Sprediķis - Jēzus un Svētais Gars
Lasījumi: 1 Ķēniņa 19:9-18, Ap.
Darbi 1:12-14, Jāņa ev. 16:12-15.
Šodienas galvēna tēma ir par saistību starp Jēzu un Svēto Garu. Jēzus un Svētais Gars ir cieši saistīti, nerunā viens otram pretī un sadarbojas perfekti. Pēc nedēļas svinam Vasarsvētkus un tāpēc šodien ir ievads, ģeneralmēģinājums Vasarsvētkiem.
Vecās Derības lasījumā dzirdējām, par pravieti Eliju. Ar mūsdienas terminoloģiju viņam ir pārslodze un depresija. Viņam liekas, ka visi draudi un grūtības ir pārāk lielas. Viņam liekas, ka viņš ir viens pats, bet... Dievs atklāj, ka ir palicis 7000 vīri, kuri nav locījuši ceļus Baāla priekšā, proti, viņa domubiedri. Nebija tik traki, cik Elijam likās, un, Dievs palīdzēja. Kāda ir mācība? Sātans liek mums domāt, ka visas problēmas ir milzīgas un, ka palīdzība nav. Esmu mācījies dzīvē būt piesardzīgam ar vārdiem: “nekad un vienmēr”, bet tomēr. Dažreiz tiem ir vieta. Problēmas NEKAD nav tik lielas cik mums liekas un Trīsvienīgais Dievs VIENMĒR var palīdzēt tikt galā ar tām. Svētais Gars stiprina, palīdz un aizstāv mūs. Otra mācība šeit ir par Svētā Gara balsi, kā sadzirdēt Svētā Gara balsi. Trīsvienīgais Dievs nebija vējā, zemestricē un ugunī, proti, kur nevar Viņu nepamanīt. Dievs nāca pie Elija kā klusa čukstoša balss.
Tieši tāpat Svētais Gars runā arī uz mums šodien, kā klusa čukstoša balss. Var diezgan viegli nepamanīt ko Svētais Gars vēlas mums pateikt. Kāpēc tā? Tāpēc, lai mēs mācāmies veltīt Dievam laiku un būt klusiem Viņa priekšā, izslēgt radio un telefonu un nesteigties cauri savām lūgšanām. Lūgšanā, klusumā, ar klusu telefonu un bez iekšējas steigas mēs varam sadzirdēt Svētā Gara kluso čukstošo balsi. Otrajā lasījumā ir divas galvenās mācības. Viena, ka Svētais Gars tiek mums dots caur lūgšanu. Otra, ka apustuļi atradās augšistabā. Bībelē ir vienmēr tā, ka kalni un augstas vietas ir līdzība par Dieva klātbūtni, ka uzkāpt uz kādu augstu vietu nozīmē tikt tuvāk Dievam. Ne veltīgi ir sena tradīcija laukos un mazpilsētās, ka neviena ēka nedrīkst būt augstāka par baznīcas torni, jo Trīsvienīgais Dievs ir visaugstāks. Atrasties kristīgās baznīcas kopībā, līdzībā nozīmē atrasties ne tikai augšistabā, bet baznīcas tornī vai Zaķu salas tornī, proti, tikt tuvāk Trīsvienīgajam Dievam.
Evaņģēlijā Jēzus saka, ka Viņam ir vairāk ko teikt. Tā ir arī šodien. Trīsvienīgā Dieva krātuvēs ir neizsmeļamas. Tu vari, piemēram, lasīt Bībeli vienalga cik reizes, bet vienmēr Dievs uzrunā tevi no jauna un tu atrodi kādu jaunu aspektu vai mācību, ko tu neesi pamanījis iepriekš. Kristieši nekad nepaliek par tukšiniekiem, jo, Dievam ir vienmēr vairāk ko dot. Jēzus arī saka, ka Svētais Gars vadīs mūs visā patiesībā. Diemžēl ir tie, kuri pārprot šos vārdus un domā, ka Svētais Gars dos citu patiesību vai papildus patiesību tam, kas ir rakstīts Bībelē. Tomēr, tā nav. Ko tad nozīmē šie vārdi? Tie nozīmē, ka Svētais Gars paskaidro to patiesību, kas ir dota Bībelē. Kā to likt vietā. Nav pretrunas vai pretpozīcijas starp Bībeli, kristīgo dogmatiku, svēto tradīciju un baznīcu. Līdzībā varam teikt, ka visi puzzles gabaliņi saistībā ar kristīgo ticību atrodas Bībelē. Ka Svētais Gars vadīs visā patiesībā nozīmē, ka Svētais Gars paskaidro, kāds ir katrs gabaliņš un kā pareizi salikt visus puzzles gabaliņus kopā, lai veidojas skaista ainava vai bilde.
Bībelē atrodam visus puzzles gabaliņus un Svētā tradīcijā, kristīgā dogmatikā un baznīcā atrodam saliktu puzzle. Tāpēc mums ir jāsaprot, ka Bībele, svētā tradīcija, kristīgā dogmatika un baznīca veido vienu veselumu, vieno kopību, bez iekšejām pretrunām. Šajā aspektā Svētais Gars ir pabeidzis Savu darbu, nekas jauns pašā kristīgā dogmatikā nebūs. Tomēr, trijos aspektos Svētajam Garam joprojām ir ko darīt šajā ziņā. Tie ārejie apstākļi sabiedrībā mainās un visos laikos un visās vietās Svētais Gars māca un paskaidro baznīcai, kā pielietot nemainīgo kristīgo mācību mainīgos ārejos apstākļos. Piemēram, saistībā ar medicīnas attīstību ir gana daudzi jautājumi, kur baznīcai ir jāieņem pozicija, vai tās ir pieņemamas vai nepieņemamas no kristīgās puses raugoties.
Otrais aspekts ir, ka visu laiku nāk klāt jauni kristieši, kam ir jāmācās, ko tas nozīmē būt par kristieti. Svētais Gars darbojas caur mācītājiem, Svētdienas skolas skolotājiem, ALFA kursas kalpotājiem u.t.t, bet... Gala rezultātā ir Svētais Gars, kas vada katru jaunu kristīgu paaudzi visā patiesībā, proti, paskaidro esošo patiesību, bet nedod nekādu jaunu patiesību. Trešais aspekts ir saistībā ar gala mērķi. Gala mērķis aiz visa tā ko teicu ir Debesu Valstība. Caur Bībeles mācību, caur Svēto tradīciju, caur kristīgo dogmatiku, caur baznīcas kopību Svētais Gars vēlas vadīt mūs uz Debesu Valstības svētlaimi. Svētais Gars ir atkal mūsu palīgs, aizstāvis un stiprinātajs ceļā uz Debesu Valstību. Debesu Valstības svētlaime ir, ne vienīga, bet visbūtiskākā patiesība, realitāte, uz kurieni Svētais Gars vēlas mūs vadīt. Svētais Gars arī pagodina Jēzu. Pirms trim dienām svinējām Debesbraukšanas dienu, ar galvēno tēmu, ka Jēzus ir Kungs un Karalis.
Šeit ir būtisks apakšpunkts vai
paskaidrojums, ko tas nozīmē, pagodināt Jēzu. Svētais Gars paskaidro un parāda,
ka Jēzus ir Kungs un Karalis, un, ka Viņš ir Kungs un Karalis, kas ir godības pilns.
Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka
Bībele, svētā tradīcija, kristīgā dogmatika un baznīca veido vieno vienotu
veselumu, bez iekšējām pretrunām.
Šodienas evaņģēlijs: Svētais Gars
stiprina, kad esam mazdušīgi un parāda, ka problēmas nekad nav tik lielas cik
liekas un, ka Jēzum vienmēr ir vairāk ko dot.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Svētā Gara balss ir
sadzirdāma klusumā, lūgšanā, bez trokšņiem un steigas.
2. Līdzībā kristīgā baznīca ir augšistaba, vieta, kur tiekam tuvāk pie Dieva.
3.
Svētais Gars mūs
aizstāv, palīdz un stiprina ceļā uz Debesu Valstību.