Zaļās Ceturtdienas Sprediķis
2 Mozus 12:21-28, 1 Korintiešiem 11:20-32, Jāņa ev. 13:1-15
Šodien ir Zaļā Ceturtdiena un galvenā tēma ir par altāra sakramentu, par Svēto Vakarēdienu. Šajā dienā Jēzus iestādīja šo sakramentu un tāpēc šo dienu arī sauc par Biķera dzimšanas dienu. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, kas notika Ēģiptē saistībā ar Izraēla tautas iziešana no turienes. Visi Ēģiptes pirmdzimušie nomira un visi Izraēla tautas pirmdzimušie izdzīvoja, nāve gāja viņiem garām. Kāpēc?
Bet šeit ir pieminēta vēl viena būtiska lieta, kas ir saistīts ar pāridarījumiem pret citiem. Šajā lasījumā ir apzīmēta draudze, kas no sākuma svinēja sakramentu un pēc tam tur notika sadraudzības mielasts. Un bija lielas sociālas plaisas tajā draudzē. Daži varēja pārēsties un dzert ne pa jokam, un dažiem bija nekā vai krietni mazāk. Un Pāvils saka, ka tā gan nav labi. Ko mācīties, kas mums jādara? Neviens no mums nav ministru prezidents vai Saeimas deputāts. Nav mūsu spēkos, lai mainītu koruptīvu sistēmu valstī un panākt, lai sociāla nevienlīdzība Latvijā radikāli samazinātos. Bet ir divas lietas, kas mums jādara šajā sakarā. Pirmkārt nedrīkstam uztvert pašreizējo sociālo nevienlīdzību par normālo vai apmierinošu. Tā ir grēka sekas. Otrkārt ir jālūdz un jāstrādā, cik tas ir mūsu spēkos, lai to mainītu. Ja esoša sociāla nevienlīdzība tev ir vienalga un tu dari neko, lai to mainītu, tad labāk neej pie Dievgalda. Ja tās tev sāp sirdī un tu dari, kas ir tavos spēkos, lai to mainītu, tad tu vari droši iet pie Dievgalda.
Šodienas evaņģēlijs varētu likties nedaudz mulsinošs un nav īsti pa tēmu. Tur sakraments vispār nav pieminēts. Bet lasījums ir pa tēmu divu iemeslu dēļ. Viens ir, ka kontekstā ar šo mielastu Jēzus iestādīja sakramentu. Otrs ir, ka šeit ir paplašināta mācība par sekām no sakramenta un par nosacījumiem, lai to pareizi baudīt. Ir rakstīts, ka Jēzus mīlēja savējos, proti visi Viņa mācekļi, ne tikai tie 12, līdz galam. Mums ir arī jāmīl pirmkārt Jēzu un otrkārt savus ticības brāļus un māsas, lai baudītu sakramentu pareizā veidā. Ir protams tā, ka esam grēcinieki ne pa jokam. Pilnībā mēs neprotam mīlēt nedz Jēzu, nedz ticības brāļus un māsas. Tomēr, nav tik traki, ka nemaz neprotam mīlēt. Ar Dieva palīgu ir jāmīl Jēzu un ticības brāļus un māsas cik tas ir iespējams grēcīgam cilvēkam.
Ir rakstīts, ka sātans jau bija ielicis nodomu Jūdam sirdī, lai nodot Jēzu. Vienmēr saistībā ar ticības dzīvi un īpaši saistībā ar sakramentu ir jārēķinās ar sātana uzbrukumiem. Visi grēki ir grēki, bet kaut kā apgrēkoties saistībā ar sakramentu ir īpaši smags grēks. Armijā ir kaujas gatavības pakāpes no 1 līdz 4. Kad ienaidnieks ir tuvu klāt ir 1, kad tālu prom ir 4. Katru reizi kad tu taisies iet uz sakramentu ir jābūt kaujas gatavības pakāpei 1. Pilnīgi droši sātans maisīsies pa kājām un mēģina tev ielikt sirdī, lai pārkāptu kaut ko no pieminēta. Ir rakstīts vairākās vietās, ka Jēzus zināja. Zināja, ka jāiet pie Tēva, zināja, ka Tēvs Viņam bija nodevis visu. Mums arī jāzina, jābūt pārliecinātiem sirdī, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Dievgalds ir Viņa miesa un asinis, ka Viņš mūs mīl, ka Debesu valstība eksistē u.t.t. Ja kaut kas klibo šajā ziņā, ja nav pārliecība par visu saistībā ar ticības dzīvi, tad par to ir jālūdz. Lai Dievs dotu pārliecību tev.
Kā konkrēti sagatavoties priekš sakramenta, lai cienīgi saņemt? Būtu daudz ko pieminēt bet īsumā gribētu teikt, ka ir divas galvenās daļas. Pirmkārt ir jāskatās uz sevi, uz saviem grēkiem. Ar lūgšanu un ar kādu bikts spoguļa palīdzību ir jāizmeklē savu sirdsapziņu un jāmēģina redzēt pēc iespējas vairāk grēkus. Lai tie būtu nožēloti un piedoti. Kad tas ir izdarīts, tad vajag iestāties solis numur 2, kas ir, lai skatīties uz Jēzu sakramentā. Jēzus ir klāt Bībelē, lūgšanā, draudzes sadraudzībā, jā. Tomēr, viskoncentrētākā veidā zemes virsū Viņš ir klāt sakramentā. Zemes virsū ciešāka sadraudzība ar Jēzu nekā sakramentā nav iespējams. Tāpēc sātans maisās pa kājām ne pa jokam svētdienās, lai atturētu tevi no tā. Kā vēl sagatavoties sakramenta saņemšanai, kādas ir vēl sekas no šodienas notikumiem? Varbūt kāds ir pamanījis, ka šodien un rīt Lielajā Piektdienā Dievkalpojums nebeidzas kā parasti ar sūtīšanu, ar skaidru nobeigumu. Kāpēc?
Tāpēc, ka principā ir viens Dievkalpojums no šodienas līdz Lieldienas Dievkalpojuma beigām. Viss šajās dienās ir saistīts kopā. Jēzus krusta nāvi, upurējot Sevi, attiecas arī uz šodienas notikumiem. Tāpat kā Jēzus upurēja sevi uz krusta, mums ir jāupurē sevi, lai cienīgi baudītu sakramentu. Ne tīri burtiski kā Jēzus, bet līdzībā gan. Ir jāupurē, cik iespējams atsacīties no, sava savtīguma, sava prestiža, savas augstprātības, sava lielā ES, lai mēs varam cienīgi baudīt sakramentu. Un vietā ir jāliek pazemība, cik iespējams grēcīgam cilvēkam.
Šodienas bauslis: Mums ir jāredz un jānožēlo savi grēki un cik tas ir mūsu spēkos veicināt sociālo vienlīdzību.
Šodienas evaņģēlijs: Caur Jēzus asinīm tiekam pasargāti no garīgas nāves ellē.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Garīgā nāve iet secen, garām tiem, kuri bauda Kristus miesu un asinis.
2. Cilvēkam ir jāpārbauda sevi un jāsagatavojas pirms sakramenta baudīšanas, lai viņš to nesaņem necienīgi.
3. Mums jābūt pārliecinātiem, ka Jēzus ir Dieva Dēls un sakraments Viņa miesa un asinis.