lux sonus,, kas tulkojumā nozīmē Gaismas skaņa.

Iepazīstinot ar mūziķiem, daži vārdi par viņiem:

Šīs apvienības rašanās iemesls bija mūsu novadnieces Anitas Brīdakas melodiju satikšanās ar Edvīna Jansona dzeju. Un tā, pirms vairāk kā 6 gadiem, šīs dziesmas sāka savu dziesmoto dzīvi... Laika gaitā apvienībai pievienojušies arī tādi dziesmu autori un izpildītāji kā, piemēram, Sindija Tuča, Daiga Kaša un dziesminieks Dzintars Čirkšis ar savām kompozīcijām.

Mūziķi par sevi saka tā: ,,Droši varam teikt, ka visu mūsu satikšanās ir bijis īsts Dieva brīnums! Mūsu dzīvesstāsti savijušies jau krietnu laiku pirms apvienības izveidošanās. Mēs esam doti viens otram, lai satiktos gan mūzikā, gan krāsainajā dzīves ceļojumā, esot blakus gan priecīgos, gan skumjākos brīžos. Mūsu ceļš ir vēl arvien brīnumu un pārsteigumu pilns, par ko esam ļoti pateicīgi Dievam.

Mūs visus vieno viena vēlme iepriecināt cilvēkus ar to, kas mums katram dāvāts no Dieva. Piemēram, kādam tā ir dzejas rakstīšana, kādam melodiju sacerēšana, citam skaista balss un dziedāšana, bet citam, kāda instrumenta spēlēšanas māka. Un ar šīm dažādajām dāvanām mēs vēlamies dalīties ar citiem mūsu mīļās Latvijas iedzīvotājiem.

Esam jau koncertējuši Rīgā, Ogrē, Saldū, Kuldīgā, Vecumniekos, Stelpē, Iecavā, Bebrenē, Madonā, Jēkabpilī,  Skrundā, Salaspilī, Pļaviņās, Tukumā, Siguldā un arī skaistajās Skangaļu un Bruknas muižās. Esam muzicējuši ar savu oriģinālmūziku kādā kopīgā projektā ar Rīgas sociālā centra ,,Patvērums,, bērniem izrādē ,,Aiz baltās rozes smaržas””.

Bet, šoreiz īpaša tikšanās arī ar dzejnieku Edvīnu Jansonu un viņa dzejas glāsmainajiem vārdiem paša autora lasījumā - skaistajā Alūksnes baznīcā, Dieva mīlestības klātbūtnē, Viņa iedvesmotās mūzikas ieskauti ļausimies smalkajam Debesu rasas pieskārienam mūs atveldzēt...

Mīlestībā, no ,,Lux sonus” sirds – alūksniešu sirdīm.

Pasniegts LELB apbalvojums "Uzticības vairogs"

Kristus ir augšāmcēlies !

 Dieva mīļotie, mēs šodien priecīgi svinam Lieldienas. Jo lielāks iemesls, jo lielāki svētki – Kristus ir augšāmcēlies! Dažreiz cilvēki, kam ir izdevies par mata tiesu  izbēgt no nāves, to svin kā otru dzimšanas dienu. Lieldienu prieka iemesls ir daudz lielāks. Kristus nebēga. Viņš ar nolūku devās nāvē, lai mūs no tās izglābtu. Viņš nokāpa ellē, lai mūs no tās atbrīvotu. Par Kristus nokāpšanu ellē nerunājam bieži, taču zinām un apliecinām, ka “visa viņa Persona, reizē Dievs un cilvēks, pēc guldīšanas kapā nokāpa ellē, uzvarēja velnu, salauza elles varu un atņēma velnam visu viņa spēku.”[1] Kamēr cilvēkiem likās, ka Kristus guļ nāves mierā, risinājās liela cīņa un varens darbs. Trešās dienas rītā viss jau bija citādi. Ciešanas, nāve un kaps bija aiz muguras. Priekšā – tikai prieks par dzīvi kopā ar Tēvu, kurā viņš ieaicina arī mūs. Tas Lieldienas dara par vislielākajiem svētkiem.

 Taču līdz Lieldienām Jēzum bija jānoiet sūrs ceļš un arī mums tāpat. Ir ļoti grūti visu dzīvi nodzīvot pareizi. Labo, ko gribam, to nedarām. Ļauno, ko ienīstam, to darām, un tam ir sekas. Lieldienas tavā dzīvē sākas, kad Kristus nokāpj tavā personīgajā ellē. Baisi un sāpīgi, kad viņš pasludina bauslību un tiesu visam, kas tevī ir no elles, taču tā ir krīze uz izveseļošanos un uz dzīvību. Bez šī satricinājuma nenotiek atmošanās. Skumju dziļākais avots ir dvēseles bēdas par laiku, kas pazaudēts, dzīvojot bez Kristus. Ar nekristīgu dzīvošanu mēs viņu atraidām un dvēsele skumst par katru tādu dienu, jo nespēj piepildīt savu aicinājumu un likt lietā Gara dāvanas. Talanti pūst norakti zemē. Visbēdīgāk, ja tā paiet viss mūžs. Kristum ir jānokāpj mūsu zemākajās vietās. Tas dod svētīgo iztrūkšanos, kas liek meklēt dzīvi viņa patvērumā. Atmodinātai un iztrūcinātai dvēselei Kristus pieskaras ar visu savu līdzjūtību un mierinājumu: “Ienaidnieku, no kā tu baidies, es esmu satriecis. Nāvi es esmu uzvarējis. Es tevi nepazudinu. Tici, ej un negrēko vairs!” Tas ir dvēseles svētku brīdis. Tad svinam Lieldienas.

 Lūkas evaņģēlijā[2] gan lasām, ka mācekļi uzreiz nesvinēja. Kad Jēzus nostājās viņu vidū, tie pārbijās, jo domāja, ka redz spoku. Jēzus ēda kopā ar viņiem un aicināja pieskarties viņa brūcēm, lai mācekļi zinātu, ka viņš ir īsts un dzīvs. No spokiem katram kļūst nelāgi ap dūšu. Līdz pat mūsu dienām ir ne mazums cilvēku, kam, izdzirdot par Kristu vai jebko kristīgu, spokojas viduslaiki, aizliegumi un dzīves pelēcība. Kristus iepazīšana atbrīvo no tādām fobijām un ļauj svinēt ne tikai Lieldienas, bet dzīvi vispār. Prieks dzimst, pārliecinoties par dzīvā Kristus realitāti.

 Gādāsim, lai Kristus mūsu dzīvē nav rēgs vai šķitums, bet patiesi Augšāmceltais! Lasīsim par viņu grāmatās. Klausīsimies viņa draugu liecībās. Runāsim ar viņu lūgšanās. Ēdīsim un dzersim kopā ar viņu svēto sakramentu mielastā un pie sadraudzības galda. Dzīvosim no ikviena vārda, kas iziet no viņa mutes. Ar dziedinošām rūpēm pieskarsimies Kristus brūcēm, kur vien viņa rokas un kājas – viņa draudzi ievaino, strīdi un šķelšanās. Ar līdzjūtīgām rūpēm pieskarsimies Kristus sānam tur, kur pārestības, trūkums, vientulība un netaisnība ievaino vismazākos. Tad augšāmcelšanās ienāksies mūsos.

 Es apsveicu visus kristiešus ar mūsu Kunga uzvaru. Ja pazīstam Augšāmcelto, dzīvosim tā, lai viņu ar savu dzīvi neatraidītu! Visus pārējos apsveicu ar to, ka jums vēl priekšā ir iespēja viņu iepazīt un atvērt dzīvei jaunu, krāšņu un dzīvību dodošu dimensiju. Tā ir liela dāvana. Priecīgas visiem Lieldienas!

Sirsnībā,

+ Jānis

Rīgas arhibīskaps