Dievs, kāpēc Tu guli?

/Mt.8:23-27/

Labdien, dārgie draugi!

            Kristus baznīcu mēdz salīdzināt ar  Noasa šķirstu vai laivu, kas ceļo šīs pasaules okeānā uz tālo, mierīgo ostu- Debesu Tēviju. Un kā jau okeānā, ceļojums nav viegls, jo reizēm jācīnās ar bezvēju, biežāk ar stipru vētru un mežonīgiem viļņiem. Tomēr izdodas piedzīvot arī mierīgākus ūdeņus, atelpas brīžus. Svētdiena, manuprāt, ir tieši šāds atelpas brīdis ko Dievs piedāvā cilvēkam. Brīdis apstāties un pārdomāt, kāds ceļojums bijis līdz šim, kas notiek pašlaik un kur īsti vēlamies nokļūt? Apstāties un pārdomāt to visu Dieva Vārda patiesības gaismā.

 Ceļojums jaunajā gadā man ir iesācies spraigi. Ir jau bijis pirmais SAC  “Trapene”, apmeklējums. Darbu uzsākusi Iesvētes mācības grupa un ceru, ka atsāks tikties Bībeles studiju grupiņa. Aizvadītajā ceturtdienā piedalījos Daugavpils diecēzes konventā. Bet pats emocijām bagātākais notikums noteikti bija GLA (garīgās līdzgaitniecības) otrā līmeņa mācības Mazirbes rekolekciju centrā. Jā, dzīve kopā ar Jēzu ir aizraujoša. Es nekad nezinu, kas notiks tālāk. Taču es zinu, ja ļaušu savas dzīves laivu vadīt Dieva Dēlam, viss notiks pēc Viņa plāna un nāks man par labu.

Ne tāds ir laiks, ja dzīvojam pēc pasaules valdnieka noteikumiem. Tas aizrit it kā divās realitātēs. Tā viena ir līksma un iemidzinoša – realitātes šovi (tostarp arī politiskie), koncerti, melodrāmas, reklāmas, savas privātās dzīves izlikšana apskatei, WhatsApp, Facebook…

 Tā otra ir līdz sāpēm skaudra, tāda kas satricina un ir patiesa tādā mērā, ka gribas aizbēgt. 

Es, piemēram, nevaru nedomāt par postu, kas piemeklējis Austrāliju. Te šogad jau bijuši iznīcinoši ugunsgrēki, plūdi un golfa bumbiņas izmēra krusas graudi. Nu parādījusies jauna problēma – piltuvtīklu zirnekļi! Tie ir vieni no bīstamākajiem zirnekļiem uz planētas, jo to inde ir ārkārtīgi toksiska un iedarbojas ātri. Nesenā lietus un karstā laika dēļ zirnekļi ir aktivizējušies, pametuši savus slēpņus un var nonākt cilvēku mājokļos ne tikai caur logiem un durvīm, bet pat caur grīdas spraugām.

Vēl smagāk ap sirdi kļūst, kad domāju par situāciju Ķīnā. Raidsabiedrība BBC ziņo, ka līdz pirmdienai (27.janvārim) valstī jau gandrīz 3000 cilvēkiem konstatēta saslimšana ar koronavīrusu, bet 81 cilvēks no šī vīrusa izraisītās infekcijas miris. Turklāt Francijā konstatēti pirmie koronavīrusa saslimšanas gadījumi Eiropā, kas vedina domāt, ka arī mēs šeit, savā mazajā Latvijā netiksim cauri sveikā.

Bet ir jau vēl arī privātās kataklizmas – Pa šo laiku pats esmu paspējis nakti pārlaist slimnīcā. Mūs piemeklē tuvu cilvēku nāve, avārijas, traumas…

 “Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.”/ Rm.8:36/ Nemaz nebrīnos, ka, saskaroties ar to visu, cilvēkiem no sirds izlaužas sauciens: “Kā Dievs to pieļauj?!” vai “Dievs, kāpēc Tu guli?”.

Jautājums par mūsu Radītāja vēlēšanos un iespējām ietekmēt pasaulē notiekošo gan nav nekas jauns. Sengrieķu filozofs Epikūrs, kurš dzīvoja 3.gadsimtā pirms Kristus, jautāja: “Ja Dievs grib un var novērst ļaunumu, tad no kurienes gan ļaunums rodas un kāpēc Dievs to nenovērš?”

Kā redzat, jautājumam ir divas daļas. Atbilde uz pirmo nav mums glaimojoša, proti, Cilvēks pats mūsu pirmvecāku Ādama un Ievas personā izvēlējās atkrist no Dieva, caur to izvēloties (iespējams, neapzināti) arī visas tās nepatīkamās un ļaunās lietas, ko Cilvēce visā savas attīstības gaitā piedzīvo. Ļaunums rodas no cilvēku nepareizām izvēlēm!

Atbilde uz jautājuma otro daļu nav tik vienkārša. Šodienas Evaņģēlijs rāda, ka Jēzus ir laivā ar visiem. Domāju, mums nevajadzētu būt šaubām par to, ka Dievs var. Gan jau katram no jums ir kāds piemērs par to, kā Dievs iejaucas jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvē un atbrīvo, pasargā, izglābj. Slimības smagi māktajam Ījabam Viņš saka: “Un kurš Man būtu kaut ko nodarījis tā, ka Es viņam to piedotu? Manējs ir viss, kas zem debesīm atrodams!” (Ījaba 41:3). 

Dievs ne tikai var, Viņš arī grib. Caur pravieti Ecehiēlu Dievs apliecina: “Tik tiešām, ka Es dzīvoju (..), Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jel atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?” (Ec.33:11).

Jā, Dievam sāp mūsu sāpes un Viņš vēlās mūs glābt. Taču vienlaikus Dievs vēlās arī mūsu garīgo izaugsmi. Tieši šī iemesla dēļ ceļš ārā no tumsas ir tik garš un grūts.

Dievs to zina, tāpēc Viņš ir devis mums uzticamu ceļvedi - Savu vienpiedzimušo Dēlu Jēzu Kristu. Esam pieraduši domāt par Viņu kā par staltu un izskatīgu svēto, taču Jesajas grāmatā lasām: “Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu. Taisni otrādi, viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām” (Jes.53:2-4).

Tieši tāpēc, ka Jēzus dzīve bija cilvēcisku grūtību pilna, Viņš izprot mūs pilnībā. Patiesībā jau Jēzus nemaz neguļ.  Viņš respektē mūsu personību un gaida atļauju iesaistīties mūsu dzīvēs. Diemžēl cilvēki nav gatavi sadarboties. Pat tad, kad ir jau skaidri redzams, ka paši saviem spēkiem galā netiks, cilvēki tomēr cenšas saglabāt kontroli pār situāciju. Zinu daudzus, kuri savas dzīves “lielajās vētrās” – smagās slimībās, atkarībās, attiecību krīzēs - vispirms izmēģina dziednieku, zīlnieku un gaišreģu pakalpojumus un tikai tad, kad visas cerības zudušas, beidzot vēršas pie Dieva. Turklāt visbiežāk viņi nāk ar pārmetumiem, it kā tieši Dievā būtu atraduši “Grēkāzi” , kuru vainot it visās negācijās.

Man gan ir grūti iedomāties, ka kāds varētu gulēt, kad visapkārt gaudo vējš, krāc viļņi un klaigā cilvēki. Tāpēc es meklēju Bībelē un atradu, ka Dievs savai tautai apsola: “Es pats nometīšos ap Savu namu apsardzībai pret svešiem karapulkiem un sirotājiem, tā ka tie nedrīkstēs vairs šurpu turpu staigāt, un neviens apspiedējs vairs nepārstaigās viņu zemi. Manas paša acis tagad būs pār to nomodā” (Cah. 9:8).

Vai saprotat? Dieva acis ir pār mums nomodā nakti un dienu, dzīves mierīgajos brīžos un, protams, arī tad, kad dzīves jūrā trako vētra. Dievs ir nomodā un gaida, kad beidzot atzīsim savu bezspēcību un ļausim darboties Viņam. Un, kad tas notiek, situācija atrisinās vienā mirklī. Evaņģēlijā lasām: “Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums”.

Vai esat to kādreiz piedzīvojuši? Es esmu. Brīdī, kad jāpieņem izšķirošs lēmums, es esmu vērsies pie Dieva lūgšanā. Kaut arī ārējie apstākļi vēl aizvien bija draudīgi, jo ir lietas, kurās esam iepinušies, kuras nevar atrisināt vienā acu mirklī, tomēr tas vien, ka man ir iespēja runāt par to ar Jēzu, ienesa  manā sirdī mieru.

No Ījaba grāmatas mēs zinām, ka sātans neplosās virs zemes un Dievs nesatīra aiz viņa. Dievs pieļauj, ka mēs tiekam ievesti vētrās (pārbaudīti), jo bieži  vien tikai tad mēs atceramies par  TO, kas patiesi var izglābt un izvest mūsu  dzīves kuģi no jebkuras vētras.

“ Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem, un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu. Tiešām, es Viņu skatīšu sev par glābiņu, un manas acis Viņu redzēs un ne jau kā svešinieku un pretinieku, Viņu, pēc kura mana sirds manās krūtīs tā noilgojusies!”, saka sirdsskaidrais un taisnais vīrs Ījabs.

Kāds nezināms autors savukārt teicis tā: “Dzīve ar Dievu nenozīmē kuģošanu bez vētrām, bet gan atrašanos laivā, kuru neviena vētra nespēj nogremdēt!”.

Jēzus Kristus ir Dievs “par mums” un Dievs “ar mums”. Šajā grēka draudīgi sabangotajā pasaulē Viņš ir kopā ar mums vienā laivā. Viņš neļaus krīzēm mūs izputināt un sniegs dvēseles mieru arī slimībās un vecuma nespēkā.

Lai Dievs caur Savu Svēto Garu ļauj mums to ticībā satvert un lietot ne tikai dzīves vētrās, bet arī mierīgajos ceļojuma brīžos! Mūsu Kunga un Pestītāja, Jēzus Kristus vārdā  to lūdzam – Āmen!