Sprediķis 10.februārī

Šodienas galvenā tēma ir par nezālēm un kviešiem. Jeb ar citiem vārdiem, kas ir nezāles mums, kas traucē garīgiem kviešiem augt mūsu sirdīs. Pirmajā lasījumā dzirdējām par diviem vīriešiem, kam bija pravietiskas dāvanas. Tas Jozuam nepatika. Kāpēc? Es nevaru skatīties viņa sirdī, varbūt man ir nepareizi, bet iemesls varētu būt skaudība. Jozua bija Mozus galvenais māceklis, viņa garīgais mantinieks. Varbūt Jozuam bija skaudība, ka šie vīri bija spēcīgāki garā nekā viņš.

 Ja tev ir skaudība, dusmas, kaut kas pret kādu citu draudzē, iemesli varētu būt daudzi un dažādi. Tomēr, viens iespējamais iemesls varētu būt skaudība, pretestība, tāpēc, ka tas otrais ir dziļāks ticībā nekā tu. Remdeniem reti patīk tie, kuri ir dziļi ticībā. Dažādas dusmas un skaudība pret citiem draudzē ir garīgas nezāles, ko mums vajag izravēt. Labākais veids, kā to darīt, ir pašam iet ticības dziļumos. No vienas puses, cik iespējams, ir jāravē nezāles. No otras puses, pilnīgi iznīcināt visas nezāles nav iespējams. Par to Pāvils mums māca otrajā lasījumā. Viņš te runā par mācītājiem un sludinātājiem, kuri sludina Dieva Vārdu. Ir viens kritērijs no kā viņš neatkāpjas. Ir jāsludina Kristus, proti, pareiza kristīgā mācība.

Ja mācītājs sludina maldu mācību, tad viņš ir nezāle ko vajag izravēt. Tomēr, arī mācītāji ir grēcinieki. Nav neviens mācītājs visā pasaulē, kas sludina pareizo kristīgo mācību ar simts % pareizo motivāciju. Kaut kādas nezāles visiem neizbēgami ir sevī. Ja tu gribi iznicināt visas nezāles, tev ir jāiznicina visi cilvēki. Kas nebūtu laba versija. Tomēr, jautājums paliek. Kad vajag izravēt nezāles, kad vajag viņus atstāt? Par šo tēmu Jēzus māca sīkāk evaņģēlijā. Jānis gribēja padzīt vienu cilvēku, kas izdzena ļaunus garus Jēzus vārdā, tāpēc, ka viņš nebija no viņu saimes. Tomēr, Jēzus teica, ka tā nevajag. Kas šis bija par cilvēku, kāpēc Jēzus teica, ka nevajag viņam traucēt? Mēs nevaram zināt, bet ticams minējums ir, ka bija viens no Jāņa Kristītāja mācekļiem. Šodien Jāņa mācekļi nestaigā apkārt pa Alūksni, kas atbilstoši mūsu apstākļiem ir šis otrais māceklis, kam nevajag traucēt, kas nav nezāle? Es domāju, ka viņš atbilst citai kristīgai konfesijai, piemēram baptistiem, Romas katoļiem vai pareizticīgie.

Es protams domāju, ka labāka versija ir būt par Luterāni. Tomēr, pieminētas citas konfesijas nav nezāles vai Kristus ienaidnieki. Pieminētas konfesijas nav pilnībā ar mums, bet viņi tomēr arī nav pret mums. Jēzus saka šodien: „Kas nav pret mums, ir ar mums.” Kā es teicu, tas attiecas uz citām kristīgām konfesijām. Tomēr, Jēzus arī saka pretējo Mateja evaņģēlijā 12 nodaļā. ‘’Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani’’. Varētu likties, it kā Jēzum ir loģiskas pretrunas. Tomēr, tā nav. Pieminētā vietā Mateja evaņģēlijā attiecas uz tiem, kuri nosauc Dieva darbus par sātana darbiem. Ar citiem vārdiem, šeit Jēzus runā par tiem, kuri ir atklāti ienaidnieki kristīgai ticībai. Par piemēram musulmaņiem un visiem neticigajiem. Visas mācības, kas nav savienojamas ar kristīgo mācību ir nezāles, ko vajag izravēt no kristīgās draudzes. Tas protams nenozīmē, ka mums vajag uzbrukt visiem musulmaņiem un neticīgajiem.

 Vienmēr ir jāmīl cilvēks, vienalga, kam viņš tic vai netic. Vienmēr ir jāmēģina pārliecināt cilvēku par kristīgo ticību. Ir jāmīl musulmaņus un nekristiešus tā, kā viņi paši brīvprātīgi gribētu nākt uz draudzi. Tomēr gala rezultātā, ne sveši cilvēki, bet svešas mācības ir nezāles, ko vajag izravēt no draudzes. Līdz šim ir bijusi runa par tām nezālēm, kas ir ārpus no draudzes, ka tos nevajag ielaist draudzē. Tomēr, ko darīt ar tām nezālēm, kas ir draudzē? Mateja evaņģēlijā 13. nodaļā Jēzus saka par kviešiem un nezālēm, lai abi aug kopā līdz pļaujamam laikam. Mateja evaņģēlijā 18. nodaļā Jēzus saka: „Ja tavs brālis apgrēkojas pret tevi, tev vajag viņu pārmācīt, pirmkārt zem četram acīm, otrkārt ar lieciniekiem un treškārt, ja ne līdz, turēt viņu par pāganu un muitneku, proti, izslēgt viņu no draudzes.” Atkal liekas it kā Jēzum ir pretrunas. Tomēr tā nav. Mateja 18. nodaļā, Jēzus runā par tiem, kuri acimredzot, pavisam skaidrs, rīkojās nepareizi. Tos vajag pārmācīt un sliktākā gadījumā izslēgt no draudzes.

Mateja 13. nodaļā, kur Jēzus saka, lai nezāles un kvieši aug kopā līdz pļaujai, var likties mums jocīgi. Laikam lielākā daļa no klātesošiem prot atšķirt nezāles no kultūraugiem, laikam visi zina, ko vajag un ko nevajag izravēt dārzā un laukos. Tā ir pie mums jā, bet... Jēzus laikā svētājā zemē viņiem bija kvieši, kas bija pavisam līdzīgi nezālēm. Kad bija izauguši varēja atšķirt jā, bet kamēr bija augšanas procesā kvieši un nezāles bija pavisam līdzīgi un arī pieredzējis lauksaimnieks neprata tos atšķirt. Ne vienmēr, bet pārsvarā princips ir tas pats pie mums. Tikai Dievs redz sirdīs un var izšķirt, kas ir nezāle un, kas ir kvieši. Kāds ir secinājums, gala rezultāts. Pirmkārt ir jāredz savi grēki, pirmkārt jāravē garīgas nezāles sevī. Ja vien tā dara, skaista garīga raža var izaugt, ne tikai rudenī, bet visā gadā. Otrkārt, ja cits cilvēks draudzē pavisam skaidri nepārprotami ir palicis par nezāli, nodarbojas ar kādu skaidru grēku ko nenožēlo, tad ir jāsaka to draudzes mācītājam. Tad mācītājam ir gan tiesības, gan pienākums pārmācīt to cilvēku un sliktākā gadījumā, ja neizdodas, atstādināt no Dievgalda vai izslēgt no draudzes.

 Treškārt, pārsvarā tomēr ir tā, ka mums nevajadzētu raustīt degunu viens uz otru vai domāt negatīvi viens par otru. Mums var likties, ka kāds cits rīkojas nepareizi, jā, bet... Pārsvarā ir kā ar nezālēm un kviešiem Jēzus laikā. Ir grūti izšķirt, kas ir viens un kas ir otrs. Kaut kādas nezāles visiem ir sevī. Kas ir nezāle šodien var palikt par kviešiem rīt un otrādi. Tikai Trīsvienīgajam Dievam ir garīgs rentgens. Kamēr nav nepārprotami skaidrs, ļauj Dievam izšķirt, kas ir nezāle un kas ir kvieši.

Šodienas bauslis: Mums ir jāravē nezāles sevī, noņemt garīgus šķēršļus sevī.

Šodienas evaņģēlijs: Skaista garīga raža top, kad mēs to daram.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.     Skaudība un dusmas ir garīgās nezāles.

2.     Vairāk vai mazāk mēs visi daram, ko mēs darām ar nepareizo motivāciju. Tas ir slikti, bet neizbēgams.

3.     Šajā pasaulē nezāles un kvieši aug blakus, bet pļaujamā laikā, pēdējā tiesā, tie tiks atšķirti viens no otra.