Sprediķis - ticības pieaugums. Ģimenes diena.
Šodien ir ceturtā svētdiena pēc
Lieldienām un galvēna tēma ir ticības pieaugums, proti, ka mums vajadzētu augt
ticībā. Lai tas būtu iespējams, mums ir jānodefinē, kas to veicina un, kas to
traucē. Šodien ir arī Ģimenes diena un mēģināšu salikt šīs abas tēmas kopā. Pirmājā
lasījumā dzirdējām, ka Dievs mīt pie tiem, kuri ir satriekti un, kam ir
noplacis gars. Tas vārds kas ir tulkots ”satriekts” latviski, tīri burtiski
ebreju valodā nozīmē pīšļi. Mums ir jāredz un jānožēlo savi grēki tādā apjomā,
ka mēs jūtamies sasisti pīšļos.
Satriekts gars ir ideāla augsne
ticības pieaugumam. Ja ir lepna sirds, kas neapzinās savus grēkus, tad parasti
vispār nav ticība vai vismaz neliela un tāda neīsta. Otrajā lasījumā ir tā pati
tēma, bet no citas puses. Tur ir rakstīts, ka varam justies droši, kaut sirds
mūs apsūdz. Nereti ir tā, ka cilvēks jūtas totāli satriekts, pat pārāk
satriekts. Nereti ir tā, ka cilvēks uztver, ka viņa grēks ir pārāk smags un
nespēj ticēt, ka ir piedots. Tomēr, te tiek apgalvots, ka visi grēki var tikt
piedoti, ka Trīsvienīgais Dievs mūs pieņem, kaut jūtamies totāli nepieņemami.
Tieši šajā lietā parādas, cik cilvēki ir atšķirīgi. Cilvēks, kam ir īsta ticība
un satriekts gars uztver šo apgalvojumu, ka visi grēki var tikt piedoti, kā
evaņģēlijs, prieka vēsts, kā kaut kas ārkārtīgi labs un vērtīgs.
Toties cilvēks, kam ir lepna
sirds, kam trūkst grēka apziņa, uztver šo apgalvojumu kā apvainojums, kā
spļāvienu sējā. Tāds cilvēks domā, ka viņš tiek pats galā, ka viņam nekādā
gadījumā Dievu nevajag. Tāds cilvēks uztver, ka viņš pats ir centrā un stāv uz
trībines augstākā vietā. Apgalvojumi, ka viņš ir atkarīgs no Trīsvienīgā Dievas
žēlastības un, ka Trīsvienīgais Dievs stāv uz trībīnes augstākā vietā, viņš
uztver kā totāli nepieņemami. Ja tu uztver šo apustuļa Jāņa vārdus kā
evaņģēlijs, kā prieka vēsti, tad tavā sirdī ir pareiza augsne ticības
pieaugumam. Ja tu uztver šos vārdus kā nenozīmīgu vai pat kā apvainojumu, tad
tev nav īsta ticība un nekāds ticības pieaugums pašreiz nevar būt. Ja tu uztver
šos vārdus kā evaņģēliju, tad ir labi, bet ticība vienmēr var un vajag augt.
Atceries, ka paši par sevi bez Jēzus, mums ir jājūtas sasisti pīšļos savu grēku
dēļ. Tas nozīmē, ka grēku nožēlai jābūt pavisam nopietnai. Cilvēki parasti
negrib iet pie individuālās grēksūdzes pie mācītāja. Ir daudzi iemesli kāpēc,
un ir daudzi iemesli, kāpēc vajadzētu, kāpēc ir pavisam svētīgi un labi to
darīt.
Šodien es pieminēju tikai vienu
iemeslu, kāpēc vajadzētu iet pie individuālas grēksūdzes. Tāpēc, ka tad tu
jūties vairāk satriekts, tad tu vismaz tiec tuvāk gala mērķim, justies kā
sasisti pīšļi viens pats bez Jēzus. Nav tik ļoti kaunīgi stāstīt Dievam par
saviem grēkiem, Viņš jau zina. Tas arī neizaicina tevi mainīt savus paradumus,
Dievs nerunā uz tevi ar ruporu. Toties, ja tu ej pie mācītāja, tev ir lielāks
kauns, kas ir vajadzīgs, lai ticība pieaugtu. Ir arī tā, ka mācītājs iespējams
un diezgan ticams iesaka tev mainīt kādu paradumu. To cilvēki parasti negrib un
tāpēc negrib iet pie mācītāja, tāpēc ka līdzībā negrib dzert tās zāles ko
mācītājs izraksta. Tomēr, negribēšana kaunēties par saviem grēkiem un
negribēšana mainīties ir perfekts, ļoti iedarbīgs šķērslis ticības pieaugumam.
Tāds cilvēks labākā gadījumā stāv uz vietas ticības augšanas ziņā.
Es negribu teikt vienmēr, bet
gana bieži cilvēks neaug ticībā, ja viņš neiet uz individuālo grēksūdzi. Evaņģēlijā
Jēzus piemin vairāk būtiskas lietas, lai mēs augtu ticībā. Viens ir, lai mēs
apzināmies, ka esam Dieva īpašums. Visiem ir skaidrs, ka katram ir tiesības
darīt kā viņš grib ar savu īpašumu. Tāpat Dievam ir tiesības darīt kā Viņš grib
ar Savu īpašumu, ar tevi un mani. Ja Dievs dod mums otru vietu uz tribīnes, un
Sev pirmo, mums ir jāpieņem to pazemībā bez kurnēšanas, lai mūsu ticība varētu
augt. Otra lieta ir, ka nedrīkstam dzīvot no pasaules, tāpat kā pasaule, ar
pasaules nosacījumiem. Tomēr, mums ir jādzīvo pasaulē. Dažreiz būtu vieglāk
bēgt no tās ļaunās pasaules un veidot kristīgo getto, kur visi domātu tāpat. Tomēr, Dievs tā mīlēja PASAULI, ka
Viņš deva Savu vienpiedzimušo Dēlu...
Mums ir jādzīvo pasaulē un
jāliecina pasaulē, lai tie neticīgie varētu tikt pestīti un tās grūtības, ko
tas nozīmē ir ciešanas, kas piespiež mums iet ticības dziļumos. Trešā lieta ir,
ka Jēzus runā par vienotību. Mums ir jābūt vienotiem pirmkārt ar Jēzu un
otrkārt viens ar otru, lai mūsu ticība varētu pieaugt. Kāda nozīmē ģimenei ir
saistībā ar ticības pieaugumu? Mēs parasti sakām, ka ģimenes galvenais uzdevums
ir, lai nodrošinātu, ka nevienam nebūtu jābūt vientuļam. Tā ir taisnība, bet
ģimenei ir vēl viena būtiska funkcīja. Lai nodrošinātu, ka visiem ir grēka
apziņa. Pirmkārt protams ir jāpiemin pozitīvi aspekti ar ģimeni. Tomēr, visiem
ir skaidrs, ka nav pavisam viegli sadzīvot kopā. Dažreiz sanāk kliegšana,
pāri darījumi un nopietnas domstarpības visās ģimenēs. Nav neviens laulāts vīrs,
kas nekad nav darījis savai sievai pāri, un otrādi. Ja mēs dzīvotu vieni, mēs varētu lolot ilūzijas,
ka esam ļoti svēti un ar maz grēkiem. Tomēr, dzīvojot kopā ātrāk vai vēlāk
īlens lien laukā no visiem un parādas, cik mums ir maz pacietības, maz
mīlestības un vājas spējas mainīties.
Cilvēkiem ir atšķirīgi aicinājumi,
bet arī tiem, kam nav savas ģimenes ir vajadzīgs pavadīt daudz laika kopā ar
citiem. Jo, tas ir, ne vienīgais, bet viens ļoti iedarbīgs veids, lai uzzinātu,
cik lieli grēcinieki mēs esam. Mums ir liela tieksme kurnēt par sarežģītiem un
kašķīgiem cilvēkiem. Tomēr, sarežģīti un kašķīgi cilvēki ir Dieva sūtīti, lai mēs
būtu spiesti meklēt Dieva palīdzību un, lai mēs uzzinātu, cik maz mīlestības un
pacietības mums patiesībā ir. Tāpēc ir jāpateicas Dievam par sarežģītiem un
kašķīgiem cilvēkiem. Tikai uzzinot cik lieli grēcinieki mēs esam, mēs varam
augt ticībā.
Šodienas baušļi: Mums ir jāaug ticībā
un jāpieņem faktu, ka esam atkarīgi no Dieva žēlastības.
Šodienas evaņģēliji: Ir iespējams augt
ticībā un no žēlastības visi grēki var tikt piedoti.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Mums ir jāredz savi
grēki tādā apjomā, ka jūtamies satriekti pīšļos.
2. Ka visi grēki var tikt piedoti mums ir jāuztver kā evaņģēlijs, nevis kā
uzbrukums.
3. Ģimene un sarežģīti
cilvēki ir instrumenti Dieva rokā, lai mēs uzzinātu, cik lieli grēcinieki mēs
esam. Lai mēs augtu ticībā.