Sprediķis 05.04. - Jēzus ceļš uz krustu
Šodien ir Pūpolsvētdien un galvēna tēma ir Jēzus ceļš uz krustu. Jēzus krusta sišana nebija negadījums vai kaut kas, kas gadījās. Jēzus ceļš uz Golgātu bija apzināts lēmums un Vecas Derības pravietojumu piepildījums. Vecas Derības lasījumā dzirdējām par Melhi-Sedeku. Vārds Melhi-Sedek nozīmē taisnības ķēņiņš vai taisnīgs ķēņiņš. Melhi-Sedek ir pravietojums par Jēzu un priekšzīme Viņam. Melhi-Sedek saņema desmito tiesu, kas pienākas arī Jēzum caur draudzi un pasniedza maizi un vīnu, kas ir pravietojums par altāra sakramentu, Dievgaldu.
Ir tas pats princips šodien, arī šodien taisnības ķēņiņš Jēzus Kristus nāk pie mums, draudzes kopībā un individuāli. Otrajā lasījumā dzirdējām par Jēzu, kāds Viņš bija, un, kādiem mums būtu jābūt. Te ir divi galvenie vārdi, pazemība un paklausība. Jēzus bija pazemīgs un paklausīgs Sava Tēva priekšā. Ar Dieva palīgu mums arī jābūt pazemīgiem un paklausīgiem savu Debesu Tēva priekšā. Evaņģēlijā Jēzus tiek slavēts un pagodināts. Marija un tas lielais pūlis godīna Jēzu, līdzīgos veidos, bet ar atšķirīgo motivāciju. Lielais pūlis godīna Jēzu, bet gandrīz pilnīgi drošs ar nepareizo motivācīju. Tie cilvēki domā, ka Jēzus vadīs dumpi pret romiešiem, uzvāres un būs ministru prezidents jaunizveidotjā ebreju valstī.
Ir latviešu sakamvārds kas perfekti atbilst šai situācījai: pie pilnas bļodas draugi daudz. Visi grib būt Jēzus draugi, jo viņi domā, ka Viņš būs varens vīrs. Ir arī tā, ka viņu ieguldījums šajā pasakumā ir neliels, drīzāk niecīgs. Viņi atdod nedaudz laiku un palmuzārus, bez komersiālas vērtības, ko viņi ir salasījuši bez maksas. Trīsvienīgais Dievs nevērtē tikai mūsu darbus bet arī mūsu motivācīju, kāpēc mēs kaut ko daram. Pūļa godīnāšana ir bez vērtības, drīzāk riebīgs Dieva priekšā, jo tas tiek darīts ar nepareizo motivācīju un sirdis nav iesaistītas. Toties Marija godīna Jēzu ar pareizo motivācīju, un viņas sirds ir iesaistīta. Kā es varu to zināt. Pēdējais kas atgriežas ir tavs maks. Kad tava ticība ietekme, kā tu rīkojies ar naudu, tad tā ticība ir tikusi tālu, un pietiekami tālu. Tam balzamam, ar ko Marija svaidīja Jēzu, bija trīssimts denāru vērtība. Tā bija aptuveni gada alga normālam strādniekam tajā laikā.
Gada alga nav sīknauda, Marijas upurs, ieguldījums, bija liels. Ir arī tā, ka tajā laikā svaidīja līķus pirms bērēm. Jēzus vairākas reizes teica, ka Viņš tiks krustasists, bet tie 12 apustuļi tam neticēja un neņema nopietni. Visticamāk tāpēc, ka viņi gribēja kļūt par ministriem jaunizveidotajā ebreju valstī, par lieliem vīriem ar lielām algām. Toties Marija ticēja Jēzus vārdiem, visticamāk viņa ir vienīga šajā kompānijā, kas saprot, kas notiks. Marija zina, ka Jēzus tiks krusta sists, un godīna Viņu ar veselu gada algu. Tā ir īsta godīnāšana no sirds. Marijas pretstats ir Jūdas. Viņš runā viņai pretī ar pavisam nepareizo motivācīju, viņš bija zaglis un gribēja vienkārši nozagt tos trīssimts denārus. Tomēr, nevar noligt, ka kaut viņa motivācīja bija garam, Jūdas arguments var ētu skanēt pārliecinošs.
Daudzi domā, ka nevajadzētu būvēt baznīcas nemaz vai vismaz būvēt lētas un vienkāršas tādas, un dot attiecīgo naudu nabagiem un trūcīgām valstīm. Es tomēr domāju, ka tā nav pārliecinoša argumentācīja, un es paskaidrošu kāpēc. Jūdas cilvēku tips nav izmiris, bet dzīvo un vairojas. Kāpēc trūcīgas valstis ir trūcīgas? Nereti tāpēc, ka tur valda korupcīja un daudzas Jūdas ir pie stūres. Kamēr viņiem nav mainītas sirdis, nav nekāda jēga sūtīt naudu uz turieni, jo viss nonāks nepareizās kabatās. Nav jēga izdalīt naudu pa labi un pa kreisi, kamēr cilvēki ir ļauni, zaglīgi un savtīgi. Lai palīdzētu trūcīgājiem, lai uzlabotu pasauli, vislabākais ieguldījums ir tieši būvēt baznīcas un svinēt liturģiju, Dievkalpojumu. Jo, no tā cilvēku sirdis mainas, viņi paliek līdzīgāki Jēzum un Marijai. No tā cilvēki paliek vismaz mazāk ļauni, zaglīgi un savtīgi un tad automātiski lenā garā viss uzlabojas trūcīgajiem.
Secinājums ir skaidrs, mums vajadzētu būt līdzīgiem Jēzum un Marijai un mums vajag mainītas sirdis, lai mēs nebūtu ļauni, zaglīgi un savtīgi. Kā dabut to gatavs? Šodienas evaņģēlijs saka priekšā, kas ir jādara. Lācars bija uzmodināts no mirušājiem, tīri burtiski. Tīri burtiski tas pats diezvai notiks ar mums, bet līdzībā, tam pašam ir jānotiek ar mums. Ja cilvēks nav kristietis, viņš ir garīgi miris, vienalga cik sirds pukst. Tāpēc mums ir jābūt uzmodinātiem no garīgas nāves, lai mēs ticētu pa īstām. Jēzus draugi godīnāja Viņu rīkot mielastu Viņam. Tīri burtiski tas nav iespējams šodien, bet arī šodien ir iespējams pagodināt Jēzu. To mēs daram pirmkārt piedalīties Dievkalpojumā un dziedot ”Gods Dievam augstībā” un otrkārt kalpojot Dievam un citiem savā ikdienā. Trīsvienīgais Dievs neprasa no tevis kas tev nav pa spēkām. Galvenais ir, lai mēs esam uzticami mazās lietās un lai mēs kalpojam Dievam un citiem ar tiem spēkiem un dāvanām, kas mums ir. Galvenais ir, lai mūsu cietas sirdis mainas un paliek mīkstas Dieva priekšā. Lai mēs paliekam vismaz mazāk ļauni, zaglīgi un savtīgi.
Tie mācekļi bija pie galda ar
Jēzu, ar citiem vārdiem, bija sadraudzībā ar Viņu. Zāles pret ļaunumu,
zaglīgumu un savtīgumu ir tās pašas šodien. Mums ir jābūt sadraudzībā ar Jēzu,
lūgšanā, Bībeles lasīšanā un studēšanā, altāra sakramentā un draudzes sadraudzībā.
To darot mūsu sirdis mainas un līdzībā paliekam par labu smaržo šajā grēcīgā un
smirdiga pasaulē. Jo mazāk kuri ir
sadraudzībā ar Jēzu, jo sliktāk trūcīgājiem. Jo vairāk kuri ir sadraudzībā ar
Jēzu, jo labāk trūcīgājiem.
Šodienas bauslis: Mums ir jāgodīna
Jēzus un jāmaina savas sirdis.
Šodienas evaņģēlijs: Taisnības ķēņiņš Jēzus nāk pie mums arī šodien un pasaule var tikt uzlabota caur mainītām sirdīm.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Taisnības ķēņiņš nāk
pie mums arī šodien.
2. Caur sadraudzību ar Jēzu mums ir jākļūst pazemīgiem un paklausīgiem
Trīsvienīga Dieva priekšā.
3.
Sadraudzība ar Jēzu
ir ceļš uz mainīto sirdi.