Sprediķis - Pelnu Trešdienā

Sprediķis

Joēla 2:12-19, Jēkaba 2:14-17, Mateja ev. 6:16-21

Šodien ir Pelnu Trešdiena un Gavēņa laika sākums. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka vajag krāt mantu debesīm. Vārds manta nav gluži pareizi tulkots no grieķu valodas, dārgumi vai vērtslietas būtu pareizāks tulkojums. Vai mans teiktais būs vērtslietas es nezinu, bet gribētu dalīties ar četrām domām, ko tu vari paturēt prātā un kas cerams būs palīdzošas gavēņa laikā.

Kāpēc tik daudz cilvēki noraida Trīsvienīgo Dievu, kāpēc 98% no Alūksnes iedzīvotājiem nepiedalās kristīgā Dievkalpojumā Svētdienās? Iemesli ir daudzi, bet viens parastais ir, ka viņi grib būt neatkarīgi, negrib padoties zem Dieva. Padoties zem Dieva viņiem liekas bīstams, kā pašiznīcināšana. Bet ir tieši otrādi, 98% no visiem cilvēkiem nodarbojas ar pašiznīcināšanu. Saistībā ar garīgo, īsto dzīvi, diemžēl, pašiznīcināšanās instinkts ir ļoti labi attīstīts pie cilvēkiem. Saistībā ar fizisko dzīvi pašsaglabāšanās instinkts ir ļoti labi attīstīts. Ja vēders ir tukšs un bada nāve draud, vislielākais sliņķis paliek čakls, meklējot pārtiku. Ja cilvēks iekrīt upē vai ezerā, viņš peld ar visiem spēkiem, lai izglābtos, jā, bet. Galvenais nav, lai glābtu miesu, galvenais ir, lai glābtu dvēseli. Tāpēc īsta pašsaglabāšanās ir, lai padoties zem Trīsvienīgā Dieva, lai ticētu pa īstam. Gavēt un ņemt visu ar ticību nopietni, ir īsta pašsaglabāšanās.

Ko var vēl ņemt līdzi gavēņa laikā? Dažreiz tu redzi pa gabalu, ka piemēram ābols ir sapuvis. Dažreiz ābols izskatās smuks, bet ja iekož vai iegriež, tu pamani, ka puvumi ir. Ir tieši tas pats princips ar cilvēku. Ar dažiem cilvēkiem tu redz pa gabalu, ka viņi ir sapuvuši, ar dažiem to nevar pamanīt pa gabalu, bet. Visiem ir vairāk vai mazāk puvumi, grēki sevī. Gavēnis nav laiks, lai vērtējoši salīdzināt sevi ar citiem un domāt, ka esmu labāks vai vismaz mazāk sapuvis nekā citi. Gavēnis ir laiks, lai netiesātu citus, lai nesalīdzinātu sevi ar citiem. Bet vietā skatīties uz saviem puvumiem, kas vienmēr ir kad griež dziļāk, kaut tev izdodas tos apslēpt.

Vēl viena domā, kas cerams varētu būt palīdzoša. Svētajos Rakstos tikumi bieži tiek salīdzināti, apzīmēti ar labām smaržām. Ja tu tici pa īstam, nožēlo un apkaro grēkus cik vari ar Dieva palīgu, un atvainojies citiem, kad ir bijuši pāridarījumi, tad tu esi smaržīgs un tīkams Trīsvienīgā Dieva priekšā. Ja netic, nenožēlo grēkus, neatvainojies citiem utt, tad tu esi smirdīgs Dieva priekšā. Mums visiem ir skaidrs, ka nav patīkami ar smirdīgiem cilvēkiem. Tāpēc, esi smaržīgs Dieva priekšā!

Ir viegli uztvert gavēni, kā smagu un grūtu uzdevumu. Tas nav totāli nepareizi, bet tālu no visas patiesības. Ir protams dažreiz grūti ar stingrību, atsacīšanu utt. Tomēr, galvenokārt ir jāuztver gavēni, kā pozitīva iespēja. Tīri burtiski gavēnis ir ceļš uz pavasari. Pašreiz ir stingra ziema, Lieldienās Deo Volente, ja Dievs gribēs, visticamāk būs pavasaris. Un tieši tas pats princips attiecas uz gavēni. Ja gavē rūpīgi un nopietni, būs pavasaris dvēselē. Es teicu Svētdienā, ka tev un man ir jādomā par sevi, it kā mēs būtu garīgā laulībā ar Jēzu. Stingrība un nopietnība varbūt neskan vilinoši, bet medusmēnesis laikam visiem skan vilinoši un jauki. Un gavēnis nav tikai medusmēnesis, bet medusmēnesis pusotru mēnesi. Ir jāuztver gavēnis kā medusmēnesi, un pat sešas nedēļās kopā ar Jēzu pastiprinātā režīmā. Gavēnis ir krusta ceļš uz Lieldienas prieku.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka viss ir ar kājām gaisā salīdzinot ar pasaules vērtībām. Nepadoties zem Dieva ir īstās pašiznīcināšanas.

Šodienas evaņģēlijs: Gavēt un padoties zem Dieva ir īstās pašsaglabāšanās.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Gavēnis ir, lai apzinātu, ka tev un man ir grēka puvumi sevī, kaut izskatās smuki pa gabalu.

2.      Gavēnis ir, lai apzinātu, ka bez grēka nožēlas esam smirdīgi Dieva priekšā. Ar grēka nožēlu esam smaržīgi Dieva priekšā.

3.      Gavēnis ir garīgs medusmēnesis kopā ar Jēzu.