Nogalināti ticības dēļ

Lasījumi 2.Laiku 24:18-21, Apustuļu darbi 4:18-31 un Mateja 10:32-39

Šodien ir svētā Stefana diena un galvēnā tēma ir par tiem, kuri ir tikuši nogalināti savas ticības dēļ. Stefans bija pirmais, kas tika nogalināts ticības dēļ. Pirmajā lasījumā dzirdējām par Zeharju, kas tika nogalināts, tāpēc, ka teica patiesību un patiesība nebija citiem pa prātam. Tieši tas pats notiek šodien, pašreiz, lielos apjomos, principā visās komunistiskās un musulmaņu valstīs visā pasaulē.

 Nekad iepriekš kristīgās baznīcas vēsturē tik daudz kristieši nav tikuši nogalināti savas ticības dēļ kā tagad. Liela majoritāte no visiem cilvēku tiesības pārkāpumiem pasaulē notiek pret kristiešiem. Mums ir jāzina, ka tā ir. Mums ir jālūdz par tiem, kam tā ir un mums jābūt līdzjūtība ar viņiem. Otrajā lasījumā dzirdējām par Pēteri un Jāni, kam bija draudi un spiedieni, bet teica: ‘’Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.’’ Viņi nepagrieza kažoku pēc vēja, bet stingri, principiāli turējās pie patiesības, neapspriežot, vai tas viņiem ir izdevīgi jeb nē. Turēties pie patiesības ir vienmēr izdevīgi ilgtermiņā Trīsvienīgā Dieva priekšā, bet nereti neizdevīgi islaicīgi cilvēku priekšā. Mums ir jālūdz, lai mums būtu ticība un drosme stingri principiāli turēties pie patiesības, arī, kad tas islaicīgi mums ir neizdevīgi un izraisa visādas nepatīkšanas.

Evaņģēlijā Jēzus runā skarbi un nopietni diezgan. Viņš nav nācis ar mieru, bet ar zobenu. Būs konflikti ar radiniekiem. Var likties diezgan atbaidoši ko Viņš saka, bet vienmēr ir jāskatās dziļāk un jāuzdod būtisku jautājumu, kāpēc? Kāpēc Jēzus runā tik stingri, ko Viņš grib mums ar to teikt? Pirmkārt, Viņš nesaka, ka ir pašmērķis sastrīdēties ar saviem radiniekiem. Viņš vienkārši saka, kas notiek, ja viens ir kristietis un otrs nav. Tad viņi nesaprot viens otru. Kas vienam liekas pašsaprotami, otram liekas galīgi garām un otrādi. Ne vienmēr būs asi konflikti, bet neizbēgami būs vairāk vai mazāk nesaprašanās, ka tu un tie nekristīgie radinieki uztver lietas atšķirīgi. Otrkārt ir jāsaprot, kāpēc Jēzus runā stingrus vārdus un kāpēc vairāk vai mazāk ciešanas ir neizbēgamas. Viens iemesls ir, ka cilvēks ir grēcīgs un nekristīgiem cilvēkiem nav pa prātam ko Jēzus saka un viņi vērš savas dusmas pret mums, Trīsvienīgā Dieva tautu un Viņa lieciniekiem.

Bet ir vairāk iemesli. Dievs nepieļauj ka mums ir ciešanas un visādas grūtības, lai mūs sodītu vai no ļaunprātības, bet no mīlestības. Laikam visi zina, kas ir ūdeņradis. Kad ir brūce ar iekaisumu, tad uzliec ūdeņradi, tur puto un sūrkst, bet brūce paliek tīra. Tas sāp islaicīgi, bet ir pavisam veselīgi un atmaksājas. Ja to nelieto, var rasties nopietni iekaisumi ar nopietnām sekām. Saistībā ar visām ciešanām ko Dievs pieļauj, princips ir tas pats. Mērķis ir no mīlestības, lai mūsu grēka brūces tiktu dziedinātas. Bet ceļš iet caur islaicīgām sāpēm. Var izteikt aptuveni to pašu ar citiem vārdiem. Ir gana daudzi elki šajā pasaulē, nauda, vara, viltus dievi, baudas u.t.t un tā joprojām, bet pēc būtības ir tikai viens elks: ES, SAVS SAVTĪGUMS ar lieliem burtiem. Kaut atšķirīgos veidos, visi kam nav Svētais Gars sirdī pielūdz savu savtīgumu.    

Dievs pieļauj, ka mums ir ciešanas un grūtības, lai mēs mācāmies nepielūgt savu savtīgumu, bet Trīsvienīgo Dievu. Ja mēs turamies pie tā ko Jēzus ir teicis, kas mums jādara, tad tas nebūs visiem pa prātam un vairāk vai mazāk ciešanas un grūtības neizbēgami būs, bet ir pavisam svarīgi saprast, kāpēc Dievs pieļauj visādas ciešanas un izturēties pret to ar pareizo attieksmi. Nav jāuztver to kā sods vai it kā Dievs mūs ir atstājis. Tas viss ir ūdeņradis, ko Dievs ieber, lai mūsu brūces būtu tīras, lai mums nebūtu iekaisumi un, lai mēs mācāmies pielūgt Dievu, nevis savu savtīgumu. Ir gana daudzi, kuri grib, lai Dievs būtu amortizātors, kas noņem visas neērtības. Ir gana daudzi, kuri grib, lai Dievs būtu sāpju noņēmejs, kas nodrošina 100% komfortu, bet amortizātori un sāpju noņēmēji attīsta savtīguma pielūgsmes iekaisumu, kas noved pie dvēseles saslimšanas un pazudināšanas ellē. Jēzus saka, ka mums ir jāmīl savu tuvāko kā sevi pašu. Tur nav palīgteikums klāt, ka tie sarežģītie cilvēki un tie, kuri dara mums pāri ir izņēmums. Ir jāmīl arī tos, kuri ir sarežģīti un dara mums pāri, un vēl vairāk ne tikai jāmīl, bet arī jāpateicas Dievam par viņiem.

Jo viņi ir ūdeņradis, kas atklāj un iztīra mūsu vainas. Ir viegli mīlēt tos, kuri dara mums labi, bet ir krietni grūtāk mīlēt tos, kuri spļauj mums sējā. Caur tiem, kuri ir sarežģīti tu redzi un saproti, cik ārkārtīgi neliela mīlestība tev patiesībā ir pret savu tuvāko. Caur tiem, kuri dara tev pāri tu esi spiests meklēt Dieva palīdzību un iet ticības dziļumos. Ja neviens nedarītu tev pāri, ir ļoti liels risks, ka tu atkristu slinkumā un savtīgumā. Ja neviens nedarītu tev pāri, tas līdzībā būtu amortizātors un sāpju noņemoš līdzeklis. Kas galu rezultātā attīstītu dvēseles grēka iekaisumu ar nopietnām sekām. Jēzus nav nācis, lai būtu mums par amortizātoru un sāpju noņemošu līdzekli. Jēzus nav nācis, lai mums būtu ērta un viegla dzīve.

Jēzus ir nācis, lai pestītu mūsu dvēseles. Mums visiem ir grēka iekaisums dvēselē un tāpēc Dievam ir nepieciešams iebērt ūdeņradi mūsu brūcēs, bet mērķis ir no mīlestības, kaut ceļš uz Debesu Valstību iet caur sūrkstēšanu un putošanu.

Šodienas bauslis: Mēs nedrīstam baidīties no ciešanām un grūtībām, jo, tās līdzībā ir ūdeņradis, kas iztīra dvēseles grēka iekaisumu.

Šodienas evaņģēlijs: Kaut ceļš iet caur īslaicīgām sāpēm, Dieva mērķis ir vienmēr mīlestība, lai pestītu mūsu dvēseles.

Gribētu īs rezumēt savu teikto:

1.    Šodien pasaulē ļoti daudzi kristieši tiek nogalināti savas ticības dēļ.

2.    Ir jāturas pie patiesības, neprātojot, vai tas man ir izdevīgi, jeb nē.

3.    Ir jāuztver visas ciešanas un grūtības ar pareizo attieksmi, saprotot, ka tās ir ūdeņradis, kas iztīra dvēseli.