Sprediķis Mūžības svētdienā
Jesaja 65:17-19, 1 korintiešiem 15:22-28, Jāņa ev.
5:24-29
Šodien ir mūžības svētdiena un galvēnā tēma ir Jēzus otrā atnākšana godībā, lai tiesātu dzīvus un mirušus. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka ir jāpriecājas par Debesu Valstības godību, kas sagaida tos, kuri tic pa īstām, bet šodien mums tas Dievkalpojums ir diezgan drūms, tālu no ierastās godības. Mums ir maskas, nevaram normāli viens otru samīļot un pat dziedāt vairs nedrīkst.
No vienas puses ir protams tā, ka tas nav normāli. No otras puses ir tomēr tā, ka Trīsvienīgais Dievs ir visuvarens arī šodien šājos apstākļos. Kaut kāda iemesla dēļ Dievs pieļauj, ka mums ir jāsvin Dievkalpojums šādos apstākļos. Kāpēc, ko Dievs grib mums ar to mācīt? Es domāju, ka vairākas lietas. Viena ir, ka cilvēks ir mirstīgs un lēnā garā viņa miesa nodilst. Līdzībā varam teikt, ka Lieldienas liturģija ar visu skaistumu ir kā jaunības skaistums un spēks. Un attiecīgi šodienas pavisam minimāla liturģija ir kā tas ir, kad dzīve iet uz rudens pusi un visi spēki un spējas nodilst. Caur šo minimālo un blāvo liturģiju ir jāmacās padomāt, ka fiziski spēki nodilst un visiem vienmēr ir jāsagatavojas fiziskai nāvei. Otra mācība. Ka vairs nedziedam varbūt ir pravietiska zīme no Trīsvienīgā Dieva. Ir gana daudz, ko mēs klātesošie darām un ko cilvēce dara, kas Dieva eņģeļiem nepatīk, kas liek eņģeļiem apklusināt un raudāt.
Aborti, kari, naudas un visādu elku pielūgsme, laulības pārkāpšana u.t.t un tā joprojām. Ir vienmēr jāsāk ar sevi. Ko es daru, kas liek Dieva eņģeļiem apklusināt un nedziedāt? Ir jālūdz, lai Trīsvienīgais Dievs parādītu man visus manus grēkus, un dotu man spēku tos apkarot un nožēlot. Lai es neapbēdinātu Dieva eņģeļus. Attiecībā uz citiem ir protams tā, ka katram ir atbildība par saviem darbiem. Tomēr, arī saistībā ar citiem ir jālūdz un jāstrādā, cik tas ir manos spēkos, lai visi man pazīstamie cilvēki atgrieztos no saviem grēkiem. Lai viņi atgrieztos no visa, kas liek Dieva eņģeļiem apklusināt un nedziedāt. Trešā mācība. Laikam visi ilgojas, lai šis corona murgs beigtos, vai nē? Laikam visi ilgojas, lai šodien būtu Lieldienas un mēs varētu svinēt skaisto Lieldienas liturģiju normālos apstākļos, vai nē?
Tieši tāpat ir jāilgojas pēc Debesu Valstības godības un pēc tās Lieldienas liturģijas, kas vienmēr tiek svinēta tur. Ar visu cieņu pēc tās liturģijas, kas tiek svinēts pie mums un visur zemes virsū Lieldienās, ir tomēr jāsaka, ka tā ir itin nekas salīdzinot ar liturģiju Debesu Valstībā. Debesu Valstības godība ir tūkstots reizes vēl skaistāka. Caur šo drūmo liturģiju ir jāmācas ilgas pēc Debesu Valstības krāšņuma. Otrais lasījums māca par Jēzus darbiem. Ka caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos nāve ir iznicināta, nonavēta, tiem, kuri tic pa īstam. Evaņģēlijā Jēzus māca par pēdējo tiesu un par mūžību. Kas, kā ir jādara, lai mēs tiktu attaisnoti un pestīti un izspruktu no elles uguns. Ir jādzird un jātic tam, ko Jēzus ir teicis. Ka cilvēks, mēs paši, esam ne pa jokam grēcīgi un paši par sevi nolemti elles ugunij. Bet arī, ļoti būtiski, ka Jēzus ir miris Golgatā pie krusta, lai pestītu mūsu dvēseles.
Kad mēs tam ticam, kad dzīvojam no Trīsvienīgā Dieva žēlastības un piedošanas, tad esam pārgājuši no nāves uz dzīvību. Jēzus arī saka, ka nedrīkstam brīnīties vai būt pārsteigti par tiesu. Ir jāzina un jārēķinajas ar to, ka būs tiesa, kur mums ir jāatbild par saviem darbiem. Kas, kā ir jādara, lai mēs tiktu attaisnoti pedējā tiesā? Principā ir tikai divi varianti. Vai nu tu tiesā Jēzu, vai Viņš tiesās tevi. Ir protams tā, ka pēc būtības neviens cilvēks nevar tiesāt Jēzu, bet... Visi, kuri neturas pie Viņa mācībās, visi, kuri sagroza Viņa mācību jeb filtrē nost no Bībele,s kas viņiem nepatīk, tiesā Jēzu. Un tas beigsies pavisam slikti elles ugunī mūžīgi mūžos. Vietā, ir jāļauj Jēzum tiesāt tevi. Atzīsti Trīsvienīgā Dieva priekšā, ka esi grēcinieks ne pa jokam, ka tev ir grēki un trūkumi vairāk neka smiltis jūrā. Atzīsti, ka vienam pašam, bez Jēzus, tev nav cerības, viss ir cauri. Atzīsti, ka Jēzus krusta nāve, Viņa izlietās asinis, Viņa piedošana un žēlastība ir tava vienīgā cerība. Laicīgās tiesās tas skaitās kā mīkstinošs apstāklis, ja tu pilnībā atzīsti savu vainu, bet... Bez soda tu tik un tā neizspruksi laicīgās tiesās, ja esi vainīgs.
Bet pēdējā tiesā, tie kuri pilnībā atzīst savu vainu tiek pilnīgi attaisnoti. Tiem, kuri tic Jēzum fiziskā nāvē nav no kā baidīties. Tieši otrādi. Tiem, kuri tic Jēzum Kristum un nožēlo savus grēkus, fiziskā nāves diena ir dzimšanas diena Debesu Valstībā. Fiziskā nāves biķerī, pašā apakšā, atrodas DEBESU VALSTĪBAS GODĪBAS PĒRLE. Tiem, kuri tic Jēzum Kristum pa īstām, fiziska nāve nav ienaidnieks, bet mīļa māsa, kas tev nedara pāri. Tieši otrādi. Mīļa māsa, kas atbrīvo tevi no šīs pasaules bēdām un vedīs tevi uz Debesu Valstības godību. Šajā pilsētā ir apbēdišanas birojs, ar nosaukumu: ”Ēdenes dārzs”. Saistībā ar kristiešu izvadīšanu, tas ir izcils nosaukums. Ēdenes dārzā nebija grēks, kas aptumšo, saindē un bojā dzīvību šajā pasaulē pēc grēkā krišanas. Ēdenes dārzs un Debesu Valstība ir atšķirīgas vietas, bet ir viena būtiska līdzība. Abās vietās nav grēks, kas bojā, saindē un aptumšo.
Ja vien tu esi kristietis pa īstam, tava fiziskā nāve un
izvadīšana ir atgriešanās Ēdenes dārzā, ar tiem nosacijūmiem ko es teicu.
Ēdenes dārzs un Debesu Valstība ir atšķirīgas vietas bet, vietas, kur grēka
nav. Un tas ir galvenais. Debesu Valstībā nebūs maskas, nebūs divi metri
attālums starp svētājiem, tur var droši samīļoties un dziedāt pilnā, skaņā balsī.
Lai Trīsvienīgais Dievs dod, lai mēs ilgojamies uz turieni. Lai Trīsvienīgais Dievs
dod, lai mēs tiktu uz turieni.
Šodienas
bauslis: Mums ir jābūt
gataviem pēdējai tiesai, jātic un jānožēlo grēki un jāilgojas pēc Debesu
Valstības.
Šodienas evaņģēlijs: Debesu Valstībā varam atkal svinēt pavisam skaisto liturģiju, neskaitāmas reizes skaistāk, nekā zemes virsū.
Gribētu
īsi rezumēt savu teikto:
1.
Ir
jāiepriecina Dieva eņģeļus, lai viņi neapklustu mūsu grēku dēļ.
2.
Caur
savu nāvi un augšamcēlšanos Jēzus ir iznīcinājis, nonāvējis nāvi.
3.
Ir
jātic Jēzum un jānožēlo savi grēki, lai mēs tiktu attaisnoti pēdējā tiesā.