Ģimenes dienas sprediķis

Jeremija 29:11-13, Filipiešiem 3:14-21, Jāņa ev. 16:23-33

Šodien ir ģimenes diena un pēc baznīcas liturģiskā kalendāra galvenā tēma ir lūgšana. Es mēģināšu runāt par abām tēmām. Varētu likties, ka ģimene un lūgšana nav saistītas tēmas, bet ir ļoti saistītas tēmas un mēģināšu paskaidrot kā. Ir vairāki mērķi un labumi ar ģimeni un viens no tiem ir, lai mēs mācāmies, cik mums iet grūti ar nesavtīgu mīlestību.

Arī t.s labvēlīgās ģimenēs viss nav totāla harmonija. Visiem lautātajiem vīriem kaut kas saistībā ar sievu tracina, un otrādi. Visiem vecākiem kaut kas saistībā ar bērniem tracina, un otrādi. Klosteros mūki un klostermāsas dzīvo bez seksuālām attiecībām, bet viņi tomēr dzīvo kopā, kas ir ļoti būtiski. Protams, ka viņi arī dažreiz sastrīdas un kaut kas pie citiem arī viņiem tracina. Arī tiem, kam nav sava ģimene ir jābūt sociālas attiecības ar citiem. Nevienam nekad nevajadzētu dzīvot totāli vienam. Iemesls ir pirmkārt pozitīvs, lai ir kāds cits ko mīlēt un par ko rūpēties, bet.. Iemesls ir otrkārt arī, lai mēs saprotam, ka nē vienmēr ir viegli mīlēt un rūpēties par otru. Lai mēs mācāmies saprast, cik neliela mūsu mīlestība īstenībā ir, lai mēs redzam, cik mums iet grūti ar nesavtīgu mīlestību.

Kādas ir zāles, kad saprotam, ka slimojam ar mazmīlestības slimību? Lūgšana. Ja tev ir attiecības ar citiem, kam ir jābūt, tad neizbēgami vairāk vai mazāk tu sastopies ar grūtībām, kurām ir jānoved tevi pie lūgšanas. Lai tu lūgtu ne tikai par atrisinājumu bet arī, par lielāku mīlestību. Lai tu lūgtu par spēju uz nesavtīgu mīlestību, lai tu lūgtu par gudrību, kā attiekties uz sarežģītiem cilvēkiem. Tāpēc ir jāpateicas par tiem, kas tracina, par tiem, kas izraisa visādas problēmas tev. Viņi māca tev, cik tev ir nelielas spējas uz nesavtīgu mīlestību, lai tu lūgtu par lielāku spēju uz nesavtīgu mīlestību. Tādā veidā ģimene un lūgšana ir saistīti kopā. Šodienas lasījumi māca sīkāk par lūgšanu, kas tas ir, kā un kādas tam ir sekas. Vecās Derības lasījums māca divas galvenās lietas par lūgšanu. Pirmā, kas meklē tas atrod. Ja cilvēks tiešām lūdz no sirds, Trīsvienīgais Dievs uzklausa un dod pārliecību sirdī, ka lūgšanai ir jēga un reāla saruna ar Dievu.

Otrā, ka lūgšana ir galvenais veids, kā uzturēt kontaktu, saistību starp Dievu un cilvēku. Otrais lasījums māca par lūgšanu uz ceļiem. Es nesaku, ka vienmēr ir jālūdz uz ceļiem, bet vismaz dažreiz ir jālūdz uz ceļiem, ja vien nav veselības problēmas. Iemesls ir, ka tas parāda pazemību, ka tu tīri fiziski ar to izsaki, ka Dievs ir lielāks un varenāks par tevi. Šeit Pāvils arī runā par Kristus mīlestības plašumu, garumu, augstumu un dziļumu. Plašums, Kristus mīl visus, grib piesaistīt visus. Garums, Jēzus iet kopā ar mums vienmēr, visā ceļā, arī un īpaši grūtībās. Augstums, dažreiz un īpaši lūgšanās mēs atrodamies ticības augstumos, kad viss ir priecīgi un svētīgi. Dziļums, lūgšana ir ceļš uz ticības dziļumiem, viens no veidiem, kā augt ticībā. Caur lūgšanu mācāmies redzēt, saprast un pareizi pielietot plašumu, garumu, augstumu un dziļumu.

Evaņģēlijā Jēzus saka, ka ir jālūdz Viņa vārdā. Ko tas nozīmē? Viens ir, ka apzināmies, ka tikai pateicoties Jēzus krusta nāvei un augšāmcelšanām, mēs vispār varam lūgt Dievu un kontaktēties ar Viņu. Bez Jēzus un Viņa darbiem mums nekāda pieeja pie Tēva nebūtu. Bet lūgt Jēzus vārdā arī nozīmē atvērties Viņam, saprast un sadzirdēt, ko Viņš vēlas mums pateikt. Un te daudzi klibo. Daudzi domā, ka galvena jēga ar lūgšanu ir, lai pateiktu Dievam, ko ES gribu. Lai ietekmētu un sliktākā gadījumā piespiestu Dievam darīt, kā ES gribu. Tas ir nepareizi gan. Galvena jēga ir, lai es atvērtos Trīsvienīgajam Dievam, lai es spētu sadzirdēt, ko Viņš vēlas man pateikt. Hozejas grāmatā 7:8 ir rakstīts, ka Efraims, proti Dieva tauta, ir kā neapgrozīts plācenis. Visiem ir skaidrs, ka vajag cept plāceni no abām pusēm. Citādi piedeg no vienas puses un ir pusjēls no otras. Ir tas pats princips ar lūgšanu. Ir atļauts un vajadzīgs stāstīt Dievam lūgšanā, ko tu vēlies no Viņa, bet.. Tas nedrīkst būt vienīgais, tā ir cepšana tikai no vienas puses.

Vajag arī cept no otras puses, proti, atvērties Dievam un mēģina sadzirdēt, ko Viņš vēlas tev pateikt, ko viņš no tevis grib. Jēzus saka, ka Viņš dos piepildītu prieku caur lūgšanu. Diemžēl nav vienmēr tā, diemžēl nereti ir noskumuši kristieši, kuri nesajūt Trīsvienīga Dieva prieku sirdī. Vaina nav pie Jēzus, bet pie cilvēka un iemesls ir nereti, ka plācenis ir cepts tikai no vienas puses. Proti, ka cilvēks ieciklējas savtīgi un vienpusīgi uz to, ko viņš grib no Dieva. Un tas nepiepildīsies, nevis tāpēc ka Dievs ir ļaunprātīgs, kā cilvēks domā, bet tāpēc, ka Dievs grib mācīt viņam sadzirdēt Viņa balsi. Atvērties arī otrā virzienā, līdzībā apgrozīt plāceni. Apgrozīt plāceni, mācīties sadzirdēt lūgšanā ko Trīsvienīgais Dievs no tevis grib, ir ceļš uz īsto un piepildīto prieku. Jēzus arī saka, ka Viņš atklāti pasludinās mums par Tēvu. Ar citiem vārdiem, lai mums būtu personiskas attiecības ar visām trim personām Trīsvienībā. Gan ar Tēvu, gan ar Dēlu, gan ar Svēto Garu.

Lai tev padodas matemātika, tev vajag saprast, ko Pitagors māca. Bet nav nedz iespējams, nedz vajadzīgs, pazīt pašu Pitagoru, veidot personiskas attiecības ar viņu. Pitagors ir sen miris un viss. Vajag saprast, ko Trīsvienīgais Dievs māca, ja, bet ne tikai. Saprašana ir mērķis, bet nav galvenais mērķis. Saprašana ir ceļš uz galveno mērķi, kas ir personiskas attiecības ar Trīsvienīgo Dievu. Un atšķirībā no Pitagora Trīsvienīgais Dievs ir DZĪVS. Caur lūgšanu mācāmies iepazīt pirmkārt Dievu un otrkārt sevi pašu. Un jo vairāk tu iepazīsti sevi pašu, jo vairāk tu redzi trūkumus, cik daudz tu īstenībā klibo. Un tad ir jāvēršas lūgšanā pie Dieva, lai viņš palīdzētu tev apkarot un cik iespējams tikt galā ar trūkumiem.

Šodienas bauslis: Galvenais mērķis ar lūgšanu ir, lai es mācos atvērties Dieva priekšā un sadzirdēt Viņa balsi.

Šodienas evaņģēlijs: Spēja sadzirdēt Dieva balsi ir ceļš uz īsto un piepildīto prieku.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Viens būtisks mērķis ar ģimenes dzīvi ir, lai mēs mācāmies redzēt, cik mums ir vāja spēja uz nesavtīgu mīlestību.

2.    Lūgšana Jēzus vārdā nozīmē komunikācija, sadzirdēšana abos virzienos.

3.    Nereti kristietis ir skumīgs un bezspēcīgs tāpēc, ka viņš negrib vai nespēj sadzirdēt ko Dievs vēlas viņam pateikt.