Sprediķis - 23. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Cef. 3:8-17, 2. Kor. 13:5-9, Lk. 12:35-40

Pēc nedēļas ir Mūžības Svētdiena un šodien ir ievads, sagatavošanas tam. Galvenā tēma ir uzmanība un gaidīšana. Vecās Derības lasījums māca, ka Trīsvienīgā Dieva priekšā ir divas grupas, tie, kuri tic un nožēlo grēkus un tie, kas to nedara. Dieva priekšā visi ir ļauni un grēcīgi. Laicīgi cilvēki parasti arī domā, ka ir divas grupas, bet pavisam atšķirīgas grupas, ļaunie un labie.

Cilvēki uztver, ka grēcinieki ir cietumnieki un dzērāji un mēs pārējie, lielāka daļa esam labie. Tā nav. Ja tu domā, ka tu esi labs cilvēks un tu rausti degunu uz dzērājiem un cietumniekiem, un domā, ka esi labāks par viņiem, tad tu neesi gatavs Mūžības Svētdienai. Grēka apziņa, ticība Jēzum krustam un, ka tu nevērtē sevi salīdzinoši ar citiem ir vajadzīgs, lai tu būtu gatavs Mūžības Svētdienai. Otrajā lasījuma ir rakstīts, ka vajag pārbaudīt, izvērtēt sevi, vai ir īsta ticība. Pēc kādiem rādītājiem? Ir daudz ko varētu pieminēt, bet došu dažus piemērus. Viens ir, vai tu apzinies, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls tev blakus. Vai tu baidies grēkot, tāpēc, ka tu zini, ka Jēzus stāv reāli kaut neredzams tev blakus? Ja tā ir, ir labi, ja nē, vajag lūgt, lai tā būtu.

Otrais ir ko es pieminēju, lai tev ir grēka apziņa un tu nevērtē sevi salīdzinoši ar citiem. Trešais ir, vai tu VIENMĒR sargi, uzraugi savu sirdi pret grēcīgām domām un nožēlo un apkaro UZREIZ , kad tādas parādās. Vai tu dari tāpat ar acīm, ausīm un muti? Ja tā ir, tad ir labi, ja nav, vajag lūgt, lai tā būtu. Ceturtais ir, vai tu apzinies, ka tu visu laiku atrodies, karā starp Dieva un sātana armijām. Tīri burtiski nav kā Ukrainā, bet garīgā aspektā sātana droni lido visu laiku un viņa lādiņi sprāgst. Vajag apzināties sevi kā karavīrs Trīsvienīga Dieva armijā un jābūt gatavam sātana meliem un uzbrukumiem. Debesu Valstībā un kapā būs miers, bet zemes virsū sātana lādiņi sprāgst diezgan bieži. Ja tev ir īsta ticība, tu apzinies, ka tā ir un esi gatavs cīnīties pret sātanu Dieva spēkā. Evaņģēlijā Jēzus arī saka, kā rīkoties, lai Mūžības Svētdiena tev būtu prieka diena, nevis bēdu diena. Vajag apjozt gurnus. Tā darīja tajā laikā darbā, lai drēbes netraucēja darbam. Ar citiem vārdiem, vajag nodoties Trīsvienīgajam Dievam un kalpošanai Viņam no visas sirds, pilnā jaudā. Daudzi to nedara, tāpēc, ka viņi saka, ka nav laika ko veltīt Dievam. Nav laika.

Tās ir atrunas, puspatiesības un drīzāk meli. Jautājums nav, kam ir laiks, jautājums ir, kas cilvēkam ir svarīgs. Cilvēkam ir laiks visam tam, ko viņš uzskata par svarīgu. Nav dzirdēts, ka cilvēks nomira no bada, tāpēc, ka nebija laiks ēst. Tāpēc vajag nākt uz Baznīcu Svētdienās, un veltīt laiku Dievam lūgšanā un Bībeles lasīšanā arī mājas darbadienās un veltīt laiks žēlsirdības darbiem. Vajag darīt kaut ko, kas ir labi un izdevīgi arī citiem, ne tikai pašam. Ja tu tā dari, tad ir labi. Ja tu tā nedari, tad nestāsti man pasakas un sliktas atrunas, bet apliecini tādā gadījumā bez aplinkiem, ka esmu pagāns, kas nebīstas Dievu. Jēzus arī saka, ka vajag tūdaļ, uzreiz, nekavējoties atvērt durvis Viņam. Šodien ir glābšanas diena, rīt var būt par vēlu, jo sātans ir krāpnieks un grib Tevi piekrāpt. Vajag pirmkārt atvērties Jēzum, lai tu otrkārt vari atvērt durvis Jēzum.

Jēzus arī saka, ka vajag gaidīt savu Kungu. Varbūt šodien, varbūt rīt, varbūt pēc tūkstošs gadiem, Jēzus nāks atpakaļ, un no austrumiem. Tāpēc mēs Dievkalpojuma laikā esam ar sējām austrumu virzienā, lai esam gatavi, ja Viņš nāk Dievkalpojumā laikā. Varētu uztvert vārdu gaidīt negatīvi, cilvēkam parasti nepatīk gaidīt piemēram rindā veikalā. Bet šeit nav tāpat, mēs gaidām kopā ar Jēzu un nav nekas vairāk aizraujoši, nekā veidot attiecības ar debesu un zemes radītāju. Un te ir arī iekļauts vārds sagaidīt. Kad bērni bija mazi un viņi ļoti ilgojas pēc kaut kā, viņi mēdza teikt, es nevaru sagaidīt... to un to. Tieši tāpēc arī pieaugušajiem vajadzētu ilgoties pēc Jēzus otras atnākšanas un visu laiku būt nomodā un gatavoties tam. Lai mēs sakām ar priecīgo sirdi, es nevaru sagaidīt, kad Jēzus nāks atpakaļ. Esmu paskaidrojis, kas tev un man ir jādara, bet varam arī pagriezt šo lietu ar kājām gaisā un uzdot jautājumu, ko Dievs dara un kāpēc?

Galvenais ir, ka Dievs pakavējas. Kāpēc? Galvenais iemesls ir no mīlestības uz tevi un mani, lai tev un man ir laiks atgriezties. Ja tu pilnīgi atbilsti visiem rādītājiem, ko esmu pieminējis šodien, tad ir ļoti labi, bet.. Es domāju, ka neviens pilnībā neatbilst šiem rādītājiem. Tāpēc Dievs pakavējas, lai tev un man ir laiks sakārtot savu dvēseli cik iespējams un nožēlot to, ar ko netiekam galā. Dievs pakavējas, nevis tāpēc, ka skatās caur pirkstiem ar grēku, bet tāpēc, ka grib dot visiem laiku atgriezties un nožēlot grēkus.

Jēzus arī saka šodien, ka nama Kungs, proti Trīsvienīgais Dievs pats, apkalpos kalpus. Šodien mums ir diezgan demokrātiska sabiedrība, bet tā nebija tajā laikā. Plaisas, atšķirības starp kungiem un kalpiem bija daudz lielākas nekā šodien un kalpiem bija daudz smagāka dzīve nekā šodienas cilvēkiem. Ka Kungs apkalpo kalpiem bija kaut kas tik labs, ka bija neaptverams un neticams tajā laikā.

Bet ir ticams, tāpēc, ka Jēzus tā saka. Kāpēc vajag darīt kā esmu teicis šodien, kāpēc vajag ņemt ticību nopietni un sagatavoties mūžībai? Tāpēc, ka Debesu Valstības svētlaime, būs kaut kas neticami, neaptverami, neiedomājami labs un brīnišķīgs.

Šodienas bauslis: Ir jārēķinājās ar to, ka Jēzus nāks atpakaļ un jābūt tam gatavam.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus pakavējas, lai tev ir laiks atgriezties un sakārtot savu sirdi cik iespējams.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Vajag veltīt laiku Dievam un nav jānāk ar sliktiem aizbildinājumiem, ka nav laika tam. Ja grib, ir.

2.      Vajag apzināties, ka Jēzus vienmēr stāv neredzams, bet reāls tev blakus.

3.      Vajag uztvert Jēzus otro atnākšanu kā kaut ko pozitīvu, kam ir grūti sagaidīt.