REMINISCERE – 2.Gavēņa laika svētdiena
Mozus, Elija un Jēzus
/Mt.17:1-9/
REMINISCERE – 2.Gavēņa laika svētdiena
Šodien vēlos parunāt ar jums par Jēzus apskaidrošanas notikumu. No JD mēs zinām, ka īpašos savas šis zemes dzīves brīžos Kungs mēdza noiet savrup lai vienatnē pielūgtu Dievu. Būtu tikai dabiski, ka arī šajā reizē Jēzus dodas kalnā viens, gluži kā Mozus viens pats kāpa kalnā saņemt baušļus, bet tauta palika kalna pakājē.
Tomēr šīs dienas Evaņģēlijs vēsta, ka Jēzus ņem līdzi trīs savus mācekļus – Pēteri, kurš vēlāk kļūst par Kristus Baznīcas dibinātāju, Jēkabu, ko uzskata par pirmās draudzes Jeruzalemē vadītāju, un savu mīļāko mācekli Jāni. Faktiski tie ir trīs liecinieki, un viņu klātbūtne liek domāt, ka kalnā ir jānotiek kaut kam nozīmīgam.
Un tas patiešām arī notiek. Bībelē teikts, ka Jēzus tiek apskaidrots, kas izpaužas tādējādi, ka Viņa vaigs atspīd kā saule un Viņa drēbes kļūst baltas kā gaisma. Taču tas vēl nav viss. Pēkšņi it kā ne no kurienes parādās pravieši Mozus un Ēlija, un sarunājas ar Jēzu. Mozus, iespējams, stāsta par savām garīgajām cīņām, pretestīgo un ietiepīgo Dieva izredzēto tautu, izvedot no Ēģiptes un vadot cauri tuksnesim uz Apsolīto zemi. Savukārt Elija, kas ir viens no spilgtākajiem VD praviešiem, varbūt runā par bezgalīgo Dieva mīlestību, kas viņam, Baala priesteru slepkavam atklājusies, dāvājot žēlastību savām acīm redzēt Tā Kunga godību.
Jēzus personīgi pazīst Mozu un Eliju. Mozus un Elija zina, ka sarunājas ar to, par kuru pravietis Maleahijs sludina: “Redzi, Es sūtīšu savu vēstnesi, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk. [..] Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem”.
Vienīgi Jēzus mācekļi no notiekošā nekā nesaprot. Tomēr viņi nojauš: tā, kā ir šobrīd, tā ir vislabāk! Nekā taču netrūkst. Vienkopus ir bauslība, pravieši un evaņģēlijs. Tas ir tik nomierinoši un droši, ka Pēteris sajūsmā izsaucas: “Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis - vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam!”.
Taču notikumi attīstās tālāk un sasniedz savu kulmināciju, kad kalna virsotni apklāj spožs padebesis un no tā atskan Dieva Tēva balss, kas pasludina: “Šis ir mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; To jums būs klausīt!”
Jēzus ir piepildīts ar Svēto Garu. Viņš ir saņēmis Dieva spēku savas misijas noslēguma fāzei. Nu Viņš ir gatavs ceļam uz Golgatu, ceļam pretim savai Krusta nāvei. Viņš ir gatavs tam, ko šīs dienas VD lasījumā apraksta pravietis Jesaja, proti, neatteikties un neatkāpties, savu muguru pagriezt tiem, kas Viņu sit, savu vaigu sitējiem, paļātājiem un apspļāvējiem. Jēzus ir nocietinājis savu seju kā akmeni. Viņš ir gatavs, jo “tiešām tuvu man ir Viņš, kas Mani attaisno”.
Ko šajā brīdī dara mācekļi? Viņi ir nokrituši ceļos un tik ļoti izbijušies, ka baidās pat dziļāk ievilkt elpu. Ir pagaisusi Pētera dedzīgā vēlme celt trīs teltis un palikt kalnā. Mācekļi attopas tikai tad, kad Jēzus pats pienāk pie tiem, aizskar un saka: “Celieties un nebīstieties!” Un, kad mācekļi paraugās apkārt, viņi neredz vairs neviena cita, kā tikai Jēzu.
***
Šīs dienas evaņģēlija stāsts mums norāda arī vēl uz ko citu. Jūs jau noteikti esat dzirdējuši prātojumus par to, ka Dievs ir visiem viens un pie Viņa var nokļūt pa dažādiem ceļiem. Tad lūk, šīs dienas evaņģēlijs skaidri parāda, ka visi šādi spriedelējumi ir muļķības, jo, “kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena cita kā tikai Jēzu”. Arī pats Jēzus par sevi liecina: “Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība, neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani!”.
Mīļie draugi, nav cita ceļa pie Dieva, kā vien Jēzus! Viņa vārdā mēs esam kristīti, Viņa miesā un asinīs atbrīvoti no grēka un ar Viņa vārdu tiekam pestīti. Viņš ir Sākums un Gals, Alfa un Omega. Tas ir tik pat vienkārši kā ceļot uz kādu konkrētu vietu. Piemēram, ja jūs vēlaties nokļūt no Rīgas uz mājām Alūksnē jūs taču meklēsiet autobusu, kurš kursē uz Alūksni, nevis lēksiet iekšā Liepājas, Daugavpils vai Valmieras maršruta autobusā un cerēsiet, ka galu galā tas jūs tomēr nogādās Alūksnē. Tāpat tas ir ar Dievu. Ja vēlamies sastapt Viņu, mums ir jāmeklē un jāpiesauc konkrēta persona - Jēzus Kristus.
Šodien ir Svētdiena, Tā Kunga diena. Šodien mēs esam sava veida kalna galā. Te tiekam apskaidroti ar Svēto Dieva Vārdu, stiprināti ar Kunga miesas un asins sakramentu, iepriecināti viens otra sadraudzībā un patiešām varētu rasties vēlme, palikt uz vietas un celt telti.
Taču Evaņģēlija vārds ved mūs tālāk tajā ielejā, ko sauc par reālo dzīvi. Jēzum ar mācekļiem atgriežoties pie ļaudīm, pie Viņa atnāca kāds cilvēks, metās Viņa priekšā ceļos un lūdza: "Kungs, apžēlojies par manu dēlu..”. Un Jēzus apdraudēja ļauno garu un tas izgāja no zēna tanī pašā stundā.
Arī mūsu ceļš vijas cauri pilsētām un ciematiem, bērnudārziem un skolām, darba vietām un ģimenēm. Tas mūs aicina dalīties ar cilvēkiem viņu priekos un bēdās, svētkos un ikdienas rūpēs.
To, uz ko esam īpaši aicināti šajā nedēļā, varam uzzināt Pāvila 1.vēstulē Tesaloniķiešiem. Tās ir vienkāršas, bet ļoti vajadzīgas lietas.
Lai mūsu dzīves būtu svētas, atturēsimies no netiklības;
Savu miesu turēsim svētumā un godā, bet ne iekārē un kaislībās;
Nedarīsim pāri savam brālim pat, ja tas grēkojis pret mums, jo atriebšana pieder Dievam.
Mīļie draugi, Dievs mūs aicina uz svēttapšanu, un GAVĒŅA laiks ir tam ļoti piemērots brīdis. Apciemosim cietējus, iepriecināsim vientuļos, pieņemsim atstumtos, rūpēsimies par bāreņiem un atraitnēm! Iesaistīsimies Dieva Valstības celšanā pie ikviena cilvēka, ko sastapsim savā ceļā nākamajā laikā.
Taču neaizmirsīsim arī paši par sevi! Ļausim Dievam darīt Savu svēto darbu arī pie mums katra.
Lai Aizstāvis, Dieva brīnišķīgais Svētais Gars, mūsu svētdarītājs ir ar mums, Jēzus Vārdā! Āmen!
Māc. V.Sliņķis