Sprediķis_Ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Jesaja 65:1-2, 1 Pētera 5:6-11, Lūkas 15:11-32

Šodienas galvenā tēma ir pazaudēts un atrasts. Kas ir pazaudēts un atrasts? Cilvēks vai precīzāk viņa dvēsele. Dievs mīl visus un grib, lai visi pazaudētie dēli un meitas atgriežas. Vecās Derības lasījums māca par vienu aspektu, kā cilvēks var pazust, atkrist no Dieva. Kad viņš seko savam domām. Ticības jautājumos ir jāseko kristīgai mācībai. Ar mācītāja palīdzību tev vajag uzzināt, ko Bībele un Svētā Tradīcija māca. Un pie tā turēties, citādi tu esi pazaudēts.

Otrais lasījums māca par sātana eksistenci. Dievam un mums ir ienaidnieks, pretinieks, kas pūlas ar visiem spēkiem, lai tu un es atkristu - sātans. Diemžēl ir nenobrieduši neīsti it kā kristieši, kuri domā, ka sātans neeksistē. Bet tā nav. No vienas puses Dievs ir stiprāks par sātanu, ja vien turamies pie Jēzus, sātans nevar mūs kaitēt. No otras puses sātans ir bīstams un maisās pa kājām ar pilno jaudu, ļoti čakli. Lai tu neatkristu un nepazustu, tev vajag apzināties, ka sātans eksistē un ir reāls drauds tavai ticībai. Un Trīsvienīgā Dieva spēkā viņu uzveikt. Evaņģēlijā dzirdējām stāstu par pazudušo dēlu, pazīstams stāsts. Galvenā vēsts ir, ka visi grēki var tikt piedoti, ka Dievs ņem pretī visus kuri nožēlo grēkus.

Bet te ir daudzas sīkākas nianses. Ir rakstīts, ka jaunākais dēls grib sev piederošo mantas daļu. Bet tulkojums nav gluži pareizs. Grieķu valodā te ir rakstīts, ka viņš grib savu daļu no esamības, no būtības, no dzīvības. Pēc būtības tulkojums ir pareizs, ar mantu tu vari uzturēt savu dzīvību, esamību un būtību, bet. Tīri burtiski te ir rakstīts esamība, nevis manta. Kāds ir secinājums? Ka Dievs ir īsta dzīvība, esamība un būtība. Caur ticību, no žēlastības, kristietim ir īsta dzīvība, esamība un būtība kaut viņam ir tukšs vēders un mirst no bada. Un nekristietim nav īsta dzīvība, esamība un būtība, kaut viņam ir pilns vēders un daudz mantas. Ar citiem vārdiem, Dievs pats ir īsta dzīvība un augstāka vērtība. Un Trīsvienīgā Dieva acīs cilvēks ir augstākā vērtība, nevis manta. Kas nav pazudis no Dieva, kam ir ticība, viņam ir visvērtīgākā manta, Dievs un ticība, kaut ir tukšs vēders.

Tas nozīmē, ka tev un man arī ir jātur cilvēks par augstāko vērtību, nevis manta. Un tas nozīmē, ka tev un man ir jādara viss kas ir mūsu spēkos, lai mūsu radi, draugi, kaimiņi un darbabiedri nāktu pie ticības. Ja neizdodas, ja viņi neatsaucas, tad neko. Bet vajag vismaz mēģināt. Šajā gadījumā ģimenes manta sastāvēja no lauku īpašuma, no zemnieku saimniecības. Tēvs pārdeva vienu trešdaļu no īpašuma, lai dotu jaunākam dēlam. Divu iemeslu dēļ viņam tas pilnīgi noteikti nepatika. Viens ir, ka viņš vēl nav miris, parasti bērni manto tikai kad vecāki ir miruši. Prasot mantojumu pirms tēva nāves bija pavisam smags apvainojums pret tēvu. Otrais iemesls ir, ka tēvs saprot, ka labi nebeigsies, viņš pirmkārt grib dēlu mājās un otrkārt viņš saprot, ka tā nauda tiks plānprātīgi izniekota. Bet tēvs dara kā dēls grib, bez kurnēšanas un pārmetumiem, kaut viņam tas nepatīk. Līdzībā, tēvs ir Trīsvienīgais Dievs. Kāda ir mācība tev un man? Kā Dievs ir devis tev un man brīvo gribu un Viņš respektē to.

Dievs varētu piespiest visiem ticēt, bet Viņš to nedara. Jo, mīlestībai jābūt brīvprātīgai. Dievs grib lai tu un es brīvprātīgi nāktu pie Viņa. Tāpēc mans mīļais draugs, nāc brīvprātīgi pie Dieva un paliec pie Viņa, neatkrīti. Ir rakstīts, ka jaunākais dēls izšķērdēja to mantu. Bet kā es teicu, saistībā ar to tulkojumu, viņš neizšķērdēja tikai savu naudu, bet savu būtību, esamību un dzīvību. Tikai pie Trīsvienīgā Dieva ir esamība, būtība un dzīvība, viss cits ir nepastāvīgs un beidzas ellē. Kāpēc cilvēki pazūd un atkrīt no ticības? Tur ir gana daudzi iemesli, bet viens parastais ir, ka viņi redz daudzas vainas savā draudzē, pie mācītāja un pie citiem draudzes locekļiem. Viss vai vismaz stipri pārāk daudz ir nepareizi. No vienas puses tas nav pilnīgi nepareizi. Ir tā, ka visas draudzes, visi mācītāji, visi draudzes locekļi ir grēcinieki ar visādiem trūkumiem, jā, bet.

No otras puses, tas nav pamatojums, lai atstātu draudzi. Galvenais ko Dievs grib tev mācīt ir, ka tu arī esi grēcīgs un nepilnīgs, ne tikai citi. Tas fakts, ka visas cilvēciskās kopības ir nepilnīgas ir aicinājums tev un man, lai mācītos pazemību. Ir viegli mīlēt tos kuri dara tev labu un netracina tevi. Bet ar to tu nedari neko sevišķu. Toties mīlēt tos kuri dara nepareizi un tevi tracina, neatstāt viņus, bet pazemībā sadraudzēties ar viņiem, tas ir kaut kas sevišķs. Nevainot citus, bet vainot sevi, tā ir pazemība. Šajā aspektā jaunākais dēls ir paraugs. Kad viņš saprot, ka viņš ir sataisījis pamatīgu muļķību, viņš nevaino citus bet sevi. Viņš saka es esmu grēkojis.  Izcili saistībā ar raksturu. Gala rezultātā cilvēkam pašam vienmēr ir atbildība par saviem darbiem. Vienalga cik tā situācija varētu būt ekstrēma vai nelabvēlīga, cilvēkam pašam vienmēr ir atbildība par saviem darbiem, neder Dieva priekšā citu vainošana.

Šeit ir divi pazudušie dēli. Vecākais dēls ir pazudis savā morālismā. Kas ir domāts ar vārdu - morālisms. Ka vecākais dēls domā, ka viņam ir labāka morāle par mazo brāli, ka viņš ir bez grēka Tēva, Dieva priekšā. Bet tā nav. Viņš saka, ka viņš nekad nav pārkāpis tēva baušļus. Kāds malacis, vai nē. Bet viņš ir pārkāpis tēva baušļus gana daudzas reizes, tikai viņš to neredz un nesaprot. 98% no visiem cilvēkiem ir kā vecākais dēls, domā, ka viņi nav grēcinieki un ir labāki par citiem. Viņiem Jēzus un Viņa krusts nav vajadzīgs, jo, viņi paši ir tik izcili savās acīs. Tie ir pazuduši. Bet tie kuri ir kā jaunākais dēls un vaino sevi par savām muļķībām un saka, es esmu grēkojis, tie ir piedoti un tie ir pie Debesu Tēva, un nav pazuduši.

Šodienas bauslis: Tu nedrīksti aizbildināties, tev ir atbildība par saviem darbiem Trīsvienīgā Dieva priekšā.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs mīl visus, visi grēki var tikt piedoti un Dievs ņem pretī visus, kuri nožēlo grēkus.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tev ir jāseko Bībelei un Svētai Tradīcijai un tu esi pazudis, ja seko savām domām.

2.      Īsta manta ir Trīsvienīgais Dievs, kas ir vienīgā īsta esamība, būtība un dzīvība.

3.      Dievs ir devis tev brīvu gribu, lai, vai nu atkristu vai paliktu pie Dieva un nepazustu.