Sprediķis - Jēzus kristības
Šodienas galvenā tēma ir Jēzus kristības. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par Jēzu. Jēzus ir tas pazemīgais kalps par ko tiek pravietots. Mācība ir, ka mums arī, cik iespējams, jābūt pazemīgiem un uzticīgiem Trīsvienīgā Dieva priekšā. Otrais lasījums māca par Jāņa kristībām un par kristībām Jēzus Vārdā. Jāņa kristības bija simbols par grēku piedošanu, ārējā zīme, ka cilvēks nožēloja savus grēkus un gribēja no tiem mazgāties tīrs.
Jāņa kristības bija labas un pareizas, bet nepietiekamas. Paša spēkā nevaram mazgāties no grēkiem. Tas trūkums bija, ka Svētais Gars netika dots tajās kristībās. Kad krista Jēzus Vārdā Svētais Gars tiek dots un tikai ar Svētā Gara palīdzību varam apkarot savus grēkus. Tikai ar Svētā Gara palīdzību varam pa īstam nožēlot savus grēkus un no tiem mazgāties. Evaņģēlijā dzirdējām par Jēzus kristībām. Mēs tikko esam svinējuši Jēzus Dzimšanas svētkus. Jēzus ir piedzimis un šodien Viņš iesāka savu publisko kalpošanu ar savām kristībām, un ne bez iemesla. Kāpēc Jēzum, kas ir bez grēka, bija jātop kristītam? Atbilde ir, ka tas Viņam nebija vajadzīgs. Sevis dēļ Viņš to nedarīja. Kāpēc tad tas notika?
Jēzus kristībās ir pravietiska zīme tam galvenam, ko Viņš izdarīja, Viņa krusta nāve Golgātā. Ar šīm kristībām Viņš parāda, ka Viņš, bez grēka būdams, uzņems uz Sevi visus grēkus pie krusta. Lai mūsu grēki varētu tikt piedoti. Tas ir labi, bet lai tam būtu jēga, mums ir jāredz un jānožēlo savi grēki. Svētais Gars nāca pār Jēzu un Svētajam Garam ir jānāk arī pār mums, lai mēs redzam un nožēlojam savus grēkus. Mums ir jālūdz, lai tas notiktu. Gana daudziem ir pārāk sekla, neliela grēka apziņa. Daudziem liekas, ka viņi ir labi cilvēki, jo, nedzer pa daudz un nav bijuši cietumā. Tas ir labi, bet tik un tā esam grēcinieki. Pirmkārt mēs arī daram sliktus darbus un otrkārt saistībā ar labiem darbiem ir tā, ka Dievs vērtē ne tikai mūsu darbus, bet arī mūsu motivāciju. Ir tāda slavena latviešu filma, ko laikam visi ir redzējuši un zina no galvas. „Limuzīns Jāņa nakts krāsā.” Tās abas ģimenes it kā ļoti labi rūpējas par to veco tanti. Viņai ir kompānija un tiek pie atjaunota pagraba. Pats par sevi ļoti labi, bet... Kāpēc tās abas ģimenes rūpējas par viņu? Ne no patiesas mīlestības, bet tāpēc, ka viņi kaut ko grib no viņas. Baltu žiguli. Motivācija ir tīrs savtīgums.
Ja šīs ģimenes būtu unikāli eksemplāri, tad šī filma būtu tikai lēta izklaide, tad Streicš nebūtu ģēnijs, bet tās abas ģimenes nav unikāli eksemplāri. Tās abas ģimenes ir stāsts par tevi un par mani, par ikvienu. Tāpēc šī filma nav tikai izklaide, tāpēc Streicš ir ģēnijs, jo, viņš ir trāpijis pa visiem. Es nekad neesmu redzējis nevienu filmu, kas tik perfekti trāpa desmitniekā pa cilvēka rakstura un dabu. Kāds ir secinājums? Mēs esam daudz lielāki grēcinieki nekā mums pašiem parasti liekas daudzu iemesļu dēļ. Viens iemesls ir, ka nereti trāpās pa nepārprotamiem grēkiem, pa sliktiem darbiem. Otrs iemesls ir, ka esam līdzīgi tām abām ģimenem filmā. Arī, kad mēs darām, kas pats par sevi ir labi, mums varbūt ne vienmēr, bet gana bieži ir kāda savtīga motivācija apakšā.
Kas man, kas man būs, ir jautājums, kas vienmēr parāda savu neglīto purnu mūsu sirdīs. Ēriks un Dagnija pārmet Uģim, ka viņš atklāti saka, ka viņš grib moci, kad tante ir mirusi, bet... Vienīgā atšķirība ir, ka Uģis ir mazāk slīpēts. Vienīgā atšķirība ir, ka Ēriks un Dagnija labāk prot apslēpt savas sirds domas. Un mēs neesam tik ļoti atšķirīgi Ērikam un Dagnijai. Arī darot labi, mēs vismaz nereti, kaut ko gribam no otra. Trīsvienīgais Dievs lasa mūsu sirdis kā atvērtu grāmatu, un tāpēc mēs neesam labi cilvēki, kaut nedzeram pa daudz un neesam bijuši cietumā. Un ja mēs sāktu vērtēt sevi Trīsvienīgā Dieva priekšā, tad mēs totāli neatbilstam Viņa kritērijiem. Ir rakstīts Piektā Mozus grāmatā sestajā nodaļā, ka mums ir jāmīl Dievu ar visu sirdi, ar visu dvēseli un visu spēku. Vai mēs to mākam? Itin nemaz nē.
Mēs lieliski protam mīlēt sevi un savas vēlmes pēc baltiem žiguliem, bet mīlēt Dievu un mīlēt citus ar totāli nesavtīgu mīlestību mums iet krietni grūtāk. Tāpēc esam daudz lielāki grēcinieki nekā mēs parasti redzam un saprotam. Tāpēc Jēzum bija jāmirst Golgātā pie krusta. Tāpēc mums ir jālūdz, lai Svētais Gars palīdzētu mums redzēt, ka neesam labi cilvēki, bet kaut kas vēl tiek pateikts šajā evaņģēlijā. Tēvs saka Jēzum: ”Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.” Ir tā, ka Jēzus ir Dieva Dēls pēc miesas. Mēs esam Trīsvienīgā Dieva bērni, dēli un meitas tikai no žēlastības, caur ticību. Tā ir būtiska atšķirība, bet ar šo atšķirību ir tomēr tā, ka Dievs saka to pašu ikvienam no mums šodien. Tu esi mans mīļotais dēls un mana mīļotā meita, Viņš saka ikvienam no mums šodien. Trīsvienīgais Dievs negrib dot mums padziļinātu grēku apziņu, lai mūs mocītu. Trīsvienīgais Dievs grib dot mums padziļinātu grēku apziņu, tāpēc, ka Viņš mūs mīl. Trīsvienīgais Dievs grib dot mums padziļinātu grēku apziņu, lai mums visi tie grēki būtu piedoti. Ja mēs neesam labie cilvēki, kas tad mēs esam. Mēs esam mīļotie cilvēki, Trīsvienīgā Dieva mīļotie dēli un meitas, kam Viņš grib piedot visus grēkus.
Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka
Trīsvienīgā Dieva priekšā neesam labi cilvēki.
Šodienas evaņģēlijs: Toties esam Dieva
mīļotie dēli un meitas.
1.
Tikai ar Svēto Garu
sirdī varam redzēt, nožēlot un apkarot savus grēkus.
2. Dieva nevērtē tikai mūsu darbus, bet arī motivāciju ar ko mēs tos daram.
3.
Stāsts par divām
ģimenēm, vienu tanti un vienu baltu žiguli ir stāsts par ikvienu no mums.