Sprediķis 18.augusts - būt par pārvaldnieku

Šodienas galvēna tēma ir par pārvaldniekiem, ka Trīsvienīgais Dievs ir licis ikvienu no mums par pārvaldnieku. Bībele nemāca komunismu, cilvēku priekšā ir privātīpašums, bet. Īstais īpašnieks ir vienmēr Dievs. Kaut mums ir privātīpašums cilvēku priekšā, tas ir dots no Dieva, pieder Dievam un ir jālieto kā Dievs māca, Viņam par godu. Vecas Derības lasījumā dzirdējām par netaisnīgiem likumiem un par tiesas sagrozīšanu.

 Lielā mērā tas trāpās pa situāciju Latvijā šodien. Pēc daudziem neatkārīgiem pētījumiem korupcījas līmenis Latvijā ir augsts. Tas viss ir tautai skaidrs, nereti var dzirdēt, ka cilvēks ir neapmierināts ar valdību un diemžēl, nereti pamatoti. Tā ir, bet. Daudzi izmanto to kā iegansts, lai paši būtu negodīgi, un tas nav pareizi. Ka valdība lielā mērā nepārvalda tautas nodokļus tā kā vajag nav attaisnojums tev, lai tu arī būtu negodīgs pārvaldnieks. Mums ir jābūt godīgiem pārvaldniekiem, arī, ja citi nav godīgi. Otrajā lasījumā dzirdējām par mīlestību uz savu tuvāko. 99% no Latvijas iedzīvotājiem domā, ka nauda ir augstāka vērtība ko pārvaldīt. Tomēr, tas nav ko Bībele māca. Trīsvienīgais Dievs pats ir protams augstāka vērtība, bet zemes virsū cilvēks un īpaši cilvēka dvēsele ir augstāka vērtība. Galvēna vērtība ko Dievs ir licis tev pārvaldīt ir savu un citu dvēseles.

 Pats iet ticības dziļumos, rūpēties par savu dvēseli, ir tavs pirmais un galvenais pienākums. Tomēr, to darot, tavā sirdī rodas mīlestību uz tavu tuvāko. Pats būdams ticības dziļumos tev rodas vēlme, lai kaimiņi, darbabiedri, radi un draugi arī tiktu pestīti. Kā to panākt? Ir trīs galvenas lietas ko ievērot. Pirmais, būt uzticams, godīgs un labs draugs viņiem. Otrais, kalpot viņiem kaut kādā veidā. Tieši kā ir jāskatas pēc apstākļiem, bet atrod kādu veidu, kā kalpot viņiem. Trešais, stāsti par Jēzu un savu ticību. Nav jābūt teoloģiskiem priekšlasījumiem, nav jābūt gudriem vārdiem. Galvenais jāstāsta AR SAVIEM VARDIEM, kāpēc esi ticīgs, kāpec Jēzus tev ir svarīgs. Galvenais jāstāsta sava pārliecība. Ja tavi radi, draugi un darbabiedri neatsaucas, tu neko nevari izdarīt, bet. Tev ir jādara visu, kas ir tavos spēkos, lai viņi tiktu pestīti. Viņu dvēseles ir dārgums, ko Trīsvienīgais Dievs ir devis tev ko pārvaldīt.  

 Evaņģēlijā Jēzus māca, kādam pārvaldniekam būtu jābūt. Uzticams un saprātīgs, jābūt spējīgam laikā izdalīt barību citiem kalpiem. Viņš arī saka, ka laimīgs ir tas kalps, kas tāds ir. Mūžīga svētlaime viņam gaida. Saistībā ar prātu mums ir atšķirīgas dāvanas. Dievs prasa no tevis cik daudz gudrība, cik Viņš ir devis tev, bet. Trīsvienīgais Dievs neprasa vairāk gudrību no tevis, nekā Viņš ir devis tev. Tomēr, visiem Dieva kalpiem ir jābūt uzticīgiem. Galvenais ir, lai tu proti lasīt. Lasi Bībeli, ievēro kas tur ir rakstīts un cik tas ir tavos spēkos māci citiem dzīvot tāpat. Barības pasniegšana ir pirmkārt uzdevums mācītājam. Mācītājam ir jāpasniedz garīga barība, vārds un sakraments, draudzei katru svētdienu minimums un vēlams arī Bībeles stundās, lūgšanu vakaros u.t.t. Tomēr, šis nav pienākums tikai mācītājam. Kā es teicu, katram ir atbildība dalīties ar vārdu, cik tas ir tavos spēkos, pasniegt ticību saviem radiem, draugiem un darbabiedriem.

 Ir tā, ka cilvēkam arī vajag miesisko maizi. Cik tas ir mūsu spēkos ir protams jārūpējas arī par citu cilvēku miesiskām vajadzībām. Jēzus arī runā par to, ka Kungs, proti Viņš, nāks atpakaļ un, ka būs norēķinu diena. Mums ir jāapzinās, ka mums reiz būs jāstāv Dieva priekšā un jādod atskaiti par savu pārvaldīšanu. No vienas puses mums ir jāpārvalda visu cik labi vien iespējams, bet. No otras puses kļūdas neizbēgami būs. Tāpēc ir vienmēr jānožēlo savi grēki. Ticība Jēzum Kristum, piedošana un Dieva žēlastība ir vienīgie veidi, lai cilvēks tiktu attaisnots pēdējā tiesā. Stunda lūgšanas un bikts, individuāla grēksūdze, ir želastības lidzekļi, kas tiek piedāvati šajā draudzē, bet, par ko pieprasījums ir ļoti neliels, gandrīz neesošais. Visas darbadienas notiek stunda lūgšanas mācītājmuižā, tev ir iespējams izsūdzēt savus grēkus un dabūt individuālo garīgo aprūpi pie mācītāja. Ja tu neizmanto šie piedāvāti dārgumi, šie želāstības līdzekļi, tev būs jāatbild par to pedējā tiesā.

 Es teicu, ka mums ir jāpārvalda savu un savu tuvāko dvēseles. Kas traucē tam? Ir daudz ko pieminēt, bet lielākais šķērsļis ir tas, ko gandrīz visi uzskata par lielāko vērtību. Nauda. Mēs protams drīkstam lietot naudu, mums neizbēgami ir jālieto nauda. Nauda pati par sevi ir neitrāla, nav grēcīga, bet. Mantkārība ir grēks gan un lielākais šķēršļis, kas trauce tām kārībām, kas mums būtu jābūt, proti, kārēs pēc Trīsvienīga Dieva. Esmu runājis daudz par desmito tiesu. Es varētu teikt no negatīvas puses, ka tev ir jādod desmito tiesu, jo, Bībele tā māca. Tā ir patiesība, bet. Es varētu izteikt to pašu no pozitīvas puses. Tu drīksti dot desmito tiesu, lai mantkārība vai neticība netraucē tev kārot pēc Dieva tuvuma. Ja tev ir euro monēta rokā un tu turi to stingri ciet, tad tava roka un tava dvēsele ir cieta, slēgta. Tad tu nevari saņemt ko Dievs vēlas tev dot. Tiešā un pārnestā nozīmē tev jābūt ar atvērtām rokām Dieva priekšā, lai saņemtu ko Viņš vēlas dot.

 Teiksim, ka tu turi vienu pudeli rokā. Tas ir normāli, to visi var. Tomēr, turēt divas pudeles vienā rokā ir ir neiespējams. Neizbēgami viena no tām pudelēm izkrīt. Līdzībā varam teikt, ka Trīsvienīgais Dievs ir viena pudele un mantkārība otra. Neizbēgami viens no tām krīt ārā, izšķirošais jautājums ir tikai kura. Mantkārībai un neticībai ir jāizkrīt, lai tu vari stingri turēties pie Dieva. Dievs ir radījis visu, Jēzus ir miris priekš visiem un Trīsvienīgais Dievs grib no tevis visu.

Šodienas bauslis: Mums jābūt uzticīgiem pārvaldniekiem, ar kalpošanas attieksmi.

Šodienas evaņģēlijs: Mūžīga svētlaime gaida tādam kalpam.

 Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Mums jābūt godīgiem, arī, ja citi nav godīgi.

2.    Cilvēka dvēsele ir augstāka vērtība ko pārvaldīt.

3.    Vai nu tu kalpo mantkārībai vai Trīsvienīgajam Dievam. Citi varianti nav.