Sprediķis_2. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Ecehiela 36:25-28, Ap. Darbi 8:26-39, Mateja ev. 3:11-12

Šodienas galvenā tēma ir par kristībām, kas un kā saistībā ar kristībām. Vecās Derības lasījums, māca par mainītām sirdīm, par mīkstām sirdīm - cietas sirds vietā. Tas parāda, ka nepietiek tikai ar kristībām kaut kristības ir būtiskas. Vajag arī īstu ticību, kas izpaužas svētajā dzīvē un mainītām mīkstām sirdīm Trīsvienīgā Dieva priekšā.

Otrajā lasījumā, tas galminieks tika apmācīts pirms kristībām, ar mūsdienas valodu, notika ticības iesvētību mācība pirms kristībām. Tā jābūt. Var vienmēr diskutēt tieši cik daudz mācību vajag un tieši kā tai mācībai jānotiek, bet ir skaidrs, ka iesvētību mācībai jānotiek, pirms kristībām. Lai cilvēks zina un saprot, kas ar viņu notiek. Varam arī ievērot, ka iesvētības mācība notika par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, par visbūtiskāko kristīgajā ticībā. Tas galminieks jautā, kas traucē, lai viņš tiktu kristīts. Ja ir bērns, tad traucē, ja nav ticīgi vecāki un krustvecāki, traucē, ja nebūs kristīga audzināšana. Ka būs kristīga audzināšana ir nosacījums, lai kristītu bērnus. Ja ir pieaugušais, tad traucē, ja nav ticība, ja cilvēks nepieiet tam nopietni. Kristības un ticība, tā jābūt. Kas vēl traucē? Ka cilvēks ir kristīts iepriekš. Vajag kristīties tikai vienu reizi, jo, kaut mācītājs ir instruments Dieva rokās, īstais darītājs ir Trīsvienīgais Dievs pats.

Dievs visu dara pareizi un labi uzreiz, pirmo reizi. Ja cilvēks grib kristīties otro reizi, viņš netieši saka, ka Dievs izdarīja brāķīgu darbu pirmoreiz. Un tā noteikti nav. Ja vien kristības ir notikušas ūdenī un Tēva, Dēla un Svēta Gara vārdā, cilvēks ir kristīts, nedrīkst un nevajag atkārtot kristības. Kristīties otrreiz nozīmē zaimot un apvainot Dievu! Nav slikti, ja kristības ir notikušas ar iegremdēšanu, bet tas nav nepieciešams. Ir derīgas kristības arī lejot ūdeni uz galvas. Evaņģēlijā Jānis Kristītājs saka, ka Jēzus ir stiprāks par viņu. Tā ir gan un tas pats attiecas uz tevi un mani. Mēs esam vāji. Ticība vienmēr varētu būt stiprāka, grēki un trūkumi līdz ausīm ir. Kā kristīgs cilvēks var būt drošs, pārliecināts par savu Dievbērnības statusu? Ja skatās uz saviem darbiem, uz savu ticību, tad šaubas gan ir pamatotas. Tāpēc vajag drošu, objektīvu, nesalaužamu pamatu, savam Dievbērnības statusam.

Un šis drošais objektīvais pamats ir kristības. Caur to, ka tu esi kristīts Jēzus vārdā, tu vari būt drošs, pārliecināts par savu Dievbērnības statusu. Un par grēku piedošanu. Ir protams ļoti labi un nepieciešams arī ar stipru ticību, bet, kristības ir objektīvais drošais pamats. Nav nejaušība, ka kristības ir tēma tieši šodien. Mēs tikko esam pabeiguši baznīcas gada pirmo daļu, svētku pusgadu, kad galvenais uzsvars ir par pašu kristīgo mācību. Kāda tā kristīgā mācība ir? No šodienas līdz Mūžības svētdienai uzsvars ir uz praksi, kā pielietot šo ticību svētajā dzīvē. Un kristības ir kristīgās dzīves sākums un pamats. Mārtinš Luters māca, mazajā katehismā, ka cilvēks ir kristietis tāpēc, ka viņš ir kristīts un kopā ar draudzi apliecina Jēzu par Kungu un Pestītāju. Te ir izcils kopsavilkums par kristīgu dzīvi, kas ir galvenais. Būt kristīts, un kopā ar draudzi apliecināt Jēzu par Kungu un Pestītāju. Jānis arī saka, ka viņš nav cienīgs. Paši par sevi, mēs visi esam necienīgi nākt Trīsvienīgā Dieva vaiga priekšā. Kāpēc cilvēkam vajag tikt kristītam?

Būtu daudz ko atbildēt, bet pamatiemesls ir, lai viņš paliktu cienīgs no žēlastības. Paši par sevi, tu un es, vienmēr esam un būsim necienīgi Dieva priekšā, bet caur kristībām un ticību, paliekam cienīgi no žēlastības. Tev un man vajag kristīties tāpēc, ka esam necienīgi un vāji. Lai mēs dzīvotu kopā ar Jēzu zemes virsū un reiz tiktu pestīti. Kristības ir atbrīvošana no sātana varas un tāpēc ir īpaši traģiski, kad kristīts cilvēks ir neticīgs. Tad viņš dodas atpakaļ pie sātana varas. Jānis arī saka, ka Jēzus kristīs ar Svēto Garu un ūdeni. Tas varētu likties jocīgi, gandrīz nepareizi. Kristības taču notiek ūdenī, nevis ugunī. Bet te ir runa par divām atšķirīgām lietām. Pašas kristības, solis numur viens, notiek ūdenī, jā, bet. Es teicu, ka tikai kristības neder, vajag arī ticību un svēttapšanas procesu, kas ir solis numur divi. Un ticības un svēttapšanas process notiek ugunī, Svētā Gara ugunī.

Jānis te nerunā par pašām kristībām, bet par svēttapšanas procesu, kam ir jāseko. Tāpēc vajag ar Trīsvienīgā Dieva palīgu, Svētā Gara spēkā, kristīties arī ugunī, proti, dzīvot svētu dzīvi baznīcas kopībā, čakli lietojot žēlastības līdzekļus, Vārdu, lūgšanu un Svēto Vakarēdienu. Jo, likmes ir augstās. Jānis saka, ka visi, kuri nekristās Svētā Gara ugunī, zemes virsū būs jādeg mūžīgi elles neizdzēšamā ugunī. Tas vārds no grieķu valodas, kas ir tulkots neizdzēšams ir azbests. Laikam visi ir dzirdējuši vārdu azbests. Azbests ir būvmateriāls, kas no vienas puses ir izturīgs, kalpo ļoti ilgi, bet no otras puses kaitīgs veselībai. Laikam visi zina, kas ir azbestvecene. Tā ir tāda vecene, no kuras labāk izvairīties. Tieši tāpat vajag izvairīties no elles neizdzēšama azbests uguns. Šis uguns paliek mūžīgi mūžos un ir pavisam neveselīgs. Tāpēc vajag cītīgi, bieži, regulāri, kristīties Svētā Gara ugunī, kas ir pavisam labvēlīga garīgai veselībai. Lai tu izspruktu no sātana mūžīga neizdzēšama azbests uguns.

Šodienas bauslis: Jābūt kristītam un ticīgam, un jākristās vienu reizi.

Šodienas evaņģēlijs: Kristības ir objektīvs drošs pamats Dievbērnības statusam un grēku piedošanai.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Apmācībai jānotiek pirms kristībām, lai cilvēks zina, kas ar viņu notiek.

2.      Tev un man vajag kristīties, jo, esam vāji un necienīgi paši par sevi.

3.      Vajag kristīties Svētā Gara ugunī, lai tev nebūtu jādeg elles ugunī.

Foto:Pinterest