Sprediķis Lielajā Piektdienā

Sprediķis

Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16, 5:7-10, Jāņa ev. 18-19

Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, Jēzus krusts Golgātā. Kāpēc Jēzum bija jātiek krustā sistam? Jeb, ar citiem vārdiem, ko varam mācīties no Jēzus krusta nāves. Pirmais un galvenais ir, ka mums ir jāpaļaujas uz Jēzus krusta nāvi, nevis uz saviem darbiem. Ja mēs varētu tikt pestīti bez Jēzus krusta nāves, tā nebūtu notikusi. Mūsu darbi nekad nevar atvērt Debesu Valstības vārtus, tikai Jēzus krusta nāve un ticība, paļaušanas tam.

Ir daudzi iemesli kāpēc daudziem ir grūti ticēt Trīsvienīgajam Dievam. Bet ciešanas realitāte ir noteikti viens būtisks iemesls tam. Cilvēkiem liekas, ka, ja ir ciešanas, tad vai nu Dieva nav, vai Viņš nav labs. Ir daudz ar ko tam atspēkot, bet varbūt galvenais paskaidrojums ir, ka Jēzum arī bija ciešanas, vēl trakāk nekā visiem citiem. Jēzus ciešanas paskaidro un dod jēgu visām ciešanām, ja vien cilvēks to uztver ar pareizu, pazemīgu attieksmi. Ir rakstīts Vaimanu Dziesmās 3:33, ka ne ar vieglo sirdi Dievs skumdina cilvēku. Ja mēs paši viegli un tāpat vien saprastu, ka esam grēcīgi un atkarīgi no Jēzus krusta nāves, tad viss būtu krietni vieglāk. Bet mums iet gana grūti to saprast un tāpēc Dievam ir jāliek mums domāt un meklēt caur visādām grūtībām un ciešanām. Bet, Viņš to nedara ar vieglu sirdi.

Prieks un skumjas nav ienaidnieki, bet brālis un māsa. Bez skumjām mēs nesaprastu, kas ir prieks, nespētu to novērtēt. Ja būtu tikai prieks, mēs paliktu vieglprātīgi un izlutināti. Savā gudrībā Trīsvienīgais Dievs dod mums prieku un skumjas, vēl apsvērtās un gudrās porcijās. Ir gana daudzas problēmas pasaulē, ko cilvēks neprot risināt ar savu galvu. Trīsvienīgais Dievs tīri konkrēti nerisināja visas problēmas bet nodrošināja izeju no visām problēmām. Ar SAVU GALVU. Caur Jēzus krusta nāvi. Uz Golgātas, kas nozīmē GALVASKAUSA VIETA. Problēmas paliek, bet caur Jēzus krustu tām ir risinājums. Caur ticību cilvēkiem ir mainītas sirdis, kas vismaz nozīmē mazāk problēmas pasaulē. Un caur ticību un grēksūdzi viņiem ir piedoti grēki, kas atver Debesu Valstības vārtus un izeju no ļaunuma sliktā apļa.   

Nav grūti redzēt, ka pasaule ir pilna ar ļaunumu un ciešanām. Garīgs nobriedums ir, lai šajā ļaunumā redzētu dziļāk un būt priecīgs Dievā Kristus dēļ. Paši par sevi mēs to neprotam. Tikai Svētais Gars var atvērt mūsu acis tam. Pazemība ir ceļš uz īsto prieku, ir atslēga visam, kam saistībā ar ticību. Jēzus māte Marija neuzvarēja ar zobenu rokā, bet ar zobenu sirdī. Redzot savu Dēlu tikt spīdzinātam līdz nāvei publiskā vietā, viņai līdzībā bija zobens sirdī gan, bet viņa ticēja, nepadevās, nešaubījās un piedzīvoja augšāmcelšanas, un mūžīgās svētlaimes prieku. Caur zobenu sirdī, nevis rokā. Tāpat mums ir jāredz savi grēki, jāsaprot un jāapzinās sava ļaunā daba, jāpaļaujas uz Jēzus krustu. Atzīt, ka Trīsvienīgais Dievs ir viss un es tikai pīšļi un putekļi, nekas. Grēka apziņas zobenam ir dziļi jāiespiežas mūsu sirdīs. Bet uztverot to ar pareizo attieksmi, tas nebeigsies ar sāpēm, bet ar mūžīgo prieku un gavilēm.

Krusts ir Tēva griba, Dēla gods, Svēta Gara prieks, eņģeļu dārgakmens, apdrošināšana ticīgajiem, apustuļa Pāvila prieks. Caur krustu saprotam grēka nopietnību un cik liela ir Dieva mīlestība cilvēkiem.

Šodienas bauslis: ir jāredz un jāsaprot grēka nopietnību un smagumu.

Šodienas evaņģēlijs: Tas viss ir piedots tiem, kuri ir Jēzū Kristū, caur Jēzus krusta nāvi un ticība tam.