Sprediķis 1.septembris - dievbijība
Šodienas galvēnā tēma ir īsta un viltota Dievbijība. Kas ir viens un kas ir otrs? Šodienas Bībeles lasījumi paskaidro šo tēmu. Vecas Derības lasījums runā par sabiedrību līdzīgu šodienas Latvijai. Ir liela nevienlīdzība, daudzi ir trūcīgi, neliela minoritāte ir bagāta. Korupcija un netaisnīgas tiesas ir izplatīta lieta. Bet, šādā kontekstā Dievkalpojums notiek kā parasti, cilvēki pielūdz Dievu templī, lai tūlīt ietu un darītu savam tūvakam pāri.
Tas ir gana riebīgi Trīsvienīgajam Dievam. Cilvēku iekšēja attieksme, netaisnīgums, nesakrīt ar ārējo uzvedību. Tā nedrīkst būt ar mums. Ja cilvēks mīl Dievu pa īstām, viņš arī mīl savu tuvako, kas ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Otrais lasījums māca par cilvēka dabu, par iedzimto grēku. Cilvēks nav nedaudz, mēreni grēcīgs, bet pavisam nopietni grēcīgs. Grēks ir dziļa, nopietna pamatvaina cilvēka dabā. Grēks ne tikai padara cilvēku ļaunu, bet arī neinteliģentu. Grēks ir iemesls, kāpēc tik daudz neiet un neveicas. Tas kas neveicas, neveicas tāpēc, ka vai nu tu pats esi grēcīgs un neinteliģents, vai, tāpēc, ka kāds cits ir grēcīgs un neinteliģents un parasti, gan-gan. Grēks ir iemesls, kāpēc neizdodas tas labais ko gribam, bet izdodas gan ļaunais ko negribam.
Šajā Bībeles lasījumā Pāvils ļoti pamatīgi un trāpīgi paskaidro grēka dabu un būtību. Desmit panti ir drūmi gan. Ja viņam nebūtu vairāk ko teikt, tad būtu cauri, bet. Pēdējā pantā Pāvils pateicas caur Jēzu Kristu un par Jēzu Kristu. Trīsvienīgais Dievs ir devis mums pestītāju, Jēzu Kristu. Caur Viņa izlietām asinīm mums ir risinājums. Caur Jēzus asinīm mūsu grēki var tikt piedoti, kas ir ārkārtīgi liels pateicības iemesls. Evaņģēlijā Jēzus stāsta līdzību, kas var likties nesaprotams un drīzāk pilnīgi absurds. Kā Jēzus var uzslavēt, atzīt, to dēlu, kas neizdarīja darbu un likt otrā vietā tas, kas izdarīja darbu? Paskaidrojums ir saistīts ar motivāciju. Trīsvienīgais Dievs nevērtē tikai mūsu darbus, bet arī motivāciju, kāpēc mēs kaut ko daram. Pirmais dēls it kā nožēloja savu pirmo ‘’nē’’ vārdu un izdarīja darbu, bet. Grieķu valodā te ir lietots vārds saistībā ar nožēlu, kas nozīmē vairāk vai mazāk liekulību. Viņš nenožēlo tāpēc, ka bija žēl no sirds bet tāpēc, ka baidījās no tēva dusmām.
Viņš izdarīja darbu, jā, bet. Ne tāpēc, ka mīlēja tēvu bet tāpēc, ka gribēja burkānu no tēva. Jēzus neatzina viņa darbu, kaut darbs bija labs pats par sevi, jo, bija izdarīts ar nepareizo motivāciju. Otrais dēls gribēja izdarīt darbu, bet kaut kāda iemesla dēl viņam nesanāca. Visticamāk tur bija kāds pamatots iemesls, citādi Jēzus diezvai atzītu viņa rīcību. Iemesls laikam bija saistīts ar to ko es pieminēju iepriekš, ar iedzimto grēku. Jēzus zina, kādi ir apstākļi un nosacījumi grēcīgā pasaulē. Gana bieži kaut kas nesanāk, vienalga cik mēs pūlējāmies no sirds. Šķēršļi pavisam bieži ir cilvēka grēcīga daba. Šī ir lieta ko pasaule ne par ko negrib atzīt un piekrist. Galvenais ticības artikuls modernā sabiedrībā ir šāds: cilvēks ir labs un inteliģents. Pasaule var piekrist, ka cietumnieki, bomži un dzērāji ir ļauni, bet. Gandrīz visi ir labi pēc pasaules domām.
Tu zini pasaku par sniegbaltīti. Ļaunajai karalienei ir spogulis, kas saka, kas ir visskaistāka. Spogulim protams ir jāatbild, ka karaliene, nevis sniegbaltīte, ir visskaistāka. Pasaulei ir, ne gluži tāda pati, bet ļoti līdzīgs spogulis. Pasaule saka spogulim: ‘’kas ir gudrs un inteliģents’’, un spogulim ir jāatbild: ‘’cilvēks’’. Ja kāds spogulis, proti žurnālists, uzdrošinās atbildēt savadāk, viņš drīz tiks atlaists.
Kāds ir secinājums, mācība mums? Pirmkārt, lai mums būtu īsta Dievbijība, mūsu iekšējai attieksmei un mūsu ārējiem darbiem ir jāsakrīt. Otrkārt, nepietiek darīt pareizo lietu. Ir jādara pareiza lieta ar pareizo motivāciju. Pareiza motivācīja ir, lai Trīsvienīgais Dievs tiktu pagodināts un cilvēki pestīti. Nepareiza motivācīja ir, lai es tiktu pagodināts, lai mana griba notiktu. Teiksim, ka tu caur lūgšanu, ar Dieva palīdzību, esi panācis, ka kaimiņš nāks līdzi uz baznīcu, pastāvīgi. Tas ir pats par sevi varoņdarbs, par ko ir nopelnīts liels ordenis. Bet teiksim, ka tava galvēna motivācīja ir bijusi, lai mācītājs tevi uzslavētu un dotu ordeni, ka tu tiktu pagodināts. Tad tam nav vērtība Dieva priekšā.
Teiksim ka te ir cits, kas lūdz un strāda no visas sirds, lai kaimiņš būtu kristietis, ar pareizo motivāciju, lai Dievs tiktu pagodināts, bet. Tas neizdodas, jo kaimiņš ir ļoti stūrgalvīgs un pārliecināts ateists. Tomēr, tas nekas. Ja vien tu pūlies ar pareizo motivāciju, tas tik un tā ir vērtīgs varoņdarbs Dieva priekšā, arī, ja neizdodas. Protams, ka slinkums un vienaldzība nav derīgi attaisnojumi Dieva priekšā, bet. Ja vien tu pūlies godīgi ar pareizo motivāciju, tas ir varoņdarbs Dieva priekšā, arī, ja neizdodas. Kā panākt, lai mums būtu īsta Dievbījiba un, lai mēs strādātu ar pareizo motivācīju? Ir tikai viens ceļš. Lūgšanas ceļš. Caur lūgšanu mācāmies īsto Dievbījibu un darboties ar pareizo motivāciju.
Šis ir viegli teorētiski un
cerams skan labi teorētiski. Ir protams jālūdz, lai būtu īsta Dievbījiba un
pareiza motivācija, bet. Ikviens kristietis ar pieredzi laikam tomēr nejūtas
īsti labi šajā brīdī, jo, mēs zinam, ka grēka vara ir liela. Tā grēcīga daba
mūsos pretojas ne pa jokam. Šajā līdzībā Jēzus runā par diviem dēliem, bet. Ir
trešais Dēls, kas sauc Jēzus Kristus un ir miris Golgāta uz krusta mūsu dēļ,
lai mūsu grēki varētu tikt piedoti. Jēzus piedod, kas pietrūkst mūsu Dievbījibā
un motivācijā.
Šodienas bauslis: Mūsu iekšējai
attieksmei un ārējiem darbiem ir jāsakrīt pēc iespējas vairāk.
Šodienas evaņģēlijs: Tas nekas,
ja tavi darbi neveicas, ja vien tie ir darīti ar pareizo motivāciju, lai Dievs
tiktu pagodināts.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Piedalīties
Dievkalpojumā un vienlaicīgi darīt otram pāri ir pavisam riebīgi Dieva priekšā.
2. Cilvēkam ir pamatīgi grēcīga daba, kas ir iemesls visam grūtībam, ļaunumam
un neveiksmēm pasaulē.
3.
Dievs nevērtē tikai
mūsu darbus bet arī un pirmkārt, ar kādu attieksmi tie ir izdarīti.