Sprediķis_Zaļajā ceturtdienā

2 Mozus 12:21-28; 1. Kor.11:20-32; Jāņa ev. 13:1-15

Šodien ir Zaļā Ceturtdiena, un galvenā tēma ir Jauna Derība, kas ir slēgta Kristus asinīs. Šodienas lasījumi māca sīkāk par Dievgaldu, Kristus miesu un asinīm, kas un kā.

Vecās Derības lasījums māca par to, kas notika pirms Izraēla tauta izgāja no verdzības Ēģiptē. Visi Ēģiptes pirmdzimušie nomira, un pēc tam Izraēla tauta bija brīva. Te ir viens liels pravietojums, zīme, par Jēzu. Jēzus bija Marijas pirmdzimtais. Caur Viņa krusta nāve Trīsvienīgā Dieva tauta, mēs, tikām atbrīvoti no grēka nastas, caur Viņa augšāmcelšanas nāve tika uzvarēta. Ne tīri burtiski, bet garīgā aspektā, tas pats. kas notika ar Izraēla tautu notika ar Trīsvienīgā Dieva tautu Lielā Piektdienā un Lieldienās, un notiek ar tevi un mani šodien. Un notiek katru reizi, kad cilvēks paliek par kristieti un tic pa īstam. Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, mēs esam atbrīvoti no verdzības grēkā. Pēc tam Izraēla tauta staigāja 40 gadus tuksnesī un dzīvoja no mannas. Viss saistībā ar mannu bija pamatīgs brīnums. Mēs nezinām, cik liela tā tauta bija tuksnesī, varam tikai veikt aplēses.

Bet laikam minimums divi ar pus miljoniem un laikam tuvu trim miljoniem. Kā pabarot tik daudzus tuksnesī, kuri ir slikti nosacījumi lauksaimniecībai un kur viņi pie tam staigā apkārt un nevar nodarboties ar lauksaimniecību? Trīsvienīgais Dievs lika mannai līt no debesīm, tā viss atrisinājās. Ir tieši tas pats princips šodien. Manna ir pravietojums, zīmi par Svēto Vakarēdienu. Tev un man ir arī grūtības pietiek, līdzībā mēs arī staigājam tuksnesī. Svētais Vakarēdiens ir, ne vienīgais, bet viens būtisks veids, kā Trīsvienīgais Dievs uztur tevi un mani pie garīgās dzīvības šajā pasaules tuksnesī. Vecās Derības notikumi ir solījums un pravietojums, Jaunās Derības notikumi ir piepildījums, solījumu īstenošana. Otrais lasījums māca, ka cilvēks var saņemt Svēto Vakarēdienu nepareizajā veidā, necienīgi, pašam par sodu. Kā no tā izvairīties, kā saņemt pareizi? Ir 5 galvenie nosacījumi. 1. Cilvēkam jābūt kristītam un iesvētītam. 2. Cilvēkam jābūt ticīgam pa īstam. 3. Cilvēkam jānožēlo grēki. 4. Cilvēkam jātic, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis. 5. Ir jāizlīgst ar citiem pirms saņemšanas, ja ir bijuši asi vārdi, pāridarījumi utt.

Evaņģēlijā Jēzus zināja, ka Viņš drīz atstās pasauli, lai ietu pie Tēva. Tev un man ir arī jāatstāj pasauli, lai ietu pie Tēva. Ne tikai saistībā ar fizisko nāvi, bet jau tagad. Ne tādā veidā, ka mums ir jābēg prom uz mežu. Bet tādā veidā, ka tava un mana galvenā cerība, tieksme un ilgas ir, lai būtu kopā ar Jēzu. Un, lai mēs gaidām savu galveno labumu no Dieva, nē no šīs pasaules materiālām lietām. Kā es varu zināt, vai es esmu atstājis pasauli? Kā pārbaudīt sevi? Viens būtisks rādītājs ir, vai tu jūties totāli vājš un bezpalīdzīgs pats par sevi, vai tu esi ne diezgan, bet totāli atkarīgs no Dieva palīdzības. Ja tā ir, tu esi atstājis pasauli. Otrs rādītājs ir, vai tu esi pateicīgs pret Trīsvienīgo Dievu un apliecina, ka visi labumi gala rezultātā nāk no Viņa, kaut tie parasti iet caur cilvēkiem? Ja tā ir, tu esi atstājis pasauli. Trešais rādītājs ir, vai tev ir kalpošanas attieksme, ka tu gribi kalpot pirmkārt Dievam un otrkārt citiem cilvēkiem.

Šajā evaņģēlijā Jēzus kalpo ar kāju mazgāšanu. Tas bija nevis kalpa, bet verga darbs, jo, tās kājas bija pamatīgi netīras pēc putekļainiem ceļiem. Jēzus darīja pazemojošu darbu, kas bija zem Viņa goda, no pazemības. Te ir bauslība, tev un man ir jākalpo citiem tajā pašā veidā. Te ir arī evaņģēlijs, mūsu grēki ir kā tās netīras kājas, un patiesībā vēl trakāk. Bet Jēzus nomazgā nost tavus un manus grēkus, vienalga cik nesmuki un nepatīkami tie būtu. Ceturtais rādītājs, vai esi atstājis šo pasauli ir, vai tu esi redzējis un izjutis no visa sirds, ka nekas te nav paliekošs un nekas laicīgs nedod īsto gandarījumu sirdī. Es negribu sludināt totālo pesimismu saistībā ar šo pasauli, ir protams daudz pozitīvs un labs pasaulē, bet nē tikai. Ir arī pietiekami daudz kas sanāk šķībi, greizi nepareizi visiem zemes virsū. Īsts pilnīgs prieks un gandarījums sirdī ir tikai pie Dieva. Svētais Vakarēdiens tiek svinēts arī Debesu Valstībā un ir tāpēc zīme par Debesu Valstību un par ilgām pēc tās.

Ir arī rakstīts, ka Jēzus mīlēja savējos, proti, kristīgo tautu. Tas ir tieši tavs un mans uzdevums, mīlēt viens otru. Mēs lasām Bībeli, nekristieši lasa kristiešus, proti, vēro, kā mēs uzvedamies. Ja esam kašķīgi savā starpā, viņiem nepatīk, ko viņi lasa. Ja esam mīļi un rūpīgi viens pret otru, tā lasāmviela paliek daudz pievilcīgāka. Te viss notiek, kad viņi ir sapulcējušies uz vakariņām, uz ēdienreizi. Katrs Dievkalpojums ir garīgā ēdienreize, uz ko tev un man ir jāsapulcējas. Saistībā ar parasto ēdienu, mācītājam nav jābūt pavāram. Bet saistībā ar garīgo pārtiku, mācītājs ir pavārs, viņam ir jāgatavo garīga pārtika pārējiem. Dievs pats ir protams šefpavārs, bet kā instruments Dieva rokā, mācītājs ir arī pavārs. Ja tev ir ielūgti viesi un tu pavada daudzas stundas pie plīts ar lielām pūlēm un tie ielūgti viesi neierodas, nedodot nekādu ziņu, kā tu justies. Laikam pamatīgi skumīga un sarūgtināta, vai nē.

Tieši tā arī mācītājs jūtas, kad ielūgti viesi neierodas uz Dievkalpojumiem, kaut viņš ir pūlējis pie garīgās plīts. Un tas  nekas, ka mācītājs ir skumīgs. Bet kā Jēzus jūtas, kad Viņš ir cietis un miris Golgāta pie krusta, kad gandrīz visiem ir vienalga un neierodas uz Dievkalpojumiem, un nav interese par Svēto Vakarēdienu? Viņš ir protams skumīgs un tāpēc tavs uzdevums ir, lai ierastos uz visām ēdienreizēm draudzē, uz visiem Dievkalpojumiem, visām lūgšanām, Bībeles stundām utt. Un Dievgalds nav vienīgā ēdienreize šajā garīgā svētku maltītē, bet viena visbūtiskākā. Cilvēks nevarēja stiepties uz augšu pie Dieva. Tāpēc Trīsvienīgais Dievs caur Jēzu stiepjas uz leju pie mums, lai būtu mums tuvu. Un nekur zemes virsū Dievs nav tev un man tuvāk, nekā kad mēs saņemam Svēto Vakarēdienu. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc vajag saņemt Svēto Vakarēdienu pēc iespējas biežāk.

Šodienas bauslis: Ar Dieva palīgu tev ir jātiecas pēc pazemības, mīlestības, kalpošanas un sadraudzības ar Dieva tautu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus mīl savējos un brīnumainā veidā uztur mūs šajā pasaules tuksnesī caur Svēto Vakarēdienu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Manna tuksnesī ir pravietojums, zīme, par Svēto Vakarēdienu.

2.      Jau tagad ir jāatstāj pasaule, lai ietu pie Tēva.

3.      Ir jāierodas uz garīgām ēdienreizēm, citādi tu saskumdini šefpavāru, Trīsvienīgo Dievu!