Sprediķis - ticības cīņa

Lasījumi Jeremija 12:1-3, Ebrejiem 11:23-27 un Marka ev. 9:14-32

Šodienas galvēna tēma ir ticības cīņa. Nav pavisam viegli būt par kristieti. Ir daudzi kārdinājumi un pārbaudījumi. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par vienu tādu, proti, ka neticīgajiem nereti labāk sokas nekā mums. Tā it kā ir, bet tikai šķietami, īslaicīgi. Nereti tie neticīgie ir bagātāki nekā mēs, slimo mazāk u.t.t. Bet kādas ir sekas no tā? Ka viņi palielina savu augstprātību un lepnību. Ka viņi domā, ka viņiem Dievu nevajag un staigā uz platā ceļa, kas ved uz pazudināšanu.

Tā ir Trīsvienīgā Dieva žēlastība, ka mums ir maz naudas, slimojam un, ka ir visādas grūtības. Par to ir jāpateicas. Caur to mēs mācāmies apkarot savu augstprātību un lepnību. Caur to Dievs ved mūs pa šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo svētlaimi. Šī ir viena lieta ar ko nemitīgi vajag cīnīties, lai mēs spētu redzēt, ka Trīsvienīgā Dieva priekšā gana daudz ir pavisam otrādi nekā mums pašiem liekas. Kas ir veiksme cilvēku priekšā ir gana bieži neveiksme Dieva priekšā un otrādi. Otrais lasījums ir par to pašu tēmu, tikai no cita skatupunkta. Mozus uzauga Ēģiptē, kas tajā laikā bija lielvalsts, atbilstoši ASV šodien. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš uzauga kā prezidenta Trampa dēls. Pēc tā laika apstākļiem Mozum bija viss un tas vislabākais, attiecībā uz izglītību un materiāliem apstākļiem.

Bet viņš to visu atstāja, lai dzīvotu tuksnesī un vestu savu tautu uz brīvību. Kāpēc? Tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs vienmēr dod to vislabāko. Sadraudzība, dzīvas attiecības ar Trīsvienīgo Dievu ir daudz labāk nekā materiālās lietas. Ir arī paskaidrots, kāpēc Mozus tā darīja, kā viņš varēja izturēt savu cīņu ar stūrgalvīgo tautu tuksnesī. Tāpēc, ka viņš redzēja neredzamo. Ja tev ir dzīvas personiskas attiecības ar Jēzu, ja lūdz un lasi savu Bībeli, nāc uz Dievkalpojumiem u.t.t, tad Dievs atver tavas acis un ļauj tev redzēt neredzamo Jēzu ar ticības acīm. Ja ir dzīvas personiskas attiecības ar Jēzu, tad Viņš atver tavas acis un paskaidro, ka neticīgi cilvēku panākumi ir tikai šķietami un īslaicīgi. Viņš arī paskaidro, ka materiālās vērtības vien ir tukšas un nedod prieku un gandarījumu sirdī. Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par ticības cīņu. Mēs dzirdējām par zēnu, kuru mocīja ļauns gars. Tas ļaunais gars padarīja viņu mēmu, stindzināja viņu un meta viņu ūdenī un ugunī. Es ceru un ticu, ka neviens no klātesošiem nav apsēsts ar tādu ļaunu garu, bet. Ja dod sātanam iespēju, tā būs.

Un te nav runa tikai par burtiski mēmumu un stindzinājumu. Ja cilvēks neslavē Dievu, viņš ir mēms, kaut runā daudz. Ja cilvēks nepakustina savu dupšuku uz baznīcu svētdienās, viņš ir sastindzis, kaut kustas daudz, un sātans labprāt iemestu tevi elles ugunī. Tas ir kas notiks ar mums, ja necīnāmies pretī sātanam. Lai tev būtu garīga aizsardzība, lai tu spētu uzvarēt šajā cīņā, tev ir jālieto tie ieroči, ko Dievs ir devis. Tie ir Bībele, lūgšana, Svētais vakarēdiens un draudzes kopība. Tās ir zāles pret augsprātības un neticības slimību, ieroči šajā cīņā. Šodien Jēzus mums sīkāk paskaidro, ka rīkoties ticības cīņā. Ir rakstīts, ka visi iztrūkās, kad redzēja Jēzu. Tīri burtiski nav vajadzīgs iztrūkties redzot Jēzu, bet... Ir jāsaprot, ka Jēzus ir liels un varens. Ja Jēzus ir tavs pretinieks, tev ir pretinieks ko tu nekad neuzvarēsi. Ja Jēzus ir tavā pusē, ja jūs esat komandā, tev ir ārkārtīgi spēcīgs atbalsts, kam neviens nav līdzīgs.

Ir taisnība, ka ticības cīņa ir grūta un beigsies tikai ar fizisko nāvi, bet... Ja esi komandā ar Jēzu, neviens nevar tevi uzveikt. Ja esi komandā ar Jēzu, tad ir cerība gan un pat pārliecība, ka tu uzvārēsi šajā cīņā. Ir arī rakstīts, ka tie mācekļi, vieni paši, bez Jēzus, nespēja izdzīt to ļaunu garu. Te ir vēl viena būtiska mācība. Vieni paši, bez Jēzus, mēs nespējam. Tikai kopā ar Jēzu, viņa komandā, mēs kaut ko spējam. Caur ticību, Jēzus vara un spējas nāk mums par palīgu, bet ne tāpat vien. Visticamāk tu proti braukt ar riteni un iemācījies to kā bērns. Ja cilvēks ir iemācījies braukt ar riteni, tad viņš to prot. Nevajag atkārtotas mācības katru dienu, nedēļu vai mēnesi. Lai tā ir ar riteni, bet...

Nav tas princips ticības cīņā. Katru dienu mums ir jāmācās atkārtoti, ka paši nevaram. Katru dienu tev ir jādzer zāles pret augsprātības un pašpietiekamības slimību. Katru dienu tev ir jābruņojas ar Trīsvienīgā Dieva ieročiem. Citādi tu iebrauksi sātana grāvī, smagi, ar degunu pa priekšu. Jēzus arī saka, ka Viņam ir grūti izturēt neticīgo paaudzi. Nē tikai tajā laikā, bet visos laikos, arī šodien ir neticīga paaudze. Kāpēc? Pamatiemesls ir grēks, konkrētas izpausmes ir daudzas, bet viens parastais iemesls, kāpēc cilvēki netic ir, ka viņi negrib mainīties. Vairākās vietās Bībelē Jēzus uzslavē bērnus un saka, ka mums ir jābūt kā bērniem. Tam ir laikam vairāki iemesli, bet viens iemesls ir, ka bērni ir veidojami. Ir protams pa daļai tā, ka bērniem ir savs raksturs un spurojas pretī vecakiem, bet lielā mērā tie bērni tomēr veidojas pēc vecakiem. Un bērni ir krietni vairāk veidojami nekā pieaugušie. Jo vecāks cilvēks ir, jo vairāk viņš ir attīstījis savas ērtības paražas un ieradumus, no kurienes ir ārkārtīgi grūti viņu izkustināt. Ja gribam uzvarēt ticības cīņā, mums ir jāļauj Jēzum mūs veidot un tas nozīmē, izkustināties no savas komforta zonas.

Esmu mēģinājis paskaidrot pamatnoteikumus ticības cīņā. Bet nav viegls priekšmets, tā ir taisnība. Evaņģēlijā beigās ir rakstīts, ka tie mācekļi nesaprata un baidījās jautāt Jēzum. Ja tu kaut ko nesaproti saistībā ar ticības cīņu, nebaidies pajautāt Jēzum. Viņš tev atbildes daudzos iespējamos veidos. Viņš varētu tev atbildēt, kad tu lasi Bībeli, varētu tev atbildēt lūgšanā, varētu tev jebkurā brīdī dot kādu atziņu sirdī. Bet Jēzus arī atbild caur saviem kalpiem, garīdzniekiem. Katram kristietim ir jābūt garīgam vadītājam un bikts tēvam, kam sūdzēt grēkus, lūgt padomus un pajautāt neskaidrības gadījumos. Neskaidrības un nezināšanas gadījumos Jēzus varētu arī atbildēt caur tavu garīgo vadītāju.

Šodienas bauslis: Mums ir jāatzīst savu vājību, ka paši nemākam, un jāmeklē palīdzību pie Jēzus.

Šodienas evaņģēlijs: Ja esi komandā ar Jēzu, tev ir ārkārtīgi spēcīgs atbalsts, kas nozīmē cerību un pat pārliecību par uzvaru.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Kas ir veiksme cilvēku priekšā ir neveiksme Dieva priekšā un otrādi.

2.    Materiālām lietām ir sava vieta, bet ir tukšas salīdzinot ar to vislabāko, sadraudzība ar Jēzu.

3.    Ja gribam uzvarēt ticības cīņā, mums ir jābūt veidojami kā bērni un spējīgi izkustināties no savas komforta zonas.