SPREDIĶIS PĻAUJAS SVĒTKOS

1 Laiku 16:7-12, Jāņa atkl. 5:11-14, Mateja ev. 15:29-31

Šodien ir Pļaujas svētki, un galvenā tēma ir pateicība un Trīsvienīgā Dieva slavēšana. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka Dievs caur Dāvidu iedeva noteiktu kārtību un dziesmu, kā pateikties Dievam. Ar citiem vārdiem, tam nebija jānotiek kā pagadās, bet ar noteiktu kārtību. Lai notiktu un lai notiktu pareizajā veidā. Princips ir tas pats šodien. Lai tu un es nepateicamies Dievam šad un tad, neregulāri kā pagadās, bet regulāri ar noteiktu kārtību. Vismaz divas reizes dienā saistībā ar rīta un vakara lūgšanu.

Otrais lasījums māca, vairāk konkrēti par ko pateikties pirmkārt. Par nokauto jēru, proti, par Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanos. Ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies, ka Viņš ir salīdzinājis tavus un manus grēkus un uzvarējis nāvi, tas ir pirmais un galvenais par ko pateikties. To var un vajag darīt ar saviem vārdiem, bet ne tikai. To var un vajag arī darīt dziedot Gods Dievam augstībā, katru svētdienu. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu, kā nonākt pie šīs atziņas, ka vajag pateikties Dievam un godināt Viņu. Ir rakstīts, ka Jēzus uzkāpa kalnā. Bībelē kalns ir simbols par tuvošanas Dievam, par ticības pieaugumu. Tīri burtiski tu tiec tuvāk Debesīm uzkāpjot kalnā un tā doma ir, ka tas pats notiek garīgajā ziņā.

Mēs tuvojāmies Trīsvienīgajam Dievam caur garīgo disciplīnu, caur lūgšanu, Dievkalpojumiem utt. Un šādā veidā tava un mana garīgā saprašana pieaug, lai mēs redzam ar garīgām acīm, ka un kā Dievs darbojas. Nesen es runāju ar kristīgu sievieti, kurai bija diezgan sarežģīta operācija. Viņa nekurnēja par to, ka tā operācija vispār bija vajadzīga. Viņa pateicās Dievam, ka tā atveseļošanās bija bijusi pavisam viegla, daudz vieglāka nekā citiem ar to pašu kaiti. Viņa redzēja, ka Dievs darbojas arī un vispirms grūtībās. Nevis savos spēkos viņa šo prata, bet ar Dieva palīgu. Tāpēc, ka viņa ir uzkāpusi ticības kalnā. Nesen es arī runāju ar citu kristīgu sievieti, kam pirms dažiem gadiem darīja pāri diezgan nopietni. Bet viņa redzēja dzīvi ar gaišām krāsām, bija priecīga, optimistiska un pateicīga. Nevis savos spēkos viņa to prata, bet ar Dieva palīgu. Tāpēc, ka viņa ir uzkāpusi ticības kalnā. Ir arī rakstīts, ka Jēzus apsēdās. Tajā laikā skolotājs un skolēni apsēdās, kad bija mācības stunda, kad skolotājs mācīja un skolēni mācījās. Ko tad vajag mācīties Jēzus skolā?

Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminēšu dažas lietas. Pirmkārt, ka vajag pateikties Jēzum Kristum un Trīsvienīgajam Dievam. Nevis dzīvei vispār. Otrkārt vajag iemācīties, ka Trīsvienīgā Dieva slimnīca, proti, kristīgā baznīca ir pavisam unikāla slimnīca, ar pavisam unikālu aparatūru. Dieva slimnīca ir vienīgā, kas var ārstēt pret nāvi un iedot cilvēkam nemirstības zāles. Nemirstības zāles ir kristīgā ticība vispār, visi Trīsvienīgā Dieva žēlastības līdzekļi un īpaši Svētais Vakarēdiens. Treškārt vajag iemācīties, kā izteikt savu pateicību Dievam. To var darīt daudzos veidos, bet viens labs veids ir, ar Vecās Derības psalmiem. Vecās Derības psalmos tu vari atrast psalmus atbilstoši visiem garastāvokļiem. Kad esi dusmīgs, kas nav labi, bet kam dažreiz ir savs laiks, tad ir psalmi kas ļoti precīzi izsaka tavas jūtas.

Tas pats princips attiecas arī uz skumjām un priekiem. Dievs zina, ka mēs dažreiz esam dusmīgi un skumīgi, nav iespējams no tā izvairīties. Bet ja tu lasi atbilstošus psalmus, kad esi dusmīgs un skumīgs, tad Dievs palīdz pārvarēt šīs izjūtas, lai tu atkal būtu priecīgs un pateicīgs. Ceturtkārt vajag iemācīties, ka vajag pateikties Dievam par visu, arī par to, kas ir sāpīgs un nepatīkams. Pārliecībā, ka Dievs vienmēr rīkojas no mīlestības.

Lidija Lasmane, kam nesen palika 100 gadu, ir bijusi lēģerī Sibīrijā trīs reizes. Viņa saka, ka viņa bija lepna, ka viņa paļaujas uz sevi, uz saviem spēkiem. Prasījās trīs tūres uz Sibīriju, pirms viņai bija dziļa pārliecība, ka Dievs ir stiprais un īstais darītājs, nevis viņa. Un viņa pateicas Dievam, ka Viņš iemācīja viņai šo, caur trim tūrēm uz Sibīriju. Tā ir pavisam dziļa un īsta ticība.

Kas ir bagāts? Nevis tas, kam ir daudz naudas bankā, bet tas, kas prot pateikties Dievam par visu! Es nezinu, cik naudas Lidijai Lasmanei ir bankā, bet, viņa jebkurā gadījumā ir pavisam bagāta, kas prot pateikties Dievam par trim tūrēm uz Sibīriju. Ir arī rakstīts, ka tauta brīnījās par Dieva dziedināšanas brīnumiem, ka mēmie runāja un aklie redzēja. Tomēr, tev un man nevajag brīnīties par Dieva brīnumiem, jo, mēs ticam, ka ir varens stiprais Dievs, kam nekas nav neiespējams. Tīri burtiski tādi brīnumi notiek arī mūsdienās, kaut es varu piekrist, ka diezgan reti. Bet pārnestā nozīmē tādi brīnumi notiek bieži arī mūsdienās. Notiek, ka garīgie aklie redz Dieva godību ar ticības acīm un sāk ticēt. Notiek, ka tie, kuri pēc būtības ir mēmi un runā tikai par laicīgām lietām, nāk pie ticības, un sāk dziedāt Gods Dievam augstībā! Tā ir viena lieta, kam vajag ticēt un par ko pateikties, nevis brīnīties. Cita lieta par ko pateikties ir radīšanas regularitāti un uzticamību. Ka Dieva dotie dabas likumi strādā. Katru gadu pārtika aug zemē un lopi vairojas, lai tev un man ir ko ēst. Katru gadu lietus līst, lai ir ūdens akās, lai tev un man ir ko dzert. Saule neizdzisīs, lai tev un man ir silti un lai dzīve var turpināt zemes virsū. Un viss tāpēc, ka aiz tā visa ir inteliģents radītājs, Trīsvienīgais Dievs. Ja tu domā sīkāk un dziļāk par šo tēmu, tu pamanīsi, ka ir tik daudz par ko pateikties Trīsvienīgajam Dievam, ka ir ko darīt no rīta līdz vakaram ar to.

Šodienas bauslis: Ir jāpateicas Dievam par visu, jo, Dieva mērķis ar visu ir no mīlestības uz tevi un mani.

Šodienas evaņģēlijs: Tu esi pavisam bagāts, kad tev ir pateicība sirdī un kad tu dziedi: “Gods Dievam augstībā!!!” no visas sirds.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Neder pateikties Dievam kā pagadās, jābūt noteiktai kārtībai tam.

2.      Pirmkārt ir jāpateicas par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos.

3.      Jāiet uz kalna, proti, tuvāk Dievam, un jāmācas Dieva skolā, lai tu redzi, par ko pateikties.