Sprediķis 13.oktobris - Dievs vai pasaule
Šodienas galvenā tēma ir Dievs
vai pasaule. Dažreiz ir Dievs vai pasaule, dažreiz ir Dievs un pasaule. Kad ir
viens, kad ir otrs. Saistībā ar grēka darbiem ir Dievs vai pasaule. Kad nav runa
par grēka darbiem ir Dievs un pasaule. Vecas Derības lasījumā ir spilgts
piemērs par Dievu vai pasauli. Tauta nodarbojas ar smagiem grēkiem ko viņi
nenožēlo un neapkāro. Tā nedrīkst būt.
Otrais lasījums ir piemērs par
Dievu un pasauli. Ja citiem trūkst dienišķo maizi, mums ir jāpalīdz viņiem, cik
tas ir mūsu spēkos. Vēstulē Galatiešiem desmitajā nodaļā, Pāvils māca, ka
pirmkārt ir jārūpējas par ticības brāļiem un māsām. Tā ir, bet ir arī tā, ka
visi cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Tāpēc ir jārūpējas arī par neticīgajiem,
jo, visi ir Trīsvienīgā Dieva mīļotie bērni. Ir gana daudz, kas varētu šķirt
cilvēku no Dieva. Evaņģēlijā Jēzus piemin vienu parasto iemeslu. Mantrausība,
mantkārība. Mēs dzirdējām līdzību par bagāto muļķi. Viņš pieļāva daudzas
kļūdas, bet lielāka bija, ka viņš gribēja iztikt pats, bez Dieva. Viņš gribēja
pilnus šķūņus ar labību, lai viņš varētu atpūsties, ēst un dzert un
neuztraukties par dienišķo maizi. It kā skan labi, bet tikai it kā. Kur ir tā
vaina. Trīsvienīgajam Dievam nebija vieta viņa plānos.
Ja tu gribi būt neatkarīgs no
Dieva, tā ir Dievs vai tu. Tad tu esi šķirts no Dieva, ar visām no tā
izrietošām sekām. Ja tu esi ar mieru saņemt naudu un pārtiku pa īsākiem
posmiem, lai tu būtu atkarīgs no Dieva, tad ir Dievs un tu. Uzdot jautājumu,
kas man būs, ja es nāku pie Dieva, ir arī nepareizi Trīsvienīgā Dieva priekšā.
Ir jānāk pie Dieva, tāpēc, ka kristīga ticība ir patiesība. Dievs IR
Trīsvienīgs, Jēzus IR Dieva Dēls, vienalga vai cilvēki to atzīt jeb nē. Jēzus
saka, ka mums ir jāsargājas no mantrausības. Tā tiešām ir. Baznīctēvs Augustins
saka, ka Trīsvienīgais Dievs pats un Debesu Valstību ir mērķis visam kam mūsu
dzīvēs zemes virsū. Visas radītas materiālas lietas ir palīglīdzekļi, lai varam
sasniegt galveno mērķi. Tas nozīmē, ka mums ir jālieto radītas materiālas
lietas tik daudz, cik tās palīdz mums sasniegt galveno mērķi. Tas arī nozīmē,
ka mums ir jāizvairās no radītām materiālām lietām, ja tās traucē mums sasniegt
galveno mērķi. Ar citiem vārdiem varam teikt tā, ka ir jālieto radītas
materiālas lietas tā, lai mēs nepazaudējam debešķīgas dāvanas, proti, Debesu
Valstību.
Šis bagātais muļķis uzdeva sev
jautājumu, ko lai es daru. Viņš uzdeva labu un pareizo jautājumu. Problēma ir,
ka viņš deva nepareizo atbildi. Kāda tad ir pareiza atbilde, ko lai es daru. Atbilde
ir, ka ir jāapmierinājas saņemt naudu un pārtiku u.t.t pa īsiem posmiem, lai tu
mācies katru dienu būt atkarīgs no Dieva. Kāpēc šis bagātais muļķis palika
mantrausīgs. Viņš gribēja atpūsties. Tas ir saprotams, jā, bet. Ja atpūta
nozīmē būt neatkarību no Dieva, tad tā ir slikta un bīstama atpūta. Problēma
ir, ka cilvēks ir slinks un grēcīgs. Ja Dievs dod cilvēkam tādu atpūtu, ko
cilvēks vēlas, proti, naudu, pārtiku un viss nodrošināts ilgu laiku uz priekšu,
tad 99 % droši cilvēks atkristu un domātu, ka viņam Dievu nevajag. Tāpēc nevar
būt totāla atpūta vai drīzāk slinkums zemes virsū. Savas grēcīgas dabas dēļ
cilvēks izraisa tik daudz problēmas sev un citiem, ka totāla atpūta nav
iespējams zemes virsū. Un ja būtu iespējams, kā es teicu, 99% drošs cilvēks ar
to atkristu no Dieva. Tāpēc neizbēgami dzīve ir cīņa zemes virsū, lai mēs
mācāmies katru dienu būt atkarīgi no Dieva. Lai mēs neatkristu. Debesu Valstībā
būs totāla atpūta, bet zemes virsū nē.
Bībelē šis cilvēks ir nosaukts
par bagāto muļķi. Tas ir pareizi pēc pasaules standartiem, bet ne pēc Dieva standartiem.
Pēc Trīsvienīgā Dieva standartiem viņš ir drīzāk nabadzīgais muļķis. Ja
cilvēkam nav attiecības ar Jēzu, ja viņš nav atkarīgs no Dieva, tad viņš ir
nabadzīgs, vienalga cik ir nauda. Ja cilvēkam ir attiecības ar Dievu, ja viņš
ņem savu ticību nopietni, tad Dievs dod prieku sirdī, kas ir augstāks par
pasaules viltotu un tukšo prieku. Ja cilvēkam ir attiecības ar Dievu, viņš
neuztraucas, ja maks un ledusskapis ir tukšs vakarā, jo, viņš zina, ka Dievs
dos no jauna rīta. Un tā ir bagātība gan. Dieva bijāšanās ir gudrības sākums,
mēs varam lasīt sakāmvārdos pirmajā nodaļā. Tā ir un vienīgais ko piebilst ir,
ka Dieva bijāšanās nav tikai gudrības, bet arī prieka un īstas bagātības
sākums. Mans mīļais draugs, pūlies, lai tu pirmkārt būtu bagāts Dievā. Tad arī
būs dienišķa maize un jumts virs galvas. Pūlies, lai nebūtu tu vai Dievs, bet,
lai būtu tu un Dievs.
Šodienas evaņģēlijs Dievs dod katru dienu, ko mums vajag tai
dienai.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto
1.
Saistībā ar grēka
darbiem ir Dievs vai pasaule.
2. Kamēr nav runā par grēka darbiem ir Dievs un pasaule, jo, Dievs ir radījis
visus un visu.
3.
Nav jānāk pie Dieva
tāpēc, ka tu kaut ko gribi no viņa, bet tāpēc, ka kristīga ticība ir patiesība.