Sprediķis 29.marts - Jēzus ir mūsu salīdzinātājs
Lasījumi Jesaja 1:16-18, 1 Jāņa 1:8-2:2 un Jāņa ev. 3:11-15
Šodienas galvēna tēma ir, ka Jēzus ir mūsu salīdzinātājs Trīsvienīga Dieva priekšā. Mūsu grēki var tikt piedoti vienīgi Jēzū un caur Viņu. Tēma ļoti līdzīga kā Liela Piektdiena. Vecas Derības lasījumā dzirdējām, ka karmīnsārti grēki var palikt balti kā sniegs, proti, pilnīgi piedoti. Tas ir ļoti labi, bet šajā lasījumā arī dzirdējām par gandarījumu. Vārds ”gandarījums” te nav, bet lietas būtība ir. Ir jādzenas pēc taisnības, jāaizvāc ļaunus darbus u.t.t.
Tas nozīmē, ka nedrīkst garīgi slinkot. Visi grēki var tikt piedoti, jā, ļoti labi, bet cilvēkam ir jādzīvo svēta dzīve un apkārot savas grēcīgas tieksmes, cik iespējams. Kad trāpās pa grēkiem, ir jāatvainojas kam ir darīts pāri un jāizlabo sliktas sekas no saviem grēkiem, cik iespējams. Otrajā lasījumā tēma ir līdzīga, bet no citas puses. Te ir par krāpniecības darbiem. Vārds krāpnieks mums skan ļoti negatīvs. Visiem ir skaidrs, ka tādi ir slikti un tādam cilvēkam nevajadzētu būt. Diemžēl ir gana daudzi it kā krāpnieki Trīsvienīga Dieva priekšā. Es saku it kā, jo, Dievs viņi neapkrāp, bet. Viņi apkrāp paši sevi. Cilvēks ir lepns, viņš negrib atzīst, ka viņš ir grēcinieks. Viņš negrib atzīst, ka Jēzus ir salīdzinātajs un pestītājs, viņš negrib padoties zem Dieva. Tāpēc viņš izdomā, ka viņš nav grēcinieks vai vismaz tikai sīks tāds. Tāpēc viņš izdomā, ka viņam nav vajadzīgs Jēzus kā salīdzinātajs.
Ar to viņš ir palicis par it kā veiksmīgo krāpnieku. Pats sevi viņš ir lieliski apkrāpis, bet Dievs nē. Trīsvienīga Dieva priekšā viņa grēks un vaina paliek. Tāpēc mums ir jālūdz, lai mums būtu dziļa un īsta grēka apziņa, lai mēs nekrāptu sevi, lai Jēzus būtu mans salīdzinātajs Dieva priekšā. Mūsu glābšanās ir nevis varoņdarbi, bet apzināšanās, kas nāk no sirds, ka esam grēcīgi samaitāti cilvēki, kuriem nav spēka pašiem laboties. Šī apziņa radīs sirds satriektību, grēknožēlas asaras, pazemību u.t.t. Ar citiem vārdiem, atkārība no Jēzus kā pestītājs. Evaņģēlijā dzirdējām, ka Jēzus ir gan uzkāpis Debesīs, gan nokāpis no turienes. To neviens cilvēks nemāk pats par sevi. Un tas nav vienīgais, ko mēs nemākam. Pašreiz puse no pasaules ir izsists no sliedēm Corona vīrusa dēļ. Viens neliels sīks mikrobs nes milzīgus ekonomiskus zaudējumus un lielas neērtības daudziem.
Cilvēks domā, ka viņš ir varens un spēcīgs, bet viens sīks mikrobs, ko mēs varam redzēt tikai mikroskopā, noliek cilvēci pie vietas. Visi grib tikt galā ar Corona vīrusu pa divām sekundēm, bet neviens to nemāk. Zini ko, ir tieši tas pats princips ar dvēseles pestīšanu Trīsvienīga Dieva priekšā. Paši par sevi netiekam galā ar sevi, netiekam galā ar saviem grēkiem, netiekam galā ar savu sliktu raksturu, netiekam galā ar dusmām u.t.t. Un paši par sevi mēs noteikti netiekam galā ar dvēseles pestīšanu. Tāpēc vajag ar Dieva palīgu apkārot visu slikti sevī caur lūgšanu un atzīst, ka Jēzus ir pestītājs un vienīgais pestītājs. Bez Viņa mūsu grēki ir un paliek karmīnsārti. Jēzus ir pestītājs bet to pašu var izteikt ar citiem vārdiem. Pēc grēka krišanas Ādams un Ieva tika izdzīti no Ēdenes dārza un nāve nāca pār visu cilvēci. Golgāta pie krusta Jēzus ir nonāvējis nāvi, mirstot mūsu dēļ.
Pats par sevi, bez Svēta Gara sirdī, cilvēks ir neglābjams sevis krāpnieks. Pats par sevi, bez Svēta Gara sīrdī, cilvēks nevar saprast un aptvērt, ko es saku šodien. Tikai ar Svēto Garu sirdī varam tikt galā ar savu lepnumu, redzēt savus grēkus, beigt ar sevis krāpšanu un atzīst Jēzus kā pestītājs. Tāpēc ir jālūdz, lai tev un man būtu Svētais Gars sirdī. Šodien Jēzus runā ar, uz Nikodēmu. Un zini ko, Viņš ne tikai runāja ar Nikodēmu pirms diviem tūkstots gadiem, bet Viņš grib un var runāt arī ar tevi šodien. Un Jēzus saka to pašu tev šodien, ko Viņš teica Nikodēmam. Bībelē un caur kristīgo mācību, baznīcas kopumā, Jēzus paskaidro tev visu patiesību arī šodien. No tās puses nav nekādi trūkumi vai problēmas. Trūkumi un problēmas ir no otras puses. Jēzus saka šodien, ka cilvēks Viņa liecību nepieņem. Tur ir tā problēma. Kāpēc cilvēki nepieņem? Ir it kā daudzi iemesli, bet pamatiemesls tomēr ir viens. Jēzus mācība un šodienas tēma trāpā desmitniekā pa cilvēka lepnumu.
Cilvēks, es, neesmu pašpietiekams, nevaru pestīt sevi, netieku galā pats. Mums, man un tev, ir jālūdz, lai mēs tiktu galā ar savu lepnumu, lai mēs spētu tam ticēt un pieņemt. Kā es teicu, ir viena līdzība starp Coronavīrusu un pestīšanu Dieva priekšā. Paši par sevi netiekam ar to galā. Ir tomēr arī viena būtiska atšķirība. Visticamāk pētnieki atrāk vai vēlāk izdomas kādu vakcīnu, vai pāries pats par sevi. Bet mēs nevaram zināt pilnīgi drošs, ka tā būs un vēl mazāk kad. Corona vīruss varētu plosīties vēl ilgi, laimīgas beigas nav garantētas. Tomēr, ja vien cilvēks tiek galā ar savu lepnumu, tad laimīgas beigas ir apsolītas un nodrošinātas saistībā ar dvēseles pestīšanu. Par to ir jāpriecajas un jāpateicas Jēzum. Jēzus netika paaugstināts uz krusta tādā veidā, kā mēs parasti uztveram vārdu paaugstināt. Viņš netika pie augstāka amata un vēl mazāk pie lielākas algas.
Toties tīri burtiski Viņš tika paaugstināts, ar lielām un neaptvēramām sāpēm. Ir protams tā, ka tīri burtiski nevaram paaugstināt Jēzu, Viņš jau ir Debesu Valstības godībā. Tomēr, ar slavas dziesmām, ar pateicību par pestīšanu, ar sirds gavilēm, ar dedzīgām lūgšanām, ar sevis nodošanu Trīsvienīgajam Dievam u.t.t, mēs varam un mums vajag paaugstināt Jēzu. Tas ir mūsu aicinājums, mūsu arods, ko mēs iemācīsimies zemes virsū un cerams liksim lietā Debesu Valstībā.
Šodienas bauslis: Mums ir jātiek
galā ar savu lepnumu un jāatzīst, ka Jēzus ir vienīgais glābējs, ka pats esmu
bezspēcīgs šajā jomā.
Šodienas evaņģēlijs: Saistībā ar Jēzu kā pestītājs ir simts% garantījas. Karmīnsārti grēki var tikt balti.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Mums ir jānožēlo
grēki un jāapkāro savu grēcīgu dabu.
2. Tu esi nespējīgs pestīt sevi. Tā ir patiesība un nedrīkst apkrāpt nevienu
un vēl mazāk sevi šajā jomā.
3.
Ir jāpaaugstina Jēzus
ar pateicības paaugstināšanu.