Sprediķis_16.svētdiena pēc Vasarsvētkiem

2.Moz.32:1-4,30-35; 1.Tim. 6:7-10,17-19; Mt.6:19-23

Šodienas galvenā tēma ir, ka tikai vienas lietas vajag, proti, krāt mantu Debesīs, papriekš meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām, par zelta teļu tuksnesī, ka tauta dejoja apkārt un pasludināja, to par savu dievu, ar mazo burtu. Tīri burtiski tas pats nenotiek šodien, bet pēc būtības tieši tas pats notiek šodien. IKP, iekšzemes kopprodukts, vairāk nauda makā, tas ir zelta teļš, kam visas tautas dejo apkārt un dedzīgi pielūdz.

Tautai arī bija nepareizs priekšstats par Dievu, kāds Viņš ir. Dievs nav veidots no cilvēku rokām, Dievs nav tāds, kādu mēs paši izdomājam. Arī šodien ļoti daudziem ir nepareizi priekšstati par Dievu. Dievs ir Trīsvienīgs. Neizdomā pats savā spēkā, kāds Dievs ir. Lasi Bībeli pieredzējuša un gudra mācītāja vadībā. Tad tu uzzināsi, kāds Dievs ir. Otrais lasījums māca, kā atbrīvoties no naudas, no mantkārības, no visa kā, lai esam brīvi, lai vispirms meklējam Dievu un krājam mantu Debesīs. Palikt bagātam, nedrīkst būt mūsu galvenais mērķis. Tas nenozīmē, ka ir nepareizi ar naudu. Bez naudas nevaram dzīvot šajā pasaulē. Kristietis drīkst un protams arī vajag lietot naudu kā visi citi, bet ir jāuztver nauda un manta kā palīglīdzeklis, nevis kā mērķis.

Tad tu esi brīvs, lai pa priekšu meklētu Dievu un krātu mantu Debesīs. Cilvēks ir radīts ar galveno mērķi, lai slavētu un godātu Kungu, savu Dievu. Viss pārējais zemes virsū ir radīts cilvēka labā, lai palīdzētu viņam sasniegt galveno mērķi. No tā izriet, ka cilvēkam jāizmanto radītais tiktāl, cik tas palīdz šo mērķi sasniegt, un jāatsakās no tā, ciktāl tas traucē. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo lietu, kā pa priekšu meklēt Dieva valstību. Jēzus saka, ka vajag krāt mantu debesīs. Lai to darītu, jābūt skaidrībai, kas ir ĪSTA MANTA ar lieliem burtiem. Sātana meli un pasaules maldi ir, ka nauda un materiālais ir īsta manta. Ārkārtīgi liels procents no visiem cilvēkiem tam tic. Un, kā sekas no tā, tic, ka materiālais, redzamais, ir realitāte, īstenība. Bet tā nav. Nauda un materiālais ir nedroša manta, kas ātrāk vai vēlāk būs pagalam. Un nauda un manta ir tikai šķietama realitāte, īstenība. Kad tu mirsi, tu nevari ņemt savu naudu līdzi nedz uz Debesīm, nedz uz elli. Tās būs pagalam nāves brīdī.

Toties Trīsvienīgais Dievs un manta Debesīs, proti, ticība un ticības augļi, ir pavisam droša manta, kas paliks mūžīgi. Trīsvienīgais Dievs un Debesu Valstības godība ir īsta realitāte, īstenība, kas paliks mūžīgi. Un ticības augļi, manta Debesīs, tu vari ņemt līdzi uz Debesu Valstību. Tie augļi paliks mūžīgi. Jēzus arī saka, ka sirdīm jābūt Debesīs, proti, pie Dieva. Diemžēl ir tā, ka pasaules negatīva ietekmē ir ārkārtīgi liela un smaga. 98% no visiem cilvēkiem ļoti dedzīgi dejo ap zelta teļu, pielūdz naudu. Ja tu to nedari, tu vienmēr esi viens, atšķirīgs un nesaprasts, tiek uzskatīts par jocīgu un par muļķi. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc mums ir jāturas kopā un jāatbalsta vienam otrs. Tāpēc ir jālūdz, lai es spētu pretoties sātana un pasaules ļaunai ietekmei un būt brīvs no mantkārības. Lai tu būtu brīvs, lai krātu mantu Debesīs, proti, dzīvot ticības dzīvi ar nauda kā palīglīdzeklis, nevis kā mērķis. Brīvība no mantkārības, tas ir galvenais.

Saistībā ar šo, ir divi jautājumi, ar ko mēs varam pārbaudīt sevi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Pirmais jautājums, no kā tu baidies. Varētu būt daudz no kā tu baidies, bet kristīgam cilvēkam pirmkārt būtu jābaidās, lai zaudētu Dievu un Viņa žēlastību. Dievbijība ir pirmkārt pozitīva, nevis ka tu baidies no Dieva, bet ka tu baidies, lai zaudētu Dievu. Lūdz, lai tā būtu!

Otrais jautājums ir, kas ir tavs galvenais iekšējais dzenulis, ko tu pirmkārt gribi sasniegt. Atbildei būtu jābūt, lai krātu mantu Debesīs, lai dzīvotu ticības dzīvi baznīcas kopībā. Mēs visi gribam, lai bērniem klātos labi, lai mēs būtu veseli u.t.t. Tas viss ir labi un atļauts, bet ne pirmkārt! Pirmkārt ir jāmeklē Dieva Valstība un Viņa taisnība, un ja vien tu to dari, Dievs dod spēku, lai palīdzētu bērniem, un rūpējas par tavu veselību.

Jēzus arī runā par veselo, neaptumšoto aci. Kas ar to ir domāts? Šī ir diezgan grūta līdzība, bet es domāju, ka ir jāliek vienādojumu zīme starp aci, sirdi un gaismu. Ar tumsu ir domāta sātana ietekme sirdī un kā sekas no tās, acī. Kad esi Trīsvienīgā Dieva ietekmē, kad tev ir Svētais Gars sirdī, tad tev ir skaidra, vesela sirds un acs. Kad esi sātana ietekmē, tev ir sātans sirdī un acī, proti, garīgā redze nav. Tātad, jābūt ar Svēto Garu sirdī un kā sekas no tā, ar skaidru, veselu garīgu redzi, lai tu netraucēti vari krāt mantu Debesīs. Kā pārbaudīt sevi šajā jomā, kā tu vari zināt, vai ir skaidra, vesela acs, vai ir Svētais Gars sirdī? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens būtisks aspekts ir, kā tu subjektīvi psiholoģiski uztver lietas. Ja tu vienlaicīgi esi skumīgs par saviem grēkiem, un vienlaicīgi priecīgs par to, ka Dievs tevi mīl tik un tā un piedod grēkus, tad Svētais Gars ir sirdī.

Ar parasto loģiku, tu nevari būt skumīgs un priecīgs vienlaicīgi, bet ar Svēto Garu sirdī, tu esi skumīgs un priecīgs vienlaicīgi. Ja tu vienlaicīgi esi garīgi paēdis un izsalcis, tad Svētais Gars ir sirdī. Trīsvienīgais Dievs paēdina tavu sirdi, kad tu meklē Viņu, bet ir tik garšīgi, ka tu vēlies vēl. Pēc parastas loģiskas tu nevari būt paēdis un izsalcis vienlaicīgi. Bet ar Svēto Garu sirdī tā ir. Ja tu jūtiies, ka tu pats par sevi esi tikpat vājš un bezpalīdzīgs, kā mazs bērns, tad Svētais Gars ir tavā sirdī. Dieva spēkā esam stipri mēs, bet paši par sevi, bezpalīdzīgi kā mazi bērni. Ja tu vienlaicīgi esi skumīgs un priecīgs, paēdis un izsalcis un bezpalīdzīgs kā mazs bērns, tad tavs acs ir vesela, skaidra. Tad Svētais Gars ir tavā sirdī, tad tu krāj mantu debesīs.

Šodienas bauslis: Trīsvienīgajam Dievam jābūt mērķim, prioritātei numur viens un materiālas lietas palīglīdzekļi.

Šodienas evaņģēlijs: Ir kaut kas paliekošs, īsta manta, īsta realitāte, Dieva Valstība un Viņa taisnība.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.     Nedrīkst dejot ap zelta teļu, kopā ar pasauli.

2.     Vietā ir jākrāj manta Debesīs.

3.     Tava acs ir vesela, kad Svētais Gars ir tavā sirdī.