Sprediķis - 22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem
Šodienas galvenā tēma ir par piedošanu, par piedošanu bez robežām. Pirmajā lasījumā dzirdējām, ka Trīsvienīgais Dievs grib piedot visiem cilvēkiem un visus grēkus. Ja tu dzīvo lauku viensētā tev ir sava republika, prātīgās robežās tu vari darīt, ko gribi, tu netraucē citiem. Bet ja tu dzīvo daudzdzīvokļu mājā ir savādāk, skaļa mūzika naktī un atstāti atkritumi kāpņu telpā nav tikai tavā privātā darīšana, bet ietekmē arī citus.
Līdzībā jebkura cilvēciskā kopība, t.s draudze, ir daudzdzīvokļu māja. Līdzībā nepiedoti grēki un nesakārtotas attiecības cilvēku starpā ir kā skaļa mūzika naktī un kā atstāti atkritumi kāpņu telpā. Traucē attiecības ar Trīsvienīgo Dievu un attiecības cilvēku starpā. Līdzībā piedoti grēki, izlīgums un sakārtotas attiecības vertikāli un horizontāli ir kā skaļa mūzikas izslēgšana un atkritumu aizvākšana. Otrais lasījums māca, ka mēs varam saskumdināt, apbēdināt Svēto Garu. Kā, kad? Svētais Gars ir tas, kas parāda tev un man grēkus un mudina, lai tos nožēlotu. Ja tu sadzirdi Svētā Gara balsi, uzreiz redzi un nožēlo grēkus, tad tu neesi saskumdinājis Svēto Garu. Tā problēma ir, ja tu nedzirdi Svētā Gara balsi, neredzi un nenožēlo grēkus. Tad tu esi saskumdinājis Svēto Garu.
Dievs aicina uz brīvību no grēkiem, Svētais Gars ir skumīgs, ja tu paliec grēka verdzībā. Dievs grib, lai tu dzīvotu Viņā mīlestībā un Svētais Gars skumst, ja tu paliec sātana naidā. Dievs grib lai tev būtu mīksta sirds, kas ātri un viegli dzird Svētā Gara balsi. Svētais Gars skumst, ja tev ir cieta sirds, kas nedzird Viņa balsi. Evaņģēlijā Jēzus runā ļoti nopietnus vārdus par piedošanu, kāpēc? Tāpēc, ka ir nopietna tēma. Ir jāpiedod citiem, lai pašam nav dusmas un rūgtums sirdī. Pats esi lielākais ieguvējs, ja spēj piedot. Pats esi lielākais zaudētājs, ja nespēj piedot. Dievs grib palīdzēt tev, lai tiktu vaļa no dusmām un rūgtuma. Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, piedošana ir iespējama un nāve ir uzveikta. Tomēr, lietas būtība ir plašāka. Parasti mums liekas, ka grēki ir citu cilvēku pāridarījumi, ja kaimiņš aizņemas naudu un nedod atpakaļ, jeb nosauc tevi ar ne visai glaimojošiem vārdiem. Taisnība, tie ir grēki un pāridarījumi, bet ne visnopietnākie. Visnopietnākais grēks ir, lai izplatītu maldu kristīgo mācību.
Ja kāds cits saka, ka Jēzus nav Dieva Dēls, ka Bībele ir pasaku grāmata, ka Dievam netraucē mūsu grēkus vai kas tamlīdzīgs, tad tas ir nopietnāks grēks, lielāks drauds, nekā neatdot 50 euro. Cerams tu tam netici, bet mēģinājums bija pavisam nesmuks. Tev un man parasti ir pārāk šaurs skats uz pāridarījumiem. Tev un man liekas, ka galvenais sliktums ir, ka man ir darīts pāri. Tas ir slikti, jā, bet.. Ir arī tā, ka otram cilvēkam dvēselei draud briesmas, ja viņš nenožēlo grēkus. Drīkst uztraukties par savu ādu, jā, bet. Arī un pirmkārt tev un man ir jāuztraucas par otra dvēseli, par otra garīgo labklājību. Ir jāmēģina panākt, lai otrs nožēlo grēkus. Ne tikai tāpēc, ka man būs vieglāk ja viņš atvainojas, bet arī no mīlestības uz otru, lai viņš nenonāktu ellē. Tas ir vajadzīgais fons, lai saprastu šodienas evaņģēliju. Jēzus saka, lai izrunātu ar pāridarītāju zem četrām acīm. Ar citiem vārdiem, ir jārunā AR attiecīgo cilvēku, nevis par viņu. Te ir bedre, kur mēs visi bieži iekrītam, runājam par citiem, kad ir pretenzijas, nevis ar attiecīgo cilvēku. Mērķis ar šo sarunu drīkst būt, lai otrs atvainojas, lai es no tā justos labāk, jā, bet.. Tas nedrīkst būt vienīgais vai galvenais mērķis.
Galvenajam mērķim jābūt no mīlestības uz otru cilvēku, lai viņam nedraudētu garīgās briesmas caur nepiedotiem grēkiem. Jēzus saka, ka vajag panākt, lai mēs mantojam savu brāli, lai mēs atgūstam savu brāli. Ar citiem vārdiem, lai tas ticības brālis vai māsa nenonāktu ellē. Jēzus izsakās nedaudz savādāk šeit, bet pēc būtības Viņš saka, ka tev un man ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai tas otrais cilvēks nožēlotu grēkus, lai Viņš nāktu atpakaļ Trīsvienīgā Dieva un baznīcas sadraudzībā, lai viņa dvēsele nenonāktu ellē. Pirmkārt jārunā zem četrām acīm, otrkārt ja nelīdz, tad ar diviem vai trim lieciniekiem, treškārt, ja nelīdz, tad visas draudzes priekšā. Un tikai ceturtkārt, ja nelīdz, drīkst un vajag izslēgt viņu no baznīcas kopības. Nevis ar naidu vai dusmām sirdī, bet lai aizsargātu citus no viņa maldiem un bezkaunībām.
Bet arī tad process nav pabeigts. Ne velti Jēzus runā par uzklausītām lūgšanām šajā kontekstā. Piektkārt vajag turpināt lūgt par šo izslēgto cilvēku, lai viņš kaut kad nākotnē, pēc mēneša vai pēc divdesmit gadiem, tikai Dievs zina, nožēlotu grēkus un nāktu atpakaļ baznīcas kopībā. Tā ir, kā visam vajadzētu būt. Bet kā diemžēl nereti notiek? Sātanam ir sabiedrotais tavā un manā cieta sirdī un nereti apmuļķo mūs, lai domātu pavisam savādāk. Sātans grib ieborēt galvā, ka galvenais ir cik briesmīgi tas otrais ir darījis tev pāri un, ka tas stulbenis ir pats vainīgs, nevajag par viņu lūgt vai raudāt. Tāpēc ir jālūdz, lai Trīsvienīgā Dieva mīlestība pārvarētu, uzveiktu, mūsu cietās sirdis. Lai rūpes par otru pestīšanu būtu tev un man galvenais, un rūpes par savu ādu, un savu emocionālo labsajūtu nāktu otrā vietā. Lai mēs pirmkārt redzētu un nožēlotu savus grēkus, Dieva un cilvēku priekšā. Lai mēs otrkārt spētu piedot citiem, un lai mums treškārt nebūtu vienalga par tiem, kam ir cietas sirdis un kuri neredz, un nenožēlo grēkus. Ar citiem vārdiem varam izteikt lietas būtību šādi: cilvēks ir augstāka vērtība Dieva priekšā.
Šodienas bauslis: Tev un man pašiem ir jāpiedod saistībā ar pāridarījumiem un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai otrs nožēlotu grēkus un tiktu pestīts.
Šodienas evaņģēlijs: Visi grēki var tikt piedotu un Dievs labprāt grib palīdzēt tev tikt pāri dusmām un rūgtumam.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Trīsvienīgais Dievs ļoti grib piedot visus.
2. Svētais Gars skumst, ja tev ir cieta sirds un nenožēloti grēki.
3. Cilvēks ir augstākā vērtība Dieva priekšā.