Sprediķis - Vasarsvētki
Lasījumi: Jesaja 12:3-6, Ap.darbi
2:1-11 un Jāņa ev. 7:37-39
Šodien ir Vasarsvētki. Ir ļoti jauki, ka vasara ir klāt, bet tas nav ko svinam. Mēs svinam, ka Svētais Gars tika izliets, dots, Dieva tautai šajā dienā un joprojām tiek dots, izliets Trīsvienīgā Dieva tautai. Jautājums ir kā Svētais Gars tiek mums dots. Par to māca šodienas Bībeles lasījumi.
Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šodienas evaņģēlija notikumiem un tajā ir būtiska mācība, kāds ir Svētais Gars un kā tiek mums dots. Tur ir teikts, ka smelsim ūdeni ar prieku un tas notiek tuksnesī. Svētais Gars ir kā ūdens tuksnesī un dod īstu neviltotu prieku sirdī. Tur ir arī pieminēti būtiski nosacījumi, lai Svētais Gars gribētu un varētu nākt pie mums. Ir jāpateicas, ir jāpielūdz un jāliecina par Dieva darbiem. Ja tu esi kurnīgs un gražīgs, Svētais Gars negrib nākt pie tevis. Tad mikroklimats tavā sirdī ir nepatīkama Svētajam Garam un Viņš atkāpsies no tevis. Ja tu nepielūdz Trīsvienīgo Dievu, Svētais Gars arī nenāks pie tevis, jo, Svētais Gars tiek dots, ienāk mūsu sirdīs caur lūgšanu. Ir arī jāliecina par savu ticību, cik tas ir mūsu spēkos. Rūpes tikai par savu dvēseli un vienaldzība, vai kaimiņi, radi un draugi nonāks ellē, ir vislielākais savtīgums un šķēršļis Svēta Gara saņemšanai.
Nav viegli pārliecināt citus par savu ticību, bet, vajag vismaz mēģināt. Nav grēks ja neizdodas, bet ir grēks, ja vispār nemēģina. Otrajā lasījumā ir divas galvēnās mācības. Viena, ka šeit ir pravietojums par baznīcas misiju vai izplatīšanu visā pasaulē. Trīsvienīgais Dievs tiks pielūgts un godināts visās valodās, visā pasaulē. Otra, ka Svētais Gars liek cilvēkiem saprast viens otru dziļumā, pa īstam. Pekšņi cilvēki no citām tautām un valodām saprata viens otru. Nereti divi latvieši, kuri burtiski gramatiski saprot viens otru, tomēr galīgi nesaprot viens otru. Kāpēc? Tāpēc, ka ir atšķirīgi gari. Ja vienam ir Svētais Gars sirdī un otram nav, viņi nesaprot viens otru, ir būtiskas domstarpības. Tomēr, ja abiem ir Svētais Gars sirdī, viņi saprot viens otru, tad būtiskas domstarpības nav.
Evaņģēlijā ir vairākas būtiskas mācības saistībā ar Svēto Garu, kāds Viņš ir, un kā saņemt. Jēzus runā par slāpēm un slāpes ir ļoti būtisks nosacījums, lai saņemtu Svēto Garu. Ja vien ir slāpes tu gribi dzert un mums ir jābūt slāpes pēc Svētā Gara, pēc Jēzus, pēc visa kā ko Trīsvienīgais Dievs grib mums dot. Ja tev nav slāpes pēc Svētā Gara sirdī, tad tev ir jālūdz, lai tādas būtu. Jēzus arī saka, ka ir jādzer pie Viņa. Te ir mācība, kur un kā saņemt Svēto Garu. Pie Jēzus, kristīgā baznīcas kopībā, caur lūgšanu, caur Bībeli, caur altāra sakramentu, draudzes kopībā. Jēzus arī saka, ka plūdīs dzīvas ūdens straumes no tiem, kuri tic. Līdzībā varam teikt, ka Svētais Gars ir ūdens avots un mēs esam tās caurules, trubas, caur ko Svēta Gara ūdens tek, vai vismaz vajadzētu tecēt. Visi zina, ka dažreiz caurules aizkaļķojas, aizsprostojas ar visādiem netīrumiem un ūdens netek cauri. Tāpēc mums ir jābūt tīram caurulēm. Līdzībā kurnīgums, lūgšanas neesamība, savtīgums un visādi nepiedoti un neapkaroti grēki ir netīrumi, kas aizsprostojas caurulēs un padara, ka Svētais Gars nenāk pie mums. Līdzībā grēksūdze, lūgšana u.t.t ir cauruļu tīrīšana.
Kā es teicu, Svētais Gars ir kā ūdens tuksnesī, nepieciešams dzīvībai. Svētais Gars ir tikpat nepieciešams garīgai dzīvei, cik ūdens fiziskai dzīvei. Svētais Gars arī dod prieku sirdī. Tā ir, bet diemžēl visi to nesaprot. Diemžēl daudzi mēģina remdēt slāpes un atrast prieku visur kur citur. Seksā, materialās lietās, ēdienā, naudā, visādas citās baudās u.t.t. Tomēr, tās viss ir netīrs duļķains ūdens, vai sālsūdens, kas neremdē slāpes un nedod prieku sirdī. Tas nenozīmē, ka tās visas ir grēcīgas vai aizslēgtas pašas par sevi. Sekss ir protams atļauts laulībā, naudai, mantai un pārtikai ir protams sava vieta, bet.. Tās nav prieka un garīgu slāpju remdēšanas avots. Priecājies un pateicies, ka tev ir nauda, pārtika, mašīna, dzīvoklis u.t.t, bet.. Nemeklē savu prieku un slāpju remdēšanu tajā. Meklē savu prieku un slāpju remdēšanu Trīsvienīgā Dievā, Svētajā Garā. Tāpat kā Mozus un Israela tauta atrada ūdeni tuksnesī, ir svaigs, tīrs, veselīgs un garšīgs Svēta Gara ūdens ko atrast šajā pasaules tuksnesī, mums, šodien.
Sākot ar 17 g.s pasaulē izplatījās t.s apgaismošanas laikmets. Tā doma ir, ka patiesība, mīlestība, prieks, visas pozitīvas vērtības atrodas cilvēkā. Tā domā ir, ka ticība ir ierobežojums cilvēkam un atbrīvoties no ticības ir vienīgais veids, lai atrastu laimi un gaismu. Mūsdienās gandrīz visi apzināti vai neapzināti tā doma, jā, bet.. Viņi maldās. T.s apgaismošanas laikmets ir patiesībā aptumsošanas laikmets. Bez Svētā Gara staigājam tumsā. Mīlestības, prieka, patiesības un visas pozitīvas vērtības avots atrodas Trīsvienīgā Dievā. Mīlestība, prieks, patiesība un visas pozitīvas vērtības tiek mums dotas no Svēta Gara, caur lūgšanu. Ar Svēto Garu sirdī patiešām dzīvojam īstā, patiesā apgaismošanas laikmetā.
Šodienas bauslis: Mums ir jābūt slāpēm
pēc Svētā Gara un jābūt par tīrām caurulēm.
Šodienas evaņģēlijs: Svaigs ūdens un
īstais prieks ir, ko atrast šajā pasaules tuksnesī.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Svētais Gars ir
tikpat nepieciešams garīgai dzīvei cik ūdens fiziskai dzīvei.
2. Jēzus un Svētais Gars tiks pagodināti visās valodās un Svētais Gars palīdz
cilvēkiem saprast viens otru, dziļumā, pa īstām.
3.
Visas pozitīvas
vērtības avots ir Trīsvienīgajā Dievā.