Sprediķis Baltajā svētdienā
Šodien ir pirmā svētdiena pēc Lieldienām, un galvenā tēma augšāmcelšanās liecinieki. Vecās Derības lasījums māca, ka Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais Dievs ar lielo burtu, kas eksistē pa īstam. Visi citi t.s dievi eksistē tikai cilvēku apziņā, bet ir bez reālas būtības. Trīsvienīgais Dievs un augšāmcēlušais Jēzus ir pie kā mums ir jāturas.
Otrais lasījums māca par ticības pamatiem, kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka ticam patiesībai. Tāpēc, ka 11 apustuļi un pār par 500 citiem lieciniekiem redzēja augšāmcelto Jēzu. Viņi redzēja, pirmais, ka Jēzus ir augšāmcelies un otrais, ka ir tas pats Jēzus pēc augšāmcelšanas kā pirms. Mūsu ticība ir labi pamatota, apstiprināta un piestiprināta vēsturiskos faktos. Būt par kristieti nav tas pats kā ticēt pasakām. Evaņģēlijs māca sīkāk kādas tam ir sekas, ka ticam augšāmcelšanai. Tie mācekļi bija sapulcējušies, kas bija pareizi, bet. Viņi sapulcējās aiz bailēm un aiz aizslēgtām durvīm, kas bija nepareizi, bet kad augšāmceltais Jēzus parādījās, viss mainījās. Jēzus un ticība augšāmcelšanai noņem bailes. Augšāmcelšanas nozīmē, ka fiziskā nāve nav beigas, bet sākums. Augšāmcelšanās nozīmē, ka tā fiziskā dzīve ko dzīvojam tagad zemes virsū nav viss, bet tikai sākums un pirmais cēliens. Ja vien ticam, būs vēl viens krietni varenāks cēliens Debesu Valstībā. Ir daudz par ko mēs baidāmies, bet galvenais ir, ka kaut kas sanāk šķībi zemes virsū.
Ka māja nodegs, ka bērni būs palaidnīgi, ka kāds tuvs cilvēks nomirst, ka būsim bez darba vai slimi u.t.t. Cik tas ir mūsu spēkos vajag protams no tā izvairīties. Tomēr, ja būtu tikai viens cēliens, ja fiziskā dzīve būtu viss, ja nebūtu augšāmcelšanās, tad būtu katastrofa gan, ja kaut kas tāds notiktu, bet augšāmcelšanās realitāte maina visu. Tas nekas, ja kaut kas sanāks šķībi zemes virsū, un vairāk vai mazāk kaut kas sanāks šķībi visiem. Ir otrais cēliens, ir turpinājums, ir otra iespēja, ir augšāmcelšanās un mūžīga svētlaime tiem, kuri tic Trīsvienīgajam Dievam. Ticība augšāmcelšanās realitātei noņem bailes. Kas vēl noņem bailes? Jēzus saka mācekļiem: MIERS JUMS! Tam ir vairāki aspekti, bet galvenais ir saistīts ar grēku piedošanu, ar mieru starp cilvēku un Dievu. Vairāk vai mazāk gandrīz visi mācekļi bija pametuši un nolieguši Jēzu Viņa dzīves pēdējā dienā.
Bet sakot, MIERS JUMS, Jēzus saka, ka tas viss ir piedots un, ka Viņš nav dusmīgs vai neapmierināts ar viņiem. Arī mums Jēzus saka to pašu, arī mums Jēzus piedod grēkus. Tas ir pamats priekam. Ja nebūtu grēku piedošana, tad gan būtu cauri mums visiem. Tad būtu par ko skumt. Bet visi grēki var tikt piedoti, kas gan ir iemesls priecāties un neuztraukties. Visi nožēloti un izsūdzēti grēki ir reāli piedoti, vienalga, vai varam subjektīvi to sajust jeb nē. Kā es teicu, tas ir galvenais aspekts ar vārdiem - MIERS JUMS. Bet te ir arī subjektīvs, psiholoģisks aspekts. Ticot, ka Trīsvienīgais Dievs ir visuvarens un mīlestības pilns, tev rodas miers sirdī. Ticot, ka būs otrais cēliens Debesu Valstībā, ka nav totāla katastrofa, ja kaut kas sanāks šķībi zemes virsū, tev rodas miers sirdī. Ir protams tā, ka sātans grib traucēt un noņemt šo mieru, ir vienmēr ticības cīņa, lai to saglabātu. Tomēr, Dievs dod mieru sirdī tiem, kuri tic augšāmcelšanai un vismaz kaut cik prot atvairīt sātana uzbrukumus.
Mācekļi kļuva līksmi, priecājās, redzot To Kungu. Ir arī tā, ka Trīsvienīgais Dievs un ticība augšāmcelšanai dod prieku sirdī. Ir vienmēr izņēmumi. Ja cilvēkam ir psiholoģiskas traumas no bērnības, dažreiz viņam ir grūtu priecāties. Ir protams tā, ka visiem dažreiz ir melnās dienas. Tomēr, kaut ar nedaudziem izņēmumiem, galvenais likums ir skaidrs. Redzot, ticēt, un veidot personiskas attiecības ar augšāmcelto Jēzu dod prieku sirdī, līksmību. Kā es teicu, ir neizbēgami, ka visiem dažreiz ir melnās dienas, dažreiz ir izņēmumi saistībā ar psihiskām traumām, bet. Kā galvenais likums, ticība augšāmcelšanai dod prieku sirdī. Ja tev tā nav, tev ir jālūdz, lai Dievs stiprinātu tavu ticību, lai Viņš dotu tev Savu Mieru sirdī, lai tu spētu priecāties par otro cēlienu Debesu Valstībā.
Saistībā ar šo, varam mācīties no Toma. Viņš parasti tiek nosaukts par neticīgo Tomu un tiek vērtēts negatīvi, ka viņš šaubījās. Tas nav totāli nepareizi, bet mazliet vienpusīgi. Varam to izteikt pozitīvi, ka viņš nebija lētticīgs un viņš gribēja īsto pārliecību. Pagāja astoņas dienas starp pirmo un otro reizi, kad Jēzus parādījās mācekļiem. Gandrīz pilnīgi droši Tomam nebija nedz miers, nedz prieks sirdī šajās astoņās dienās. Bet Jēzus teica: MIERS JUMS, arī Tomam, deva pārliecību par augšāmcelšanām un visticamāk ar to Tomam veidojās prieks sirdī. Varam ievērot, ka Toms nepameta draudzi, kaut viņš šaubījās. Nebija pareizi pulcēties aiz bailēm un aiz aizslēgtām durvīm, bet bija pareizi sapulcēties kopā ar pārējiem ticīgiem. Viss notiek liturģiskā kontekstā, Dievkalpojumā.
Toms apliecina ticības apliecību sakot, ka Jēzus ir Kungs un Dievs. Dodot apustuļiem Svēto Garu Jēzus ordinē viņus par pirmajiem garīdzniekiem, kam ir uzdevums vadīt Dievkalpojumu. Mācība ir vienkārša un skaidra. Ja tev ir šaubas, ja nav prieks un miers sirdī, dari kā Toms, neatstāj savu draudzi, bet turpini nākt katru astoto dienu, katru Svētdienu, lūdz par prieku un pārliecību. Ātrāk vai vēlāk tas pats notiks ar tevi, kas notika ar Tomu. Dievkalpojumā viss notiek, Dievkalpojumā viss celsies pāri pelēkai ikdienai, Dievkalpojumā sākas ģenerālmēģinājums priekš otrajā cēliena - Debesu Valstībā. 1.Mozus grāmatā 2:7 Dievs deva cilvēkam dzīvības dvašu, proti, radīšanas dzīvība, fiziska dzīve. Fiziska dzīve ir laba, bet der tikai priekš pirmā cēliena. Šajā evaņģēlijā Jēzus dod Svēto Garu, kas būtiski paceļ visu uz augšu un dod arī ticības dzīvi, kas ir ieejas biļete uz otro cēlienu. Svētais Gars ir dots ne tikai apustuļiem, bet arī mums caur kristību un ticību. Un viss notiek Dievkalpojumā.
Šodienas bauslis: Mums ir jāpaliek ticības un draudzes kopībā un jāpriecājas par Jēzus augšāmcelšanos.
Šodienas evaņģēlijs: Ticības pamats ir apstiprināts un piestiprināts faktos. Jēzus noņem bailes un dod mieru un prieku sirdī.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais, kas eksistē pa īstam.
2. Augšāmcelšanās ir labi pamatota vēsturiskos faktos.
3. Augšāmcelšanās atver otru iespēju, uz otro cēlienu.