Sprediķis - Debesbraukšanas diena
Lasījumi Daniela 7:13-14, Apustuļu darbi 1:1-11 un Jāņa ev. 17:24-26
Šodien ir Debesbraukšanas diena
un galvēnā tēma, ka Jēzus šodien tiek kronēts, ka Jēzus ir Kungs un Ķēniņš un
valda pār visu. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šo notikumu. Viss notika
un notiek pēc Trīsvienīgā Dieva plāna. Daudzās vietās evaņģēlijos ir tā, ka
Jēzus grib apslēpt savu varu un godību. Kad ir noticis kāds brīnums, Viņš saka,
ka tie liecinieki nedrīkst to izpaust. Tam ir vairāki iemesli, bet viens ir kā
es teicu, lai apslēptu, kas Jēzus patiesībā ir.
Tomēr, šodien viss atklājās. Ka Jēzus ir Karalis un, ka Viņam ir neizsakāma liela godība atklājās, tiek sludināts, mums un visiem. Otrajā lasījumā ir divas galvenās mācības. Viena, ka Jēzus valda šeit zemes virsū caur Svēto Garu, ka Svētais Gars līdzībā ir Jēzus roka caur ko Viņa pavēles tiek izpildītas. Otra, ka Jēzus reiz nāks atpakaļ lai tiesātu dzīvus un mirušos. Visiem valdniekiem ir vara prasīt atskaites no saviem kalpiem. Ja Krišjānis Kariņš, Donalds Tramps un Vladimirs Putins nevarētu prasīt atskaites, viņi nezinātu, kas notiek viņu valstīs un viņu vara būtu diezgan filozofiska, nav reāla. Ir tieši tas pats princips ar Trīsvienīgo Dievu. Reiz mums visiem būs jāatbild Jēzus priekšā par saviem darbiem, jo, Viņš ir Karalis un Ķēniņš.
Vienīga būtiska piebilde ir, ka par visiem piedotiem grēkiem mums nebūs jāatbild pēdējā tiesā. Tāpēc vajag vienmēr NEKAVĒJOTIES nožēlot un izsūdzēt visus grēkus, lai mums būtu “tīri papīri” pēdējā tiesā. Evaņģēlijā Jēzus piemin vairākas būtiskas lietas, kā mums ir jāattiecas uz Viņu. Viņš saka, ka Viņš vēlas, lai tie, kuri Tēvs Viņam ir devis, proti, mēs, būtu pie Viņa, kopā ar Viņu. Būt kopā ar Jēzu ir pirmais un galvenais. Mēs zinam, kur Viņš ir sastopams. Lūgšanā, Bībelē, altāra sakramentā, Dievgaldā un draudzes kopībā. Pēc iespējas biežāk satikties ar Viņu šājās vietās un tādējādi veidot personiskas attiecības ar Jēzu ir pamats kristīgai dzīvei. Jēzus arī vēlas, lai mēs redzētu Viņa godību. Pilnībā redzēsim Trīsvienīgā Dieva godību tikai Debesu Valstībā. Tomēr, jau zemes virsū varam līdzībā skatīties caur logu, nogaršot, un pa daļai redzēt un piedzīvot Dieva godību.
Tas viss ir labi, ir tikai viens bet... Cilvēkiem ir liela tieksme iekrist labklājības teoloģijā. Ja viss veicas pēc pasaules standartiem, tad viņiem liekas, ka Dievs ir ar viņiem. Tomēr, ja neveicas pēc pasaules standartiem, tad viņiem liekas, ka Dievs ir atstājis viņus, ka nekāda godība nav redzama. Ir ļoti būtiski apzināties, ka tā nav. Lielajā Piektdienā Jēzum gan neveicās pēc pasaules standārtiem, bet Dieva godība bija ar Viņu arī tajā dienā, Dieva godība paradījās tieši pie krusta, viss notika pēc Dieva plāna, nekas nebija izgājis no sliedēm. Ja mums viss veiktos pēc pasaules standartiem, mēs drīz paliktu lepni un augstprātīgi un redzētu tikai savu godību pasaules acīs. Tāpēc mums arī dažreiz, līdzībā ir ”Lielā Piektdiena”, lai mēs gribētu pavairot un redzētu Dieva godību. Nevis pavairot un redzēt savu godību. Cilvēks, tu un es, esam vienlaicīgi radīti pēc Dieva tēla un līdzības, Dieva mīļotie bērni un lielie grēcinieki. No sākuma nebojāta tēla un līdzības un pašreiz krituša, ievainota, stipri bojāta tēla un līdzības. Abi aspekti ir pareizi. Tomēr, Dievs mūs mīl kaut esam pamatīgi grēka gabali. Ka esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības tiek pamatīgi apslēpts zem daudziem grēkiem, jā, bet Dievs mūs mīl tik un tā. Vērot sevi un citus nereti ir gana grūti ticēt, ka Dievs varētu mīlēt tādus grēka gabalus. Tomēr, tā ir.
Jēzus arī vēlas, lai mēs saprastu un ticētu, ka Viņš ir sūtīts no Tēva. Iemesls ir, lai mēs zinātu, ka nav nekādas domstarpības vai konflikti Trīsvienībā. Tēvs, Dēls un Svētais Gars sadarbojas pilnīgā harmonijā. Viss notika un notiek pēc Tēva gribas. Iemesls ir arī, lai mēs tādējādi varētu zināt un sajust Tēva mīlestība un rūpes par mums. Tēvs rīkojas no mīlestības uz mums, Viņš grib, lai mēs tiktu pestīti, lai mēs izspruktu no elles. Jēzus tika sūtīts pasaulē, lai izpestītu mūs no elles. Jēzus uzvarēja sātanu Golgātā pie krusta. Tādējādi Viņš ir uzvarētājs un līdzībā mēs esam Viņa laupījums. Šajā pasaulē visi laupītāji gan mīl savu laupījumu un rūpējas par to. Cik daudz vairāk tad Debesu Tēvs ne mīl savu laupījumu, atpestīto cilvēku, un rūpējas par to, par mums.
Kādas ir sekas no Jēzus uzvaras pie krusta un no tā, ka Viņš ir Karalis? Būtu daudz ko pieminēt, bet gribētu pieminēt vienu lietu. Ka varam lūgties Jēzus Vārdā. Tas nozīmē, ka varam lūgties paļaujoties, balstoties uz Jēzus darbiem un vārdiem. Tas nozīmē, ka varam lūgties ticībā Jēzum Kristum. Caur lūgšanu Dievs arī dod mums dziļāku izpratni un novērš daudzus pārpratumus. Nereti cilvēks saka, ka viņš ir devis savu sirdi Jēzum. Tā doma ir parasti tāda, ka viņš ir atklājis ko pilnīgi jaunu un devis Jēzum, kas Viņam iepriekš nebija. Ir taisnība, ka cilvēks nereti subjektīvi uztver to situācīju tāda veidā, bet Viņš uztver to situācīju nepareizi. Kam vajadzētu notikt, kad cilvēks paliek ticīgs ir, ka viņš atklāj, saprot, ka viņš JAU pieder savam Karalim Jēzum un Trīsvienīgajam Dievam.
Mēs paši un viss, kas mums ir JAU
pieder Jēzum, nevaram dot Viņam kas JAU ir Viņa. Tas nenozīmē, ka ir slikti atdot
savu sirdi Jēzum. Mēs netiksim pestīti, ja neatdodam savu sirdi Jēzum. Tomēr,
netiksim pestīti tāpēc, ka atdodam savu sirdi Jēzum. Tiksim pestīti, tāpēc, ka
ticam tam, ko Jēzus ir darījis pie krusta.
Šodienas bauslis: Mums ir jātic un
jāsaprot, ka Jēzus ir Karalis un valda pār visu.
Šodienas evaņģēlijs: Mīlestības un rūpēs par mums ir Jēzus valdības deklarācija.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Šodien Jēzus ieņem
Savu vietu Debesu Godībā kā karalis un Viņa godība vairs nav apslēpta.
2. Jēzus valda zemes virsū caur Svēto Garu un visiem ir jādod atskaiti Viņam
par saviem darbiem.
3.
Karalis Jēzus mūs
mīl, kaut esam pamatīgi grēka gabali.