Sprediķis - ticības cīņa
Lasījumi Jeremija 12:1-3, Ebrejiem 11:23-27 un Marka ev. 9:14-32
Šodienas galvēna tēma ir ticības
cīņa. Nav pavisam viegli būt par kristieti. Ir daudzi kārdinājumi un
pārbaudījumi. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par vienu tādu, proti, ka neticīgajiem
nereti labāk sokas nekā mums. Tā it kā ir, bet tikai šķietami, īslaicīgi.
Nereti tie neticīgie ir bagātāki nekā mēs, slimo mazāk u.t.t. Bet kādas ir
sekas no tā? Ka viņi palielina savu augstprātību un lepnību. Ka viņi domā, ka
viņiem Dievu nevajag un staigā uz platā ceļa, kas ved uz pazudināšanu.
Tā ir Trīsvienīgā Dieva
žēlastība, ka mums ir maz naudas, slimojam un, ka ir visādas grūtības. Par to
ir jāpateicas. Caur to mēs mācāmies apkarot savu augstprātību un lepnību. Caur
to Dievs ved mūs pa šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo svētlaimi. Šī ir viena lieta ar
ko nemitīgi vajag cīnīties, lai mēs spētu redzēt, ka Trīsvienīgā Dieva priekšā
gana daudz ir pavisam otrādi nekā mums pašiem liekas. Kas ir veiksme cilvēku
priekšā ir gana bieži neveiksme Dieva priekšā un otrādi. Otrais lasījums ir par
to pašu tēmu, tikai no cita skatupunkta. Mozus uzauga Ēģiptē, kas tajā laikā
bija lielvalsts, atbilstoši ASV šodien. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš uzauga
kā prezidenta Trampa dēls. Pēc tā laika apstākļiem Mozum bija viss un tas
vislabākais, attiecībā uz izglītību un materiāliem apstākļiem.
Bet viņš to visu atstāja, lai dzīvotu tuksnesī un vestu savu tautu uz brīvību. Kāpēc? Tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs vienmēr dod to vislabāko. Sadraudzība, dzīvas attiecības ar Trīsvienīgo Dievu ir daudz labāk nekā materiālās lietas. Ir arī paskaidrots, kāpēc Mozus tā darīja, kā viņš varēja izturēt savu cīņu ar stūrgalvīgo tautu tuksnesī. Tāpēc, ka viņš redzēja neredzamo. Ja tev ir dzīvas personiskas attiecības ar Jēzu, ja lūdz un lasi savu Bībeli, nāc uz Dievkalpojumiem u.t.t, tad Dievs atver tavas acis un ļauj tev redzēt neredzamo Jēzu ar ticības acīm. Ja ir dzīvas personiskas attiecības ar Jēzu, tad Viņš atver tavas acis un paskaidro, ka neticīgi cilvēku panākumi ir tikai šķietami un īslaicīgi. Viņš arī paskaidro, ka materiālās vērtības vien ir tukšas un nedod prieku un gandarījumu sirdī. Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par ticības cīņu. Mēs dzirdējām par zēnu, kuru mocīja ļauns gars. Tas ļaunais gars padarīja viņu mēmu, stindzināja viņu un meta viņu ūdenī un ugunī. Es ceru un ticu, ka neviens no klātesošiem nav apsēsts ar tādu ļaunu garu, bet. Ja dod sātanam iespēju, tā būs.
Un te nav runa tikai par burtiski
mēmumu un stindzinājumu. Ja cilvēks neslavē Dievu, viņš ir mēms, kaut runā
daudz. Ja cilvēks nepakustina savu dupšuku
uz baznīcu svētdienās, viņš ir sastindzis, kaut kustas daudz, un sātans labprāt
iemestu tevi elles ugunī. Tas ir kas notiks ar mums, ja necīnāmies pretī
sātanam. Lai tev būtu garīga aizsardzība, lai tu spētu uzvarēt šajā cīņā, tev
ir jālieto tie ieroči, ko Dievs ir devis. Tie ir Bībele, lūgšana, Svētais
vakarēdiens un draudzes kopība. Tās ir zāles pret augsprātības un neticības
slimību, ieroči šajā cīņā. Šodien Jēzus mums sīkāk paskaidro, ka rīkoties
ticības cīņā. Ir rakstīts, ka visi iztrūkās, kad redzēja Jēzu. Tīri burtiski nav
vajadzīgs iztrūkties redzot Jēzu, bet... Ir jāsaprot, ka Jēzus ir liels un
varens. Ja Jēzus ir tavs pretinieks, tev ir pretinieks ko tu nekad neuzvarēsi.
Ja Jēzus ir tavā pusē, ja jūs esat komandā, tev ir ārkārtīgi spēcīgs atbalsts,
kam neviens nav līdzīgs.
Ir taisnība, ka ticības cīņa ir grūta
un beigsies tikai ar fizisko nāvi, bet... Ja esi komandā ar Jēzu, neviens nevar
tevi uzveikt. Ja esi komandā ar Jēzu, tad ir cerība gan un pat pārliecība, ka
tu uzvārēsi šajā cīņā. Ir arī rakstīts, ka tie mācekļi, vieni paši, bez Jēzus,
nespēja izdzīt to ļaunu garu. Te ir vēl viena būtiska mācība. Vieni paši, bez
Jēzus, mēs nespējam. Tikai kopā ar Jēzu, viņa komandā, mēs kaut ko spējam. Caur
ticību, Jēzus vara un spējas nāk mums par palīgu, bet ne tāpat vien. Visticamāk
tu proti braukt ar riteni un iemācījies to kā bērns. Ja cilvēks ir iemācījies
braukt ar riteni, tad viņš to prot. Nevajag atkārtotas mācības katru dienu,
nedēļu vai mēnesi. Lai tā ir ar riteni, bet...
Nav tas princips ticības cīņā.
Katru dienu mums ir jāmācās atkārtoti, ka paši nevaram. Katru dienu tev ir
jādzer zāles pret augsprātības un pašpietiekamības slimību. Katru dienu tev ir
jābruņojas ar Trīsvienīgā Dieva ieročiem. Citādi tu iebrauksi sātana grāvī,
smagi, ar degunu pa priekšu. Jēzus arī saka, ka Viņam ir grūti izturēt neticīgo
paaudzi. Nē tikai tajā laikā, bet visos laikos, arī šodien ir neticīga paaudze.
Kāpēc? Pamatiemesls ir grēks, konkrētas izpausmes ir daudzas, bet viens
parastais iemesls, kāpēc cilvēki netic ir, ka viņi negrib mainīties. Vairākās
vietās Bībelē Jēzus uzslavē bērnus un saka, ka mums ir jābūt kā bērniem. Tam ir
laikam vairāki iemesli, bet viens iemesls ir, ka bērni ir veidojami. Ir protams
pa daļai tā, ka bērniem ir savs raksturs un spurojas pretī vecakiem, bet lielā
mērā tie bērni tomēr veidojas pēc vecakiem. Un bērni ir krietni vairāk
veidojami nekā pieaugušie. Jo vecāks cilvēks ir, jo vairāk viņš ir attīstījis
savas ērtības paražas un ieradumus, no kurienes ir ārkārtīgi grūti viņu
izkustināt. Ja gribam uzvarēt ticības cīņā, mums ir jāļauj Jēzum mūs veidot un
tas nozīmē, izkustināties no savas komforta zonas.
Esmu mēģinājis paskaidrot pamatnoteikumus
ticības cīņā. Bet nav viegls priekšmets, tā ir taisnība. Evaņģēlijā beigās ir
rakstīts, ka tie mācekļi nesaprata un baidījās jautāt Jēzum. Ja tu kaut ko
nesaproti saistībā ar ticības cīņu, nebaidies pajautāt Jēzum. Viņš tev atbildes
daudzos iespējamos veidos. Viņš varētu tev atbildēt, kad tu lasi Bībeli, varētu
tev atbildēt lūgšanā, varētu tev jebkurā brīdī dot kādu atziņu sirdī. Bet Jēzus
arī atbild caur saviem kalpiem, garīdzniekiem. Katram kristietim ir jābūt
garīgam vadītājam un bikts tēvam, kam sūdzēt grēkus, lūgt padomus un pajautāt
neskaidrības gadījumos. Neskaidrības un nezināšanas gadījumos Jēzus varētu arī
atbildēt caur tavu garīgo vadītāju.
Šodienas bauslis: Mums ir jāatzīst
savu vājību, ka paši nemākam, un jāmeklē palīdzību pie Jēzus.
Šodienas evaņģēlijs: Ja esi komandā ar
Jēzu, tev ir ārkārtīgi spēcīgs atbalsts, kas nozīmē cerību un pat pārliecību
par uzvaru.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Kas ir veiksme
cilvēku priekšā ir neveiksme Dieva priekšā un otrādi.
2. Materiālām lietām ir sava vieta, bet ir tukšas salīdzinot ar to vislabāko,
sadraudzība ar Jēzu.
3.
Ja gribam uzvarēt
ticības cīņā, mums ir jābūt veidojami kā bērni un spējīgi izkustināties no
savas komforta zonas.