Sprediķis - Atklāsmes gaisma
Lasījumi Jeremija 31:6-7, Apustuļu darbi 2:42-46 un Lūkas ev. 2:22-32
Šodien ir svētā Simeona diena vai sveču diena un galvēnā tēma ir atklāsmes gaisma. Jēzus ir Pasaules gaisma un kristīga atklāsmes augstāka virsotne. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šodienas evaņģēlija notikumu un mudinājums doties uz templi, uz baznīcu. Viss šodienas evaņģēlijā notiek templī, baznīcā. Templis, baznīca ir tā vieta, kur varam atrast un redzēt atklāsmes gaismu.
Otrais lasījums ir mācība par to, kā varam atrast atklāsmes gaismu, Jēzu Kristu. Te ir rakstīts, ka agrīna draudze bija kopā, mācījās kopā, lūdza kopā, ēda un auga kopā. Vārds kopā ir būtisks. Princips ir tas pats šodien. Draudzē, kopā viens ar otru, stiprinot un palīdzot viens otru, varam atrast un redzēt atklāsmes gaismu, Jēzu Kristu. Evaņģēlijā ir vēl sīkāka mācība, kā atrast un redzēt atklāsmes gaismu, Jēzu Kristu. Marija un Jāzeps nāca uz templi saistībā ar šķīstīšanu. Mums arī vajag šķīstīties, proti, redzēt un nožēlot savus grēkus, lai mēs varam redzēt gaismu, Jēzu. Bez grēku nožēlas neredzam Jēzu un nenonāksim Debesu Valstībā. Marija un Jāzeps arī nāca, lai nestu Jēzu Tā Kunga priekšā. Tā bija jādara ar visiem bērniem tajā laikā un tā galvenā doma bija lai parādītu, ka attiecīgais bērns ir Dieva īpašums.
Šodien tas notiek nedaudz savadākā veidā, caur kristībām, bet princips ir tas pats. Lai mēs redzētu atklāsmes gaismu, Jēzu Kristu, mums ir jāsaprot, ka nepiederam paši sev, bet Trīsvienīgajam Dievam. Mēs arī dzirdējām kāpēc Marija un Jāzeps tā darīja. Jo tā ir rakstīts Kunga bauslībā. Tieši konkrēti tas attiecās tajā laikā uz piecām Mozus grāmatām un šodien mums atbilstoši ir visa Bībele, gan Vecā, gan Jaunā derība. Lai mēs redzētu atklāsmes gaismu - Jēzu, mums ir arī jāturas pie Bībeles mācības. Ir rakstīts Jāņa atklāsmes grāmatā pašās beigās, ka tam, kas neturas pie Bībeles mācības, nebūs daļa pie mūžīgās dzīvības. Esmu runājis daudz tagad par to, kā un kur redzēt atklāsmes gaismu, Jēzu. Kāpēc? Tāpēc, ka diemžēl, ir viegli palaist garām, nepamanīt Jēzu. Mēs zinām, kas notika šodienas evaņģēlijā, ka Dieva Dēls tika nests sava īsta Tēva priekšā. Un, ka Simeons bija pietiekami acīgs un garīgi dziļš, lai to redzētu un pamanītu.
Pēc kara visi ir gudri. Gandrīz pilnīgi drošs neviens cits neko nepamanīja. Gandrīz pilnīgi drošs, bija daudzi cilvēki templī tajā brīdī, un tikai trīs kaut ko pamanīja. Atbilstoši mūsu apstākļiem nekas neparādījās nedz Facebook, nedz Panoramā par šo notikumu. Kaut kas ļoti liels un svarīgs notika mazos, sīkos nepamanītos apstākļos. Un diemžēl princips ir tas pats šodien. Gandrīz visi ar retiem izņēmumiem nepamana Jēzu, neredz un netic, ka Viņš ir Dieva Dēls un, ka kristīgās ticības atklāsmei ir sava augstākā virsotne Viņā. Laikam visi ir dzirdējuši pasaku par pelnrušķīti. Neviens sevišķi nepamana viņu, visi tur viņu par nabadzīgu kalponi, kam nekā nav. Bet īstenībā Pelnrušķīte ir īsta princese un izrādas beigās, ka tā kurpe der tikai viņai, un der perfekti. Tīri burtiski ir protams atšķirības, bet līdzībā, Simeons ir tas princis, kas redz dziļāk un tālāk un līdzībā Jēzus ir nepamanīta Pelnrušķīte. Princis un pelnrušķīte mīl viens otru, vai ne? Kaut ar nepilnīgo mīlestību mēs mīlam Jēzu un Jēzus mīl mūs ar perfekto mīlestību. Līdzībā tā bargā pamāte ir sātans un tās māsas, kas moka un kropļo sevi ir tie neticīgi cilvēki, kuri dejo pēc sātana stabulēm un tādējādi moka un kropļo sevi ne pa jokam.
Tas nozīmē, ka mums būtu jābūt kā Simeonam. Kas raksturo Simeonu? Viņš staigāja Svētajā Garā, viņš bija Gara vadīts. Lai redzētu Jēzu, atklāsmes gaismu, mums arī vajag Svēto Garu sirdī. Un tas veids, lai Svētais Gars būtu sirdī, ir ko es pieminēju iepriekš. Caur lūgšanu, Bībeles lasīšanu, sakramenta baudīšanu un draudzes kopībā, Svētais Gars tiek mums dots. Kad Svētais Gars ir sirdī, mēs nākam uz Dievkalpojumu, redzam un nožēlojam savus grēkus, turamies pie Bībeles mācības utt. Simeons arī bija pacietīgs. Mēs nezinām, cik ilgi Simeons bija gaidījis, lai šis notikums notiktu, bet skaidrs, ka viņš bija gaidījis un ļoti iespējams, ka ilgi. Šodien visi ir pieraduši pie saviem telefoniem, kur viss notiek ekrānā divās sekundēs. Ja kaut kas prasa trīs sekundes, viņi paliek nervozi un viss iet pa gaisu. Pacietības trūkums ir ļoti izplatīta slimība mūsdienās.
Lai redzētu Jēzu, mums vajag pacietību. Saistībā ar ticību viss nenotiek divās sekundēs. Simeons arī ņēma Jēzu savās rokās. Tīri burtiski mēs nevaram darīt to pašu, bet līdzībā gan. Ir jādzīvo kopā ar Jēzu tā kā es pieminēju un tik intensīvi, ka Viņš pārnestā nozīmē ir mūsu rokās. Un nav tikai mēs, kas ņemam Jēzu savās rokās. Arī notiek otrādi. Visas mātes ņem savu bērnu savās rokās ar mīlestību. Visas mātes liek savu bērnu pie krūts ar mīlestību. Ne tīri burtiski, bet līdzībā gan Trīsvienīgais Dievs ņem mūs savās rokās ar mīlestību. Trīsvienīgais Dievs rūpējas par mums kā māte par savu mazo bērnu. Turi Jēzu savās rokās, ar mīlestību, un Viņš tur tevi savās rokās, ar mīlestību. Turi Jēzu savās rokās un Viņš tevi pabaros ar garīgo pārtiku, no mīlestības.
Šodienas bauslis: Tikai ar Svēto Garu
sirdī varam redzēt, ka lielas svarīgas lietas notiek nelielos nepamanītos
apstākļos.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs
grib ņemt mūs savās rokās, no mīlestības.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Lai redzētu atklāsmes
gaismu, Jēzu, mums ir jābūt draudzes kopībā.
2. Lai redzētu atklāsmes gaismu, Jēzu, mums ir jābūt Svētais Gars sirdī.
3.
Lai redzētu atklāsmes
gaismu, Jēzu, mums ir jābūt pacietīgiem.