Dieva dēls un Dieva bērni

Jesaja 11:1-6, Ebrejiem 2:11-13 un Jāņa ev. 1:9-14

Šodienas galvenā tēma ir par Dieva Dēlu un par Dieva bērniem. Ar citiem vārdiem, ka mēs esam un drīkstam būt par Trīsvienīgā Dieva bērniem. Pirmajā lasījumā dzirdējām par pazemību, ka mums būtu jābūt pazemīgiem. Ko tas konkrēti nozīmē? Ir daudz ko pieminēt, bet gribētu pieminēt divus aspektus. Viens ir, ka pazemīgs cilvēks atzīst, ka Jēzus ir Kungs, un es pats esmu padotais Viņam. aOtrs ir, ka pazemīgs cilvēks apkāro savu savtīgumu un mēģina, cik iespējams grēcīgam cilvēkam, kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem.

 Mēs arī dzirdējām, ka plēsīgi zvēri dzīvos mierīgi kopā ar mājlopiem un mazs zēns viņus ganīs. Tas skan jocīgi, tas gan nav redzēts, ko tas nozīmē? Ir gana daudzi, kuri tīri bioloģiski ir cilvēki, bet pēc būtības ir plēsīgi zveri. Ja cilvēks neapkaro savu savtīgumu, ja viņš dejo pēc sātana stabulēm, tad viņš pēc būtības ir plēsīgs zvērs. Līdzībā, mums nav jābūt par plēsīgiem zvēriem, bet par miermīlīgiem mājlopiem. Tas ir iespējams tikai, kad mēs ar Trīsvienīgā Dieva palīdzību apkarojam savus grēkus un savtīgumu, un seko Jēzum. Kad esam pārtapuši no plēsīgiem zvēriem par miermīlīgiem mājlopiem, tad attiecīgais zēns, Jēzus, var mūs ganīt. Vienīgā būtiskā piebilde ir, ka šis zēns ir Dieva Dēls un Kungs no paša sākuma, un ar laiku uzaug par vīrieti.

 Otrajā lasījumā dzirdējām, ka Jēzus mūs nosauc par brāļiem. Pirmais un galvenais aspekts, ko nedrīkstam aizmirst ir, ka Jēzus ir mūsu Kungs un Ķēniņš. Tomēr, Viņš arī mūs nosauc par brāļiem un māsām. Sekas no Jēzus dzimšanas ir, ka mēs esam pieņemti Trīsvienīgā Dieva ģimenē, kas ir kristīgā baznīca. Dievs ir mūsu Tēvs, baznīca ir mūsu māte, Jēzus ir mūsu Kungs un Brālis. Mēs esam brāļi un māsas Dieva ģimenē, kristīgā tautā. Mums ir dubultā pilsonība, esam arī Debesu Valstības pilsoņi. Kā visās valstīs, pilsoņiem nav tikai tiesības, bet arī pienākumi. Kādi ir mūsu pienākumi Dieva Valstībā? Šajā lasījumā ir pieminēts par svēttapšanu un svēttapšana ir mūsu pienākums Dieva Valstībā. Kas ir svēttapšana? Svēttapšana nozīmē, ka cilvēks lēnā garā arvien vairāk tiek piepildīts ar Svēto Garu.

Svētais Gars ir sastopams Bībelē, lūgšanā, Svētajā Vakrēdienā un draudzes kopībā. Lietojot šos žēlastības līdzekļus draudzes kopībā, tu lēna garā paliec arvien svētāks un arvien piepildīts ar Svēto Garu. Var izteikt to pašu ar citiem vārdiem. Dieva Valstības pilsoņiem ir visu laiku jāpārtop no plēsīgiem zveriem par miermīlīgiem mājlopiem. Visu laiku jāmīl Jēzu un ticības brāļiem un māsām arvien vairāk. Un tas notiek kā es teicu, caur svēttapšanu. Evaņģēlijs māca sīkāk par sekām no Jēzus piedzimšanas. Mēs varam būt droši, pārliecināti, ka esam pieņemti Trīsvienīgā Dieva ģimenē, ja vien ticam pa īstam. Bet kāpēc, ar kādu pamatojumu? Iemesls nav, ka paši esam ļoti svēti. Iemesls ir no žēlastības, caur kristībām un ticību. Kristības dod drošu, nesatricināmu pamatojumu mūsu Dievbērnības statusam. Kādas ir vēl sekas no Jēzus dzimšanas? Mēs dzirdējām, ka Jēzus ir patiesa gaisma. Ja tu ej garām Klondaikai vēlu vakarā, tad nevar noliegt, ka kaut kas tur spīd, bet ir kā tauta saka, viss nav zelts kas spīd. Ir gana daudz viltus, nepatiesas gaismas pasaulē. Azartspēļu zāles ir spilgts piemērs tam, bet nav vienīgais.

Ēdenes dārzā sātans runāja caur čūsku. Nevar noliegt, ka sātans ir čakls un šodien viņš ir iegādājies būtiski vairāk ruporus un skaļruņus. Ja es paskaidrotu visu par to, kā un kur sātans runā mūsu sabiedrībā šodien, tad man būtu jāturpina līdz vēlam vakaram. Es to nedarīšu, bet īsumā ir gana daudzas viltus gaismas un viltus balsi mūsu sabiedrībā šodien. Ja tu neturies pie patiesās gaismas, Jēzus, tad tu neizbēgami ej pa maldu ceļiem. Jēzus saka, ka mums ir jāpieņem un jāiepazīst Viņu. Labam pilsonim pienākas pazīt savu Ķēniņu un mūsu gadījumā mums ir labs karalis, kas grib pazīt un draudzēties ar saviem pilsoņiem, ar Saviem brāļiem un māsām. Ir arī rakstīts, ka Trīsvienīgā Dieva bērniem pienākas ticēt Dieva Vārdam. Vārds šajā gadījumā nozīmē, gan Jēzus, gan Bībele. Tas ir loģiski, jo Bībelē ir rakstīts par Jēzu, bet Vārdam šeit ir vēl plašāka nozīmē. Bībelē vārds nav tikai apzīmējums par kādu cilvēku, lai atšķirtu, kurš ir kurš. Vārds arī nozīmē paša būtība, pats eksistences pamats un pamatojums.

 Tas nozīmē, ka Trīsvienīgais Dievs ir paša būtība, paša būtības avots un pamatojums. Tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, vienalga vai ir kristietis, ateists vai musulmanis, ir radīts no Trīsvienīgā Dieva. Neviens nevarētu dzīvot, ja Dievs viņu neuzturētu pie dzīvības. Tas nozīmē, ka visi, kuri nav ticīgi, visi kuri nav pilsoņi Dieva Valstībā, brauc pa zaķi caur dzīvi. Viņi dzīvo no Dieva žēlastības, viņi mirtu uzreiz, ja Dievs viņus neuzturētu pie dzīvības, bet viņi līdzībā nemaksā par biļeti. Trīsvienīgajam Dievam nav dārgas biļetes Savā transportā. Viss ko Viņš prasa no tevis ir, ka tu tici, ka tu atzīsti, ka Jēzus ir Ķēniņš, ka tu apkaro savu savtīgumu. Sekas no visa ko esmu teicis ir, ka dzīvojam savadākā Karaļvalstī. Es reiz redzēju cilvēku, kam bija T-krekls ar šadu druku: ”kam ir visvairāk manta, kad nomirst, ir uzvarētājs”. Tā ir pasaules filozofija, pasaulē tas ir lielāks, kam ir visvairāk manta un vara, bet Dieva Valstībā tas ir lielāks, kas ir pazemīgs, kas apkaro savu savtīgumu, kas visvairāk mīl savu Ķēniņu un savus ticības brāļus un māsas. Pasaulē plēsīgi zvēri vairojas ne pa jokam. Dieva Valstībā plēsīgie zveri pārtop par miermīlīgiem mājlopiem un tāpēc ir daudz drošāk ar pilsonību Dieva Valstībā.

Šodienas bauslis: Mums ir jāapkaro savu savtīgumu caur svēttapšanu.

Šodienas evaņģēlijs: No žēlastības, caur kristībām un ticību, esam Jēzus brāļi un māsas un pilsoņi Dieva Valstībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Mums ir jāpārtop no plēsīgiem zvēriem par miermīlīgiem mājlopiem.

2.    Tas notiek caur svēttapšanu.

3.    Jēzus ir patiesa gaismā pasaulē, kur sātanam diemžēl ir gana daudzi rupori un skaļruni.