Sprediķis 15.decembris - Jānis Kristītājs
Lasījumi Jer. 33:14-16, Gal. 3:21-23 un Lūk. 3:1-15
Šodien ir trešais advents un galvēna tēma ir par Jāni Kristītāju, kas sataisīja ceļu Jēzum. Pirmajā lasījumā dzirdējām pravietojumu par Jēzus nākšanu pasaulē. Šajā pravietojumā ir arī iekļauts Jānis Kristītājs, jo, viņš cieši sadarbojās ar Jēzu. Otrais lasījums ir par saistību starp bauslību un žēlastību. Dieva desmit baušļi ir paši par sevi labi un pareizi. Ja visi tos ievērotu, tad viss būtu labi pasaulē. Tā problēma ir, ka esam grēcinieki un nevaram pilnībā ievērot tos baušļus.
Tāpēc pestīšanas pamats nevar būt baušļi. Tikai no žēlastības, caur ticību, varam tikt pestīti. Evaņģēlijā dzirdējām par Jāni. Viņš saka, ka mums ir jānes atgriešanās augļus. Kas tie ir, kā tie rodas? To varam mācīties no Jāņa. Dieva Vārds nāca par Jāni tuksnesī. Nav nejaušība, ka tas notika tuksnesī. Jānis bija atkāpies no cilvēkiem, lai lūgtu un būt viens ar Dievu tuksnesī. Secinājums ir vienkāršs. Lai Dieva Vārds, proti, ticība un ticības augļi nāktu pār mums, mums ir arī jāatkāpjas no cilvēkiem un jābūt tuksnesī. Nav tuksneši Latvijā, bet der ar vienatni dzīvesvietā. Lai ticības augļi nāktu, mums ir jāpavada laiku kopā ar Jēzu vienatnē, bez telefoniem, televizoriem un citām lietām, kas traucē. Tuksnesis ir arī simbols par ciešanām un visdām grūtībām. Esam slinki un tāpēc nereti Trīsvienīgajām Dievam ir jāsūta mums visādas grūtības un ķibeles. Lai mēs nopietni pievērstu uzmanību Dieva Vārdam, visam saistībā ar ticību.
Ir arī rakstīts, ka Jānis gāja pa Jardānas apvidu. Jardāna ir upe, un upē ir ūdens. Jāņa evaņģēlijā 7. nodaļā Jēzus salīdzina ūdeni ar Svēto Garu un saka, ka Svētais Gars ir kā dzīvs un tekošs ūdens. Secinājums ir atkal vienkāršs. Līdzībā mums arī jāstaigā pa Jardānas apvidu, proti, uzturēties tur, kur ir Svētais Gars. Kur tad ir Svētais Gars? Bībelē, lūgšanā, Svētā Vakarēdienā un draudzes kopībā. Lietojot šos žēlastības līdzekļus, Svētais Gars nāk pār mums un mūsos. Ir arī rakstīts, ka Jānis sludināja grēku piedošanu. Tas varbūt kādam liekas pretrunīgi. Jānis taču deva visiem ar āmuru pa pieri un rājās ne pa jokam. Tā ir taisnība, bet Jānis rājās, lai tie cilvēki nožēlotu savus grēkus, lai tie varētu tikt piedoti. Jāņa mērķis visu laiku bija, lai piedotu grēkus. Vienīgā piebilde ir, ka viņš lietoja skārbus paņēmienus, lai tie cilvēki nožēlotu savus grēkus.
Mēs esam tādi paši kā tie cilvēki tajā laikā un tāpēc Dievs dažreiz ir spiests lietot skarbu paņemienu ar mums. Bet mērķis ir vienmēr mīlestība, lai mūsu grēki būtu piedoti. Mums ir jāsaka patiesība kā Jānis darīja. Ir tā, ka tikai Jēzus var piedot grēkus. Bet cik tas ir mūsu spēkos, mums ir jāpānāk, lai cilvēki nožēlotu savus grēkus. Ja tu vari to panākt ar smalkjūtīgu paņēmienu, tad ir ļoti labi, bet nereti ir jādara kā Jānis darīja, runāt pa taisno, bez aplinkiem. Teikt patiesību. Jānis sataisīja ceļu Jēzum. Iedomājieties, ka tu ej pa nelielu meža taku. Tur ir zari, kas traucē. Tad vajag tādu pamatīgu džungļu nazi, lai nogrieztu un noņemtu tos zarus. Līdzībā tie zari ir viss, kas traucē Jēzum nākt pie mums. Kā rīkoties, lai nebūtu zari? Ir gana daudz ko pieminēt, bet gribētu pieminēt dažas lietas. Jānis paskaidro visiem, kas katram jādara. Dalīties ar pārtiku, apģerbu un nedarīt citiem pāri. Ļoti labi, bet šīs ir ārējās lietas, kas liecina par iekšējām izmaiņām. Ja sirds nav mainīta, cilvēks nedara kā Jānis saka, vai dara tikai islaicīgi.
Tāpēc ir jānotiek iekšējas izmaiņas, mainīta sirds. Lai tas notiktu, mums ir jāuzturas tuksnesī un pie Jardānas upes. Jānis arī saka, ka nepietiek tikai būt par Ābrahama bērnu. Proti, nepietiek tikai būt par ebreju, bet ir jātic pa īstam. Tāpat nepietiek tikai būt par draudzes locekļi, bet ir jātic pa īstam. Kas vēl ir zari, kas traucē? Es teicu, ka Jānis bija spējīgs teikt patiesību. Tātad nespēja teikt patiesību ir zars, kas traucē. Ja kāds tev pazīstams cilvēks nodarbojas ar skaidru nepārprotamu grēku, tev ir jābrīdina viņu, jāsaka patiesību viņam. Nereti mēs negribam to darīt. Mēs izdomājam visādus ieganstus, bet īstais iemesls ir parasti cits. Īstais iemesls ir parasti bailes un negribēšanas iekulties nepatikšanās. Jo, mēs zinam, kas notiek, kad mēs sakām patiesību pa taisno. Tas otrais nereti apvainojas ne pa jokam, un mums ir nepatikšanas.
Jā, ir nepatīkami iekulties tādās nepatikšanās, bet... Arī nav mīlestība mierīgi atļaut savam draugam aiziet ellē. Visādas nepatikšanas gan var būt, ja sakām patiesību. Tomēr, no patiesas mīlestības uz saviem draugiem ir jāsaka patiesība, ja viņi noiet no ceļa. Nespēja teikt patiesību ir zars, kas traucē Jēzum nākt pie mums. Bet ir cits zars, kas ir liels, pamatīgs un parastais. Nespēja dzirdēt patiesību. Nav tikai citi, kas iebrauc auzās. Dažreiz mēs, es, arī to daru. Kā es uzvedos, kad citi saka patiesību man? Varbūt es apvainojos ne pa jokam? Nespēja saskatīt vainu pie sevis ir liels zars, kas traucē Jēzum nākt pie mums. Ja kāds saka skarbu patiesību tev, un tu apvainojies ne pa jokam, kā rīkoties? Katram kristietim ir jābūt garīgaM vadītājam, ordinētam mācītājam, ar ko konsultēties būtiskos jautājumos un kam ir jāklausa, arī, ja viņš saka, kas nepatīk. Ir vienkārši jāļauj mācītājam būt šķīrējtiesnesim starp tevi un to otru cilvēku.
Ja mācītājs saka, ka tas otrais
cilvēks pārspīlē vai maldās, tad nav jāņem vērā ko saka, bet ja mācītājs saka,
ka tam otram cilvēkam ir taisnība, tad ir jāliek aizvainojums pie malas un
jāņem vērā, ko otrais cilvēks teica. Ir jāiztīra, jānogriež ar džunglu nazi,
nespēja teikt un dzirdēt patiesību.
Šodienas bauslis: Ir jātic pa īstām un
jānoņem viss no dvēseles, kas traucē Jēzum nākt.
Šodienas evaņģēlijs: Kaut Viņš dažreiz
lieto skarbus paņēmienus, Trīsvienīgais Dievs grib piedot visus grēkus, tas ir
Viņa galvenais mērķis.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Bauslība ir pati par
sevi laba, bet tikai ticība Jēzum var atvērt Debesu Valstības vārtus.
2. Līdzībā mums ir jāuzturas tuksnesī un pie Jardānas upes, tur, kur ir
Svētais Gars.
3.
Mums jābūt spējīgiem
teikt un dzirdēt patiesību.