Sprediķis Pļaujas svētkos
Šodien ir Pļaujas svētki un galvenā tēma ir pateicība. Pateicība par ražu un par visu, ko Trīsvienīgais Dievs mums dod. Par ko būt pateicīgam, kā palikt pateicīgs ir galvenie jautājumi šodien. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka Dievs ir novērsis savas dusmas uz mums. Tas nav gluži pareizs tulkojums. Burtiski tur ir rakstīts, ka Dieva dusmas ir atgriezušās uz Viņu, uz pašu Dievu.
Kā to saprast? Šeit ir pravietojums par Jēzus krusta nāvi. Trīsvienīgais Dievs bija dusmīgs par grēku. Golgātā pie krusta Jēzus uzņēma visus cilvēces grēkus uz Sevi, Dieva dusmas atgriezās uz Viņu. Ir pareizi, ka Dieva dusmas ir novērstas, bet caur to, ka tie grēki atgriežas uz Jēzu, ka Jēzus tos uzņem uz Sevi. Tas ir pirmais un galvenais, par ko būt pateicīgs. Ka mūsu grēki var tikt piedoti, ka Jēzus ir novērsis Dieva Tēva dusmas. Otrais lasījums māca sīkāk, kā palikt priecīgam un pateicīgam. Lai Kristus vārdi bagātīgi mājo jūsos. Kad Kristus vārdi bagātīgi mājo mūsos, proti, kad ņemam savu ticību nopietni, prieks un pateicība rodas sirdī. Kad lūdzam pa īstam, ne tikai svētdienās, bet arī darbadienās, kad lasām Bībeli, saņemam sakramentu un nākam uz Dievkalpojumu, prieks un pateicība rodas sirdī.
Evaņģēlijs māca vēl sīkāk, kā palikt priecīgam un pateicīgam. Šīs gaviles notika, kad Jēzus tuvojās Jeruzalemei un gāja no Olīvkalns. Olīvkalnu arī sauc par Eļļaskalnu, tāpēc, ka tur auga daudzas olīvas, kas dod eļļu. Tuvoties Jeruzalemei un būt uz Eļļaskalnu. Jēzus nomira un augšāmcēlās Jeruzalemē, tā ir kristietības galvaspilsēta. Eļļa ir Svētā Gara simbols. Secinājums ir vienkāršs. Kad tuvojamies Jeruzalemei, dzīvojam no Jēzus nāves un augšāmcelšanas, prieks, pateicība un slavas dziesmas rodas. Kad esam uz Eļļas kalna, proti Svētā Gara piepildīti, prieks, pateicība un slavas dziesmas rodas. Es ceru, ka tik tālu ir skaidrs, bet kas tie ir par tādiem akmeņiem, kas brēks. Visos laikos pasaules valdnieki ir likuši būvēt varenas ēkas, kā pieminekļi par sevi. Tajā laikā akmeņi bija galvenais būvmateriāls. Šodien būtu pareizāk teikt, ka betons un ķieģeļi brēks, bet lietas būtība ir tā pati.
Zinātņu akadēmija Rīgā tika būvēta Staļinam par godu, Vanšu tilts tika pasniegt kā pierādījums, cik ir spēcīgi inženieri Padomju Savienībā. Bet Padomju Savienība sabruka. Tas notika caur cilvēkiem, jā, bet.. Gala rezultātā tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs to gāza. Pēc Dieva domām tie boļševiki bija trakojuši pietiekami daudz. Ja tev ir laba garīgā dzirde, tu vari skatīties uz šiem abiem objektiem un dzirdēt kā tie dzied slavas dziesmu Trīsvienīgajam Dievam un tā dziesma skan aptuveni šādi: “Trīsvienīgais Dievs gāza tos, kuri būvēja mūs. Tātad mēs vairs nestāvam par godu tiem, kas mūs lika būvēt, bet par godu Viņam, kas gāza tos lika būvēt. Šie objekti brēc par Trīsvienīgā Dieva varenību.” Un Trīsvienīgais Dievs tiek pagodināts gana daudzās baznīcās Rīgā. Padomju laikā Ļeņina galva stāvēja goda vietā pie valdības nama Alūksnē. Tagad stāv nomaļā vietā Zeltiņos, bet šajā nomaļā vietā Ļeņina galva dzied, brēc slavas dziesmu Trīsvienīgajam Dievam ar šādiem vārdiem:
“Dievs gāza to impēriju, ko es veidoju. Tagad es vairs nedziedu slavas dziesmu sev, bet Tam, kas mani gāza, ka Viņš ir varenāks par mani un Padomju Savienību.” Un Trīsvienīgais Dievs tiek pagodināts šodien un visās Svētdienās trijās baznīcās un vienā lūgšanas namā Alūksnē. Tagad esmu teicis, ka visiem būtu jābūt priecīgiem un pateicīgiem Trīsvienīgajam Dievam, un esmu paskaidrojis, par ko un kā, bet mums visiem ir skaidrs, ka visi nav priecīgi un pateicīgi. Pārsvarā, tur nav pamatoti iemesli. Ja vien nodod sevi Dievam, prieks rodas. Tomēr, nevar noliegt, ka daži varbūt ne pamatoti, bet ļoti saprotami iemesli ir. Viens parastais iemesls neapmierinātībai ir, ka daudzi ir trūcīgi, ka ekonomiskās plaisas Latvijā ir lielas, pārāk lielas. Tas nav pēc Dieva gribas. Lielas ekonomiskas plaisas sabiedrībā vienmēr rodas grēka dēļ. Trešajā Mozus grāmatā 25. nodaļā ir mācība par ekonomisko vienlīdzību sabiedrībā, jeb, kā darīt, lai ekonomiskās plaisas sabiedrībā būtu nelielas. Ja es paskaidrotu visu, kas te ir rakstīts man būtu jārunā ļoti ilgi. Tāpēc es to nedaru. Bet visiem ir mājas uzdevums lasīt 3. Mozus grāmatu 25. nodaļu.
Tā galvenā jēga ar šo nodaļu ir, lai nodrošinātu lai būtu ekonomiskā vienlīdzība sabiedrībā. Visi noteikumi te ir saistīti ar lauksaimniecību un kāds var iebilst, ka tie vairs nav aktuāli pie mums, jo gandrīz visi vairs nestrādā lauksaimniecībā. Tā ir taisnība, bet lietas būtība ir aktuāla arī pie mums. Arī šodien ir iespējams nodrošināt, lai nav lielas ekonomiskas plaisas sabiedrībā. Kā?
Ir divas galvenās jomas, kur būtu jābūt vienlīdzībai. Visiem būtu jābūt vienādām iespējām uz izglītību un veselības aprūpi, neatkarīgi no maka biezuma. Kā to panākt? Ir divas galvenās lietas. Visiem strādājošiem būtu jāmaksā visus nodokļus godīgi, bez jebkādām aplokšņu algām, un valdībai būtu taisnīgi jāsaimnieko ar to naudu.
Ja tā būtu, visiem, kas vēlas būtu augstākā izglītība un veselības aprūpe bez maksas vai vismaz par nelielu maksu. Tātad mūsu pienākums, lai būtu ekonomiskā vienlīdzība ir, lai maksātu visus savus nodokļus godīgi. Tagad laikam daudzi domā pie sevis, ka šis skan skaisti, bet totāli nereāli. Nekad nebūs tā, ka visi maksā nodokļus un nekad nebūs tā, ka valdība to saimnieko taisnīgi, bet nekad nav jāsaka nekad. Kurš no klātesošiem ticēja 1980. gadā, ka Padomju Savienība sabruks pēc desmit gadiem? Vismaz daudzi nē, bet tas notika. Trīsvienīgais Dievs var darīt brīnumus un mainīt gan nodokļu maksātājus, gan valdību Latvijā. Mūsu pienākums ir, lai lūgtu par to un maksātu savus nodokļus godīgi. Lai būtu ekonomiskā vienlīdzība Latvijā. Lai daudziem nebūtu, es nesaku pamatots, bet saprotams iemesls, lai būtu kurnīgi un neapmierināti.
Šodienas bauslis: Mums jābūt spējīgiem redzēt un dzirdēt par Dieva vareniem darbiem ar ticības acīm un ausīm.
Šodienas evaņģēlijs: Dievs dod prieku un pateicību sirdī, kas esam Svēta Gara pilni.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Prieks un pateicība rodas, kad mēs priecājamies par grēku piedošanu.
2. Prieks un pateicība rodas, kad esam Svētā Gara piepildīti.
3. Cik tas ir mūsu spēkos, mums ir jāizskauž ekonomiskā nevienlīdzība, lai visiem būtu cilvēkam cienīgi dzīves apstākļi un par ko priecāties un pateikties.