Sprediķis 12.aprīlis - LIELDIENAS
Lasījumi: Jesaja 25:8-9, 1 korintiešiem 15:12-21 un Lūkas 24:1-12
Šodien ir Lieldienas, un galvēnā tēma, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Šajā aspektā viss ir kā parasti, un tomēr, šogad mēs nesvinam Lieldienas kā parasti Corona vīrusa dēļ. Ir daudzas teorijas no kurienes tas vīruss nāk, es nezinu no kurienes, bet viens ir skaidrs. Nekas nenotiek bez Trīsvienīgā Dieva ziņas. Jebkurā gadījumā Dievs ir ļāvis tam vīrusam nākt, un nav nejaušība, bet Dievjaušība, ka tas notiek gavēņa laikā.
Ko Dievs grib mums mācīt ar šo vīrusu? Laikam gana daudz, bet gribētu pieminēt dažas lietas. Šis vīruss ir viens no neskaitāmājiem atgādinājumiem no Dieva puses, ka cilvēkam nav jāpielūdz naudu, bet Trīsvienīgo Dievu. Gandrīz visi cilvēki ir dibinājuši savu SIA ar nosaukumu: ”Es esmu valdnieks, es kontrolēju visu.” Šis vīruss ir viens no neskaitāmajiem atgādinājumiem no Dieva puses, ka šai SIA ir jāiet bankrotā. Brīvprātīgi cilvēki nav beiguši pielūgt naudu, brīvprātīgi viņi nav ļāvuši šai SIA bankrotēt. Tāpēc Trīsvienīgajam Dievam bija jāpalīdz viņiem ar šiem uzdevumiem caur Corona vīrusu. Tomēr, Dievs ir pavisam pedagoģisks skolotājs, kas ne tikai dod uzdevumu, bet arī paskaidro, kāpēc ir jāpilda uzdevums. Trīsvienīgais Dievs dod kaut ko daudz labāk vietā, kur naudas pielūgsme pazud un personisko SIA bankrotē. Ko? Mirušo augšāmcelšanas, Jēzus augšāmcelšanas.
Pirmais lasījums šodien ir pravietojums par šo notikumu. Jau Vecās Derības laikā Jēzus augšāmcelšanas bija pravietots un paredzēts. Otrajā lasījumā galvenie vārdi ir: KA un IR. KA Jēzus IR augšāmcēlies, IR vēsturisks fakts, par ko mēs varam būt pārliecināti. Evaņģēlijs paskaidro sīkāk par augšāmcelšanom, kā notika, un kādas sekas tam ir. Dzirdējām, ka akmens bija novelts. Iemesls ir skaidrs, tāpēc, ka Jēzus bija izgājis no kapa un bija izgājis tāpēc, ka bija augšāmcēlies. Ir rakstīts, ka sievietes bija apjukušas par šo. Pēc būtības tas ir pareizs tulkojums, bet oriģinālā ļoti precīzi te ir rakstīts, ka viņas nezināja ko ticēt. Mums nav jābūt apjukušiem par šo, mums nav jābūt neziņā ko ticēt. Mums ir jālūdz, lai mums būtu stipra ticība un pārliecība par šodienas notikumu, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Tas ir pamats un izejpunkts visam kam kristīgājā dzīvē.
Tomēr, ar teorētisko pārliecību par šo vien nepietiek. Ir arī jāmeklē augšāmcelto Jēzu, jāveido attiecības un sadraudzību ar Viņu. Tie abi vīri jautāja sievietem, kāpēc viņas meklēja dzīvo starp mirušājiem. Ir jāmeklē dzīvo augšāmcelto Jēzu, bet ir jāzina, kur Viņu meklēt. Nav jāmeklē viņu starp mirušajiem. Mirušajiem šajā kontekstā ir divas galvenās nozīmes. Tas attiecas uz materiālām lietām un uz nekristīgiem cilvēkiem. Dzīves jēga, prieks un gandarījums sirdī, viss, ko mums patiešām vajag, mēs neatrodam materiālās lietās un starp neticīgājiem, bet vienīgi Jēzū un kristīgā draudzē, kas ir Viņa miesa. Sekas no augšāmcelšanās un visi labumi ko Trīsvienīgais Dievs mums dod, mēs varam atrast kristīgājā draudzē vispār un īpaši, koncentrētākājā formā, Dievgaldā, altāra sakramentā. Altāra sakraments, Kristus miesa un asinis, ir augšāmcelšanas kopsavilkums, tas veids kā Jēzus augšāmcelšanas taustāmākājā un skaidrākājā veidā tiek mums pasniegts.
Mūsu miesa, ārējais cilvēks lenā garā iznīkst, bet caur lūgšanu, Bībeli, draudzes sadraudzību un altāra sakramenta baudīšanu, iekšējais cilvēks atjaunojas un pieaug. Visi cilvēki meklē prieku un gandārījumu sirdī, bet gandrīz visi meklē nepareizajā vietā, naudā un materiālās lietās. Es reiz redzēju T kreklu kur bija rakstīts: kam ir visvairāk manta, kas nomirst, ir uzvarētājs. Tā ir sekulāra sabiedrības ticības apliecība, vadlīnīja pēc kā gandrīz visi dzīvo. Tomēr, tā ir tukša un maldīga ticības apliecība. Pareiza apliecība ir šāda: kas tic Jēzus augšāmcelšanai un dzīvo sadraudzībā ar Viņu, ir uzvarētājs. Jēzus uzvara paliek par manu uzvaru caur kristību un ticību. Baznīctēvs Augustīns ir teicis: meklē ko tu meklē, bet nemeklē, kur tu meklē. Visi meklē Jēzu, kaut viņi paši to nesaprot, jo, Viņš ir vienīgais, kurš var dot prieku, jēgu un gandārījumu sirdī. Vajag vienīgi Viņu meklēt pareizajā vietā, sakramentā un draudzes kopībā.
Jēzus augšāmcelšanās un ticība tam maina visus nosacījumus un spēles noteikumus šajā pasaulē. Tās sievietes uztraucās par to akmeni kapa priekšā, kas bija viņām pa smagu, kā to dabūt nost? Tomēr, tas akmens, tā problēma, pazuda caur Jēzus augšāmcelšanos. Tāpat Jēzus un Viņa augšāmcelšanas spēks palīdz mums ikdienā ar visām problēmām, ar ko mēs neizbēgami saskaramies. Jēzus palīdz mums atrisināt daudzas problēmas un palīdz sadzīvot ar tām problēmām, kas nerisinājas. Jēzus un Viņa augšāmcelšanas spēks dod spēku izturēt šīs dzīves grūtības un sarūgtinājumus. Jēzus un Viņa augšāmcelšanas spēks dod cilvēkam otro dzīvi, otru iespēju Debesu Valstībā. Parasti nav tā, ka viss sanāk galīgi greizi tiem, kuri paļaujas uz Dievu. Tomēr, arī ja viss sanāk galīgi greizi mums šajā dzīvē, ja tiešām visi striķi šajā pasaulē lūzt, nu un, kāda tam ir nozīmē.
Tiem, kuri paļaujas uz Jēzu un Viņa augšāmcelšanās spēku
ir viens striķis, kas nekad nesatrūkst. Jēzus un Viņa augšāmcelšanas spēks nav
striķis, bet drīzāk virve, kas nekad nesatrūkst. Kaut viss sanāktu galīgi
greizi šajā pasaulē, mirušo augšāmcelšanas un Debesu Valstība mums paliek.
Šodienas
bauslis: Mūsu personiskai SIA:
”Es esmu vadībā” ir jābankrotē un mums ir jāmeklē dzīvo augšāmcelto Jēzu
pareizajā vietā.
Šodienas
evaņģēlijs: Jēzus augšāmcelšanās
maina visu, nāve un bezjēdzība ir zaudējušas savu varu. Fiziskā nāve nav beigas,
bet sākums tiem, kuri tic Jēzus augšāmcelšanai.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Jēzus
augšāmcelšanas ir pravietota jau Vecājā Derībā.
2.
Jēzus
IR augšāmcēlies.
3.
Mums
ir jāzina ko ticēt, ka Jēzus ir augšāmcēlies.