Sprediķis 30.oktobris - paklausība

Šodienas galvenā tēma ir ticības paklausība. Tam ir divi galvenie aspekti. Viens aspekts ir, ka mums ir jātur Dieva desmit baušļus, cik tas ir iespējams grēcīgam cilvēkam. Otrais aspekts ir, ka gala rezultātā ticība ir tas izšķirošais Trīsvienīgā Dieva priekšā. Es mēģināšu paskaidrot, kā šie aspekti ir saistīti kopā.

Vecas Derības lasījumā dzirdējām par Dieva desmit baušļiem. Ir tā, ka esam grēcinieki, neviens nemāk pilnībā ievērot Dieva baušļus, bet, tas nav aizbildinājums, lai neievērotu tos, cik iespējams. Mums ir jāizvēlas dzīvība, proti baušļus, un svēto dzīvi, lai mēs paliktu dzīvi. Ja tu neievēro Dieva baušļus, cik iespējams grēcīgam cilvēkam, tu neieiesi Debesu Valstībā. Tā ir, bet tāpēc, ka esam grēcīgi un nevaram pilnībā ievērot Dieva baušļus, ar baušļiem nepietiek. Par to māca otrais lasījums. Diemžēl, visos laikos un visās vietās ir cilvēki ar vājo vai neesošo grēka apziņu, kuri domā, ka viņi var nopelnīt Debesu Valstību ar saviem darbiem. Pāvils saka trāpīgi, ka šie cilvēki ir bez izpratnes. Saistībā ar naudu es nesaku, ka visiem kristiešiem ir jāiet bankrotā. Tomēr, saistībā ar pestīšanu, man, manam ES, vajag iet bankrotā, totālā bankrotā. Kā es teicu, ir jāievēro Trīsvienīga Dieva baušļi cik iespējams, bet mūsu darbi nekad nevar atvērt Debesu Valstības vārtus. Tikai Jēzus krusts un izlietas asinis var atvērt Debesu Valstības vārtus.

 Evaņģēlijā ir spilgts un skaidrs piemērs par šo mācību. Tas bagātais vīrs saka, ka viņš ir turējis visus baušļus no savas jaunības. Malacis, vai ne? Kāds ideāls cilvēks, vai ne? Jautājums ir tikai, vai viņa teiktais  atbilst patiesībai un diemžēl, viņa teiktais neatbilst patiesībai. Ir iespējams, ka viņš nekad nav miesiski pārkāpis laulību. Ļoti labi, bet Jēzus saka, ka ikviens, kas skatās uz sievieti, viņu iekārodams, ir pārkāpis laulību savā sirdī. Un to viņš noteikti ir darījis. Ir iespējams, ka viņš nekad nav noslepkavojis nevienu. Lieliski, bet Jēzus saka, ka ikviens kas savā sirdī dusmojas uz savu brāli nonāks ellē. Un to viņš noteikti ir darījis. Jēzus saka šodien, ka neviens nav labs, kā vienīgi Dievs. Tā ir. Diemžēl mēs daram ļaunus darbus un arī kad mēs daram labus darbus, tur vismaz gana bieži slēpjas kādi savtīgi motīvi apakšā.

 Jēzus saka, ka tam bagātam vīram ir jāpārdod visu un jādod nabagiem. Tā ir rakstīts Bībelē. Kāpēc mēs tā nedaram? Vai esam slikti kristieši, tāpēc ka tā nedaram? Tā tomēr nevar teikt, viss kas ir rakstīts Bībelē ir jāredz kontekstā. Šī nav domāta kā obligāta pāvele visiem vienmēr. Izšķirošais jautājums ir, kāpēc Jēzus tā saka? Iemesls ir tieši tas, par ko iet runa šodien. Šis bagātais vīrs domā, ka viņš var tikt pestīts kā balva par saviem labiem darbiem. Jēzus grib pateikt viņam, ka tā nav, tā absolūti nemaz nav. Tāpēc Jēzus dod viņam vienu darbu ko izpildīt, ko viņš nemāk izpildīt. Ar saviem darbiem tas bagātais ir nonācis strupceļā, bankrotā. Ar saviem darbiem mums arī ir jānonāk strupceļā, bankrotā. Mums jāsaprot, ka mēs netiksim pestīti kā balva par saviem labiem darbiem. Tikai Jēzus krusts un asinis un ticība tam atvērs Debesu Valstību.

Ja viss būtu atkārīgs no mūsu darbiem, tad būtu pavisam cauri. Bet ir rakstīts, ka Jēzus skatījās uz to bagāto ar mīlestību. Kaut viņš bija bez izpratnes, Jēzus skatījās uz viņu ar mīlestību. Tāpēc viss nav cauri mums, jo, Jēzus skatās arī uz mums ar mīlestību. Un ko visa Bībele un Jēzus nemitīgi mēģina pateikt mums un visiem cilvēkiem ir šis – ej bankrotā ar saviem darbiem. Lai Es varu tevi pestīt caur Manu Krustu un Asinīm, caur ticību tam. Jēzus saka, ka bagātājiem ir grūti ieiet Debesu Valstībā. Gandrīz visiem cilvēkiem tā arī ir, jo, gandrīz visiem trūkst grēka apziņa, gandrīz visi domā, ka viņi ir labi cilvēki, kam Jēzus krusts un asinis nav vajadzīgs. Ja tā ir, tad cilvēkam nav tikai grūti bet, neiespējams ieiet Debesu Valstībā. Tomēr, ja cilvēks ir gājis bankrotā ar saviem darbiem, ja viņam ir grēka apziņa, ja viņš paļaujas uz Jēzus krustu un asinīm, tad viņam ir viegli ieiet Debesu Valstībā. Tāpēc mans mīļais draugs, ej bankrotā ar saviem darbiem Trīsvienīga Dieva priekšā, paļaujies uz Jēzus krustu un asinīm. Tad tev būs viegli ieiet Debesu Valstībā.

 Ticībā ir jāklausa Dieva baušļiem cik iespējams, un jādzīvo svēto dzīvi. Tomēr, mēs netiksim pestīti tāpēc, kā balva tam. Mēs tiksim pestīti tāpēc, ka mēs ticībā pakļaujāmies tam, ka Jēzus krusts un asinis ir vienīgais, kas atvēr Debesu Valstību. Gribētu šodien noapaļot ar diviem nelieliem komentāriem. Varam ievērot, ka tas bagātais aizgāja prom un Jēzus neskrēja viņam pakaļ. Jēzus varētu sākt mīkstināt savu teikto un nolikt laktiņu zemāk, ka viņam vajadzēja pārdot tikai pusi no savas mantas. Bet to viņš nedarīja un arī nedara šodien. Jēzus ir Kungs, kas netaisās tev izdabāt un pielāgoties. Tev, man, mums ir jāpielāgojas Viņam. Otrais komentārs ir kāpēc tas bagātais atnāca pie Jēzus. Mēs nezinam kāpēc, varam tikai minēt. Bet kāds iemesls bija. Viņam? It kā bija viss  bet tikai it kā. Ja viņam nekas nepietrūktu, viņš nebūtu atnācis pie Jēzus. Tad viņš paliktu mājās ar garšīgo ēdienu un smuku meiteni, un būtu apmierināts ar to.

Visticamāk viņam bija tukšums sirdī, visticamāk viņš sajūta, ka nauda un manta vien nedod prieku un gandarījumu sirdī. Varbūt arī bija tā, ka Jēzus personība fascinēja, pieķēra viņu. Kāda ir mācība tev un man? Nav tikai tā, ka mūsu darbi un manta nevar atvērt Debesu Valstības vārtus. Mūsu darbi un manta arī nevar dot prieku un gandarījumu sirdī, jo tu esi radīts pēc Dieva tēla un līdzības, lai veidotu attiecības ar viņu.

Šodienas bauslis – Man ir jāiet bankrotā ar saviem darbiem, mani darbi nevar mani pestīt.

Šodienas evaņģēlijs – Tam, kas ticībā paļaujas uz Jēzus krustu un asinīm, ir viegli ieiet Debesu Valstībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto

1.    Cik iespējams ir jātur Dieva baušļi un jādzīvo svēto dzīvi.

2.    Mūsu darbi nevar atvērt Debesu Valstības vārtus.

3.    Jēzus skatas ar mīlestību uz visiem un īpaši uz tiem, kas paļaujas uz Viņa krustu un asinīm.