Sprediķis 3.svētdiena pēc Vasarsvētkiem
Sprediķis
Lasījumi: Jesaja 55:1-3, Romiešiem 8:28-30, Jāņa ev. 1:35-46.
Šodienas galvenā tēma ir aicinājums, ka visiem ir aicinājums uz Dieva Valstību. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām kāds aicinājums, piedāvājums ir. Labība, ūdens, vīns, trekni ēdieni un piens pa brīvu. Ar ūdeni ir domāts kristības, ar vīnu un labību altāra sakraments, ar pienu pamatmācība par kristīgo ticību u.t.t, un viss pa brīvu. Piedāvājums, aicinājums ir pavisam labs, labāk nevar būt.
Otrais lasījums dzirdējām, kāds ir mērķis ar šo aicinājumu, pie kā sekošana Kristum vajadzētu nonākt. Lai mēs būtu līdzīgi Jēzum, lai mēs veidojamies pēc Viņa tēla. Nereti, mēs nezinām īsti kā rīkoties dažādās situācijās, bet labs likums pareizai lēmumu pieņemšanai ir šis: uzdot sev jautājumu. Ko Jēzus būtu darījis? Ne vienmēr ir viegli zināt, ko Jēzus būtu darījis, bet šis likums noteikti dod pareizo ievirzi. Evaņģēlijā dzirdējām piemēru par veiksmīgu evanģelizāciju. Gandrīz visi iesaistošie atsaucas aicinājumam un sekoja Jēzum. Tas ir arī loģiski, jo, kā mēs dzirdējām, piedāvājums, aicinājums ir pavisam labs. Tomēr, diemžēl, mūsdienās ir gana maz, kuri atsaucas šim aicinājumam.
Kāpēc? Iemesli laikam ir daudzi, bet man liekas, ka divi galvenie. Viens ir, ka cilvēks negrib padoties zem Jēzus. Kā es teicu, naudas ziņa aicinājums ir pa brīvu, bet tas maksā cilvēka paša neatkarību. Ir jāpadodas zem Jēzus un daudzi no tā baidās un negrib. Otrais iemesls ir, ka cilvēks negrib atzīt sevi par grēcinieku. Cilvēks ir labs, tā ir ticības apliecība modernā pasaulē. Mūsdienās visi ir pārliecināti par šo maldīgo apliecību, un cilvēkiem ir gana grūti izraut sevi no šī maldīgā priekšstata. Arī šajā aspektā cilvēks negrib būt atkarīgs no Jēzus krusta nāves un Viņa piedošanas. Kā tad atspēkot šiem maldīgiem priekšstatiem? Pirmais un galvenais ir, lai cilvēkam ir uzticība Jēzum Kristum. Ja tev ir uzticība Jēzum, tu nebaidies padoties zem Viņa. Jo, tu zini, ka Viņš ir daudz gudrāks par tevi, Viņš zina daudz labāk, ko tev vajag un ko nevajag. Mēs paši esam dumji, grēcīgi un ar lielu tieksmi maldīties un tāpēc viss sanāk krietni labāk Jēzus vadībā.
Ir tas pats princips ar grēka apziņu. Ir sāpīgi un nepatīkami redzēt savus grēkus. Ir protams vieglāk uzvesties kā cūkai un neapkarot savus grēkus, jā, bet... Jēzus negrib parādīt mums grēkus, lai mocītu mūs. Jēzus grib parādīt mums grēkus, lai tie varētu tikt piedoti un lai mēs būtu atkarīgi no Viņa piedošanas. Grēka apziņa it kā izraisa problēmu, kā tie grēki var tikt piedoti, bet tikai it kā. Jēzus ir atrisinājis šo problēmu Golgātā pie krusta. Caur Jēzus krusta nāvi visi grēki var tikt piedoti. Caur Jēzus krusta nāvi, grēka apziņa ir pārveidojusies no milzīgas problēmas uz svēto un priecīgo apsolījumu: mūsu grēku piedošanu. Šis ir ko Jānis Kristītājs šodien saka, kaut ar citiem vārdiem. Viņš saka par Jēzu, ka Viņš ir Dieva Jērs. Ne bioloģiski, bet līdzībā Jēzus ir upurjērs, kas noņem grēkus tiem kuri tic, kam ir uzticība Jēzum un pietiekami pazemīgi, lai atzītu sevi par grēcinieku Trīsvienīgā Dieva un cilvēku priekšā.
Tie mācekļi šajā evaņģēlijā sekoja Jēzum un palika pie Viņa. Sekot un palikt ir pēc būtības tas pats, kaut ir divi aspekti. Mēs sekojam un paliekam pie Jēzus lietojot žēlastības līdzekļus, vārdu, lūgšanu un altāra sakramentu draudzes kopībā. Jēzus jautāja šiem mācekļiem, ko viņi meklēja, ko viņi gribēja. Tas ir arī jautājums tev šodien, ko tu meklē, ko tu gribi. Pavisam liela daļa no mūsdienas cilvēkiem atbildētu kaut ko saistībā ar materiālām vērtībām. Tas nav pats par sevi nepareizi vai grēcīgi, bet pa mazs, pa šauri. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības un viņam ir vajadzība pēc attiecībām ar savu radītāju, ar Trīsvienīgo Dievu. Tie ir saistīti kopā kā roka ar cimdu, kuņģis ar pārtiku un dzinējs ar degvielu. Neatsaucot Jēzus aicinājumam cilvēks ir kā roka bez cimda ziemā, kā kuņģis bez pārtikas un dzinējs bez degvielas. Ir auksti, tukšs un neiet uz priekšu, bet cilvēks parasti ir stūrgalvīgs un augstprātīgs gan. Parasti cilvēks pilda šo caurumu un tukšumu ar visādiem elkiem.
Nauda, materiālās vērtības, seksu pa labi un pa kreisi, garšīgu ēdienu, alkoholu u.t.t un tā joprojām bez mitas. Tomēr, pats par sevi un tikai tas viss ir cauri cimdi, tukšums vēderā un ūdens degvielas tvertnē. Jēzus saka, ka vispirms vajag meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību, tad visas citas lietas taps piemestas. Dari kā Jēzus saka, un Viņš mācis tev pareizo līdzsvaru starp garīgo un materiālo un mācis tev lietot visas materiālās vērtības prātīgi, pareizā veidā un ar mēru. Tie mācekļi arī jautā Jēzum, kur tu mājo. Tas ir pareizi tulkots no grieķu valodas, bet tam vārdam, kas ir tulkots ”mājot” ir plašāka nozīmē. Tas nenozīmē tikai, kur tu faktiski mājo, bet arī, kur tu gribētu mājot, kas tev būtu ideāla mājvieta? Es ceru, ka tev ir ideāla fiziska mājvieta, lai tu dzīvo, kur tu gribētu dzīvot, bet.. Ja tā nav, es visticamāk nevaru tev palīdzēt vai nākt ar kādu padomu vai ieteikumu.
Tomēr, saistībā ar garīgo mājvietu man ir padoms un ieteikums gan. Kristīgā draudze, kristīgās draudzes kopība, kur Trīsvienīgais Dievs dod ūdeni, pienu, vīnu un labību pa brīvu, ir ideāla garīga mājvieta. Ir jāpadodas zem Jēzus bez nosacījumiem un atlikuma, ir jāatzīst, ka esi grēcinieks, ka netiec galā pats, bet.. Ja vien to dara, Trīsvienīgais Dievs dod tev ideālo garīgo mājvietu kristīgā draudzē, kur tu ne tikai varētu dzīvot, bet arī gribētu dzīvot.
Šodienas bauslis: Mums ir jāpadodas zem Jēzus, jāatzīst savu grēcīgumu un, ka paši netiekam galā.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus aicina visus un grib dot tev ideālo garīgo mājvietu.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Dieva piedāvājums, aicinājums, ir pavisam labs.
2. Mums ir jābūt pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum.
3. Mums ir jābūt uzticība Jēzum Kristum.