Sprediķis - Laetare – Gavēņa laika 4. svētdiena

5 Mozus 8:2-3, 1. Korintiešiem 10:16-17, Jāņa ev. 6:51-65

Šodienas galvenā tēma ir Dzīvības maize vai Dzīvā maize. Jēzus un kristīgā ticība, kristīgā mācība vispār un īpaši Svētais Vakarēdiens ir Dzīvības maize. Tā ir, tā galvenā problēma ir, ka visi cilvēki netic tam. Kā darīt, lai cilvēks to pamanītu, kā attiekties uz šo faktu? Vecās Derības lasījums, māca par Izraēlas tautas staigāšanu, 40 gadus tuksnesī. Kāpēc tas notika?

Lai tauta sāktu ēst, ne tikai miesisko pārtiku, bet arī un vispirms garīgo pārtiku. Kad ir visādas grūtības un cilvēkam pārnestā nozīmē ir jāstaigā tuksnesī, cilvēks bieži domā, ka Dievs viņu soda, ir dusmīgs uz viņu. Bet Trīsvienīgais Dievs vienmēr rīkojas no mīlestības, mērķis vienmēr ir labs. Lai cilvēks ēstu arī garīgo pārtiku vispār un īpaši Svēto Vakarēdienu. Otrais lasījums māca, par īsto klātbūtni, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis, nav nekāda līdzība vai pārnestā nozīmē. Martiņam Luteram, reiz bija saruna, konflikts ar tiem, kuri tic, ka Jēzus nav īsti klāt sakramentā. Luters mēģināja viņus pārliecināt par īstu klātbūtni, bet viņi runāja pretī. Viņi sēdēja pie koka galda un Luters paņēma savu nazi un iegrieza kokā vārdu est - latiņu valodā, latviski - ir. Svētais vakarēdiens IR Kristus miesa un asinis!

Tā objektīvi ir, un tas nozīmē, ka cilvēks, kas netic arī saņem Kristus miesu un asinis, bet par sodu, necienīgajā veidā. Tāpēc kristīgam cilvēkam ir jāpārbauda sevi, pirms Dievkalpojuma, lai viņš tic pa īstam, lai nožēlo grēkus, lai nav nesaskaņas ar citiem utt. Tāpēc jābūt klusumam, pirms Dievkalpojuma, lai cilvēks var to darīt bez traucējumiem. Caur kopīgo sakramenta saņemšanu mums ir kopība, pirmkārt ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu, otrkārt viens ar otru. Caur to, ka mēs visi saņemam vienu un to pašu Kristus miesu, un asinis, mēs veidojam vienu kopīgo Kristus miesu pasaulē. Jēzus ne tikai dod ko tev un man vajag. Viņš ir, ko tev un man vajag. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka maize ko Viņš dod ir Viņa miesa, un, ka ir jādzer Viņa asinis. Un tie klātesošie apvainojās ne pa jokam, viņi tam netic un tas liekas viņiem galīgi absurds un nepieņemams. Visos laikos un visās vietās diezgan daudzi apvainojas par Jēzus vārdiem.

Ir daudz par ko viņi apvainojas, bet galvenais ir trīs lietas, mācība par iedzimto grēku, par Jēzus krustu un par Dievgaldu. Cilvēkiem nepatīk dzirdēt, ka viņi ir grēcīgi, viņiem nepatīk dzirdēt par Jēzus krustu, ka tas ir nepieciešams glābšanai. Un viņiem liekas neticami un absurds, ka cilvēks var ēst un dzert Kristus miesu un asinis. Kā no tā izvairīties, kā neapvainoties? Galvenais ir, lai paliktu pie Jēzus, neiet prom, arī ja kaut kas liekas grūti saprotams, varbūt pat nepieņemams. Paliec pie Jēzus un Viņš lēnā garā paskaidro, ko tu nesaproti. Paliec pie Jēzus, un Viņš lēnā garā palīdz tev pieņemt, kas likās nepieņemami. Paliec pie Jēzus un tu lēnā garā redzi, ka tas, kas likās bargi un pārmērīgi stingri īstenībā ir mīlestības izpausme. Steidzies pie Jēzus, nevis bēdz prom no Viņa, kad tev ir tieksme apvainoties par Viņa vārdiem. Tad tu lēnā garā redzi, ka tas, pie kā tu reiz apvainojies, Jēzus krusts un Dievgalds, īstenībā ir kaut kas pavisam dārgs un vērtīgs.

Jēzus arī saka, ka Viņš dod Savu miesu, lai pasaulē dzīvotu. Tas nozīmē, ka Jēzus miesa Dievgaldā ir Dzīva maize. Ko tas nozīme, kā dzīva? Te ir divi aspekti. Pirmā un galvenā ir ko es teicu, ka Jēzus, kas ir dzīvs un paša dzīvība, ir reāli klāt sakramentā. Otrais aspekts ir, ka garīgā pārtika vispār, visa kristīgā mācība un Dievgalds ir nebeidzama maize, kas nekad nepietrūkst, un nekad neizbeigsies. Līdz pastarai dienai kaut kur zemes virsū būs kristīgā baznīca, kurā garīgā pārtika tiks pasniegta un nekad nebeigsies. Tie ebreji šajā evaņģēlijā strīdējās par to, kā Jēzus var dot Savu miesu ko ēst. Ir divi mazi vārdi latviešu valodā, ka un kā. Ir atļauts uzdot jautājumu – kā, saistībā ar kristīgo mācību vispār un saistībā ar Dievgaldu. Prātīgās robežās tam ir sava vieta. Visa kristīgā dogmatika ir mēģinājums paskaidrot, kā, kādā veidā, Trīsvienīgais Dievs ir atklājies.

Ja cilvēks lieto vārdu – kā, ticībā, ar patieso velmi iedziļināties Trīsvienīgā Dieva atklāsmē, tad viss ir labi. Tomēr, nereti, drīzāk bieži, cilvēks lieto vārdu – kā, nepareizajā veidā, neticībā, drīzāk kā apgalvojums, ka tā nevar būt. Ja notiek ar pareizo attieksmi, drīkst lietot vārdu – kā, saistībā ar Dievgaldu. Tomēr, galvenais vārds saistībā ar Dievgaldu un ar visu kristīgo mācību ir - ka. Ka tā ir, ir pirmais un galvenais. Ja vien tic, ka tā ir, tad drīkst pēc tam uzdot jautājumu – kā, un iedziļināties. Tomēr, ir tā, ka pa daļai, līdz kaut kādai robežai, cilvēks var saprast un aptvert Trīsvienīgā Dieva atklāsmi. Tomēr, līdz galam cilvēks nevar saprast un aptvert Dieva atklāsmi. Lai parādītu, ka Dievs ir priekšnieks un cilvēks padotais. Ja tu uzdod jautājumu, kā Dievgalds var būt Kristus miesa un asinis, tad galvenā atbilde ir: tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs ir visuvarens un var darīt, kas tev un man ir totāli neiespējams un tikai pa daļai aptverams. Drīkst uzdot jautājumu, kā Altāra sakraments var būt Kristus miesa un asinis.

Bet pirmkārt vajag ticēt, ka tā ir. Un ticēt, ka saņemt Altāra sakramentu, vismaz katru Svētdienu, ir būtiska un neatņemama daļa no kristīgās dzīves. Šis ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc kristietis nevar būt kristietis atšķirts no draudzes. Tikai draudzes, baznīcas kopībā, mēs varam saņemt Altāra sakramentu un dzīvot normālu kristīgo dzīvi kopā, ar ticības brāļiem un māsām.

Šodienas bauslis: Nedrīkst apvainoties par Jēzus vārdiem un iet prom. Ja ir kārdinājums apvainoties, paliec pie Jēzus un Viņš palīdz neapvainoties un pieņemt, aptvert.

Šodienas evaņģēlijs: Kristīgā mācība un Dievgalds ir dzīva maize, jo Jēzus ir dzīvs un garīgā pārtika nekad nebeigsies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Visādas grūtības ir, lai mēs mācāmies ēst arī garīgo pārtiku un Dievgaldu.

2.      Dievgalds ir Kristus miesa un asinis un tāpēc cilvēkam ir jāpārbauda sevi pirms viņš saņems. Vajag saņemt ticībā un grēku nožēlā.

3.      Vārdam – kā, ir sava vieta, bet galvenais ir vārds – ka, ticēt, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis!