Pāriet uz galveno saturu
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
 ALŪKSNES DRAUDZE.
  • Sākums
    • LELB privātuma politika
  • Jaunumi
  • Ceļiniekiem
  • Galerija
  • Kontakti
    • ZIEDOJUMI
    • Noderīgi
  • Bibliotēka
    • Citāti/ Apceres
      • Tēvreize
    • Sprediķi
    • Mēs ticam
    • Baušļi
    • Svētdarbības
    • Grēksūdze
    • Lūgšanas
  • LELB UN Prāvesta iecirknis
  • Kalendārs

Sprediķis_Baltajā svētdienā

14. aprīlis, 2026 pl. 11:17
IMG-20260410-WA0014_1_.jpg

Jeremija 18:1-6, 1 Pētera 1:3-9, Jāņa ev. 21:15-19

Šodienas galvenā tēma ir Lieldienas liecinieki. Te ir divi aspekti. Viens ir, ka ir uzticami liecinieki par Kristus augšāmcelšanas. Otrs ir, ka tev un man ir aicinājums Trīsvienīgā Dieva spēkā liecināt par šo notikumu. Kā to darīt, ka dabūt spēku tam? Par to māca šodienas lasījumi. Vecās Derības lasījums, māca par podnieku, ka Dievs grib mūs veidot pēc sava tēla un līdzības.

Viens aspekts ir, ka esam atvērti un paklausīgi Dieva priekšā. Otrs ir, ka esam radīti pēc Trīsvienīgā Dieva tēla un līdzības. Tas nozīmē, ka cilvēks var saprast sevi līdz galam un atrast savu īsto es tikai, kad viņam ir ticības attiecības ar savu radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Visa radība atjaunojas caur Kristus augšāmcelšanas un tāpat cilvēka dabu un personību. Ja tu dzīvo kopā ar augšāmcelto Kristu pa īstam, tu esi liecība par Viņu. Otrais lasījums māca par liecības pamatojumu, kāpēc ir pavisam laba liecība. Mēs esam dzimuši no jauna caur Kristus augšāmcelšanās. Ir Debesu Valstības prieks, Dievs aizsargā un palīdz, cerība nes, debešķīgais mantojums gaida. Ir tāds teiciens, ka cerība ir muļķu mierinājums. Saistībā ar laicīgām lietām, ne vienmēr, bet dažreiz tā ir. Tomēr, saistībā ar kristīgo ticību, tā nav. Cerība par augšāmcelšanās un mūžīgo svētlaimi ir pavisam droša, drīzāk pārliecība nekā cerība.

Evaņģēlijā, mēs dzirdējām par Pēteri, kas bija noliedzis savu Kungu. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš ir atstādināts no amata, izgāzies, ar slikto reputāciju. Un šeit Jēzus viņu atjauno amatā, paceļ augšā, atjauno labu reputāciju. Tā ir, bet kas ir noticis iepriekš. Tikko iepriekš Jēzus un mācekļi ir ēduši kopā. Šeit bija runa par parasto ēdienreizi, bet tas attiecas arī un īpaši uz garīgās pārtikas ēšanu kopā ar Jēzu. Mēs nezinām īsti kādas domas Pēterim bija galvā, kad šie notikumi norisinājās, bet Jēzus zināja, Viņam ir garīgs rentgens. Pēteris sirds bija mainījusies, viņam bija grēku nožēla un apziņa par savu vājību. Citādi Jēzus nebūtu atjaunojis viņu amatā. Kā Pēteris sirds ir mainījusies, kā cilvēka sirds vispār var mainīties? Tikai caur to, ka viņš ēd garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, tikai caur Dievbijību, tikai caur kristīgo dzīvi draudzes kopībā.

Tas pats princips attiecas arī uz tevi un mani. Tikai, kad mēs ēdam garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, mēs varam liecināt par Viņu pa īstam. Acīmredzot galvenais ko Jēzus gribēja no Pētera un no manis un tevis ir, lai mēs mīlam Viņu. Mūsu mīlestība Jēzum nekad nebūs pilnīga, bet, ar Dieva palīgu ir jāmīl Jēzu cik mēs varam, jo vairāk jo labāk. Kā mēs varam nonākt, kur Pēteris bija? Kāpēc Pēteris noliedza Jēzu, kas bija cēlonis? Viņš bija novērtējis sevi, savus spēkus pa augsto. Viņš bija bravurīgs, redzēja savu vājumu un grēcīgo dabu nemaz vai pa maz. Pēterim īsta mīlestība Jēzum veidojās, kad viņš redzēja savu vājumu un grēcīgumu. Ir tieši tas pats princips šodien tev un man. Īsta mīlestība un pozitīva atkarība no Jēzus veidojas tikai, kad mēs redzam savu vājumu un grēcīgumu. Vislabāk tu liecini par Jēzu, kad tev ir pozitīva atkarība no Viņa. Kad tu apzinies savu vājumu un Viņa stiprumu. Kad tu redzi savus grēkus un Viņa krusta nāvi un augšāmcelšanos tev ir dārgas un nenovērtējamas. Īsta ticība Jēzum Kristum rodas tikai, kad ticība saviem spēkiem sabrūk.

Kā var pārbaudīt sevi, vai man ir īsta ticība Jēzum? Būtu daudz ko pieminēt, bet viena lieta ir saistīta ar ganībām. Jēzus saka Pēterim, lai vēstu Jēzus avis ganībās. Atbilstoši mūsu apstākļiem Pēteris ir garīdznieks, bīskaps. Tīri burtiski vest avis ganībās ir uzdevums tikai garīdzniekiem, bet. Katram kristietim ir uzdevums, mācītāja vadībā un pēc viņa norādījumiem pašam meklēt un ilgoties pēc ganības. Labs sacīkšu zirgs, rauj pavadu un grib skriet tā, ka jātniekam ir jātur to ciet, lai neaizskrietu pārāk agri. Tieši tādam pašam, ir jābūt kristietim. Pašam ir jāgrib iet uz ganībām, kaut mācītājam, protams ir aicinājums, uz to mudināt. Katram kristīgam cilvēkam ir aicinājums doties, Trīsvienīgā Dieva zāļainās ganībās. Un, cik tas ir mūsu spēkos, ne ganīt citus, bet mudināt uz šim ganībām, paradīt šo ceļu citiem. Ja tu cītīgi ganies Trīsvienīgā Dieva ganībās, pašam būs prieks sirdī un tā liecība citiem nāks dabiski, pati par sevi.

Šodienas bauslis: Vajag nolikt bravurību un apzināties savu vājumu un grēcīgumu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus nes, palīdz, atjauno un stiprina, kad mēs apzināmies savu vājumu un grēcīgumu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tu vari atrast savu īsto es, savu personību un aicinājumu tikai, kad tev ir ticības attiecības ar savu radītāju, Jēzu Kristu.

2.      Saistībā ar mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību kristīgā cerība ir ļoti stipra, drīzāk ir labāk to nosaukt par pārliecību.

3.      Īsta ticība rodas, kad tu ēd garīgo pārtiku kopā ar augšāmcelto Kristu, mīli viņu cik iespējams un brīvprātīgi, ar degsmi, dodies Viņa ganībās.


Jaunākie ieraksti

  • Sprediķis_Baltajā svētdienā
    14. apr. 2026
  • Sprediķis_Lieldienās
    7. apr. 2026
  • Alūksnes iecirkņa prāvesta uzruna 2026.gada Lieldienās
    7. apr. 2026
  • Arhibīskapa vēstījums 2026. gada Lieldienās
    7. apr. 2026
  • Sprediķis_Lielajā Piektdienā
    27. marts 2026
  • Sprediķis_Pūpolsvētdinā
    25. marts 2026
  • Sprediķis_Zaļajā ceturtdienā
    20. marts 2026

Aktuāli

JAUNĀKĀS GRĀMATAS DRAUDZES BIBLIOTEKĀ