Sprediķis 1.decembris - Pirmais Advents, žēlastības gads
Šodien ir pirmais advents. Mums ir jauns baznīcas gads un galvenā tēma ir žēlastības gads. Kāpēc baznīcai vajag savu gadu, kāpēc nevaram iekļauties laicīgā gadā? Atbilde ir saistīta ar šodienas galveno tēmu. Laicīgais gads var dot tev daudz ko, bet ne galveno, Trīsvienīgo Dieva žēlastību. Tikai baznīcas gadā, kristīgās baznīcas kopībā, tev tiek dota Trīsvienīgā Dieva žēlastība. Baznīcas gads ir, lai Dieva žēlastība tiktu paskaidrota, strukturēta un pasniegta tev.
Šodien mums ir tas pats evaņģēlijs kā Pūpolsvētdienā. Abas reizes notikumi ir par to, ka Jēzus nāk pie mums. Pūpolsvētdienā šis evaņģēlijs ir pavisam loģisks, bet kāpēc ir tas pats evaņģēlijs šodien? Tāpēc, ka šis evaņģēlijs ir pamattēma visam baznīcas gadam. Ir protams atšķirīgas tēmas, bet katru svētdienu, katru dienu, lietas būtība ir tā pati. Jēzus nāk pie mums, ne tikai šodien, ne tikai Pūpolsvētdienā, bet katru dienu. Ir laiks sagatavoties Ziemassvētku svinībām, ne tikai tīri praktiski, bet arī garīgā ziņā. Tāpāt kā vajag tīrīt savu dzīvesvietu pastiprinātā režīmā pirms svētkiem, tāpat ir jātīra dvēseli pastiprinātā režīmā līdz svētkiem. Lai Jēzus piedzimtu ne tikai Bētlemē, bet arī tavā sirdī. Un tad tur jābūt tīram. Tāpēc advents ir gavēnis. No šodienas līdz svētkiem ir jādara žēlsirdības darbi pastiprinātā režīmā, un jāvelta Jēzum vairāk laiks un spēks nekā parasti. Ir arī laiks iet uz bikti, individuālo grēksūdzi.
Vecās Derības lasījumā, dzirdējām, pravietojumu par šodienas notikumiem. Viss bija pravietots krietni pirms tas notika. Otrajā lasījumā dzirdējām par rakstu rulli, ko tikai lauva no Jūdas cilts varēja atvērt. Rakstu rullis ir kristīgā mācība, Lauva ir Jēzus. Galvenās lietas, ko Jēzus atklāj mums, ir kristīgā mācība vispār un, ka visi grēki var tikt piedoti. Neviens cilvēks nevar pats piedot grēkus jeb izdomāt, kāda ir kristīgā mācība. Tam ir jātiek atklātam mums. Galvenās lietas, kas notiks šajā baznīcas gadā ir, ka Jēzus atklāj kristīgo mācību mums un piedod mūsu grēkus, ja vien mēs tos nožēlojam. Kristīgā mācība ir atklāta reiz par visām reizēm, jaunas mācību vielas nebūs šajā baznīcas gadā. Bet atkārtošana ir zināšanas māte. Mēs visi esam grēcinieki ar vāju atmiņu, kam ir jāmācas atkal no jauna.
Evaņģēlijā mēs dzirdējām, ka Jēzus tuvojās Jeruzālemei. Jeruzāleme ir simbols par Debesu Valstību un kristīgo ticību vispār. Tīri burtiski mums nav jātuvojas Jeruzālemei, bet līdzībā gan. Garīgā ziņā nedrīkstam justies paēduši un pašapmierināti. Līdzībā garīgā ziņā vienmēr jābūt izsalkušam. Visu laiku ir jāiet dziļumā un jāņem savu ticību arvien nopietnāk. Līdzībā visu laiku ir jātuvojas Jeruzālemei un Jēzum Kristum. Tie mācekļi atrada piesietu ēzeļmāti. Ne tīri burtiski, bet līdzībā ir gana daudzi cilvēki, kuri ir piesieti. Pie nepiedotiem grēkiem, pie bailēm, pie mazvērtības kompleksiem u.t.t bez mitas. Pirmkārt ir jāpārbauda sevi, lai tu neesi piesiets pie tās ko pieminēju. Ja tā ir, tad ir jālūdz, lai Jēzus tevi atbrīvotu. Otrkārt ir jāpalīdz citiem cilvēkiem, kuri ir piesieti, cik tas ir mūsu spēkos. Tie mācekļi atrada to piesieto ēzeļmāti tūlīt. Ja mēs ietu apkārt Alūksnē mēs tūlīt, bez lielām grūtībām, atrastu kādu, kas ir piesiets, pie grēkiem, pie bailēm u.t.t.
Tā galvēnā problēma ar tiem, kuri ir piesieti ir parasti, ka viņi negrib tikt atraisīti. Man ir skaidrs, ka nav viegli, bet cik tas ir mūsu spēkos ir jāpalīdz tiem, kuri ir pie kaut kā piesieti. Un tie ir diemžēl gana daudzi. Kā palīdzēt viņiem? Ēzeļmāti bija jāved pie Jēzus un tas ir vienīgais veids kā atbrīvoties no visa kā. Pirmkārt pašam jānāk pie Jēzus un otrkārt ir jāved radi, draugi un darbabiedri pie Jēzus. Man ir atkal skaidrs, ka tas nav viegli. Bet vajag vismaz mēģināt. No šī evaņģēlija izriet vesela ēzeļu teoloģija. Ēzelis parasti tiek uztverts negatīvi, kā dumšs dzīvnieks. Bet tā nemaz nav. Ēzeļmāte šajā evaņģēlijā ir pavisam laba priekšzīme mums, gudrāka par daudziem cilvēkiem, tā dara visu pareizi. Kāda tad ir ēzeļu teoloģija, ko varam mācīties no šīs ēzeļmātes? Pirmkārt ēzeļmāte nespurojās Jēzum pretī, bet pazemīgi bez pretestības ļāva Jēzum kāpt mugurā un jāt. Tāpat mums jābūt paklausīgiem Jēzus priekšā un līdzībā nenomest Viņu no muguras.
Otrkārt šī ēzeļmāte nesa Jēzu pie cilvēkiem. Tīri burtiski mēs nevaram to darīt, bet līdzībā gan. Kā es teicu, cik tas ir mūsu spēkos, mums ir jāliecina par Jēzu savā ikdienā un līdzībā jānes Viņu pie cilvēkiem. Treškārt mums ir jābūt pazemīgiem Trīsvienīgā Dieva priekšā un jāatzīst, ka Dieva priekšā, mēs visi, bez izņēmuma esam ēzeļi. Es negribu teikt, ka ēzeļi ir dumji, es negribu dot tev mazvērtības kompleksus. Galvenais ir, ka mēs pazemībā atzīstam, ka Trīsvienīgais Dievs ir priekšnieks un krietni gudrāks par mums. Paši par sevi nevaram izdomāt kristīgo mācību un piedot savus grēkus. Šajā aspektā, mēs visi, esam ēzeļi gan. Ceturtkārt mums ir jārēķinājas, ka citi tur mūs par ēzeļiem negatīvā nozīmē, ja turamies pie Jēzus. No tā nedrīkstam baidīties. Piektkārt, šī ēzeļmāte ņēma savu ēzelīti līdz. Abi dzimumi iejāja Jeruzālemē. Baznīcā ir daudzas sievietes, bet maz vīrieši. No šī evaņģēlija tiem ēzeļu vīriešiem vajadzētu mācīties iejāt Jeruzālemē, proti, tiekties pēc Debesu Valstības. Sestā mācība ir ļoti līdzīga. Visiem vajadzētu darīt tā, kā šie ēzeļi un iejāt Jeruzālemē, proti, tiekties pēc Debesu Valstības.
Šodienas bauslis: Mums ir jātīra savu
sirdi pastiprinātā režīmā līdz Ziemassvētkiem.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus var darīt ko mēs nemākam. Atklāt kristīgo mācību un piedot grēkus.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Šodienas evaņģēlija
notikumi ir pravietoti jau Veca Derības laikā.
2. Jēzus ir vienīgais kas var atvērt rakstu rulli, proti, atklāt ticības
noslēpumus.
3.
Ēzeļmāte šajā
evaņģēlija ir pavisam laba priekšzīme mums.