Sprediķis 27.oktobris - ticības spēks
1. Moz. 9:8-17, Ebr. 11:1-3 un 7-10, Jāņ. 9:1-7 un 24-39.
Šodienas galvenā tēma ir ticības spēks. Vecās Derības
lasījums dzirdējām par Nou un par varavīksni, derības zīmi. Varavīksne ir bez
šaubām kristīgs simbols, bet laikam visa zina, ka homoseksuālu kustība ir
nozaguši šo simbolu un to lieto. Virs altāra gleznas mums ir attēlots Dieva
visu redzošā acs. Brīvmūrnieku ir nozaguši šo simbolu un to lieto. Divi
simboli, varavīksne un Dieva visu redzošu acs ir nozagti no mums. Kāds ir
secinājums?
Tomēr, ar ticības lietām mūsu prātām ir jāpakļaujas Dieva Vārdam un tam, ko Dievs saka. Noa ir spilgts piemērs tam. Noa būvēja šķīrstu, kā Dievs teica viņam. Bet lai saprastu šo stāstu, ir jāzina, kur Noa dzīvoja. Noa dzīvoja tuksnesī. Ir divi lieli mīnusi saistībā ar kuģu būvēšanu tuksnesī. Pirmkārt tur nav koku, tātad nav arī būvmateriālu. Visi koki ir jāved uz turieni no tālienes, kas ir sarežģīti. Un arī ja izdodas uzbūvēt šķirstu, kuģi, tuksnesī, tur nav ūdens. Varētu likties, ka Noa bija pilnīgi jucis, ka būvēja šķirstu tuksnesī. Bet, tas svarīgākais ir, ka Dievs tā viņām teica, un Noa klausīja ticībā, ar pārliecību par neredzamām lietām. Ebreju trādīcija māca, ka Noasa kaimiņi smējās un ņirgājās par viņu, un tas ir ļoti ticams. Bet, kad plūdi nāca, tas šķīrsts bija pavisam noderīgs un tie, it kā gudri kaimiņi, noslīka, un tas, it kā jukušais, Noa izdzīvoja. Kāda ir mācība mums? Kā es teicu, nav jāliek prāts pie malas, mūsu prāts labi noder visās laicīgās lietās, bet, saistībā ar kristīgo mācību mūsu prātām ir jāpakļaujas Dieva Vārdam un kristīgai mācībai.
Nevis mūsu prāts bet kristīga mācība izšķir, kas ir reāli
un kas ir nereāli. Un ja mūsu prātam un kristīgai mācībai ir domstarpības, tad
prātam ir jāpakļaujas. Ir pavisam prātīgi ticēt, ka Jēzus ir augšāmcēlies un,
ka Marija bija jaunava. Nē nevienmēr, bet dažreiz ir pavisam prātīgi būvēt
šķirstu tuksnesī, kaut kaimiņi smejas. Prāts nedrīkst ierobežot ticību, bet
ticībai ir jāapgaismo prāts. Evaņģēlijā ir mācība par garīgo aklumu, kas arī
trauce ticības spēkam darboties mūsos. Tātad vajadzētu noņemt garīgo aklumu,
lai ticības spēks var darboties mūsos. Tas aklais ko Jēzus dziedināja bija
bijis akls kopš dzimšanas. Ne fiziski bet garīgā ziņā tas pats attiecas uz
ikvienu cilvēku. Ir rakstīts luteriskas ticības apliecības rakstos, ka visi
cilvēki piedzimst bez ticības, paļaušānas uz Dievu. Diemžēl tā ir, bez Svēta
Gara sirdī ikviens cilvēks ir garīgi akls.
Tikai ar Svēto Garu sirdī mēs varam ticēt pa īstām un
saprast, kāds Trīsvienīgais Dievs ir. Tāpēc ir jālūdz, lai man un tev būtu
Svētais Gars sirdī. Tiem mācekļiem bija viens parastais nepareizs priekšstats,
kas arī šodien traucē daudziem ticēt. Tie mācekļi domāja, ka tas aklums bija
sods par kādu grēku. Bet Jēzus saka, ka tā nav. Tu zini, ka daudzos veikalos ir
video novērošanas kameras, lai noķertu zaglus. Ceļā uz Rīgu ir arī kameras, lai
noķertu tos, kuri pārkāpj ātrumu. Daudzi uztver, ka Trīsvienīgais Dievs ir tikai
tāds, ka Viņa galvena funkcīja ir, lai sodītu tos, kuri neuzvedas. Ir taisnība,
ka Dievs redz visu, Viņam ir pavisam jaudīga novērošanas kamera. Tomēr, nevienam
cilvēkam nav tiesības pateikt, kāpēc kāda nelaime notiek. Tā ir Dieva kompetence,
tikai Dievs zina, kāpēc tas un tas notiek. Un Dieva mērķis ar nevienu nelaimi
nav, lai mūs sodītu, bet lai atvērtu mūsu acis. Mērķis ar visām nelaimēm,
grūtībām un ķibelēm ir, lai Dieva darbi būtu atklāti, lai noņemtu garīgo
aklumu. Lai mēs redzētu, ka Jēzus ir pasaules gaisma. Lai mēs redzētu, ka
kristīga ticība ir patiesība un vienīga patiesība.
Lai Trīsvienīga Dieva darbi būtu atklāti, redzami un
pamanāmi man un tev, mums. Lai mēs tam ticētu. Jēzus saka, ka ir jādara Dieva
darbi kamēr ir diena. Līdzībā diena ir tas laiks, kas ir atlicis līdz Jēzus
otrai atnākšanas dienai. Līdz kapai malai vai līdz Jēzus otrai atnāķšanai mums
ir jādara Dieva darbi. Kas ir Dieva darbi? Ir daudz ko pieminēt. Lūgt, lasīt
Bībeli, piedalīties Dievkalpojumos, saņemt altāra sakramentu proti, Dievgaldu
un rūpēties par ticības brāļiem un māsām ir galvenais. Tomēr, pie Dieva darbiem
arī skaitās, lai mēs spētu būt tādi kā Noa. Bez bailēm no cilvēkiem. Kā es teicu,
visticamāk Noas kaimiņi smējās un ņirgajās par viņu. Ja tu dari kā Noa, klausi
Dievam un ņem savu ticību nopietni, visticamāk tev būs kā Noam bija. Visticamāk
daži no taviem kaimiņiem, radiem un darbabiedriem smiesies par tevi un vismaz
daži domā, ka tev nav pilni simts.
Tas ir skumīgi un sāpīgi bet, tās ir ciešanas Kristus dēļ
kas atmaksāsies ar uzvīju Debesu Valstībā. Tās ir skumjas ko var pārvarēt
ticības spēkā.
Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka paši par sevi bez
Svēta Gara sirdī mēs esam garīgi akli.
Šodienas evaņģēlijs: Svētais Gars var atvērt mūsu garīgās
acis, lai ticības spēks var darboties mūsos.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Daudzi
zog no kristīgas ticības, tātad ticība ir kaut kas labs.
2.
Mūsu
prāts nedrīkst ierobežot ticību, bet ticībai vajag apgaismot prātu.
3.
Garīgs
aklums traucē ticības spēkam darboties mūsos.