Sprediķis 3.adventa svētdiena

Jesaja 51:3-6, 2 Pēter 1:19-21, Mateja ev. 11:11-19

Šodien ir trešais Advents un galvenā tēma ir par Jāni Kristītāju, kas sataisīja ceļu Jēzum. Ir jānoņem vis,u kas traucē Jēzum piedzimt arī mūsu sirdīs. Galvenais traucēklis ir grēks. Bez grēka mēs nekad nebūsim zemes virsū, bet ir jānožēlo un jāiztīra grēku cik iespējams. Vecās Derības lasījums māca par drupām, kas pārvērtīsies par Ēdeni, proti par dārzu.

Tieši tas ir, kam vajadzētu notikt ar mūsu sirdīm, ka grēka izpostītas drupas paliek par skaisto garīgu dārzu. Caur grēku nožēlu un svētu dzīvi. Otrais lasījums māca, ka praviešu vārds, proti, svētie raksti, ir kā lāpa, kas apgaismo krēslainu vietu. Svētie Raksti, Bībeles mācība apgaismo mūsu sirdis un noņem nepareizus uzskatus un stereotipus. Kā piemēram priekšstats, ka esam labi cilvēki, ka mums nevajag mainīt savu dabisko domāšanas veidu. Mēs esam nabagi grēcinieki un kļūstot par kristieti tev ar modernu līdzību vajag pārprogrammēt visu to cietu disku, kas tev ir galvā. Vajag ar Dieva palīgu iztīrīt laicīgo domāšanas veidu un vērtības, un vietā pieņemt kristīgo domāšanas veidu un vērtības.

Evaņģēlijā Jēzus runā uz tautu. Arī šodien Jēzus runā uz mums, tur šaubu nav. Jautājums ir, vai mēs sadzirdam ko Viņš mums saka. Ko Jēzus mums saka Adventā laikā? Viņš saka vispār kā parasti, ka vajag nožēlot grēkus un iztīrīt savu sirdi cik iespējams. Tomēr, Adventā laikā tieši pirms Viņa dzimšanas svētkiem Viņš runā vairāk konkrēti. Viņš saka, ka vajag iet uz individuālo grēksūdzi pie mācītāja. Viņš saka, ka nav jālasa kas jauns un tamlīdzīgi žurnāli, bet bikts spogulis un nopietni jāizpēta savu sirdsapziņu. Ja tev nav bikts spogulis tu vari pateikt mācītājam un viņš tev labprāt iedos. Jēzus arī saka, ka nav jāinteresējas par citu grēkiem, bet PAR SAVĒJIEM. Jēzus saka, ka nedrīkst būt smalkjūtīgs un pieklājīgs pret grēku, bet vajag dot tam ar cirvi pa pieri. Nereti cilvēks nāk uz baznīcu tāpēc, ka viņš jūtas labāk to darot. Tas ir principā pareizi, bet ar būtisko piebildi. Galā rezultātā, kad grēki ir nožēloti un kārtīgi izsūdzēti cilvēks jūtas labāk, jā. Gala rezultātā nopietna ticība dod mieru sirdī jā, bet.

Lai pie tā nonāktu gala rezultātā cilvēkam pa priekšu ir jāiet caur sāpīgu procesu, kas liek viņam justies slikti un kas nav patīkams. Grēku atklāšanas un nožēlas process ir vajadzīgs. Kas īslaicīgi liek cilvēkam skumt un justies slikti par tiem grēkiem un par savu grēcīgo dabu. Ceļš uz Debesu Valstības svētlaimi iet caur ērkšķiem. Jēzus saka, ka tie izlutinātie bērni negribēja vaimanāt par sēru dziesmām. Vārds vaimanāt ir pareizi tulkots pēc būtības, bet tīri burtiski nav pareizi. Tīri burtiski te ir rakstīts grieķu valodā sist sevi pie krūts. Tas muitnieks Bībelē, kas nožēloja savus grēkus un baidījās no Dieva sita sevi pie krūts. Tas ir simbols, kas nozīmē grēku nožēlo. Tā ir zīmē, ka cilvēks nožēlo un grib apkarot tās grēcīgās tieksmes, kas ir sirdī. Lūk, izlutinātie bērni negrib nožēlot savus grēkus, viņiem patīk savi grēki un grib ar to turpināt. Ir jālūdz no visas sirds, lai mēs tādi nebūtu.

Adventa laiks ir laiks, kad vajag nožēlot un apkarot grēkus pastiprinātā režīmā, kad vajag jaudīgu garīgo putekļu sūcēju un jaudīgu garīgo virtuves ķīmiju. Jēzus arī saka šodien, ka gudrības darbi ir pareizi. Te atkal tīri burtiski tulkojums ir pareizs, bet tomēr nedaudz neskaidrs. Izšķirošais jautājums ir, kas te ir domāts ar vārdu gudrību. Ar to ir domāts Jēzus pats, Viņa vārdi un darbi. Jēzus pats ir Gudrība ar lielo burtu un gudrība ar mazo burtu ir, lai sadzirdētu ko Viņš saka un tā darīt.  Tas vārds, kas te ir lietots grieķu valodā attiecas uz lielāko gudrību, dziļāko gudrību nekā parasti. Man liekas, ka latviski vārds viedums būtu īstais. Šodien moderniem telefoniem ir monopols par šo vārdu, bet, nevietā. Sadzirdēt Jēzus vārdus un tos pildīt ir īstais Viedums ar lielo burtu. Jēzus Viedums ar lielo burtu ir viedāks, gudrāks par pasaules gudrību ar mazo burtu. Jēzus saka, ka neviens no sievām dzimis ir lielāks par Jāni Kristītāju, bet vismazākais Debesu Valstībā ir lielāks. Kas ar to ir domāts? Ka Debesu Valstība ir un mums būs kaut kas pavisam augstāks, cēlāks un lielāks par šo miesisko dzīvi. Ka arī to vislabāko ko varam piedzīvot zemes virsū ir itin nekas salīdzinot ar Debesu Valstības godību.

Nav vienmēr viegli apkarot grēkus un dzīvot tā kā Jēzus māca. Bet alga, Debesu Valstības godība, būs neaptverami liela. Jēzus arī saka, ka Debesu Valstība tiek pakļauta vardarbībai un, ka varmākas cenšas to sagrābt. Kas ar to ir domāts? Par to Bībeles pētnieki strīdas un par to ir daudz rakstīts. Ir trīs iespējamie varianti. 1. Ka Debesu Valstība nāk ar vareno spēku. 2. Ka ir varmākas kas pretojas Debesu Valstībai un kristiešiem ar vardarbību. 3. Ka ir tie, kuri pozitīvi dzenas pēc Debesu Valstības ar tik vareno spēku un dedzību cik varmākas dzenas pēc saviem mērķiem. Kurš no šiem variantiem ir pareizs? Visi trīs ir pareizi. Kāda ir mācība mums?

Pirmais, ka vajag apzināties, ka Trīsvienīgā Dieva un Debesu Valstības spēki ir lieli, neaptverami lieli. Ka sātanam nav ko likt pretī. Otrais, ka ir jārēķinājas ar pretestību. Visi kuri negrib nožēlot savus grēkus un mainīties pretojas. Minimums ar morālisko vajāšanu un nereti arī ar vardarbīgo vajāšanu. Trešais, ka mums protams tīri burtiski nav jābūt varmākas, bet.. Mums ir pozitīvi jādzenas pēc Debesu Valstības labumiem un svētlaimes ar tādu pašu dedzību, cik varmākas dzenas pēc saviem mērķiem. Nevar noliegt, ka varmākas un krimināli parasti ir dedzīgi lai sasniegtu savus ļaunus mērķus. Lai mēs esam tikpat dedzīgi sasniegt labo mērķi, Debesu Valstības godību.

Šodienas bauslis: Ir jānožēlo grēki un cik iespējams tos iztīrīt un apkarot.       

Šodienas evaņģēlijs: Gala rezultātā grēku nožēlas un ticības process dod mieru sirdī un Debesu Valstības godība mums ir neaprakstāma un neaptverama.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Mūsu sirdis var pārvērsties no tuksneša par garīgo dārzu.

2.    Mums ir jāpieņem, ka esam nabagi grēcinieki.

3.    Nav jālasa Kas jauns, bet Bikts spogulis.