Ceļš – krustpunkti

Jau 15. reizi nometne “Ceļš” aicināja 20 jauniešus doties kājām gar jūras krastu. Šoreiz iepazinām Hījumā salu un Hāpsalu pilsētu Igaunijā. Par nometnes vajadzībām katrs savā veidā un jomā nesavtīgi rūpējās vadītāji Anta Apine, Inita Čerbikova, Evita Muriņa un Pēteris Muratovs. Esam pateicīgi Alūksnes novada Izglītības pārvaldei un Alūksnes ev. lut. draudzei par projektam sniegto atbalstu.

Hījumā salā, kas saglabājusi dabas pirmatnējo skaistumu, iet gar pašu jūras krastu reti kur iespējams. Lai varētu apiet apkārt Kepu un Tahkunas pussalām un nakšņot pieņemamās vietās, pirmajās trīs nometnes dienās bija jāveic diezgan gari ceļa gabali. Sākumposmā kilometriem garš ceļš, kad jāpārvietojas no akmens uz akmeni, bija gan interesants, gan prasīja lielu uzmanību, gan kārtīgi nogurdināja. Sekoja sīko akmeņu posms, tikai vakarā bija smiltis ar diezgan pamatīgu iegrimi. Lielā fiziskā slodze netraucēja priecāties par augu daudzveidību un brīnumaino spēju pielāgoties videi. Uzkāpjot Kepu un Tahkunas bākās, baudījām plašo jūras un mežu panorāmu. Kādus posmus veicām arī pa dažādiem ceļiem, jauks bija gājiens pa Tervaninas pārgājienu taku. Ēdām mellenes. Vienu dienu, kas bija nosaukta par digitālās detoksikācijas dienu, pavadījām bez mobilajiem tālruņiem. Bija vēl vairāk laika individuālām pārdomām, draudzīgām sarunām un dabas vērojumiem. “Esmu sajūsmināts par Hījumā salas dabas daudzveidību- jūras tonalitāšu gammu, piekrastes mainīgo temperamentu, augu smaržu piesātinātību,” rakstīja Gustavs Stradiņš.

Šīs nometnes nosaukums bija “Krustpunkti”. Krustpunkts mūsos katrā, kur mūsu horizontāle (praktiskā dzīve) krustojas ar mūsu vertikāli (garīgo dzīvi). Mūsu katra vajadzības, intereses krustojas ar citu vēlmēm. Nometnē izbaudījām arī dažādu vēstures posmu, kultūru un valodu krustpunktus. Padomju laiku militārās būves un muzejs, Otrā pasaules kara nocietinājumi Tahkunā satikās ar Vētras zvanu prāmja “Estonia” katastrofas piemiņai un netālo zviedru kopienas izsūtījuma vietu. Nometne mudināja uz patstāvīgiem vērojumiem un atklājumiem. Katrs dalībnieks varēja izvēlēties kādu no interešu grupām- dabas, vēstures un militāro, kultūras, komunikāciju un transporta.

Mācījāmies un lietojām jaunus igauņu vārdus, te mums lieliski palīdzēja nometnes dalībniece Kadrija Anna Prangele. Bija daudz patīkamu pārsteigumu no igauņu pašvaldībām un cilvēkiem- pārbraucieniem Hījumā salā un Hāpsalu autobusi bija par velti, lieliska pusdienošanas vieta Hāpsalu kultūras namā, RMK Igaunijas valsts mežu telšu vietas, pazaudētais telefons nogādāts info punktā. Ir prieks allaž būt Igaunijā, vērot skaistos koka namiņus un sadzīvi. Te jūtama tāda veselīga pašapziņa.

Bija vēlēšanās nometnes laikā apciemot arī kādu baznīcu, no iepriekšējiem ceļojumiem mums bija grāmatiņas, kurā redzamas visas Igaunijas baznīcas. Uzdrošinājos zvanīt Hāpsalu Sv. Jāņa baznīcai, jo bija norāde, ka pie tās var būvēt teltis. Mācītājs bija atsaucīgs un piekrita mūs uzņemt. Jutām rūpes par mums un sirds siltumu. Mums visu laiku bija pieejama Sv. Jāņa baznīca. Dzīvojām vecpilsētā netālu no skaistās jūras promenādes. Vēlāk atklājās, ka cilvēks, kas par mums gādāja, ir ne tikai mācītājs 2 Hāpsalu baznīcās, bet Rietumigaunijas bīskaps Tiit Salumae. Viņš kopā ar sievu Lia veltīja mums laiku arī Hāpsalu senajā katedrālē. Dievišķs iepriecinājums bija klausīties Lia ērģeļspēli 13. gs. dievnamā, kur atbalss ir 14 sekundes. Kopā arī dziedājām un lūdzām tēvreizi. Te arī mūsu dziesmām bija cits skanējums.  Pirms aizbraukšanas no Hāpsalu mums bija kopīgs svētbrīdis Sv. Jāņa baznīcā, kuras altāris veidots no vietējā akmens. Mūsu teltis bija uzceltas zālītē pie baznīcas. Abās draudzes mājās varējām pārnakšņot lietainajā laikā. Uzzinājām, ka bīskaps Tiit Salumae 2018. gadā ir bijis Eiropas gada cilvēks Igaunijā, saņēmis daudzus apbalvojumus un ir Igaunijas Bībeles biedrības priekšsēdētājs. To visu mēs nejutām. Kopā ar mums  aplī stāvēja vienkāršs, mierīgs cilvēks, kas sūtīja pa apli rokasspiedienu un no sirds rūpējās par mums. Hāpsalu ev. lut. baznīcas paspārnē guvām vislielāko iepriecinājumu.

Hāpsalu gida vadībā iepazinām pils kompleksu. Pavisam nesen tas atklāts pēc lieliem pārveides darbiem, senie mūri un mūsdienīgās konstrukcijas veiksmīgi savienotas. Bija daudz iespēju praktiski izmēģināt gan arku būvniecības, gan dažādu mehānismu darbības principus. Hāpsalu katrs pēc interesēm varēja apmeklēt vēl kādu muzeju- Ilonas Vīklandes brīnumu zemi, dzelzceļa, satiksmes un vēstures muzejus, mākslas galerijas. Pilsētas ritmos jūtami igauņu, zviedru un krievu kultūras krustpunkti. Hāpsalu ir  sens Cariskās Krievijas dūņu kūrorts, mākslas, mūzikas un amatniecības centrs.

Interesants un jautrs izvērsās nometnes noslēguma vakars, kur katra interešu grupa apkopoja savu veikumu un deva arī radošus uzdevumus citiem. Lieliski izdevās jauniešu gatavotās vakariņas un brokastis. Prombraukšanas dienā izstaigājām skaisto Hāpsalu jūras promenādi, izbaudījām peldi Pērnavas pludmalē, dziesmas autobusā skanēja vēl mājupceļā.

Nometnē vēl vairāk nācās saprast, cik dažādi mēs esam gan ārēji, gan iekšēji- pēc vecuma, izskata, varēšanas un vajadzībām. Mūsu intereses šad tad krustojās, bet allaž izdevās vienoties. Ikviens dalībnieks nometni papildināja ar kādu savas personības šķautni. Ir prieks un gandarījums par noietajiem 120 km un pārvarētajām grūtībām, par redzēto un izjusto, par gūto pieredzi, par kopīgajiem smiekliem un dziesmām. Esam pateicīgi Dievam par apsardzību un vadību nometnē. Paldies visiem, kas paturēja mūs lūgšanās.

Foto no nometnes apskatāmi šeit

Eva Kliesta, nometnes “Ceļš” vadītāja