Sprediķis - ticības pieaugums. Ģimenes diena.

Šodien ir ceturtā svētdiena pēc Lieldienām un galvēna tēma ir ticības pieaugums, proti, ka mums vajadzētu augt ticībā. Lai tas būtu iespējams, mums ir jānodefinē, kas to veicina un, kas to traucē. Šodien ir arī Ģimenes diena un mēģināšu salikt šīs abas tēmas kopā. Pirmājā lasījumā dzirdējām, ka Dievs mīt pie tiem, kuri ir satriekti un, kam ir noplacis gars. Tas vārds kas ir tulkots ”satriekts” latviski, tīri burtiski ebreju valodā nozīmē pīšļi. Mums ir jāredz un jānožēlo savi grēki tādā apjomā, ka mēs jūtamies sasisti pīšļos.

Satriekts gars ir ideāla augsne ticības pieaugumam. Ja ir lepna sirds, kas neapzinās savus grēkus, tad parasti vispār nav ticība vai vismaz neliela un tāda neīsta. Otrajā lasījumā ir tā pati tēma, bet no citas puses. Tur ir rakstīts, ka varam justies droši, kaut sirds mūs apsūdz. Nereti ir tā, ka cilvēks jūtas totāli satriekts, pat pārāk satriekts. Nereti ir tā, ka cilvēks uztver, ka viņa grēks ir pārāk smags un nespēj ticēt, ka ir piedots. Tomēr, te tiek apgalvots, ka visi grēki var tikt piedoti, ka Trīsvienīgais Dievs mūs pieņem, kaut jūtamies totāli nepieņemami. Tieši šajā lietā parādas, cik cilvēki ir atšķirīgi. Cilvēks, kam ir īsta ticība un satriekts gars uztver šo apgalvojumu, ka visi grēki var tikt piedoti, kā evaņģēlijs, prieka vēsts, kā kaut kas ārkārtīgi labs un vērtīgs.

Toties cilvēks, kam ir lepna sirds, kam trūkst grēka apziņa, uztver šo apgalvojumu kā apvainojums, kā spļāvienu sējā. Tāds cilvēks domā, ka viņš tiek pats galā, ka viņam nekādā gadījumā Dievu nevajag. Tāds cilvēks uztver, ka viņš pats ir centrā un stāv uz trībines augstākā vietā. Apgalvojumi, ka viņš ir atkarīgs no Trīsvienīgā Dievas žēlastības un, ka Trīsvienīgais Dievs stāv uz trībīnes augstākā vietā, viņš uztver kā totāli nepieņemami. Ja tu uztver šo apustuļa Jāņa vārdus kā evaņģēlijs, kā prieka vēsti, tad tavā sirdī ir pareiza augsne ticības pieaugumam. Ja tu uztver šos vārdus kā nenozīmīgu vai pat kā apvainojumu, tad tev nav īsta ticība un nekāds ticības pieaugums pašreiz nevar būt. Ja tu uztver šos vārdus kā evaņģēliju, tad ir labi, bet ticība vienmēr var un vajag augt. Atceries, ka paši par sevi bez Jēzus, mums ir jājūtas sasisti pīšļos savu grēku dēļ. Tas nozīmē, ka grēku nožēlai jābūt pavisam nopietnai. Cilvēki parasti negrib iet pie individuālās grēksūdzes pie mācītāja. Ir daudzi iemesli kāpēc, un ir daudzi iemesli, kāpēc vajadzētu, kāpēc ir pavisam svētīgi un labi to darīt.

Šodien es pieminēju tikai vienu iemeslu, kāpēc vajadzētu iet pie individuālas grēksūdzes. Tāpēc, ka tad tu jūties vairāk satriekts, tad tu vismaz tiec tuvāk gala mērķim, justies kā sasisti pīšļi viens pats bez Jēzus. Nav tik ļoti kaunīgi stāstīt Dievam par saviem grēkiem, Viņš jau zina. Tas arī neizaicina tevi mainīt savus paradumus, Dievs nerunā uz tevi ar ruporu. Toties, ja tu ej pie mācītāja, tev ir lielāks kauns, kas ir vajadzīgs, lai ticība pieaugtu. Ir arī tā, ka mācītājs iespējams un diezgan ticams iesaka tev mainīt kādu paradumu. To cilvēki parasti negrib un tāpēc negrib iet pie mācītāja, tāpēc ka līdzībā negrib dzert tās zāles ko mācītājs izraksta. Tomēr, negribēšana kaunēties par saviem grēkiem un negribēšana mainīties ir perfekts, ļoti iedarbīgs šķērslis ticības pieaugumam. Tāds cilvēks labākā gadījumā stāv uz vietas ticības augšanas ziņā.

Es negribu teikt vienmēr, bet gana bieži cilvēks neaug ticībā, ja viņš neiet uz individuālo grēksūdzi. Evaņģēlijā Jēzus piemin vairāk būtiskas lietas, lai mēs augtu ticībā. Viens ir, lai mēs apzināmies, ka esam Dieva īpašums. Visiem ir skaidrs, ka katram ir tiesības darīt kā viņš grib ar savu īpašumu. Tāpat Dievam ir tiesības darīt kā Viņš grib ar Savu īpašumu, ar tevi un mani. Ja Dievs dod mums otru vietu uz tribīnes, un Sev pirmo, mums ir jāpieņem to pazemībā bez kurnēšanas, lai mūsu ticība varētu augt. Otra lieta ir, ka nedrīkstam dzīvot no pasaules, tāpat kā pasaule, ar pasaules nosacījumiem. Tomēr, mums ir jādzīvo pasaulē. Dažreiz būtu vieglāk bēgt no tās ļaunās pasaules un veidot kristīgo getto, kur visi domātu tāpat. Tomēr, Dievs tā mīlēja PASAULI, ka Viņš deva Savu vienpiedzimušo Dēlu...

Mums ir jādzīvo pasaulē un jāliecina pasaulē, lai tie neticīgie varētu tikt pestīti un tās grūtības, ko tas nozīmē ir ciešanas, kas piespiež mums iet ticības dziļumos. Trešā lieta ir, ka Jēzus runā par vienotību. Mums ir jābūt vienotiem pirmkārt ar Jēzu un otrkārt viens ar otru, lai mūsu ticība varētu pieaugt. Kāda nozīmē ģimenei ir saistībā ar ticības pieaugumu? Mēs parasti sakām, ka ģimenes galvenais uzdevums ir, lai nodrošinātu, ka nevienam nebūtu jābūt vientuļam. Tā ir taisnība, bet ģimenei ir vēl viena būtiska funkcīja. Lai nodrošinātu, ka visiem ir grēka apziņa. Pirmkārt protams ir jāpiemin pozitīvi aspekti ar ģimeni. Tomēr, visiem ir skaidrs, ka nav pavisam viegli sadzīvot kopā. Dažreiz sanāk kliegšana, pāri darījumi un nopietnas domstarpības visās ģimenēs. Nav neviens laulāts vīrs, kas nekad nav darījis savai sievai pāri, un otrādi.  Ja mēs dzīvotu vieni, mēs varētu lolot ilūzijas, ka esam ļoti svēti un ar maz grēkiem. Tomēr, dzīvojot kopā ātrāk vai vēlāk īlens lien laukā no visiem un parādas, cik mums ir maz pacietības, maz mīlestības un vājas spējas mainīties.

Cilvēkiem ir atšķirīgi aicinājumi, bet arī tiem, kam nav savas ģimenes ir vajadzīgs pavadīt daudz laika kopā ar citiem. Jo, tas ir, ne vienīgais, bet viens ļoti iedarbīgs veids, lai uzzinātu, cik lieli grēcinieki mēs esam. Mums ir liela tieksme kurnēt par sarežģītiem un kašķīgiem cilvēkiem. Tomēr, sarežģīti un kašķīgi cilvēki ir Dieva sūtīti, lai mēs būtu spiesti meklēt Dieva palīdzību un, lai mēs uzzinātu, cik maz mīlestības un pacietības mums patiesībā ir. Tāpēc ir jāpateicas Dievam par sarežģītiem un kašķīgiem cilvēkiem. Tikai uzzinot cik lieli grēcinieki mēs esam, mēs varam augt ticībā.

Šodienas baušļi: Mums ir jāaug ticībā un jāpieņem faktu, ka esam atkarīgi no Dieva žēlastības.

Šodienas evaņģēliji: Ir iespējams augt ticībā un no žēlastības visi grēki var tikt piedoti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Mums ir jāredz savi grēki tādā apjomā, ka jūtamies satriekti pīšļos.

2.    Ka visi grēki var tikt piedoti mums ir jāuztver kā evaņģēlijs, nevis kā uzbrukums.

3.   Ģimene un sarežģīti cilvēki ir instrumenti Dieva rokā, lai mēs uzzinātu, cik lieli grēcinieki mēs esam. Lai mēs augtu ticībā.