Pāriet uz galveno saturu
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
 ALŪKSNES DRAUDZE.
  • Sākums
    • Mēs ticam
    • Tēvreize
    • Baušļi
    • Svētdarbības
      • Kristības
      • Iesvēte
      • Laulības
      • Mirušo izvadīšana
      • Grēksūdze
    • Lūgšanas
    • Aizlūgumi
  • Jaunumi
  • Kalendārs
  • Ceļiniekiem
  • Galerija
  • Apes konvents
    • Notikumu kalendārs
    • Diakonija
    • Sprediķi
    • Pieteikt aizlūgumu
  • Kontakti
    • ZIEDOJUMI
    • Noderīgi
  • Bibliotēka
    • Citāti/ Apceres
    • Sprediķi
  • Prāvesta iecirknis

Sprediķis Lielā Piektdiena

10. aprīlis, 2020 pl. 12:36

Lasījumi Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16, 5:7-10 un Jāņa ev. 18.un 19.nodaļa. 

Šodien ir Lielā Piektdiena un galvēna tēma ir krusts, Jēzus krusts uz Golgāta. Pirmājā lasījumā dzirdējām Veco Derību pravietojumu par šo dienu. Ir gana daudzi pravietojumi Vecajā Derībā par šo dienu un šis ir skaidrākais. Galvēna mācība šajā pravietojumā ir, ka Jēzus uzņem mūsu grēkus uz sevi, noņem, piedod grēkus mums.

Otrais lasījums ir par līdzjūtību. Jēzus ir dzīvojis šajā pasaulē, Viņš zina, ko tas nozīmē, būt par cilvēku. Tādējādi Jēzum ir vienmēr līdzjūtība ar mums. Visas mūsu ciešanas nav ciešanas Kristus dēļ, bet visas mūsu ciešanas ir ciešanas kopā ar Jēzu. Evaņģēlijs stāsta plaši par Jēzus krusta sišanu, kā viss notika. Izšķirošais jautājums šodien ir kāpēc, kāpēc Jēzum bija jāmirst pie krusta. Atbilde ir, tāpēc, ka esam grēcīgi un mums pašiem par sevi, bez Jēzus krusta, ir reāla vaina Trīsvienīga Dieva priekšā. Bez Jēzus krusta ir neredzāmais bet reālais mūris starp mums un Dievu, ko mēs nevaram noņēmt. Pašreiz puse pasaule ir izsista no sliedēm Corona vīrusa dēļ. Visi gribētu, lai tas vīruss pazustu pa divām sekundēm, bet nav mūsu spēkos to panākt. Tāpat nav mūsu spēkos noņēmt šo mūri starp mums un Dievu. Mēs varam vienīgi pateikties Jēzum, ka Viņš ir cietis un miris mūsu dēļ un paļauties uz Jēzus žēlastību, nevis uz mūsu darbiem.

Ir baltmaize un rupjmaize, bet arī saldskāba maize. Līdzībā šī diena ir saldskāba. Ja mēs skatamies no Jēzus redzesloka, šī ir pavisam skāba diena, jo, Viņam bija ciešanas un sirdssāpes diezgan. Toties, ja skatam no mūsu redzesloka, šī ir pavisam salda diena, jo, mūsu grēki tika salīdzināti un caur šodienas un Lieldienas notikumiem atvēras durvis uz mūžīgo svētlaimi. Mēs tiekam pestīti no ticības, jā, bet īsta ticība nekad nav viena, bez darbiem. Īstai ticībai vienmēr ir mīlestības darbi līdzi. Īsta ticība vienmēr izpaužas svēttapšanā, kas nozīmē, ka lēna gara Svētais Gars arvien lielākā koncentrācijā mājo cilvēka sirdī. Caur svēttapšanu Svētais Gars atklāj un parāda, paskaidro, kristīgas ticības patiesības kristīgam cilvēkam. Ir daudzas patiesības kas šadā veidā tiek paskaidrotas, bet galvēna ir šī: lai cilvēks redz savus grēkus un savu grēcīgo dabu.

Tad viņš saprot šo dienas tēmu, tad šī dienas tēma, Jēzus krusts, viņam paliek dārga un svarīga. Galvēnais garīgajā dzīvē ir satriekta sirds, rūgtas asaras par grēcīgo dabu un patiesa lūgšana. Jēzus tika piesists pie krusta ar naglām, un tās tika iesistas ar āmuru. Līdzībā Dieva Vārda patiesības vispār un pirmkārt mācība par grēcīgo dabu ir naglas, ar ko mēs līdzībā tiekam piestiprināti pie Jēzus krusta. Caur grēka apziņu, Jēzus krusts tev paliek dārgs un vērtīgs, caur grēka apziņu tu līdzībā tiek piestiprināts pie Jēzus krusta un krusts paliek par tavu vienīgo cerību. Grēka apziņa atklājas, top, paliek dzīva caur lūgšanu. Tāpēc līdzībā lūgšana ir tas āmurs, ar ko mēs tiekam piestiprināti pie krusta, caur ko krusts paliek mums dārgs un vērtīgs. Caur lūgšanu kristīgas ticības patiesības pārvietojas 40 centimetri uz leju, uz sirdi. Caur lūgšanu, kristīgas ticības patiesības kļūst, ne tikai par teoretisko zināšanu, bet arī par sirds pārliecību. Tīri burtiski Jēzus ir krusta sists tikai viena reize un šis notikums nevajag atkārtot. Tomēr, līdzībā ir tā, ka mēs piesitam Jēzu pie krusta no jauna katru reizi, kad mēs grēkojam. Ar katru tavu grēku Jēzum sāp un Viņš asiņo no jauna. Toties, ir grēku piedošana, visi grēki var tikt piedoti caur šodienas notikumu.

Līdzībā ir tā, ka katru reizi, kad tu patiesi nožēlo savus grēkus un apkāro tos, cik spēdams, tu izvilki naglu no Jēzus miesas. Katru reizi, kad tu patiesi nožēlo un apkāro tavus grēkus, tu samazina Jēzus asiņošanu un dod Viņam prieku un gandarījumu par to, ka Viņš nav cietis un miris veltīgi. Katru reizi, kad tu patiesi nožēlo un apkāro savus grēkus, tu iepriecina Jēzu un pesti savu dvēseli.

Šodienas bauslis: Mēs nevaram pestīt mūs pašus, mums ir jāsaprot, ka Jēzus krusts ir mūsu vienīga cerība.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir miris mūsu dēļ, visi grēki var tikt piedoti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Jēzus krusta sišana ir pravietota Vecajā Derībā.

2.    Jēzum ir vienmēr līdzjūtība ar mums.

3.    Līdzībā grēka apziņa ir nāglas un lūgšana āmurs, ar ko mēs tiekam piestiprināti pie Jēzus krusta.     

Jaunākie ieraksti

  • Sprediķis_Ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem
    9. jūl. 2025
  • JA DIEVS GRIBĒS, TAD ŠĀDI NOTIKUMI NOTIKS LELB ALŪKSNES DRAUDZĒ JŪLIJĀ UN AUGUSTĀ
    1. jūl. 2025
  • Bībeles stundas mācību gada noslēgums
    26. jūn. 2025
  • Alūksnes baznīca Trīsvienības svētkos
    26. jūn. 2025
  • Sprediķis_Vasarssvētkos
    11. jūn. 2025
  • Sprediķis_Debesbarukšanas svētki
    30. maijs 2025
  • GLIKA SKOLA
    20. maijs 2025

Aktuāli

JAUNĀKĀS GRĀMATAS DRAUDZES BIBLIOTEKĀ