Sprediķis 26.maijā

Šodienas galvenā tēma ir par lūgšanu. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka Trīsvienīgais Dievs ir tuvu visiem, kuri piesauc Viņu. Tā ir, ja vien ir piedoti grēki. Tomēr, ar nepiedotiem grēkiem ir neredzamais, bet reālais mūris starp cilvēku un Dievu. Tāpēc, lai mēs varam lūgties, jābūt piedotiem grēkiem. Lai varētu būt piedoti grēki, mums jāzina, kas ir grēks. Ir gana daudz, ar ko cilvēks var apgrēkoties, bet daži piemēri ir šādi: seksuālas attiecības pirms vai ārpus no laulības, iešana pie dziedniekiem un ekstrasensiem, ticība horoskopiem un visādam māņticībam, piemēram laimes liešanai.

 No tā un gana daudz vairāk mums ir jāizvairās. Tikai apkarojot savus grēkus, cik iespējams, tikai ar nožēlotiem un piedotiem grēkiem varam nākt Trīsvienīgā Dieva priekšā lūgšanā. Otrajā lasījumā ir rakstīts, ka Dievs uzklausa lūgšanas, ko vien lūdzam. Tā ir, bet tas ir izrauts no konteksta. Nedaudz iepriekš ir rakstīts, ka tas attiecas, ja lūdzam, kas ir pēc Dieva gribas. Kāpēc es to pieminu? Tāpēc, ka cilvēks bieži pārprot šo lietu. Cilvēks lūdz, lai Dievs dotu viņam māju Rīgas jūrmalā un jaunu Mercedes. Tā māja un tas Mercedes nekrīt pa taisno no Debesīm un cilvēks ir nepamierināts ar Trīsvienīgo Dievu. Tomēr, attiecīgais cilvēks ir pārpratis kaut kas ļoti būtisku.

 Mājas pie jūrmalas un jaunas mašīnas nav dzīves un lūgšanas galvēnā jēga. Galvēnā jēga ar lūgšanu ir, lai veidotu attiecības ar Trīsvienīgo Dievu. Galvēna jēga ar lūgšanu ir, lai uzzinātu, kas ir Trīsvienīgā Dieva griba. Galvēnā jēga ar lūgšanu ir, lai izlūgtu, lai Dieva griba notiktu manā dzīvē. Ir protams tā, ka Trīsvienīgais Dievs ir spējīgs dot tev māju pie jūrmalas un jaunu Mercedesu. Tomēr, ja tu dzīvo ticības dzīvi pa īstam, ja tu esi dziļš ticībā, tu nelūdz par luksīgu māju un mašīnu. Jo, tad tu esi pietiekami gudrs, lai saprastu, ka tev nebūs prieks sirdī no tā. Prieks sirdī rodas, kad mēs lūgšanā uzzinam, kāda ir Dieva griba un pildam to. Evaņģēlijā dzirdējām, ka Jēzus lūdzas kadā vietā. Tas nozīmē, ka Viņš kādā vietā bija apstājies, lai lūgtu. Te ir kaut kas svarīgs. Vajag apstāties, lai lūgtu. Pensionāriem un bezdarbniekiem varbūt ir savadāk, bet tiem, kuri strādā pilnu slodzi garlaicība nav galvēna problēma. Tā ir, bet...

 Ir jāatrod laiks lūgšanai. Mums ir laiks visam tam, ko uzskatam par būtisko. Vismaz no rīta un vakarā ir jāapstājas ikdienas skrējienā, lai lūgties. Cik daudz vajadzētu lūgties katru dienu? Kā galvenais likums vajadzētu lūgties vismaz stundu dienā. Nav jābūt stundu pēc kārtas, var sadalīt pa porcijām. Sadalīt pa porcijām, tas ir pilnīgi iespējams. Ja tu piedalīes rīta un vakara lūgšanā mācītājmuižā, tev ir nedaudz vairāk par pusstundu rokā. Ja pie tam lūdz, lasi Bībeli un dziedi kristīgas dziesmas piecpadsmit minūtes no rīta un piecpadsmit vakarā mājās, tā stunda ir rokā. Pensionāriem pilnīgi bez bēdām, strādājošiem grūtāk, bet iespējams. Ja tu lūdz mazāk pa stundu dienā sātans tevi apmuļķo bez lielām pūlēm. Ja tu lūdz vismaz stundu dienā, tu protams joprojām esi grēcinieks, bet sātanam būs drusku jāpiepūlas, lai tevi maldinātu. Tie mācekļi teica Jēzum, Kungs, maci mūs Dievu lūgt. Tā ir pavisam laba lūgšana visiem.

 Ja tev nav lūgšanas pieredze, ja jūti, ka tā ir grieķu valoda, visu ko es saku, tad ir jāsāk no pamatiem un jālūdz: Kungs, māci man lūgt. Tomēr, vienalga cik cilvēkam ir lūgšanas pieredze, visi var maldīties lūgšanā. Tāpēc visiem ir jānāk dzīvā Dieva vaiga priekšā ar atvērto, pazemīgo sirdi un jālūdz: Kungs, māci man lūgt. Jēzus saka lūdz, meklē un klauvē. Šie ir galvenie vārdi lūgšanā. Ar to līdzību par neatlaidīgo draugu Jēzus grib mācīt mums būt neatlaidīgiem, izturīgiem, pat uzbāzīgiem Dieva priekšā savās lūgšanās. Tās trīs maizes, ko cilvēks izlūdza, ir līdzībā tā garīgā maize un garīgas barībvielas, ko Dievs dod mums lūgšanā. Tas, kas lūdz noteikti būs garīgi paēdināts, nepaliks bez garīgās maizes. Ir arī jālūdz katru dienu. Iedomājies balons, ko uzpūš. Piepūsts tas balons ir skaists, bet lēnā garā gaiss iztek un balons būs nekāds. Tomēr, ja piepūš katru dienu, balons nesašļuks. Ir tieši tas pats princips ar mūsu lūgšanas dzīvi. Ja tu lūdz tikai svētdienās baznīcā, piektdienā tava kristīgā dzīve būs sašļukusi un nekāda.   

 Tomēr, ja tu lūdz katru dienu, piepūt to balonu katru dienu, tava kristīgā dzīve būs stipra un dzīva katru dienu un nekad nebūs nekāda. Kāpēc visi neuzpūš to balonu katru dienu? Iemesli ir daudzi, bet atkārība no sajūtām ir viens parastais iemesls. Cilvēks saka, ka viņam nav iedvesma uz lūgšanu šodien, viņš sāk filozofēt par savu iedvesmu un nekas nenotiek. Tomēr, katru dienu no rīta tu mazgā savu seju ūdenī, vai nē? Vai tu filozofē pusstundu iepriekš, vai tev ir iedvesma tam? Nēbūt nē. Katru dienu pēc brokastīm, tu tīri zobus, nefilozofējot pusstundu, vai tev ir iedvesma tam, vai nē? Tieši tāpat jābūt ar lūgšanu. Vārdu rutīna var uztvert negatīvi, bet var arī uztvert pozitīvi. Lūgšana katru dienu jābūt mums pozitīvai rutīnai, tāpat kā sējas mazgāšana un zobu tīrīšana.

 Jēzus mācīja saviem mācekļiem lūgt ‘’Mūsu Tēvs Debesīs.’’ Tā ir pamatlūgšana ko noteikti vajadzētu lūgt katru dienu. Tomēr, arī jānāk Dieva priekšā ar saviem vārdiem, ne var tikai lūgt tēvreizi. Līdzībā varam teikt, ka lūgšana ‘’Mūsu Tēvs Debesīs’’ ir kā brokastis. Dienas svarīgākā ēdienreize, pamats topošajai dienai. Tomēr, vienalga cik brokastis ir svarīgs, cilvēkam vajag arī pusdienas un vakariņas. Ir jālūdz tēvreizi, garīgās brokastis, un jāpapildina ar citām lūgšanām, garīgām pusdienām un vakariņām.

Šodienas bauslis: Mums jālūdz katru dienu un tam jābūt tikpat dabiskam un pašsaprotamam kā sejas mazgāšanai un zobu tīrīšanai.

Šodienas evaņģēlijs: Lūgšanā Dievs dod garīgo maizi pretī, tas nepaliks garīgi izsalcis, kas lūdz.

 Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Trīsvienīgais Dievs ir tuvu tiem, kam ir piedoti grēki un tālu no tiem, kam nav piedoti grēki.

2.    Galvenais mērķis ar lūgšanu ir, lai uzzinātu, kas ir Dieva griba un to pildīt.

3.    Ir jāapstājas, lai lūgtos.