Arhibīskapa vēstījums 2025. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie,

Esiet sirsnīgi sveicināti skaistajos Kristus dzimšanas svētkos. Toreiz Betlēmē piepildījās sens

Jesajas pravietojums par Miera princi, kura vara pletīsies un miers nebeigsies. (Jes. 9:5–6)

Karš Ukrainā, asās viedokļu sadursmes mūsu pašu zemē, pieaugošā steiga un virspusējība.

Šādā pasaulē vēsts par Miera princi var skanēt kā romantisks sapnis.

Tomēr arī šodien šī vēsts aizvien ir spēkā. Kristus dzimšanas un arī augšāmcelšanās svētki

nav realitātes izņēmums vai paralēla pasaule. Šie svētki ir ceļa karte, spēks un gudrība pa to

iet pretim citādai, atjaunotai dzīves un realitātes pieredzei.

Bērns mūsu problēmu priekšā neizklausās pēc daudzsološa risinājuma. Taču tieši tā Dievs

sevi izvēlas atklāt, lai mēs pārāk daudz cerību neliktu uz šajā pasaulē ierastiem risinājumiem,

kas mums nesniedz iekšēju mieru.

Dieva neparastais risinājums dāvā tikpat neierastu mieru. Tas nenozīmē, ka apkārt esošie

nemieri un strīdi ir rimuši, ka cilvēkus vairs nenomāc bezdarbs un slimības vai ka ziņu

raidījumos skan tikai labas vēstis. Dieva miers cilvēkā atjauno iekšēju veselumu, saskaņu

attiecībās, taisnību, drošību un svētību. Tas neizgaist ciešanu un pārbaudījumu brīžos, jo tas

nesakņojas apstākļos vai diplomātijā, bet gan personā – Kristū. Tādēļ Svētais Augustīns saka:

Kristus ir mūsu miers!

Grēks nāvīgi ir ievainojis mūs visus. To aizmirstot vai ignorējot, miers mūsos neatjaunojas.

Ļausim Miera princim darīt to, kāpēc Viņš dzima. Apustulis Pēteris raksta: Viņš mūsu grēkus

savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta, lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot atjaunotu dzīvi;

ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pēt. 2:24) Tā … starp mums … un Dievu ir iestājies

miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu – raksta apustulis Pāvils. (Rom. 5:1)

Ja savu dzīvi negribam redzēt kā kaujas lauku, uzticēsimies Kristum, mūsu Mieram, kurš mūs

pašus aicina kļūt par miera nesējiem. Sirdi, kurā ir Viņa miers, var salīdzināt ar kuģi, kas jūrā

atstāj viļņu ceļu. Jo tālāk kuģis dodas, jo plašāks kļūst tā atstātais ceļš. Tā klātesamība ir

jūtama mūsu domās un darbos, attiecībās ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, draudzēs un visā

Latvijā.

Ja ir kaut kas, no kā vajadzētu izvairīties Ziemsvētkos, tad tā ir dāvanas atdošana dāvinātājam.

Attiecībās ar Dievu mēdz tā notikt. Tāpēc neuztrauksimies, ja sirdsmiera daudziem no mums

trūkst vairāk nekā ierasts. Iespējams, tieši tā mēs kļūstam gatavāki saņemt Viņu – Kristu,

mūsu mieru.

Iemesli nemieram šajā pasaulē būs vienmēr. Kristus dzimšanas svētki vēsta: Miera princis ir

dzimis. Viņš ir ar mums. Un, lūk, sirdsmiers kļūst iespējams.

Lai Kristus miers piepilda Jūsu sirdis un mājas un paliek tajās arī jaunajā Kunga žēlastības

gadā!

Sirsnībā,

+Rinalds

Rīgas arhibīskap