Sprediķis 13.oktobris - Dievs vai pasaule

Šodienas galvenā tēma ir Dievs vai pasaule. Dažreiz ir Dievs vai pasaule, dažreiz ir Dievs un pasaule. Kad ir viens, kad ir otrs. Saistībā ar grēka darbiem ir Dievs vai pasaule. Kad nav runa par grēka darbiem ir Dievs un pasaule. Vecas Derības lasījumā ir spilgts piemērs par Dievu vai pasauli. Tauta nodarbojas ar smagiem grēkiem ko viņi nenožēlo un neapkāro. Tā nedrīkst būt.

Otrais lasījums ir piemērs par Dievu un pasauli. Ja citiem trūkst dienišķo maizi, mums ir jāpalīdz viņiem, cik tas ir mūsu spēkos. Vēstulē Galatiešiem desmitajā nodaļā, Pāvils māca, ka pirmkārt ir jārūpējas par ticības brāļiem un māsām. Tā ir, bet ir arī tā, ka visi cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Tāpēc ir jārūpējas arī par neticīgajiem, jo, visi ir Trīsvienīgā Dieva mīļotie bērni. Ir gana daudz, kas varētu šķirt cilvēku no Dieva. Evaņģēlijā Jēzus piemin vienu parasto iemeslu. Mantrausība, mantkārība. Mēs dzirdējām līdzību par bagāto muļķi. Viņš pieļāva daudzas kļūdas, bet lielāka bija, ka viņš gribēja iztikt pats, bez Dieva. Viņš gribēja pilnus šķūņus ar labību, lai viņš varētu atpūsties, ēst un dzert un neuztraukties par dienišķo maizi. It kā skan labi, bet tikai it kā. Kur ir tā vaina. Trīsvienīgajam Dievam nebija vieta viņa plānos.

 Visos laikos un visās vietās cilvēks pieļauj divas pamatkļūdas Trīsvienīgā Dieva priekšā. Pirmā, viņš grib iztikt pats, viņš negrib būt atkarīgs no Dieva. Otrā, viņš uzdod sev jautājumu kas man būs, ja es nāktu pie Dieva, kas man. Saistībā ar atkarību no Dieva ir tā, ka cilvēks grib vieglo dzīvi, lai viņam Dievs nebūtu vajadzīgs. Bet Trīsvienīgais Dievs grib iemācīt mums būt atkarīgiem no Viņa. Tāpēc Dievs nedara, kā šis bagātais gribēja. Viņš nedod pārtiku desmit gadu uz priekšu, lai mēs varētu slinkot un nedomāt par Dievu. Dievs dod pārtiku un naudu pa īsākiem periodiem, lai mēs mācāmies katru dienu būt atkarīgi no Viņa. Manuprāt labāka mācība par naudu un pārtiku Bībelē ir Mozus grāmatās, par mannu tuksnesī. Dievs deva tautai mannu ko ēst tuksnesī, bet nedeva nedēļu vai mēnesi uz priekšu. Katru dienu, ne priekš divām dienām, Dievs deva viņiem mannu tuksnesī. Ja tauta neklausīja un savāca mannu priekš divām dienām, tā manna sāka pūst un smirdēt. Ne tīri burtiski bet pēc būtības ir tieši tas pats šodien. Ja cilvēks savāc vairāk naudu jeb pārtiku, nekā viņam vajag pārredzamā nākotnē, tā nauda vai pārtika sāk smirdēt. Ne tīri burtiski bet līdzībā gan. Parastāka smaka ir neatkarības smaka. Cilvēks domā, ka man Dievu nevajag, tikšu galā pats, jo man ir daudz nauda un pārtika.

Ja tu gribi būt neatkarīgs no Dieva, tā ir Dievs vai tu. Tad tu esi šķirts no Dieva, ar visām no tā izrietošām sekām. Ja tu esi ar mieru saņemt naudu un pārtiku pa īsākiem posmiem, lai tu būtu atkarīgs no Dieva, tad ir Dievs un tu. Uzdot jautājumu, kas man būs, ja es nāku pie Dieva, ir arī nepareizi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Ir jānāk pie Dieva, tāpēc, ka kristīga ticība ir patiesība. Dievs IR Trīsvienīgs, Jēzus IR Dieva Dēls, vienalga vai cilvēki to atzīt jeb nē. Jēzus saka, ka mums ir jāsargājas no mantrausības. Tā tiešām ir. Baznīctēvs Augustins saka, ka Trīsvienīgais Dievs pats un Debesu Valstību ir mērķis visam kam mūsu dzīvēs zemes virsū. Visas radītas materiālas lietas ir palīglīdzekļi, lai varam sasniegt galveno mērķi. Tas nozīmē, ka mums ir jālieto radītas materiālas lietas tik daudz, cik tās palīdz mums sasniegt galveno mērķi. Tas arī nozīmē, ka mums ir jāizvairās no radītām materiālām lietām, ja tās traucē mums sasniegt galveno mērķi. Ar citiem vārdiem varam teikt tā, ka ir jālieto radītas materiālas lietas tā, lai mēs nepazaudējam debešķīgas dāvanas, proti, Debesu Valstību.   

Šis bagātais muļķis uzdeva sev jautājumu, ko lai es daru. Viņš uzdeva labu un pareizo jautājumu. Problēma ir, ka viņš deva nepareizo atbildi. Kāda tad ir pareiza atbilde, ko lai es daru. Atbilde ir, ka ir jāapmierinājas saņemt naudu un pārtiku u.t.t pa īsiem posmiem, lai tu mācies katru dienu būt atkarīgs no Dieva. Kāpēc šis bagātais muļķis palika mantrausīgs. Viņš gribēja atpūsties. Tas ir saprotams, jā, bet. Ja atpūta nozīmē būt neatkarību no Dieva, tad tā ir slikta un bīstama atpūta. Problēma ir, ka cilvēks ir slinks un grēcīgs. Ja Dievs dod cilvēkam tādu atpūtu, ko cilvēks vēlas, proti, naudu, pārtiku un viss nodrošināts ilgu laiku uz priekšu, tad 99 %­ droši cilvēks atkristu un domātu, ka viņam Dievu nevajag. Tāpēc nevar būt totāla atpūta vai drīzāk slinkums zemes virsū. Savas grēcīgas dabas dēļ cilvēks izraisa tik daudz problēmas sev un citiem, ka totāla atpūta nav iespējams zemes virsū. Un ja būtu iespējams, kā es teicu, 99% drošs cilvēks ar to atkristu no Dieva. Tāpēc neizbēgami dzīve ir cīņa zemes virsū, lai mēs mācāmies katru dienu būt atkarīgi no Dieva. Lai mēs neatkristu. Debesu Valstībā būs totāla atpūta, bet zemes virsū nē.

Bībelē šis cilvēks ir nosaukts par bagāto muļķi. Tas ir pareizi pēc pasaules standartiem, bet ne pēc Dieva standartiem. Pēc Trīsvienīgā Dieva standartiem viņš ir drīzāk nabadzīgais muļķis. Ja cilvēkam nav attiecības ar Jēzu, ja viņš nav atkarīgs no Dieva, tad viņš ir nabadzīgs, vienalga cik ir nauda. Ja cilvēkam ir attiecības ar Dievu, ja viņš ņem savu ticību nopietni, tad Dievs dod prieku sirdī, kas ir augstāks par pasaules viltotu un tukšo prieku. Ja cilvēkam ir attiecības ar Dievu, viņš neuztraucas, ja maks un ledusskapis ir tukšs vakarā, jo, viņš zina, ka Dievs dos no jauna rīta. Un tā ir bagātība gan. Dieva bijāšanās ir gudrības sākums, mēs varam lasīt sakāmvārdos pirmajā nodaļā. Tā ir un vienīgais ko piebilst ir, ka Dieva bijāšanās nav tikai gudrības, bet arī prieka un īstas bagātības sākums. Mans mīļais draugs, pūlies, lai tu pirmkārt būtu bagāts Dievā. Tad arī būs dienišķa maize un jumts virs galvas. Pūlies, lai nebūtu tu vai Dievs, bet, lai būtu tu un Dievs.

 Šodienas bauslis  Mums ir jāsargājas no mantrausības.

Šodienas evaņģēlijs  Dievs dod katru dienu, ko mums vajag tai dienai.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto

1.    Saistībā ar grēka darbiem ir Dievs vai pasaule.

2.    Kamēr nav runā par grēka darbiem ir Dievs un pasaule, jo, Dievs ir radījis visus un visu.

3.    Nav jānāk pie Dieva tāpēc, ka tu kaut ko gribi no viņa, bet tāpēc, ka kristīga ticība ir patiesība.