Sprediķis_Exaudi – Lieldienu 7.svētdiena

1.Ķēniņu 19:9-16, Ap. Darbi 1:12-14, Jāņa ev. 16:12-15

Šodienas galvenā tēma ir saistība starp Jēzu un Svēto Garu, kāda tā saistība ir. Šodien ir ievads vai ģenerālmēģinājums, pirms Vasarsvētkiem. Vecās Derības lasījums māca, par pravieti Eliju. Elijs ir bēdzis no karalienes Izabeles, kas grib viņu nogalināt. Viņš atrod alu, kur patverties. Līdzībā tā ala, ir kristīgā baznīca, kur tev un man ir patvērums pret sātana uzbrukumiem.

Elijam ir grūti laiki, viņš ir tīri burtiski tuksnesī, ar mūsdienu terminoloģiju viņam ir pārslodze, izdegšana,  beigti nervi. Tomēr, Trīsvienīgais Dievs dod cerību, iedrošina, palīdz, stiprina viņu un nedaudz vēlāk Elija ir gatavs kaujai atkal. Ir tieši tas pats princips tev un man. Dažreiz ir grūti laiki, dažreiz liekas, ka Dievs ir kluss un neatbild, dažreiz esam līdzībā tuksnesī. Tomēr, ātrāk vai vēlāk Svētais Gars nāk no jauna un stiprina un dod jaunu cerību. Ja vien turamies alā, proti, baznīcas kopībā.

Otrais lasījums māca, kas un kā saistībā ar lūgšanu par Svēto Garu. Tie apustuļi lūdza kopā ar Mariju. Marija ir simbols par visu kristīgo baznīcu. Atkal tas pats princips, viņi lūdza kristīgās baznīcas kopībā. Kur viņi lūdza? Augšistabā, proti, otrajā stāvā.

Līdzībā kristīgā baznīca, kristīgā kopiena, ir kā kalns vai kā otrais stāvs. Tur esam tuvāk Dievam, tur mēs ceļamies pāri par ikdienu. Tie apustuļi lūdza izturīgi, pastāvīgi, pacietīgi. Tieši tā jābūt. Mēs parasti gribam ēst ar lieliem kumosiem, lai ietu ātri. Gribam, lai viss notiktu uzreiz. Bet vismaz pārsvarā lūgšana par Svēto Garu notiek ar maziem kumosiem, proti, pakāpeniski. Izturīgi, katru dienu ir jālūdz, lai Svētais Gars nāktu manā un tavā sirdī. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka Viņam ir vairāk ko dot. Un, ka Svētais Gars vadīs visā patiesībā. Nereti cilvēkiem ir neskaidrības par šo lietu. Nav tā, ka kristīga atklāsme nebūtu pabeigta ar Jēzu Kristu. Nav tā, ka Svētais gars izdomās ko savādāk vai jaunu. Kristīgā atklāsme ir pabeigta ar Jēzu Kristu, ar Viņa vārdiem un darbiem. Jēzus un Svētais Gars sadarbojas perfekti kopā, bez pretrunām, domstarpībām un jauninājumiem. Tā lieta ir, ka Svētais Gars pakāpeniski, lēnā garā, paskaidros un parādīs, kā saprast un pielietot to atklāsmi, ko Jēzus ir devis. Un visos laikos un visās vietās Svētais Gars paskaidros un parādīs katrai jaunai kristīgai paaudzei, kā saprast un pielietot to atklāsmi, ko Jēzus ir devis un pabeidzis?

Īsumā Jēzus dod visu kristīgo mācību, Svētais Gars paskaidro, kā saprast un pielietot. Un Jēzum ir vienmēr vairāk ko dot, ne jaunu mācību, bet dziļāku izpratni par esošo kristīgo mācību. Tev un man ir vienmēr vairāk ko saņemt no Jēzus, apmācīti līdz galam nekad nebūsim šajā pasaulē. Jēzus saka, ka tie apustuļi tajā brīdī nespēj nest to mācību. Kas traucē tev un man nest, saņemt un aptvert to mācību ko Svētais Gars grib mums dot? Būtu daudz ko pieminēt, bet slinkums, negribēšana, augstprātība, nenožēloti grēki, nepiedošana, īsumā grēks ir šķērslis. Tāpēc kristīgam cilvēkam vienmēr jābūt paškritiskam un jāpārbauda sevi. Vai esmu čakls un gribošs, lai sadzirdētu Svētā Gara balsi? Vai man ir pazemība Dieva un cilvēku priekšā? Vai es tiešām redzu un nožēloju savus grēkus, vai es esmu piedevis saviem pāridarītājiem?

Ja atbilde ir jā, tad ir labi. Ja atbilde ir nē, tad ir jāmainās ar Dieva palīgu, lai tu vari saņemt, ko Trīsvienīgais Dievs vēlās tev dot. Visskarbākā, visskābākā mācība, ko cilvēkiem ir grūti pieņemt ir patiesība par sevi. Ka es neesmu labs cilvēks, bet grēcinieks. Par šo gan ir jālūdz, lai es neapvainotos par šo patiesību. Jēzus saka, ka Svētais Gars vadīs visā patiesībā. Tikai daļa no patiesības ir pa mazs, tad klibo. Katru Svētdien pēc sprediķa mēs apliecinām, ka mēs ticam uz vienu katolisku baznīcu. Tas nenozīmē, ka mūsu luteriskā baznīca un Romas katoliska baznīca būtu viens un tas pats. Vārds katolisks ir ļoti grūti izsmeļoši tulkot latviešu valodā, bet nozīmē aptuveni pilnīgs, bez trūkumiem mācības ziņā, ka viss tur ir, kam tur ir jābūt. Mūsu baznīca ir gan ar trūkumiem saistībā ar manu un tavu grēcīgo dabu. Bet saistībā ar kristīgo mācību, mūsu baznīca ir bez trūkumiem, katoliska, viss tur ir, kam tur jābūt saistībā ar pašu mācību.

Vārds katolisks nav jāsaista tikai ar Romas baznīcu, kurai ir baznīcas ēka uz Helenas iela. Vārds katolisks ir jāsaista ar pašu kristīgo mācību. Līdz 18. gs. daudzas luteriskās baznīcas apzīmēja sevi, raksturoja sevi, kā luteriskā katoliskā baznīca. Un tas bija ļoti labs raksturojums. No 18 gs. nosauca sevi tikai par luterisko baznīcu. Es nezinu īsti kāpēc, bet visticamāk iemesls bija, ka cilvēki pārprata un saistīja vārdu katolisku tikai ar Romas baznīcu. Bet tā nav labi. Vārds katolisks pienākas visām kristīgām baznīcām, kuri ņem pretī, pielieto un tic visam tam, ko Jēzus grib dot caur Svēto Garu. Tev un man arī jābūt katoliskiem kristiešiem. Kuri ņem pretī, tic un pielieto visam tam, ko Jēzus vēlas dot. Ne tikai daļu no. Lūdz, lai Svētais Gars vadītu tevi visā patiesībā, lai tu ticētu un pielietotu visu, ko Dievs vēlas tev dot.

Šodienas bauslis: Tev ir jābūt augšistabā, proti, baznīcas kopībā.

Šodienas evaņģēlijs: Nekad nav pagalam, ātrāk vai vēlāk Svētais Gars nāk un dod jaunu cerību, jaunu spēku un jaunu prieku.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ir ala, kristīgā baznīca, kur varam atrast patvērumu grūtos laikos.

2.      Dažreiz var saņemt Svēto Garu ātri ar lieliem kumosiem, bet parasti pakāpeniski, pa maziem kumosiem.

3.      Jēzum ir vienmēr vairāk ko dot un tev un man ir jātiecas, lai saņemtu visu, ko Viņš vēlas dot.